Anotācija (ex-ante)

Likumprojekta mērķis ir vērsts uz ES direktīvu pārņemšanu attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk – MVU) vienkāršošanas pasākumiem PVN piemērošanas procesā, PVN 0 procentu likmes piemērošanas pārskatīšanu darījumos ar Latvijā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, preču iegādes ES teritorijā definīcijas precizēšanu, pakalpojumu sniegšanas vietas precizēšanu kultūras un sporta pasākumiem, kā arī PVN jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu atbilstoši ES prasībām un saskaņošanu ar citu nozaru tiesisko regulējumu.

01.01.2025.

ES direktīvu pārņemšanas datums

1. MVU direktīva
        Direktīvā 2006/112/EK ir paredzēti atsevišķi atvieglojumi MVU saistībā ar PVN piemērošanu. Šie atvieglojumi ļauj ES dalībvalstīm vienkāršot PVN uzlikšanas un iekasēšanas procedūras, kā arī atbrīvot no PVN maksāšanas tādus MVU, kuru gada apgrozījums nepārsniedz noteiktu apgrozījuma slieksni. Tomēr MVU režīms, kas noteikts Direktīvā 2006/112/EK, ir novecojis un neatbilstošs esošajai situācijai.
      Atbilstoši Direktīvai 2006/112/EK no PVN atbrīvojamā gada apgrozījuma robežvērtība ir 5 000 euro. Savukārt ES dalībvalstīm, kuras ES pievienojās pēc 1978.gada 1.janvāra, saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 287.pantu bija autonomas tiesības izvēlēties piemērotāko robežvērtību atbilstoši tā brīža nacionālajai ekonomiskajai situācijai. Pirmsiestāšanās sarunās Līguma par pievienošanos ES sadaļā „Nodokļu politika” Latvija lūdza izdarīt atkāpi no ES pieņemtajām prasībām PVN piemērošanā un noteikt, ka pēc 2004.gada 1.maija to darījumu apjoms, ko Latvija var atbrīvot no aplikšanas ar PVN, ir 10 000 latu (summa latos, kas aprēķināta pēc valūtas maiņas kursa, kas bija spēkā Latvijas iestāšanās ES dienā un saskaņā ar Direktīva 2006/112/EK nosacījumiem nepārsniedz 17 200 euro).
        Vienkāršošanas un administratīvā sloga mazināšanas nolūkā MVU šobrīd Pievienotās vērtības nodokļa likums (turpmāk – PVN likums) paredz, ka iekšzemes PVN maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN, ja tā veikto ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 euro. Lai iekšzemes PVN maksātāji varētu piemērot  lielāku MVU atbrīvojuma slieksni nekā tas ir noteikts Direktīvā 2006/112/EK, Latvijai bija nepieciešams Eiropas Komisijai lūgt atkāpi no Direktīvas 2006/112/EK regulējuma.
        Savukārt citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas iekšzemē veic ar PVN apliekamus darījumus, atbilstoši spēkā esošajam regulējumam ir jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā pirms ar PVN apliekamo darījumu veikšanas. Arī Latvijas PVN maksātājiem, veicot ar PVN apliekamus darījumus citās ES dalībvalstīs, nav tiesību piemērot MVU atbrīvojumu un jāmaksā citu dalībvalstu PVN, uzsākot ar PVN apliekamo darījumu veikšanu. 
       No 2025.gada 1.janvāra ir piemērojama Direktīva 2020/285. Tā paredz ES dalībvalstīm tiesības ieviest PVN reģistrācijas slieksni līdz 85 000 euro bez īpašas atkāpes pieprasīšanas. Šāda atvieglojuma ieviešanas mērķis ir dot iespēju PVN maksātājiem samazināt administratīvo slogu attiecībā uz PVN piemērošanas noteikumu izpildi un atbrīvot no PVN maksāšanas. Tajā pašā laikā PVN maksātāji var reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā neatkarīgi no sliekšņa pārsniegšanas un atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN, ja  preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar PVN apliekamu darījumu nodrošināšanai. 

