Anotācija (ex-ante)

Pēdējos gados Latvijā ir notikuši daudzi plaši apmeklēti publiskie pasākumi. Valsts policijas rīcībā ir provizoriska informācija, ka arī 2023.gadā un turpmākajos gados ir plānoti vairāki publiskie pasākumi, kuros ir paredzēts liels dalībnieku un apmeklētāju skaits.
Vērtējot iepriekšējos gados uzkrāto pieredzi, piemēram, Rīgā, kur notika visvairāk publisko pasākumu, secināms, ka visu šo publisko pasākumu sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai tiek iesaistīts būtisks Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes (turpmāk – Patruļpolicijas pārvalde) un arī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes teritoriālo struktūrvienību amatpersonu skaits.
Veicot pasākuma nodrošināšanā iesaistīto policijas darbinieku veicamo uzdevumu izvērtējumu, secināms, ka pārsvarā tie nodrošina transporta vai gājēju kustības ierobežošanu vai pārtraukšanu ielās un uz ceļiem, kā arī ceļu satiksmes regulēšanu.
Pasākumos, kuru norise notiek uz koplietošanas ceļiem, policijas darbinieki nodrošina kustības pārtraukšanu visā pasākuma norises maršrutā faktiski visa pasākuma laikā. Šo darbību nodrošināšanai ir jāiesaista liels policijas darbinieku skaits, izvietojot tos stacionāros posteņos, nosakot tiem atsevišķus mazefektīvus īstermiņa uzdevumus.
No minētā secināms, ka Valsts policija kā kārtības uzturētāji publiskā pasākumā nereti tiek iesaistīti tikai satiksmes regulēšanas veikšanai, jo citiem likumā noteiktajiem kārtības uzturētājiem normatīvajos aktos nav noteiktas šādas pilnvaras. Proti, ievērojami Valsts policijas resursi tiek iesaistīti, lai tiktu doti transportlīdzekļu vadītājiem un gājējiem saprotami signāli, jo faktiski citu tiesību un pienākumu īstenošanai, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu pasākuma laikā  bieži vien Valsts policijas spēki nemaz nav nepieciešami, jo saskaņā ar likuma 13.pantu visiem kārtības uzturētājiem ir piešķirtas pietiekami plašas tiesības un noteikti visaptveroši pienākumi publiska pasākuma laikā.
Vieni no prioritārajiem Patruļpolicijas pārvaldes uzdevumiem ir ceļu satiksmes uzraudzības veikšana, kārtības nodrošināšana uz ceļiem, transportlīdzekļu un to vadītāju pārbaužu veikšana,  izbraukšana uz ceļu satiksmes negadījumiem un ar to saistītās dokumentācija noformēšana u.c.
Uz doto brīdi Patruļpolicijas pārvaldē ir būtisks personālsastāva nekomplekts.
Apkopojot informāciju par Patruļpolicijas pārvaldi par 2022.gada oktobri, konstatēts, ka tajā pavisam kopā ir  645 amatpersonu amata vietas, no kurām aizpildītas ir 518 (80,3%), bet vakantas ir   127 (19,7%). Savukārt visā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldē pavisam kopā ir 863 amatpersonu amata vietas, no kurām aizpildītas ir 704 (81,6%), bet vakantas ir  159 (18,4%).
Valsts policija joprojām nespēj nokomplektēt vakantos amatus, turklāt izmaiņas personālsastāva skaitliskajā sastāvā ietekmēja arī Covid-19 situācija valstī, kad pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāta neesamības dēļ no dienesta tika atvaļinātas vairākas amatpersonas.
Lai nodrošinātu ikdienas prioritāro uzdevumu izpildi, Patruļpolicijas pārvalde iesaista amatpersonas virsstundu darbā, veidojot papildus ekipāžas. Iesaistot Patruļpolicijas pārvaldes resursus publisku pasākumu nodrošināšanā, tiek būtiski mazināta tās spēja nodrošināt noteikto pamatuzdevumu izpildi.
Vērtējot iepriekšējo pieredzi, secināms, ka pasākumu nodrošināšanā tiek izmantots līdz 80% Patruļpolicijas pārvaldes personālsastāva, attiecīgi reaģēšanas uz notikumiem nodrošināšana atsevišķās administratīvajās teritorijās tiek uzdota Valsts policijas teritoriālajām  struktūrvienībām. Savukārt liela mēroga pasākumos tiek iesaistīti arī Valsts policijas teritoriālo struktūrvienību resursi, kā rezultātā primāro Valsts policijas uzdevumu izpilde tiek apdraudēta. Papildus jāatzīmē, ka iesaistot tik lielu Patruļpolicijas pārvaldes amatpersonu skaitu, Patruļpolicijas pārvalde ir spējīga atgriezties ierastajā darba režīmā tikai pēc 4 – 7 dienām, jo amatpersonām ir jāpiešķir atpūtas laiks un tiek izjaukti normālie plānotie darba grafiki, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto minimālo atpūtas laiku.
