Anotācija (ex-ante)

Latvija ir apņēmusies nodrošināt, ka tiks ievēroti ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritēriji, lai dažāda veida biodegvielu un biokurināmā ieguvē un izmantošanā netiktu radīts apdraudējums bioloģiskai daudzveidībai, ekoloģiskajai situācijai, augsnēm ar augstu oglekļa koncentrāciju, īpaši aizsargājamajām platībām, un netiek radīts augsts netiešās zemes izmantošanas maiņas risks.
Direktīva Nr. 2018/2001 Latvijā tiek pārņemta ar likumprojektu "Transporta enerģijas likums" (21-TA-742) un "Grozījumi Enerģētikas likumā" (21-TA-795), kuru spēkā stāšanās nav paredzama 2022.gadā.
Tomēr, ja Direktīvas Nr. 2018/2001 29.-31.panta un V, VI un VIII pielikumā noteiktie nosacījumi netiks transponēti Latvijas normatīvajā regulējumā, tad Latvijas ES ETS operatori nespēs pamatot to, ka to izmantotā biomasa atbilst ilgtspējas un SEG ietaupījumu kritērijiem un līdz ar to nav uzskatāma par fosilo kurināmo, par kuru ir jāiegādājas un jānodod emisijas kvotas, kas savukārt radīs būtiskus finansiālos zaudējumus minētajiem komersantiem.
Šobrīd Biodegvielas likums nosaka tikai "biodegviela", "biomasa" un "biogāze" definīcijas, kas ir saistošas Noteikumu projektā, bet pārējās attiecīgās Direktīvas Nr. 2018/2001 definīcijas Latvijas normatīvajā regulējumā nav transponētas.

Ar Noteikumu projektu Latvijas tiesību aktos tiek transponēti Direktīvas Nr. 2018/2001 nosacījumi par ilgtspējas kritērijiem un SEG emisiju ietaupījuma kritērijiem minēto degvielu un kurināmā izejvielām un to apritei visā piegādes ķēdē un arī degvielu un kurināmā izmantošanā, kā arī ir iekļauti nosacījumi atbilstības minētajiem kritērijiem pārbaudei.
Ilgtspējas un SEG ietaupījumu kritēriji biodegvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam Eiropas Savienības līmenī ir spēkā kopš 2009.gada – Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 13.oktobra direktīva Nr. 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (konsolidētā versija - https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1574156186040&uri=CELEX:01998L0070-20181224) (turpmāk Direktīva Nr. 98/70/EK) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīva Nr. 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (konsolidētā versija - https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:02009L0028-20151005&qid=1618832682461&from=LV#tocId8), kas Latvijas tiesību aktos ir pārņemti ar Noteikumiem Nr. 545.
Savukārt ilgtspējas un SEG ietaupījumu kritēriji biomasas kurināmajam un biogāzei ir Direktīvā Nr. 2018/2001 iekļautie jaunie nosacījumi un tie šobrīd nav noteikti Latvijas Republikas tiesību aktos.

Noteikumu projekts attieksies uz:
1) degvielas piegādātājiem ~90 komersanti.
Informāciju par komersantiem (akcīzes nodokļa maksātājiem), uz kuriem attiecas Noteikumu projektā iekļautie pienākumi, Būvniecības valsts kontroles birojs Noteikumu projekta 36.punkta izpildei iegūs no Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzēm, nodrošinot, ka informāciju, kura ir vienīgi Valsts ieņēmuma dienesta rīcībā vai kuru Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums radīt, nodod Būvniecības valsts kontroles birojam saskaņā ar valsts pārvaldē noteiktajiem sadarbības pamatnoteikumiem. Ja šāda informācija Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzēs nebūs pieejama, tad Ekonomikas ministrija pieprasīs Valsts ieņēmumu dienestam iesniegt konkrētā gada komersantu, kas atbilst "degvielas piegādātājs" definīcijas pirmajai daļai (Noteikumu projekta 2.9.1.apakšpunktam), sarakstu, prasot tikai informāciju par komersanta nosaukumu un reģistrācijas numuru.