2. Pakalpojumu sniegšanas vieta kultūras un sporta pasākumiem
         Direktīvā 2006/112/EK, kas pārņemta PVN likumā, ir paredzēti pakalpojumu vietas noteikšanas principi darījumos ES teritorijā attiecībā uz ES dalībvalsti, kur pakalpojums tiek aplikts ar PVN. Atbilstoši vispārīgiem pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanas noteikumiem, ja pakalpojums tiek sniegts PVN maksātājam, tad pakalpojuma sniegšanas vieta ir pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta, pastāvīgās iestādes atrašanās vieta vai saņēmēja deklarētā dzīvesvieta. Savukārt, ja pakalpojums tiek sniegts personai, kas nav PVN maksātājs, tad pakalpojuma sniegšanas vieta ir pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta, pastāvīgās iestādes atrašanās vieta vai deklarētā dzīvesvieta.
        Tomēr atsevišķiem pakalpojumu veidiem pakalpojuma sniegšanas vieta tiek noteikta pēc citiem principiem. Tas ir attiecināms arī uz kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai līdzīgiem pasākumiem.
        Atbilstoši PVN likuma 20.panta regulējumam tāda pakalpojuma un papildpakalpojuma sniegšanas vieta, kurš saistīts ar biļešu iegādi kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes), ja to sniedz PVN maksātājam, ir attiecīgo pasākumu faktiskās norises vieta. Tāpat tāda pakalpojuma un papildpakalpojuma sniegšanas vieta, kurš saistīts ar kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes), tai skaitā šādu pasākumu rīkotāju pakalpojuma sniegšanas vieta, ja to sniedz personai, kas nav nodokļa maksātājs, ir attiecīgo pasākumu faktiskās norises vieta.

3. Pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšana elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma
       Direktīvas 2006/112/EK 58.panta regulējums paredz telekomunikāciju, apraides, kā arī elektroniski sniegtu pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanas noteikumus, ja šie pakalpojumi sniegti personām, kas nav PVN maksātājas. Savukārt šīs direktīvas 59.a pants paredz izvēles iespēju, ka dalībvalstis var:
a) uzskatīt šādu pakalpojumu sniegšanas vietu, kas atrodas to teritorijā, par pakalpojumu sniegšanas vietu ārpus Kopienas, ja pakalpojumus faktiski lieto un izmanto ārpus Kopienas;
b) uzskatīt šādu pakalpojumu sniegšanas vietu, kas atrodas ārpus Kopienas, par pakalpojumu sniegšanas vietu to teritorijā, ja pakalpojumus faktiski lieto un izmanto to teritorijā. 
       Direktīvas 2006/112/EK 59.a panta regulējums pārņemts PVN likuma 30.panta otrajā daļā, nosakot, ka elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma sniegšanas vieta ir:
1) ārpus ES teritorijas, ja pakalpojumu izmanto ārpus ES teritorijas, kaut arī saskaņā ar šā likuma prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme;
2) iekšzeme, ja pakalpojumu izmanto iekšzemē, kaut arī saskaņā ar šā likuma prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir ārpus ES teritorijas.

4. Atsevišķi PVN likuma 52.panta pirmajā daļā minētie pakalpojumi
       PVN likuma regulējums nosaka ar PVN neapliekamās preču piegādes un pakalpojumus, tai skaitā:
      1) pacienta transportēšanu ar transportlīdzekli, kas speciāli aprīkots ar medicīniskām ierīcēm, kuru paraugi reģistrēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
      2) zobārstniecības pakalpojumus;
      3) zobu tehniķu un zobu higiēnistu sniegtos pakalpojumus, kā arī zobārstu un zobu tehniķu piegādātās zobu protēzes;
      4) pirmsskolas izglītības iestāžu sniegtos bērnu uzturēšanās un pirmsskolas izglītības pakalpojumus.