Apkopojot informāciju, piemēram, par 6 privātpersonu organizētiem publiskiem pasākumiem, kuri norisinājušies visā valsts teritorijā 2019.gadā (2020. un 2021.gadā valstī noteikto ierobežojumu dēļ, publiskie pasākumi nenotika) konstatēts, ka uz līguma pamata par maksas pakalpojumu sniegšanu, Valsts policijas amatpersonas, galvenokārt ceļu satiksmes regulēšanas nodrošināšanai bija iesaistītas uz 387 cilvēkstundām, no kurām 48 cilvēkstundas (12,4%) tika nostrādātas noteiktajā dienesta pienākumu izpildes laikā, savukārt  339 cilvēkstundas (87,6%) tika nostrādātas virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika (virsstundu darbā).
Ņemot vērā to, ka policijas darbinieki pārsvarā ir iesaistīti virsstundu darbā un viņiem nepieciešams piešķirt atpūtas laiku pēc pasākuma norises, Valsts policijas pamatpienākumu veikšanai tiek iesaistīts kritiski mazs policijas darbinieku skaits.
Ievērojot visu iepriekš minēto, tostarp Valsts policijas ierobežotos personāla resursus un tā dēļ palielināto slodzi, pildot kārtības uzturētāja funkciju publiskajos pasākumos, kā arī izvērtējot likumā “Par Policiju” Valsts policijai noteiktās pamatfunkcijas un uzdevumus un SRAP1 rekomendācijas, ir saskatāma nepieciešamība veikt grozījumus likumā, paredzot tiesības publiska pasākuma laikā kārtības uzturētājiem regulēt ceļu satiksmi.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 19.janvāra noteikumu Nr. 42 “Kārtība, kādā aizliedzama vai ierobežojama satiksme” (turpmāk – Noteikumi Nr.42) 4.4. apakšpunktu, ja nepieciešams aizliegt vai ierobežot satiksmi, attiecīgus pasākumus, kas noteikti normatīvajos aktos par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu un satiksmes organizēšanu uz ceļiem, publisku pasākumu laikā nodrošina pasākuma organizētājs. Tādējādi secināms, ka pasākuma organizators var slēgt un ierobežot satiksmi, bet ne to regulēt.
Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 41.panta pirmajai daļai ceļu satiksmi regulē un uzrauga policijas darbinieki un citas likumos un citos normatīvajos aktos tam pilnvarotas personas.
Vienīgais pilnvarojums, kas iekļauts ārējos normatīvajos aktos attiecībā par citām personām ir Ministru kabineta 2001.gada 2.oktobra noteikumu Nr. 421 “Noteikumi par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem” 20.punktā ietvertais pilnvarojums, proti, ka ceļu būvniecības un remontdarbu veicējam ir tiesības regulēt satiksmi darbu veikšanas laikā.
Ministru kabineta 2015.gada 2. jūnija noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 2.26.apakšpunkts noteic, ka satiksmes regulētājs ir persona, kas regulē ceļu satiksmi un ir pilnvarota to darīt. Savukārt CSN 44. punkts paredz, ka ceļu satiksmi regulē ar luksoforiem, kuriem ir zaļas, dzeltenas, sarkanas un baltas gaismas signāli un satiksmes regulētāji.
Lai veiktu ceļu satiksmes regulēšanu ceļu būvniecības vai remontdarbu veicējiem nav nepieciešamas kādas speciālas apmācības – pietiek ar to, ka satiksmes regulētājs pārzina CSN, kā arī pareizi izpilda CSN 51.punktā minētos roku signālus. Bez tam, atbilstoši CSN 52.punktam, satiksmes regulētājs var dot arī citus transportlīdzekļu vadītājiem un gājējiem saprotamus signālus. Labākai redzamībai satiksmes regulētājs var lietot zizli. Lai pievērstu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību, satiksmes regulētājs var dot svilpes signālu.
Savukārt satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu (tostarp, attiecīgu ceļa zīmju) izvietošanu uz ceļiem, lai ierobežotu vai pat aizliegtu ceļu satiksmi publiska pasākuma laikā, atbilstoši Noteikumu Nr.42  4.4.apakšpunktam jau šobrīd ir tiesīgs veikt pats pasākuma organizators. Tādējādi no publisko pasākumu kārtības uzturētājiem būtu sagaidāms pašapliecinājums, ka tie pārzina ceļu satiksmes regulēšanas pamatprasības un spēs tās īstenot publiskā pasākuma laikā, regulējot ceļu satiksmi. Turklāt jānorāda, ka ceļu satiksmes drošības pamati tiek apgūti pirmsskolas un pamatizglītības programmās.