Attiecībā uz degvielas piegādātājiem, kas atbilst "degvielas piegādātājs" definīcijas otrajai daļai - degvielas piegādātāji, kas transportam realizē tādus produktus, par kuriem nav jāmaksā akcīzes nodoklis saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 5.panta ceturto daļu, piemēram, biogāzi, Būvniecības valsts kontroles birojs informāciju par biogāzes (biometāna) ražotājiem, kas to realizē izmantošanai par degvielu, iegūs no gāzes izcelsmes apliecinājumu reģistra, kurā ražotājs, kas ražo biogāzi, biometānu vai sintēzes gāzi no atjaunojamiem energoresursiem, par saražotās gāzes enerģijas vienību var pieprasīt gāzes izcelsmes apliecinājumu, lai enerģijas patērētājiem vai galalietotājiem pierādītu, ka enerģijas daļa vai enerģijas daudzums ir iegūts no atjaunojamiem energoresursiem, jo ir paredzēts, ka biometāna izmantošanai par degvielu (gan izmantojot gāzes pārvades vai sadales sistēmu, gan to neizmantojot) pamatojumā par biometāna izcelsmi būs nepieciešams izcelsmes apliecinājums. Minēto reģistru izveido un uztur vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators un tas ir publiski pieejams.
2) uz komersantiem, kas siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanai izmanto cieto biomasas kurināmo iekārtās ar kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu >20 MW ~ 30 komersanti, no kuriem 29 komersanti ir iekļauti Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (turpmāk - ES ETS) un ir saņēmuši siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju (iekārtu saraksts 2021.-2025.gadam ir pieejams (https://likumi.lv/ta/id/323330-par-iekartu-sarakstu-emisijas-kvotu-sadalei-2021-2025-gadam);
Informācijas saņemšana no šiem komersantiem tiek nodrošināta Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos ES ETS jomā (arī https://ec.europa.eu/clima/system/files/2018-07/gd3_biomass_issues_en.pdf). Centrālā statistikas pārvalde prasīs informāciju tiem komersantiem, kas nav iekļauti Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. 
Direktīva Nr. 2018/2001 neietver termina “iekārtas” definīciju. Tomēr 2010. gada Eiropas Komisijas paziņojumā par Eiropas Savienības biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējības shēmas praktisko ieviešanu un biodegvielu uzskaites noteikumiem ir norādīts, ka “jēdziens “iekārta” ietver visas ražošanas procesā izmantotās apstrādes iekārtas. Turklāt "to nevajadzētu saprast kā tādu, kas ietver ražošanas iekārtas, kuras varētu būt tīši pievienotas ražošanas ķēdei tikai tādēļ, lai pretendētu uz paredzēto atbrīvojumu". Līdz ar to ir saprotams, ka jaudas robežsliekšņa noteikšanā ir jāņem vērā visas komersanta sadedzināšanas iekārtas, kas atrodas vienā vietā un kuras tiek izmantotas vienam ražošanas procesam, piemēram, ja centralizētās siltumapgādes operatoram vienā iekārtā darbojas vairākas sadedzināšanas iekārtas (tehnoloģijas).
3) komersanti, kas no meža biomasas kurināmā ražo elektroenerģiju iekārtās ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu >50 MW. Šobrīd Latvijā saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem ir līdz 3 komersantiem, kuru iekārtās ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu >50MW tiek ražota elektroenerģija, izmantojot cieto biomasas kurināmo, piemēram, SIA “Rīgas BioEnerģija”, SIA “Gren Latvija”. Noteikumu projekta 34.punkts attieksies uz tām iekārtām, kuras uzsāks savu darbību pēc Noteikumu projekta spēkā stāšanās. Šobrīd nav paredzams, ka Latvijā varētu uzsākt darbību jaunas koģenerācijas iekārtas, kurās tiktu izmantots biomasas kurināmais, kur kopējā sadedzināšanas iekārtu jauda varētu būt virs 50MW. Vienlaikus šobrīd Latvijā ir tikai 9 koģenerācijas iekārtas ar kopēju nominālo ievadīto siltumjaudu >20MW, kurās tiek izmantots cietais biomasas kurināmais, kurās, jaudas palielināšanas rezultātā varētu tikt palielināta kopējā nominālā ievadītā siltumjauda >20MW, bet šobrīd netiek prognozēts, ka šajās iekārtās tiks veikts nozīmīgs jaudas palielinājums.
Ir paredzams, ka Būvniecības valsts kontroles birojs informāciju par jaunajām iekārtās ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu >50MW, kurās elektroenerģija tiks ražota no cietā biomasas kurināmā varēs iegūt no Centrālās statistikas pārvaldes.