5. Preču iegādes ES teritorijā definīcijas precizēšana
     Ar Direktīvas 2019/2235 1.panta 1.punktu ir paplašināta preču iegādes ES teritorijā joma. Par preču iegādi ES teritorijā par atlīdzību uzskata tādu preču nosūtīšanu vai transportēšanu no citas ES dalībvalsts uz bruņoto spēku piederības dalībvalsti, ja preču iegādi veic ES dalībvalsts bruņotie spēki savām vajadzībām vai šo bruņoto spēku vienību virtuves vai ēdnīcas apgādei, piedaloties tādā aizsardzības pasākumā, kas tiek veikts, lai īstenotu ES darbību saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku. Minētai preču iegādei ES dalībvalsts iekšējā tirgū PVN nolūkā piemēro vispārīgus noteikumus, un uz šo preču importu nav attiecināms Direktīvas 2006/112/EK 143.panta 1.punkta “ga” apakšpunktā paredzētais atbrīvojums no PVN.
     Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts pilotlietas EUP(2024)10641 pieprasījumā ir sniedzis skaidrojumu, ka ar preču iegādi saskaņā ar “vispārīgiem noteikumiem” ir saprotama preču iegāde ar atbrīvojumu no PVN, tādēļ PVN likuma 9.panta ceturtajā daļā iekļautā preču iegādes ES teritorijā definīcija Eiropas Komisijas dienestiem šķiet nesaderīga ar Direktīvas 2019/2235 1.panta 1.punktā lietoto definīciju un varētu izraisīt dubultu neaplikšanu ar nodokli precēm, kuras iegādātas ES teritorijā ar atbrīvojumu no PVN un vēlāk ievestas bruņoto spēku piederības dalībvalstī (Latvijā).

6. PVN 0 procentu likmes piemērošana preču piegādēm un pakalpojumiem, ko izmanto Latvijā reģistrētu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību oficiālām vajadzībām
     Pamatojoties uz Direktīvas 2006/112/EK 151.panta 1.punkta "a" apakšpunktu, dalībvalstis atbrīvo no PVN preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu atbilstīgi diplomātiskam un konsulāram režīmam.
     Šobrīd PVN likuma 50.panta pirmās daļas 1. un 2.punkts paredz PVN 0 procentu likmes piemērošanu netieši, atmaksājot samaksāto nodokli par preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti Latvijas Republikā reģistrētām trešo valstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem, — ievērojot paritātes principu; un citu ES dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem.
      Finanšu ministrija sadarbībā ar VID un Ārlietu ministriju ir veikusi PVN 0 procentu likmes piemērošanas kārtības efektivitātes izvērtējumu darījumos ar Latvijā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām un secinājusi, ka Latvijā reģistrētās diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības godprātīgi un disciplinēti ievēro PVN 0 procentu likmes piemērošanas nosacījumus preču piegādēm un pakalpojumiem, ko izmanto pārstāvniecību oficiālajām vajadzībām. Tādēļ ir iespējams pārskatīt PVN 0 procentu likmes piemērošanas veidu, pārejot no PVN atmaksas procedūras uz PVN 0 procentu likmes piemērošanu tieši, pamatojoties uz PVN un/vai akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikātu.

7. PVN 0 procentu likmes piemērošana preču eksportam humānās palīdzības un labdarības ietvaros
       Pamatojoties uz Direktīvas 2006/112/EK 146.panta 1.punkta "c" apakšpunktu dalībvalstis atbrīvo no PVN preču piegādi apstiprinātām struktūrām, kas no Kopienas eksportē šīs preces kā daļu no savām humānām, labdarības vai izglītošanas darbībām ārpus Kopienas.
       Šobrīd PVN likums jau paredz PVN 0 procentu likmes piemērošanu jebkādam preču eksportam. Tāpat Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.¹ pantā ir paredzēts, ka PVN 0 procentu likmi piemēro tādai preču piegādei, kuras ietvaros reģistrēts PVN maksātājs uz savstarpēji noslēgta līguma vai preču nodošanas un pieņemšanas akta, vai cita darījumu apliecinoša dokumenta pamata preces bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai, kas:
1) šīs preces eksportē no ES teritorijas humānās palīdzības un labdarības ietvaros, lai sniegtu vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai;
2) šīs preces piegādā citas ES dalībvalsts atzītai struktūrai, kura tās nodod kā humāno palīdzību vai ziedojumus Ukrainas sabiedrībai.