Ievērojot minēto, nekādas apmācības par ceļu satiksmes regulēšanas jautājumiem publisko pasākumu kārtības uzturētājiem nav nepieciešamas.
Likuma kontekstā saprotams, ka jebkuras savas tiesības publisko pasākumu kārtības uzturētāji primāri ir tiesīgi īstenot tikai publiskā pasākuma norises vietā. Taču vienlaikus jāsaprot, ka ne vienmēr publiskā pasākuma norises vieta ir konkrēti iezīmēta dabā (speciāli norobežota). Piemēram, pilsētsvētku laikā bieži vien dažādas aktivitātes norit ļoti plašā pilsētas teritorijā, kura netiek kaut kā īpaši norobežota. Tāpēc arī tiesības regulēt ceļu satiksmi publisko pasākumu kārtības uzturētājiem teritoriāli nav ierobežojamas.
Kārtības uzturētāji, kas veiks ceļu satiksmes regulēšanu nepieņems individuālus lēmumus, kas saistīti ar ceļu satiksmes drošību, bet tikai atbilstoši saņemtajai instruktāžai, izpildīs pasākuma organizatora norādījumus, veicot ceļu satiksmes regulēšanu pasākuma norises vietā vai tai piegulošajā teritorijā.
Atbilstoši likuma 10.panta otrās daļas 5.punktam, pasākuma organizatora pienākumos ietilps publiska pasākuma apmeklētāju un dalībnieku informēšana par noteikumiem, kas jāievēro, ierodoties uz šo pasākumu un tā laikā, savukārt pasākuma dalībniekiem un apmeklētājiem ir pienākums šos noteikumus ievērot. Savukārt gājēju un transportlīdzekļu kustības maršruti jāizplāno publiska pasākuma organizatoram, līdz ar to kārtības uzturētājiem, kas veiks ceļu satiksmes regulēšanu, nebūs jāpieņem sarežģīti lēmumi vai jārisina nestandarta situācijas, kas tādējādi iespējamos drošības riskus samazina līdz minimumam.
Vienlaikus jānorāda, ka gadījumos, kad likumā noteiktajā kārtībā, izskatot pasākuma organizatora iesniegumu par publiska pasākuma rīkošanu, tiks konstatēts, ka apdraudējuma riski sabiedriskajai kārtībai un drošībai ir tik lieli, ka pasākuma norise nav iespējama bez Valsts policijas kā kārtības uzturētāja klātbūtnes, kārtības uzturētāja funkcijas nodrošināšanai, atbilstoši likumā noteiktajam, tiks piesaistītas Valsts policijas amatpersonas.
Pamatojoties uz likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajām prasībām, Valsts policijas amatpersonām ir tiesības savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, vai saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā, vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi.
Tā, piemēram, uz 2022.gada 1.novembri amatu Valsts policijā ar citu amatu apsardzes jomā savienoja 375 Valsts policijas amatpersonas.
Turklāt atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kas noteikts apsardzes darbības jomā, vairākas Valsts policijas amatpersonas ir saņēmušas arī apsardzes sertifikātu.
Valsts policijas rīcībā ir informācija, ka liela daļa no Valsts policijas amatpersonām, kurām piešķirta atļauja savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ir savienojušas minēto amatu ar citu amatu uzņēmumos, kuriem ir izsniegta licence apsardzes darbības veikšanai un veikušas uzņēmuma līguma izpildi tieši piedaloties kā kārtības uzturētāji publiskos pasākumos.
Valsts policijas rīcībā ir informācija, ka šādu amata savienošanu un uzņēmuma līguma izpildi ir veikušas Nacionālo bruņoto spēku, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes u.c. institūciju amatpersonas.
Minētais liecina par to, ka lielai daļai publisko pasākumu kārtības uzturētāju funkcijas nodrošinātājiem ir iegūta attiecīga amatpersonas amata pienākumu izpildei nepieciešamā izglītība un  piemīt dziļas un specifiskas zināšanas, prasmes un iemaņas sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanas jomā, kas primāri tiem jau ir nepieciešamas amatpersonas amata pienākumu izpildē.

Ir izstrādāts projekts, kas paredz papildināt likuma 13.panta pirmo daļu ar 3.punktu kas nosaka, ka  publiska pasākuma laikā kārtības uzturētājiem ir tiesības regulēt ceļu satiksmi.
Tādējādi Valsts policijas darbs tiks būtiski atslogots un Valsts policijai būs iespēja amatpersonas novirzīt sabiedriskajai kārtībai un drošībai būtiskāku uzdevumu izpildei, proti, jomās, kur tas visvairāk nepieciešams, piemēram, sabiedriskās kārtības nodrošināšanai - patrulēšanai, satiksmes uzraudzībai, reaģēšanai uz notikumiem u.c.