4) komersanti, kas siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanai izmanto biogāzi iekārtās ar kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu > 2MW vismaz 5 komersanti.
Centrālā statistikas pārvalde pieprasīs informāciju no minētajiem komersantiem.

Noteikumu spēkā stāšanās un piemērošana
Noteikumu projekts stājas spēkā vispārējā kārtībā, nodrošinot noteikumu projekta pēc iespējas ātrāku piemērošanu.
Noteikumu projektā iekļautie nosacījumi attiecas uz kalendārā gada periodu, līdz ar to Noteikumu projektā iekļautie nosacījumi ir piemērojami no 2023.gada 1.janvāra, t.i. no 2023.gada 1.janvāra attiecīgajiem komersantiem ir jānodrošina, ka viņu izmantotā (siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanai) vai realizētā (galapatēriņam transportā) biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais, biomasas kurināmais, biomasas degviela, biogāze, pārstrādātā oglekļa degviela vai kurināmais vai no atjaunojamiem energoresursiem ražotas nebioloģiskas izcelsmes degvielas atbilstība noteiktajiem ilgtspējas vai SEG emisiju ietaupījumu kritērijiem vai izmantotā elektroenerģija atbilst specifiskajiem kritērijiem, kas noteikti no biomasas kurināmā ražotai elektroenerģijai.

Ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritēriju nesaskaņa Eiropas Savienības tiesību aktos
Eiropas Savienības dalībvalstis ir konstatējušas un Eiropas Komisija ir atzinusi, ka Direktīvā Nr. 98/70/EK iekļautie ilgtspējas kritēriji un SEG emisiju ietaupījuma kritēriji biodegvielām un biomasas degvielām neatbilst Direktīvā Nr. 2018/2001 iekļautajiem kritērijiem. Līdz ar to degvielas piegādātājiem dažādiem tiem noteiktajiem pienākumiem būtu jāievēro dažādi  kritēriji un līdz ar to arī jāizmanto dažādas biodegvielas, biogāze vai biomasas degvielas, kur transporta enerģijas aprites cikla SEG emisiju intensitātes samazināšanas mērķa izpildei būtu jāizmanto tādas biodegvielas, biogāze vai biomasas degvielas, kas atbilst  ar Direktīvā Nr. 98/70/EK noteiktajiem ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījuma kritērijiem, bet atjaunojamās transporta enerģijas īpatsvara mērķa un moderno biodegvielu vai biogāzes mērķa sasniegšanā būtu jāizmanto tādas biodegvielas, biogāze vai biomasas degvielas, kas atbilst Direktīvā Nr. 2018/2001 noteiktajiem ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījuma kritērijiem. Ņemot vērā iepriekš minēto situāciju, ko Eiropas Komisija ir pieļāvusi, izstrādājot Direktīvu Nr. 2018/2001, vienlaikus neveicot atbilstošus grozījumus Direktīvā Nr. 98/70/EK attiecībā uz ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījuma kritērijiem un nenodrošinot šo kritēriju saskaņotību, Noteikumu projektā ir iekļauti tikai tie nosacījumi, kas ir noteikti Direktīvā Nr. 2018/2001, lai nepieļautu neizpildāmu nosacījumu noteikšanu degvielas piegādātājiem – transporta enerģijas aprites cikla SEG emisiju intensitātes samazināšanas mērķa izpildei ir izmantojamas tikai tādas biodegvielas, biogāze vai biomasas degvielas, kas atbilst  ar Direktīvā Nr. 98/70/EK noteiktajiem ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījuma kritērijiem, bet atjaunojamās transporta enerģijas īpatsvara mērķa un moderno biodegvielu vai biogāzes mērķa sasniegšanā ir izmantojamas tikai tādas biodegvielas, biogāze vai biomasas degvielas, kas atbilst Direktīvā Nr. 2018/2001 noteiktajiem ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījuma kritērijiem. Noteikumu projektā šādi nosacījumi ir arī iekļauti, jo Direktīva Nr. 2018/2001 stājās spēkā 2018. gada 14. decembrī, savukārt attiecīgie grozījumi Direktīvā Nr. 98/70/EK – 2009. gada 13. maijā, līdz ar to Latvijas normatīvajā regulējumā ir iekļauti visjaunākie ES līmeņa nosacījumi.

