Anotācija (ex-ante)

ES kopīgo mērķi samazināt SEG emisijas par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni būs iespējams sasniegt tikai iesaistoties visiem sektoriem, un papildu SEG emisiju samazināšanas pasākumi skars ne vien ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk - ETS) nozares, bet arī ETS neiekļautos sektorus (turpmāk - ne-ETS), nosakot ambiciozākus mērķus. Latvija ir viena no tām ES dalībvalstīm, kurām šobrīd ir salīdzinoši viens no lielākajiem ne-ETS sektora īpatsvariem SEG emisiju bilancē, kas nozīmē arī izaicinājumus SEG emisiju samazināšanas kontekstā. Latvijā lielākais ne-ETS SEG emisiju apjoms rodas transporta sektorā (36,7 %), kam seko lauksaimniecības sektors (28,6 %), savukārt ne-ETS enerģētikas sektors (bez transporta) veido 25,3 %, atkritumu apsaimniekošanas sektors 6,0 %, bet vismazāk ne-ETS emisijas rodas rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas sektorā, kas ir 3,4 % no kopējām ne-ETS emisijām. Lai gan Latvijai 2020. gadā bija trešais augstākais atjaunojamās enerģijas īpatsvars ES – 42,1%, tomēr minētais īpatsvars pārsvarā ir sasniegts ar cietā biomasas kurināmā izmantošanu centralizētajā un individuālajā siltumenerģijas ražošanā (atjaunojamās enerģijas īpatsvars siltumapgāde kopumā 2020. gadā bija 57,1 %) un hidroenerģiju elektroenerģijas ražošanā (atjaunojamās enerģijas īpatsvars elektroenerģijas ražošanā kopumā 2020. gadā bija 63,7 % atbilstoši aktuālajai situācijai vai 53,4 % saskaņā ar EUROSTAT metodoloģiju).

Transports ir viens no grūtāk dekarbonizējamiem tautsaimniecības sektoriem, bet transporta SEG emisiju īpatsvars Latvijas emisiju kopējā bilancē ir augstāks nekā ES vidēji. Tas savukārt nozīmē, ka, lai veicinātu mērķu izpildi, nepieciešams veicināt elektromobilitāti un rosināt pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem dažādos transporta veidos, tostarp palielināt biodegvielu izmantošanu. Vienlaikus transportā ir īpaši zems atjaunojamās enerģijas īpatsvars – 4,7 % 2020. gadā (aktuālā situācija) vai 6,7 % saskaņā ar EUROSTAT metodoloģiju. Ekonomikas ministrija ir veikusi izvērtējumu, ka bez būtiska atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielinājuma transporta sektorā, Latvijā atjaunojamās enerģijas īpatsvars nepārsniegtu 54 %, ja elektroenerģijas ražošanā un centralizētajā siltumapgādē tiktu nodrošināts 100 % atjaunojamās enerģijas īpatsvars) vai 70 %, ja visā enerģijas galapatēriņā (izņemot transportu) tiktu nodrošināts 100 % atjaunojamās enerģijas īpatsvars.

Paaugstinoties ES kopējam ne-ETS 2030. gada mērķim, jāņem vērā, ka palielinās arī Latvijai noteiktais ne-ETS mērķis. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013, Latvijai spēkā ir mērķis  -6 % ne-ETS SEG emisiju samazinājumam līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2005. gadu, taču līdz ar Regulas Nr. 2018/842 grozījumu priekšlikumu laika periodā no 2021. līdz 2030. gadam Latvijai būtu jāsamazina emisijas ne-ETS sektoros par 17 % salīdzinājumā ar 2005 .gadu.