Valsts policija kārtības uzturētāja funkciju publiskajos pasākumos nodrošinātu tikai tajos gadījumos, kad, pēc pieteiktā publiskā pasākuma iesnieguma izvērtēšanas tiktu secināts, ka apdraudējuma riski sabiedriskajai kārtībai un drošībai ir tik lieli, ka pasākuma norise nav iespējama bez Valsts policijas kā kārtības uzturētāja un satiksmes regulētāja klātbūtnes.

Likuma 13.panta otrās daļas 3.punkts noteic, ka kārtības uzturētājiem ir pienākums nēsāt pazīšanas zīmi (piemēram, rokas apsēju, piespraudi) redzamā vietā, ja kārtības uzturētāji — apsardzes darbinieki un personas, kuras kārtības uzturēšanai norīkojis pasākuma organizators, — savus pienākumus veic bez formas tērpa.  Likums pašreiz neparedz, ka minētajiem kārtības uzturētājiem ir jānēsā apģērbs ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem. Projektā paredzot tiesības kārtības uzturētājiem publiska pasākuma laikā regulēt ceļu satiksmi, būtu nepieciešams papildus noteikt, ka šajos gadījumos tiem jebkurā diennakts laikā ir jābūt labi saredzamā apģērbā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem, lai tie būtu pamanāmi gan transportlīdzekļu vadītājiem, gan gājējiem.

Ir izstrādāts projekts, kas paredz papildināt likuma 13.panta otrās daļas 3.punktu nosakot, ka, ja kārtības uzturētāji — apsardzes darbinieki un personas, kuras kārtības uzturēšanai norīkojis pasākuma organizators, — savus pienākumus veic bez formas tērpa, tad gadījumos, kad tie publiska pasākuma laikā regulē ceļu satiksmi, tiem ir pienākums nēsāt jebkurā diennakts laikā labi saredzamu apģērbu ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem.

Atbilstoši Noteikumu Nr. 42 2.6. apakšpunktam satiksmi uz ceļiem var aizliegt vai ierobežot publisku pasākumu laikā. Bet, Noteikumu Nr. 42 4.4. apakšpunkts nosaka, ka, ja publiska pasākuma laikā nepieciešams aizliegt vai ierobežot satiksmi, attiecīgus pasākumus, kas noteikti normatīvajos aktos par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu un satiksmes organizēšanu uz ceļiem, nodrošina pasākuma organizētājs (terminoloģiska nesakritība – Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma izpratnē ar to saprot publiska pasākuma organizatoru). Savukārt Noteikumu Nr. 42 10. punkts nosaka, ka pašvaldība, izskatot iesniegumu par publiska pasākuma rīkošanu, vienlaikus lemj par satiksmes ierobežošanu vai aizliegšanu. Līdz ar to secināms, ka publiska pasākuma organizatoram primāri publiska pasākuma organizēšanai būtu jāizraugās tāda vieta, kur netiktu traucēta transportlīdzekļu un gājēju kustība, bet, ja tas nav iespējams, tad savā iesniegumā, ar kuru tiek lūgta attiecīgās pašvaldības atļauja publiska pasākuma rīkošanai, būtu jānorāda informācija par nepieciešamajiem ceļu satiksmes ierobežojumiem vai pat tā slēgšanu un jāpiedāvā ceļu satiksmes organizācijas izmaiņu iespējamie risinājumi, tostarp, norādot arī uz nepieciešamajiem cilvēkresursiem, kuri nodrošinās minēto ceļu satiksmes organizācijas izmaiņu īstenošanu publiskā pasākuma laikā.
Ievērojot minēto, lai pieteiktu publisku pasākumu un saņemtu atļauju tā rīkošanai likumā nepieciešams paredzēt pienākumu publiska pasākuma organizatoram norādīt iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu ziņas par plānotajiem ceļu satiksmes ierobežojumiem un to nodrošināšanai nepieciešamajiem resursiem. Tādējādi Noteikumos Nr. 42 ietvertais regulējums nepārprotami tiktu sasaistīts ar likuma regulējumu.

Ir izstrādāts projekts, kas paredz papildināt likuma 6.panta pirmo daļu ar 11.punktu kas nosaka, ka  iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu pasākuma organizators norāda ziņas par plānotajiem ceļu satiksmes ierobežojumiem un to nodrošināšanai nepieciešamajiem resursiem.
Valsts policija kārtības uzturētāja funkciju publiskajos pasākumos nodrošinātu tikai tajos gadījumos, kad, pēc pieteiktā publiskā pasākuma iesnieguma izvērtēšanas tiktu secināts, ka apdraudējuma riski sabiedriskajai kārtībai un drošībai ir tik lieli, ka pasākuma norise nav iespējama bez Valsts policijas kā kārtības uzturētāja un satiksmes regulētāja klātbūtnes.