Ilgtspējas kritēriji un SEG emisiju ietaupījuma kritēriji biodegvielai un bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam
Noteikumu projekts nenosaka būtiskus jaunus kritērijus biodegvielai vai bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam papildus tiem, kas jau ir spēkā no 2005. gada Noteikumos Nr. 545. Noteikumu projekts nosaka jaunus kritērijus pārējiem atjaunojamās degvielas un kurināmā veidiem, kas ir minēti Noteikumu projekta 3.punktā.
Termins “pirmatnējie meži” ir skaidrots Noteikumu projektā, vienlaikus ņemot vērā Komisijas īstenošanas regulā, kas izveido darbības vadlīnijas attiecībā uz pierādījumiem, lai pierādītu atbilstību meža biomasas ilgtspējības kritērijiem, kas noteikti Direktīvas Nr. 2018/2001 29. pantā, noteiktās “natural forest” (“dabiskie meži” ir meži, kas sastāv no dabiski atjaunotiem vietējiem kokiem, ieskaitot spontānu un veicinātu dabisko atjaunošanos) definīcijas un termina “primary forest” atsevišķu lietošanu, ir secināms, ka “primary forest” ir tāds mežs, kur nav novērota nekāda antropogēnā ietekme, tai skaitā, ciršana, pēc kuras mežs ir dabiski atjaunojies un pēc tam palicis neskarts. Noteikumu projekta 10.1.apakšpunktā iekļautie nosacījumus attiecībā uz Latviju varētu attiecināt kā “maz ietekmētu mežu platības”, kas būtu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju rezervātu zonās esošie meži.
Tāpat kā spēkā esošie nosacījumi, arī Noteikumu projektā ir noteikts, ka biomasa, kas iegūta sugu dzīvotņu un biotopu apsaimniekošanas pasākumos, kas vērsti uz bioloģiskās daudzveidības palielināšanu vai atjaunošanu, ir uzskatāma par atbilstošu un izmantojamu biodegvielas ražošanai. Līdz ar to, ja pasākumi tiek īstenoti sugu un biotopu apsaimniekošanai, tas ir ilgtspējīgi iegūts materiāls, tai skaitā, biotopu apsaimniekošanas pasākumu ietvaros iegūta biomasa, tad šāda biomasa nevar būt dabai kaitīga. Noteikumu projekta 6.punktā iekļauts nosacījums, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai izveidotajos mikroliegumos un teritorijās, kurās aizsargā reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas, biotopus vai sugas un Natura 2000 teritorijās iegūtās izejvielas ir uzskatāmas par ilgtspējīgām izejvielām, ievērojot Noteikumu projektā iekļautos nosacījumus, ja šajās teritorijās izejvielu ieguve ir iespējama un ja šajās teritorijās izejvielu ieguve ir nepieciešama, lai saglabātu šo teritoriju statusu, piemēram, meža biomasas ieguve, lai saglabātu dižskābārža audzes vai zālāju pļaušana, lai nodrošinātu to, ka šie zālāji tiek saglabāti nevis teritorija pārpurvojas, zālāji kļūst mazvērtīgi vai aizaug ar invazīvām sugām utt.
Noteikumu projektā minētie īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai izveidotie mikroliegumi un teritorijas ir arī Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie biotopi.
Noteikumu projekta 10.3., 10.4. un 10.5.apakšpunktā minēto teritoriju ģeotelpiskie dati ir pieejami https://ozols.gov.lv/pub/.

Ilgtspējas kritēriji un SEG emisiju ietaupījumu kritēriji no meža biomasas ražotām vai iegūtām izejvielām
Noteikumu projekta III nodaļā ir iekļauti jauni kritēriji, kas nav bijuši noteikti Noteikumos Nr. 545, izejvielām, kas ir ražotas vai iegūtas no meža biomasas, jebkādā meža izstrādes valstī, t.i. atbilstība kritērijiem ir jānodrošina izejvielām, kas ir iegūtas Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī, citā Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts (trešās valstis). Tātad ir saprotams, ka atbilstības apliecinājums ir jāiegūst par visu Latvijā izmantoto no meža biomasas iegūto vai ražoto izejvielu apjomu, kas ražots vai iegūts Latvijā, ir ievests Latvijā vai ir importēts Latvijā.