Saskaņā ar NEKP mērķa scenārija prognozēm, 2030. gadā Latvijas ne-ETS sektora SEG emisiju apjoms būs 7462 kt CO₂ekv., kas atbilst ~13% samazinājumam, salīdzinot ar 2005. gada ne-ETS emisijām, kas pārsniedz šobrīd Latvijai noteikto ne-ETS mērķi - -6 % ne-ETS sektoru emisiju samazinājumu 2030. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu, taču veido neizpildi, ja noteiktais ne-ETS mērķis līdz ar grozījumu pieņemšanu tiek paaugstināts līdz -17 %. Ievērojot uzstādīto virzienu uz klimatneitralitāti, pieejamais Modernizācijas fonda finansējums var sniegt ieguldījumu ambiciozāku mērķu izpildē, attiecīgi fonda līdzekļi būtu jākoncentrē uz investīcijām minētajos ne-ETS sektoros, ņemot vērā augsto ne-ETS sektoru īpatsvaru SEG emisiju bilancē, turklāt noteiktajiem prioritārajiem investīciju virzieniem būtu jābūt ciešā sinerģijā ar NEKP un jāsniedz ieguldījums tajā ietverto pasākumu īstenošanā.

Modernizācijas fonds ir izveidots ar Eiropas parlamenta un padomes Direktīvas 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (turpmāk - Direktīva 2003/87/EK), 10.d panta 1. punktu. 10.d pants ietver vispārējus nosacījumus attiecībā uz šī fonda darbību. Detalizētāki Modernizācijas fonda darbības nosacījumi ir atrunāti Eiropas Komisijas 2020. gada 9. jūlija Īstenošanas Regulā Nr. (ES) 2020/1001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK piemērošanu Modernizācijas fonda darbībai, kura mērķis ir atbalstīt investīcijas energosistēmu modernizācijā un energoefektivitātes uzlabošanā atsevišķās dalībvalstīs (turpmāk – Modernizācijas fonda darbības regula).

Modernizācijas fonds uzsāka savu darbību 2021. gadā, un tā mērķis ir atbalstīt oglekļa mazietilpīgus ieguldījumus, atbalstot valstu virzību uz klimatneitralitāti. Modernizācijas fonds ES ETS ieviests, lai finansētu neliela mēroga investīciju projektus tādās ES dalībvalstīs, kuru iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās 2013. gadā nesasniedza 60 % no ES vidējā rādītāja. Attiecīgi Modernizācijas fonda līdzekļi ir pieejami 10 ES dalībvalstīm – Bulgārijai, Rumānijai, Čehijai, Igaunijai, Horvātijai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Polijai un Slovākijai.

Noteikumu projekts sastāv no VII nodaļām:

I. nodaļa nosaka fonda darbības vispārīgos jautājumus.

II. nodaļa nosaka fonda finansēto investīciju vadības un īstenošanas nosacījumus. Ar II. nodaļu tiek noteikts kompetenču sadalījums starp iestādēm - atbildīgo iestādi - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, sadarbības iestādi - Ekonomikas ministriju, un ieviešanas iestādi. Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 14. janvāra protokollēmuma Nr.5 25§ "Informatīvais ziņojums "Par Modernizācijas fonda ieviešanu"" 5. punktam Ministru kabinets uzdeva par Modernizācijas fonda līdzekļu investēšanas funkciju atbildīgo iestādi Latvijā noteikt vienlaikus ar Modernizācijas fonda daudzgadu programmas darbības noteikumu apstiprināšanu. Attiecīgi tiek īstenots likuma "Par piesārņojumu" 32.¹² panta sestajā daļā noteiktais, kas paredz, ka privātpersona vai publiska persona, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.¹² panta piekto daļu un nodrošinās atsevišķu no investēšanas funkcijām izrietošos valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, tiks noteikta šajos Ministru kabineta noteikumos. Uz informatīvā ziņojuma izstrādes brīdi kā piemērotākā institūcija daudzgadu darbības programmas līdzekļu investēšanas funkciju īstenošanai tika identificēta akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum", jo tai ir pieredze dažādu finanšu instrumentu izmantošanā, t.sk. energoefektivitātes veicināšanā un atbalsta lauksaimnieku attīstībai sniegšanā. Izstrādājot noteikumu projektu, tika secināts, ka gadījumos, ja projektu konkursos finansējumu plānots sniegt grantu veidā, no fonda finansējuma investēšanas funkcijām izrietošo valsts pārvaldes uzdevumu izpildi visefektīvāk spētu nodrošināt sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds", ņemot vērā tās līdzšinējo pieredzi projektu konkursu administrēšanā, tādēļ ieviešanas iestāde, kura veiks atsevišķu no fonda finansējuma investēšanas funkcijām izrietošo valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu, un ievērojot šī noteikumu projekta 11. un 12. punktā minēto, tiks vēl atsevišķi noteikta attiecīgajā projektu konkursu nolikumā, ņemot vērā plānoto atbalsta veidu.