8. Nosacījums fiskālā pārstāvja reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā
       Lai PVN maksātāju reģistrētu VID PVN maksātāju reģistrā kā fiskālo pārstāvi, tam jāatbilst PVN likuma 65.panta pirmajā daļā minētājiem nosacījumiem. Viens no šiem nosacījumiem paredz, ka attiecīgais reģistrētais PVN maksātājs nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos iesniedz VID nodokļu un informatīvās deklarācijas un pieprasīto papildu informāciju, kas nepieciešama valsts budžetā maksājamās PVN summas vai PVN pārmaksas noteikšanai.

9. Nosacījums VID atļaujas īpašā PVN režīma preču importa darījumos saņemšanai
       VID reģistrētam PVN maksātājam piešķir atļauju īpašajam PVN režīmam preču importa darījumos, ja reģistrēts PVN maksātājs atbilst visiem PVN likuma 85.panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem. Viens no šiem nosacījumiem paredz, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos 12 mēnešos nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos sniedzis nodokļu un informatīvās deklarācijas un gada pārskatu, kā arī VID noteiktajā termiņā sniedzis papildu informāciju, kas nepieciešama valsts budžetā iemaksājamās PVN summas vai PVN pārmaksas noteikšanai. 

10. Īpašs PVN piemērošanas režīms darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām
       Ņemot vērā auto nozares apzinātas problēmas nodokļu (t. sk. PVN) piemērošanā auto nozarē, ir notikušas diskusijas starp Finanšu ministrijas un auto nozares pārstāvjiem par nodokļu regulējuma pārskatīšanu. Rezultātā ir panākta vienošanās, ka vairākos nodokļus regulējošajos normatīvajos aktos būtu veicami grozījumi, kas varētu risināt attiecīgos jautājumus auto nozarē.  
       PVN likuma 138.pantā ir noteikts īpašs PVN piemērošanas režīms darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām (turpmāk – īpašs PVN piemērošanas režīms). Minētais regulējums ir pārņemts no Direktīvas 2006/112/EK. Šo īpašo režīmu ir tiesības izvēlēties lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu tirgotājam, kas ir reģistrēts PVN maksātājs, kura saimnieciskā darbība ir minēto lietu pirkšana vai importēšana, lai tās pārdotu, neatkarīgi no tā, vai rīkojas savās vai citas personas interesēs. Atbilstoši īpašajam PVN piemērošanas režīmam ar PVN apliek starpību starp pārdošanas vērtību (naudas summu), ko tirgotājs ir saņēmis par pircējam piegādātajām lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem vai senlietām, un iepirkuma vērtību, samazinot šo starpību par aprēķinātā PVN vērtību. Īpašo PVN piemērošanas režīmu ir tiesības piemērot arī lietoto auto tirdzniecībā.