Noteikumu projekta 15. un 16.punktā minētie reģionālie tiesību akti ir tādi tiesību akti, kas tiek izstrādāti atsevišķam reģionam, ja konkrētajā Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas vai trešajā valstī ir šāda valsts uzbūve, piemēram, reģionālie tiesību akti Beļģijā vai Krievijā. Noteikumu projekta 15.-18.punktā iekļauto nosacījumu atbilstošai piemērošanai un īstenošanai ir izstrādāta Komisijas īstenošanas regula, kas izveido darbības vadlīnijas attiecībā uz pierādījumiem, lai pierādītu atbilstību meža biomasas ilgtspējības kritērijiem, kas noteikti Direktīvas Nr. 2018/2001 29. pantā (korekts Komisijas īstenošanas regulas nosaukums (datums un numurs) tiks iekļauts pēc minētā tiesību akta publicēšanas Oficiālajā žurnālā). Informācija par Latvijas un citu valstu normatīvo regulējumu un tajās izveidotajām sistēmā ir pieejama arī REDIIBIO projekta ziņojumā (https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/1fe27161-abbb-11eb-927e-01aa75ed71a1/language-en). Minētā ziņojuma 148.-150.lpp ir iekļauti attiecīgie Latvijas tiesību akti, politikas plānošanas dokumenti un citi ziņojumi, kuri ir ņemami vērā atbilstības apliecināšanai.
Noteikumu projekta 15. un 16.punktā minētās aizsargājamās dabas teritorijas vai aizsargājamās platības Latvijā varētu būt:
1) Saeimas vai Ministru kabineta izveidotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – dabas parki, dabas rezervāti, nacionālie parki, dabas liegumi, aizsargājamo ainavu apvidi un dabas pieminekļi, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama biomasas novākšana, lai saglabātu biotopu un sugu dzīvotnes ar augstu bioloģisko daudzveidību statusu;
2) īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai izveidotie mikroliegumi un teritorijas, kurās aizsargā reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas, biotopus vai sugas, kas par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās dabas aizsardzības organizācijas sastādītajos sarakstos, un par aizsargājamiem tās ir atzītas ar Eiropas Savienības vai Latvijas normatīvajiem aktiem, ja vien nav pierādījumu, ka šīm platībām ir nepieciešama biomasas novākšana, lai saglabātu biotopu un sugu dzīvotnes ar augstu bioloģisko daudzveidību statusu;
3) pirmatnēji meži un citas mežu zemes – meži un citas mežu zemes, kurās ir sastopamas endēmiskas sugas un nav skaidri konstatējama cilvēku darbība, un kuru ekoloģiskie procesi nav nopietni traucēti;
4) mežs ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas kokaugiem klātas zemes, kas ir sugām bagātas un nav degradētas vai kura ir atzīta par zemēm ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja vien nav pierādījumu, kas liecina, ka attiecīgās izejvielas ražošana netraucē sasniegt šos dabas aizsardzības mērķus.

SEG emisiju ietaupījumu kritēriji no atkritumiem un atlikumiem ražotai biodegvielai un biokurināmajam
Noteikumu projekta 34.punkts attiecas arī uz atlikumiem, kas Noteikumu projektā ir definēts kā “viela, kas nav galaprodukts(-i), ko ražošanas procesā tieši paredzēts iegūt; tas nav ražošanas procesa galvenais mērķis, un process nav apzināti pārveidots, lai to ražotu”. Līdz ar to meža vai lauksaimniecības biomasas pārstrādes atlikumiem nav jāuzrāda atbilstība ilgtspējas kritērijiem, bet tiem ir jāatbilst SEG emisiju ietaupījuma kritērijiem. Tas ir pamatots ar to, ka pārstrādes atliekas nav galvenais ieguves darbību virzītājspēks un tāpēc nav tieši saistītas ar neparedzētas ietekmes uz vidi risku. Tomēr to ražošanai un izmantošanai būtu jāsamazina SEG emisijas salīdzinājumā ar fosilo kurināmo.

