Anotācija (ex-ante)

(a) Atbilstoši noteikumu regulējumam, lai valsts kustamo mantu atsavinātu (nodotu bez atlīdzības) ārvalstu valdībai vai starptautiskajai organizācijai attiecīgais ministrs iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu un attiecīgu tiesību akta projektu. Saskaņā ar noteikumu pašreizējo redakciju par vienu jautājumu attiecīgajai ministrijai ir jāsagatavo divi tiesību akti, kas tiek skatīti vienas Ministru kabineta sēdes ietvaros. Tas vieš neskaidrības jautājuma turpmākajā kontrolē un mazina tiesību aktu pārskatāmību, kā arī ir nepamatojams administratīvs slogs gan attiecīgajai ministrijai gatavojot šos tiesību aktus, gan Valsts kancelejai apstrādājot šos tiesību aktus, gan citām iesaistītajām ministrijām sniedzot atzinumus.

(b) Tāpat atbilstoši šobrīd spēkā esošajam noteikumu regulējumam valsts mantas nodošana notiek ar nodošanas un pieņemšanas aktu gadījumā, ja kustamā manta ir salīdzinoši mazvērtīga (t.i., tās vērtība nepārsniedz 1000,00 euro). No minētā secināms, ka valsts kustamās mantas atsavināšanas procesā ārvalstu valdībām vai starptautiskajām organizācijām ir nodrošināta attiecīgā ministra iesaiste un informētība par konkrētās valsts kustamās mantas nodošanu, virzot attiecīgo tiesību akta projektu Ministru kabinetā, tādējādi nav lietderīga atkārtota ministra iesaiste nodošanas un pieņemšanas akta apstiprināšanā, it īpaši ņemot vērā, ka attiecīgās valsts kustamās manta vērtība nepārsniedz 1000,00 euro.
Noteikumu 4. un 6. punktā noteiktas papildu normas, kas noteic konkrētu kustamās mantas bilances vērtību 1000,00 euro kā kritēriju nodošanas un pieņemšanas akta sagatavošanai un līguma slēgšanai. Aizsardzības ministrijas ieskatā bilances vērtība ir grāmatvedības uzskaitē izmantotā kustamās mantas uzskaites vērtība, un tā ir nepieciešama, lai attiecīgo iestāžu grāmatvedības veiktu mantu norakstīšanu atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam. Tādēļ Aizsardzības ministrijas ieskatā šādas robežas noteikšanai nav acīmredzama iemesla.
Noteikumu 5. punkta 2. teikumā noteiktais deleģējums attiecīgajam ministram apstiprināt pieņemšanas nodošanas aktu nav nepieciešams, jo par institūcijas bilancē uzskaitīto mantu atbildīgs ir institūcijas vadītājs.

(c) Ministriju attiecīgās amatpersonas ir tiesīgas pārstāvēt ministriju vai slēgt starptautiskus līgumus bez īpaša pilnvarojuma saskaņā ar saviem nolikumiem. Līdz ar ko, prasība pēc atsevišķas pilnvaras ir uzskatāma par papildu administratīvo slogu gan sagatavotājam, gan pārējām iesaistītajām institūcijām.

(a) Risinājums ir precizēt noteikumu 2. punktu, nosakot, ka attiecīgā ministrija sagatavo vienu tiesību akta projektu - Ministru kabineta rīkojumu, anotācijā iekļaujot vai tai pievienojot visu ar kustamās mantas nodošanu saistīto informāciju, kuru līdz šim iekļāva informatīvajā ziņojumā.

(b) Noteikumos tiek saglabāts pašreizējais princips, ka primāri valsts kustamo mantu bez atlīdzības nodod, slēdzot rakstveida līgumu. Tomēr var būt gadījumi, kuros objektīvu apstākļu dēļ rakstveida līguma noslēgšana nav iespējama, un šādos gadījumos institūcija mantu varēs nodot, noformējot citus mantas nodošanu un pieņemšanu apliecinošus dokumentus.

Apstākļi, kas liedz noslēgt rakstveida līgumu, var būt, piemēram, tādi, kas saistīti ar nepieciešamību kustamo mantu nodot nekavējoties (piemēram, ja citu valsti ir skāruši tādi ārkārtas apstākļi, kuru ietekmē kustamo mantu ir nepieciešams saņemt pēc iespējas ātrāk, bet līguma noslēgšanas process nesamērīgi kavētu kustamās mantas nodošanu), vai tādi, kuru ietekmē līguma noslēgšana ir būtiski apgrūtināta (piemēram, ja kustamās mantas nodošanas brīdī nav skaidri zināms, kura institūcija kustamo mantu pieņems, vai rakstveida līguma noslēgšanas process radītu nesamērīgu administratīvo slogu). Var būt arī gadījumi, kuros valsts kustamā manta tiek nodota tāda mantas nodošanas mehānisma ietvaros, kurā nav paredzēta rakstveida līguma noslēgšana (piemēram, ja kustamā manta tiek nodota starpvalstu organizācijai, kura izveidota noteikta mērķa sasniegšanai, bet kustamās mantas nodošana notiek, izmantojot tipveida dokumentus, un mehānismā iesaistītajām valstīm ir ierobežotas iespējas ietekmēt kustamās mantas nodošanas formu).

Ja valsts kustamā manta tiek nodota, noformējot citus mantas nodošanu un pieņemšanu apliecinošus dokumentus, attiecīgajai institūcijai ir jānodrošina, ka no minētajiem dokumentiem var skaidri secināt, ka Latvijas institūcija mantu nodod, bet saņēmēja valsts vai starpvalstu organizācija to pieņem (šādi dokumenti var būt, piemēram, nodošanas un pieņemšanas akts, pavadzīme, oficiāls pušu institūciju paziņojums vai apliecinājums).

Jāņem vērā, ka kustamās mantas nodošana, noformējot citus kustamās mantas nodošanu un pieņemšanu apliecinošus dokumentus, ir izņēmums no vispārējās mantas nodošanas kārtības, un attiecīgā Ministru kabineta rīkojuma anotācijā ir pēc iespējas jānorāda uz objektīviem apstākļiem, kas liedz noslēgt rakstveida līgumu.

Precizēts noteikumu 5. punkta 2. teikums, deleģējot gan rakstveida līguma, gan citu kustamās mantas nodošanu un pieņemšanu apliecinošu dokumentu apstiprināšanu attiecīgās institūcijas vadītājam. Latvijas institūcijas vadītājs, kuras īpašumā ir attiecīgā kustamā manta, ir atbildīgs par tās nodošanas un pieņemšanas apliecinošu dokumentu atbilstību grāmatvedības un atskaites normatīvo aktu prasībām.

(c) Svītrots noteikumu 7. punkts. 
Svītrots 9. punkts, kas nosaka rakstveida līgumā par valsts kustamās mantas nodošanu ietveramo informāciju. Tas saistīts ar to, ka kopā ar Ministru kabineta rīkojuma projektu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē vairs netiks iesniegts minētā līguma projekts un informācija par kustamās mantas nodošanu tiks iekļauta minētā rīkojuma anotācijā. Turklāt attiecīgā Latvijas institūcija, kura slēdz līgumu par valsts kustamās mantas nodošanu, katrā konkrētajā gadījumā, vienojoties ar mantas saņēmēju, noteiks līguma sastāvdaļas atbilstoši faktiskajiem apstākļiem.