11. Reprezentatīvie automobiļi
        PVN likuma 100.panta 1.¹ daļā ir  noteikts, ka no valsts budžeta maksājamās PVN summas kā priekšnodoklis pilnībā nav atskaitāma PVN summa par tādas vieglās pasažieru automašīnas iegādi, nomu un importu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, vai tādas kravas automašīnas ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem iegādi, nomu un importu, kas ir reģistrēta kā kravas furgons un kam ir vairāk nekā trīs sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu), ja minēto automašīnu vērtība atbilst uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai reprezentatīvā automobiļa vērtībai (turpmāk – reprezentatīvais automobilis). Tāpat priekšnodoklis pilnībā nav atskaitāms par izmaksām,  kas saistītas ar reprezentatīvā automobiļa uzturēšanu (tai skaitā izmaksām par šādu automašīnu remontu un degvielas iegādi) un kas rodas 60 mēnešu periodā, skaitot no brīža, kad automašīna ir reģistrēta personas īpašumā vai turējumā.
        Savukārt PVN likuma 100.panta otrā daļa nosaka, ka no valsts budžetā maksājamās PVN summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 50 procenti no PVN par iegādātu, nomātu vai importētu vieglo pasažieru automašīnu, kuras sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas sēdvietas un kura nav neviena no šā panta 1.¹ daļas 1.punktā minētajām automašīnām (proti, reprezentatīvais automobilis), kā arī ar šādas automašīnas uzturēšanu saistītās izmaksas, tai skaitā izmaksas par automašīnas remontu un degvielas iegādi.

12. Citas ES dalībvalsts PVN maksātāja tiesības nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tas veic preču piegādes darījumus ar pagaidu uzglabāšanā esošajām precēm
     Saskaņā ar PVN likuma 61.panta otrajā un trešajā daļā noteikto citas ES dalībvalsts PVN maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tas:
1) muitas noliktavā vai brīvajā zonā veic tikai preču piegādes darījumus ar precēm, kas ir Savienības preces Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu izpratnē (turpmāk - Savienības Muitas kodekss), kurām uzsākta preču eksporta procedūra, kā arī ar precēm, kas šīs regulas izpratnē ir ārpussavienības preces;
2) veic preču piegādes darījumus, pārvietojot no vienas iekšzemes muitas noliktavas vai brīvās zonas uz citām iekšzemes vai citas dalībvalsts muitas noliktavām vai brīvajām zonām ārpussavienības preces, kā arī tādas Savienības preces, kurām uzsākta preču eksporta procedūra.
     Saskaņā ar Muitas likuma 23.¹ panta pirmo daļu, piesakot eksporta procedūru, preces var atrasties ne tikai vietā, kas noteikta atļaujā muitas noliktavas darbībai vai brīvās zonas teritorijā, bet arī vietā, kas noteikta atļaujā pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai. Muitas likuma 23.² panta pirmā daļa paredz, ka eksporta procedūrā izlaistās preces, ievērojot eksporta procedūras izpildei noteikto termiņu un nosacījumus, pirms preču izvešanas no ES muitas teritorijas var uzglabāt vietā, kas noteikta atļaujā muitas noliktavas darbībai; vietā, kas noteikta atļaujā pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai; brīvās zonas teritorijā.
     Savienības Muitas kodeksa 147.panta 1.punkts paredz, ka preču pagaidu uzglabāšana var notikt tikai pagaidu uzglabāšanas vietās vai citās vietās, kuras norādījuši vai apstiprinājuši muitas dienesti. Pagaidu uzglabāšanas vietu darbībai ir vajadzīga muitas dienestu izdota atļauja. Saskaņā ar Komisijas 2015.gada 28.jūlija deleģētās Regulas (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem 1.panta 18.apakšpunktu muitas vajadzībām uzņēmējam vai citai personai tiek piešķirts uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas numurs (turpmāk - EORI numurs), kas ir Savienības muitas teritorijā unikāls identifikācijas numurs. Minētais EORI numurs tiek norādīts, gan pieprasot muitā dažāda veida atļaujas, gan iesniedzot muitas deklarācijas, un citus dokumentus, kas paredzēti tiesību aktos muitas jomā. Savukārt saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa 9.panta 1.punktu uzņēmēji, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, reģistrējas muitas dienestos, kas ir atbildīgi par vietu, kurā šie uzņēmēji veic uzņēmējdarbību. Līdz ar to citas ES dalībvalsts komersantam, kārtojot muitas formalitātes Latvijā, jāizmanto savā komercdarbības reģistrācijas dalībvalstī saņemtais EORI numurs. Tas attiecas arī uz preču novietošanu pagaidu uzglabāšanā, iesniedzot atbilstošo pagaidu uzglabāšanas deklarāciju.
     Turklāt atbilstoši Savienības Muitas kodeksa 148.panta 5.punktam muitas dienesti var atļaujas turētājam atļaut pārvietot pagaidu uzglabāšanā esošas preces starp dažādām pagaidu uzglabāšanas vietām, ja šāda pārvietošana nepalielina krāpšanas risku un šāda pārvietošana notiek viena muitas dienesta uzraudzībā; vai uz šādu pārvietošanu attiecas tikai viena atļauja, kas izsniegta uzņēmējam, kuram ir atzītā uzņēmēja statuss muitas vienkāršojumiem; vai citos pārvietošanas gadījumos.      
     No muitas jomas regulējuma izriet, ka uz darbībām ar precēm, kas atrodas pagaidu uzglabāšanā, ir attiecināmi līdzvērtīgi nosacījumi kā uz darbībām ar precēm, kuras atrodas muitas noliktavā vai brīvajā zonā, kā arī ir pieļaujama pagaidu uzglabāšanā esošo preču pārvietošana starp dažādām pagaidu uzglabāšanas vietām. Ņemot vērā minēto, attiecīgi līdzīgi būtu piemērojami nosacījumi reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā, ja citas ES dalībvalsts PVN maksātājs veic preču piegādes darījumus ne tikai muitas noliktavā, brīvajā zonā, bet arī preču pagaidu uzglabāšanas vietā.
    Papildus tam PVN likuma 61.panta trešajā daļā ir ietverta atsauce uz muitas procedūru - preču izvešanas procedūru, kas neatbilst muitas jomā lietotajai terminoloģijai, kā arī šā likuma 61.panta otrajā daļā un 63.panta otrajā un trešajā daļā lietotajai terminoloģijai attiecībā uz eksporta procedūru. Līdz ar to ir nepieciešams veikt redakcionālu labojumu attiecībā uz muitas procedūras apzīmējumu.

13. Trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātāja tiesības nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tas veic darījumus ar pagaidu uzglabāšanā esošajām precēm
     Saskaņā ar PVN likuma 63.panta otrajā un trešajā daļā noteikto trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tas:
1) iekšzemes muitas noliktavā vai brīvajā zonā veic tikai preču piegādes darījumus ar ārpussavienības precēm, kā arī ar tādām Savienības precēm, kurām uzsākta preču eksporta procedūra,
2) veic preču piegādes darījumus, pārvietojot no vienas iekšzemes muitas noliktavas vai brīvās zonas uz citām iekšzemes vai citas dalībvalsts muitas noliktavām vai brīvajām zonām ārpussavienības preces, kā arī tādas Savienības preces, kurām uzsākta preču eksporta procedūra.
     Saskaņā ar Muitas likuma 23.¹ panta pirmo daļu, piesakot eksporta procedūru, preces var atrasties ne tikai vietā, kas noteikta atļaujā muitas noliktavas darbībai vai brīvās zonas teritorijā, bet arī vietā, kas noteikta atļaujā pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai. Muitas likuma 23.² panta pirmā daļa paredz, ka eksporta procedūrā izlaistās preces, ievērojot eksporta procedūras izpildei noteikto termiņu un nosacījumus, pirms preču izvešanas no ES muitas teritorijas var uzglabāt vietā, kas noteikta atļaujā muitas noliktavas darbībai; vietā, kas noteikta atļaujā pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai; brīvās zonas teritorijā.
     Savienības Muitas kodeksa 147.panta 1.punkts paredz, ka preču pagaidu uzglabāšana var notikt tikai pagaidu uzglabāšanas vietās vai citās vietās, kuras norādījuši vai apstiprinājuši muitas dienesti. Pagaidu uzglabāšanas vietu darbībai ir vajadzīga muitas dienestu izdota atļauja. Saskaņā ar Komisijas 2015.gada 28.jūlija deleģētās Regulas (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem 1.panta 18.apakšpunktu muitas vajadzībām uzņēmējam vai citai personai tiek piešķirts EORI numurs, kas ir Savienības muitas teritorijā unikāls identifikācijas numurs. Minētais EORI numurs tiek norādīts, gan pieprasot muitā dažāda veida atļaujas, gan iesniedzot muitas deklarācijas, un citus dokumentus, kas paredzēti tiesību aktos muitas jomā. Savukārt saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa 9.panta 1.punktu uzņēmēji, kas veic uzņēmējdarbību Savienības muitas teritorijā, reģistrējas muitas dienestos, kas ir atbildīgi par vietu, kurā šie uzņēmēji veic uzņēmējdarbību. Līdz ar to citas ES dalībvalsts komersantam, kārtojot muitas formalitātes Latvijā, jāizmanto savā komercdarbības reģistrācijas dalībvalstī saņemtais EORI numurs. Tas attiecas arī uz preču novietošanu pagaidu uzglabāšanā, iesniedzot atbilstošo pagaidu uzglabāšanas deklarāciju.
     Turklāt atbilstoši Savienības Muitas kodeksa 148.panta 5.punktam muitas dienesti var atļaujas turētājam atļaut pārvietot pagaidu uzglabāšanā esošas preces starp dažādām pagaidu uzglabāšanas vietām, ja šāda pārvietošana nepalielina krāpšanas risku un šāda pārvietošana notiek viena muitas dienesta uzraudzībā; vai uz šādu pārvietošanu attiecas tikai viena atļauja, kas izsniegta uzņēmējam, kuram ir atzītā uzņēmēja statuss muitas vienkāršojumiem; vai citos pārvietošanas gadījumos.      
     No muitas jomas regulējuma izriet, ka uz darbībām ar precēm, kas atrodas pagaidu uzglabāšanā, ir attiecināmi līdzvērtīgi nosacījumi kā uz darbībām ar precēm, kuras atrodas muitas noliktavā vai brīvajā zonā, kā arī ir pieļaujama pagaidu uzglabāšanā esošo preču pārvietošana starp dažādām pagaidu uzglabāšanas vietām. Ņemot vērā minēto, attiecīgi līdzīgi būtu piemērojami nosacījumi reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā, ja trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājs veic preču piegādes darījumus ne tikai muitas noliktavā, brīvajā zonā, bet arī preču pagaidu uzglabāšanas vietā.