III. nodaļa nosaka investīciju prioritātes fonda daudzgadu darbības programmai līdz 2030. gadam. Modernizācijas fonda ietvaros atbalstītajām investīcijām jābūt saskanīgām ar Direktīvas 2003/87/EK, t.sk. 10. panta 1. punkta, mērķiem, kā arī ar mērķiem, ko paredz ES klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam, un Parīzes nolīgumā paustajiem ilgtermiņa mērķiem. Saskaņā ar EK sniegto informāciju ES dalībvalstīs ir identificēti šādi galveni ieguldījumu virzieni [1]:

- elektroenerģija, siltumapgāde un aukstumapgāde, izmantojot atjaunojamos energoresursus;
- ēku energoefektivitāte;
- enerģijas uzglabāšanas risinājumi (piemēram, tīklu savietojamība ar atjaunojamiem energoresursiem, energotīklu stabilitāte);
- tīklu modernizācija, digitalizācija un starpsavienojumu izveide;
- elektromobilitāte.

Turklāt saņēmējas dalībvalstis var pieteikt Eiropas Investīciju Bankā ne tikai atsevišķus investīciju projektus, bet arī daudzgadu darbības programmu jeb "shēmu", kura atbilstoši Modernizācijas fonda darbības regulas 2. panta 5) punktam tiek definēta kā investīciju priekšlikums, kas atbilst šādiem kritērijiem:

- ietver konsekventu prioritāšu kopumu, kas saskan ar Modernizācijas fonda mērķiem, un, ņemot vērā shēmā ietverto projektu īpatnības, to var kvalificēt kā prioritāru, vai neprioritāru ieguldījumu;
- ilgums pārsniedz vienu gadu;
- tai ir valsts vai reģiona mērogs;
- tās mērķis ir atbalstīt vairāk nekā vienu publisku vai privātu personu vai struktūru, kas atbild par projektu uzsākšanu vai ierosināšanu un īstenošanu shēmas ietvaros.

Attiecīgi arī Latvija izvēlējusies noteikt investīciju prioritātes Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmai, sadalot laika periodu līdz 2030. gadam divos posmos. Laika periodam no 2022. - 2025. gadam prioritārie investīciju virzieni ir noteikti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un atspoguļoti noteikumu projekta 13. punktā. Prioritārie investīciju virzieni ir sasaistē ar NEKP un NEKP 4. pielikumā noteiktajām plānotajām rīcībpolitikām un to īstenošanas pasākumiem:

 - investīciju virziens "bezemisiju transportlīdzekļu iegādes veicināšana un atbilstošas infrastruktūras izveide vai modernizēšana komersantiem, kuru īpašumā ir un savā darbībā izmanto autoparku ar vismaz pieciem transportlīdzekļiem vai, kuri nodarbojas ar mazas kapacitātes pasažieru pārvadājumiem" ir saskaņā NEKP 4. pielikumā noteikto 5. rīcības virzienu "Energoefektivitātes uzlabošana, alternatīvo degvielu  un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā". Noteiktā investīciju virzienā ietvarā tiktu atbalstīta ne tikai bezemisiju transportlīdzekļu iegāde komersantiem, bet arī atbilstošas infrastruktūras izveide, ietverot ne vien lēnās, vidējās un lieljaudas uzlādes punktu skaita pieaugumu, bet veicinot arī citu alternatīvo degvielu, piemēram, ūdeņraža infrastruktūras izveidi un attīstību;

- investīciju virziens "energoefektivitātes uzlabošanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana komersantiem enerģijas sadales, pārvades un ražošanas procesos, tai skaitā biometāna ražošanai vai elektroenerģijas infrastruktūras modernizēšanai vai paplašināšanai un viedo tehnoloģiju un digitālo risinājumu ieviešanai, un ar to saistītie pasākumi, kas atbilst aprites ekonomikas principiem" ir saskaņā ar NEKP 4. pielikumā noteikto 2. rīcības virzienu – "Energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē, un rūpniecībā", kā arī 3. rīcības virzienu – "Ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijās ražošanā". Investīciju virziens potenciāli varētu ietvert atbalstu AER izmantošanai un energoefektivitātes uzlabošanai centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē, energoefektivitātes uzlabošanai un AER izmantošanas veicināšanai rūpniecībā, saules enerģijas izmantošanas veicināšanai elektroenerģijas ražošanā, kā arī inovatīvu un energoefektīvu risinājumu attīstīšanai AER īpatsvara paaugstināšanai energosistēmā kopumā;

- investīciju virziens "atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana energokopienās un daudzdzīvokļu ēkās" ir saskaņā ar NEKP 4. pielikumā noteikto 4. rīcības virzienu – "Ekonomiski pamatotas enerģijas pašražošanas, pašpatēriņa un AE kopienu veicināšana". Šāds investīciju virziens potenciāli varētu ietvert atbalstu AER iekārtu uzstādīšanai daudzdzīvokļu ēkās pašpatēriņa nodrošināšanai, papildus piesaistot atbalstu arī ēku energoefektivitātes projektu īstenošanai, tādā veidā ievērojami samazinot izmaksas par energoapgādes pakalpojumiem.

Savukārt laika periodam no 2026. - 2030. gadam pēc potenciāli pieejamā fonda finansējuma apmēra izvērtēšanas projektu konkursu nolikumi tiks izstrādāti, ņemot vērā likuma "Par piesārņojumu" 32.¹³ panta pirmajā daļā minētās jomas.

IV. nodaļa nosaka projektu iesniegumu atlases nosacījumus, tostarp projektu iesniegumu atlases nolikumā ietveramo informāciju, kā arī nosacījumus līgumu slēgšanai. Projektu iesniegumu vērtēšanu nodrošinās projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kuru izveidos projektu iesniegumu konkursa nolikumos noteiktā ieviešanas iestāde. Projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas darbības kārtību noteiks vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas sastāvs un nolikums (vispārīgie jautājumi, vērtēšanas komisijas locekļu atbildība un pienākumi un kompetences sadalījums un vērtēšanas komisijas darbība) tiks apstiprināts ar ieviešanas iestādes rīkojumu. Vērtēšanas komisijas sanāksmju skaits nav precīzi nosakāms, un tas būs atkarīgs no iesniegto projektu iesniegumu skaita.

V. nodaļa ietver projekta iesniedzēju izslēgšanas nosacījumus. Lai nodrošinātu projekta pieteikumu iesniedzēju atbilstības pārbaudi, projektu iesniegumu konkursa nolikumos noteiktā ieviešanas iestāde izmantos Iekšlietu ministrijas informācijas centra (Sodu reģistra) un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas.

VI. nodaļa nosaka prasības līguma par projekta īstenošanu saturam, tostarp arī līguma neatņemamās sastāvdaļas.

VII. nodaļa ietver noslēguma jautājumus, kas nosaka termiņu fonda īstenošanas iekšējās kontroles sistēmas un fonda simbolikas izveidei. 

[1] https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/innovation_and_modernisation_fund_ema.pdf