14. Tehniskie precizējumi
        Ar likumprojektu nepieciešams veikt atsevišķus tehniskus precizējumus.

Nē

Nē

Nereģistrētiem PVN maksātāji, kuru PVN reģistrācijas slieksnis nepārsniedz 50 000 euro, būs jāpārskata savi darījumi, jo mainās PVN reģistrācijas sliekšņa 50 000 euro aprēķināšanas periods no iepriekšējiem 12 mēnešiem uz kalendāra gadu, kā reģistrācijas slieksnī iekļaujamo darījumu struktūra. Tāpat būs pozitīva ietekme uz MVU, jo, kalendāra gada laikā pārsniedzot 50 000 euro reģistrācijas slieksni ne vairāk kā par 5 000 euro, tiem būs tiesības līdz gada beigām vēl nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN.

Likumprojekts pozitīvi ietekmēs iekšzemes PVN maksātājus, kas vēlas piemērot MVU atbrīvojumu citā ES dalībvalstī, jo viņiem, veicot ar PVN apliekamus darījumus citā ES dalībvalstī, būs vienlīdzīgas tiesības ar citas dalībvalsts PVN maksātājiem piemērot MVU atbrīvojumu. Tas pats attiecas arī uz citas ES dalībvalsts PVN maksātājiem, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē un kas izvēlas iespēju nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā.

Lietotu mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu pārdevējiem tiek paplašināta iespēja piemērot īpašo PVN piemērošanas režīmu. 

PVN maksātājiem, kas sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar virtuālajiem kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem mainās pakalpojumu sniegšanas vieta, jo PVN ir piemērojams valstī, kura atrodas pakalpojuma saņēmēji, nevis valstī kur notiek pasākums, ja klātienes pasākums, vienlaikus tiek translēts tiešsaistē. 

PVN maksātājiem, kas bez maksas piegādā preces sabiedriskā labuma organizācijām Latvijā ar mērķi tās eksportēt ārpus ES teritorijas humānās palīdzības un labdarības ietvaros, tiek radīta tiesiskā noteiktība attiecībā uz viņu veiktajām preču piegādēm.

PVN maksātājiem, kas sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtos pakalpojumus, šo pakalpojumu sniegšanas vieta būs jānosaka pēc vispārējiem PVN noteikumiem.

Reģistrētiem PVN maksātājiem, ievērojot PVN likuma nosacījumus, būs iespēja reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā kā fiskālam pārstāvim, arī tad, ja iepriekšējos 12 mēnešos reģistrēta PVN maksātāja vienas nodokļu vai informatīvās deklarācijas vai gada pārskata nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktais iesniegšanas termiņa kavējums nepārsniedza piecas kalendāra dienas.

PVN maksātājiem, ievērojot PVN likuma nosacījumus, būs iespēja saņemt VID atļauju īpašajam PVN režīmam preču importa darījumos, arī tad, ja iepriekšējos 12 mēnešos reģistrēta PVN maksātāja vienas nodokļu vai informatīvās deklarācijas vai gada pārskata nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktais iesniegšanas termiņa kavējums nepārsniedza piecas kalendāra dienas.

Pirmsskolas izglītības iestādes varēs neaplikt ar PVN ar bērnu uzturēšanās un pirmsskolas izglītības pakalpojumu cieši saistīto pakalpojumu, ja to sniegs pati pirmsskolas izglītības iestāde. 

Iestādēm, kas sniedz pacienta transportēšanu ar transportlīdzekli, kas speciāli aprīkots ar medicīniskām ierīcēm, tiek radīta tiesiskā noteiktība attiecībā uz normatīviem aktiem veselības jomā. 

Latvijas Republikā reģistrētām trešo valstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām tiek radīta tiesiskā noteiktība saņemt preces un pakalpojumus ar PVN 0 procentu likmi vienkāršotā procedūrā.

Latvijas Republikā reģistrētām citu ES dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām tiek radīta tiesiskā noteiktība saņemt preces un pakalpojumus ar PVN 0 procentu likmi vienkāršotā procedūrā.

PVN maksātājiem, kuri veic preču iegādi vai piegādi citā ES dalībvalstī Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām (tai skaitā pavadošā civilā personāla vajadzībām) un vēlāk preces nosūta vai transportē uz Latviju, tiek radīta tiesiskā noteiktība PVN apliekamā darījuma - preču iegādes noteikšanā.

Latvijas Republikas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tiek radīta tiesiskā noteiktība attiecībā uz PVN piemērošanu situācijās, kad tie iegādājās citā ES dalībvalstī preces savām vajadzībām (tai skaitā pavadošā civilā personāla vajadzībām) un vēlāk preces nosūtīja vai transportēja uz Latviju.

Citas ES dalībvalsts PVN maksātājiem tiek radīta tiesiskā noteiktība, nostiprinot tiesības nereģistrēties VID PVN reģistrā, ja tas preču pagaidu uzglabāšanas vietā veic preču piegādes darījumus ar pagaidu uzglabāšanā esošajām precēm vai preču piegādes darījumus, preces pārvietojot no vienas preču pagaidu uzglabāšanas vietas uz citu.

Trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājiem tiek radīta tiesiskā noteiktība, nostiprinot tiesības nereģistrēties VID PVN reģistrā, ja tas preču pagaidu uzglabāšanas vietā veic preču piegādes darījumus ar pagaidu uzglabāšanā esošajām precēm vai preču piegādes darījumus, preces pārvietojot no vienas preču pagaidu uzglabāšanas vietas uz citu.

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-