Kritēriji no meža biomasas ražotajai elektroenerģijai
Noteikumu projekta 21. un 22.punktā ir noteikti specifiski kritēriji no meža biomasas ražotai elektroenerģijai, kas ir noteikti Direktīvas Nr. 2018/2001 29.panta 11.punktā. Minētie kritēriji pēc būtības attiecas uz jaunām iekārtām, kurās izmanto tikai meža biomasu un kuras ir uzsākušas darbību pēc Noteikumu projekta spēkā stāšanās, kā arī uz esošām iekārtām, kuras tikai meža biomasas izmantošanai ir pārveidotas pēc Noteikumu projekta spēkā stāšanās. Minētie kritēriji pēc būtības attiecas tikai uz iekārtām ar kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu >50 MW (Direktīvas Nr. 2018/2001 29.panta 11.punkta 1.rindkopas a) apakšpunkts noteic, ka iekārtu kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda <50 MW ir viens no kritērijiem atbilstības apliecināšanai. Tā kā Latvijā šobrīd un arī nākotnē nav plānotas tikai elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kurās tiktu izmantota tikai meža biomasa, bet elektroenerģija tiek ražota no meža biomasas tikai koģenerācijas iekārtās, tad Noteikumu projekta 22.punkts pēc būtības neattiecas un visdrīzākais neattieksies uz Latviju. Vienlaikus ņemot vērā iepriekšminēto uz Noteikumu projektu attieksies 21.2. un 21.3.punktā minētie nosacījumiem par augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju izmantošanu iekārtās ar kopējo nominālo ievadīto jaudu 50-100 MW vai >100 MW.
Augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju nosacījumi ir noteikti Enerģētikas likuma 9.¹ panta sestajā daļā, savukārt detalizētas formulas primārās enerģijas ietaupījumu, kam ir jābūt ne mazākam kā 10%, aprēķinam ir noteiktas Ministru kabineta 2020.gada 2.septembra noteikumu Nr.561 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" 9.-11.punktā.
Šobrīd Latvijā elektroenerģija tikai no meža biomasas tiek ražota +/-3 iekārtās ar kopējo nominālo ievadīto siltumajaudu lielāku nekā 50 MW. Pēc nākotnes tendencēm nav paredzama lielas jaudas tikai meža biomasas koģenerācijas iekārtu skaita palielinājums, jo biomasas koģenerācijas iekārtu tehnoloģijas ir dārgākas nekā biomasas katlu mājas vai citu energoresursu elektroenerģijas iekārtas, piemēram, saules vai vēja elektroenerģijas ražošanas iekārtas.
Tāpat šie specifiskie nosacījumi nav jāievēro valsts atbalsta piešķiršanā attiecībā uz tikai meža biomasas izmantojošām iekārtām, kuras savu darbību ir uzsākušas vai kuras ir pārveidotas tikai meža biomasas izmantošanai pirms Noteikumu projekta spēkā stāšanās. Tādējādi ir saprotams, ka piemēram obligātā iepirkuma atbalsta shēmas ietvaros specifiskie kritēriji no meža biomasas ražotai elektroenerģijai nebūs jāņem vērā, jo obligātā iepirkuma ietvaros iekārtas jau darbojas pirms Noteikumu spēkā stāšanās.
Noteikumu projektā minētais augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes izmantošanas potenciāla visaptverošam izvērtējums ir izvērtējums, kas ir minēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25.oktobra Direktīvas Nr. 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK 14.pantā. Šis nosacījums ir iekļauts arī Direktīvas Nr. 2018/2001 29.panta 11.punkta 2.rindkopā. Latvijā minētais izvērtējums ir veikts 2012.gadā un 2017.gadā: http://petijumi.mk.gov.lv/node/2254 (2012.gads) un http://polsis.mk.gov.lv/documents/5952 (2017.gadā).

Atkāpes no specifisko kritēriju elektroenerģijai, kas ražota no biomasas kurināmā, piemērošanas
Direktīvas Nr. 2018/2001 29.panta 11.punkta 5.rindkopā ir noteikts, ka specifiskos kritērijus no biomasas kurināmā ražotai elektroenerģijai nepiemēro elektroenerģijai no tādām iekārtām, par kurām dalībvalstis sniedz Komisijai īpašu paziņojumu, pamatojoties uz to, ka pastāv pienācīgi pamatots elektroenerģijas piegādes drošības apdraudējums. Pēc paziņojuma novērtēšanas Komisija pieņem lēmumu, ņemot vērā paziņojumā ietvertos elementus. Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas kompetences jomas (Ministru kabineta 2020.gada 20.septembra noteikumu Nr.588 "Ekonomikas ministrijas nolikums" 5.9.punkts), Ekonomikas ministrijai būs tiesības iesniegt Eiropas Komisijai (Enerģētikas ģenerāldirektorātam, Energy Directorate-General) paziņojumu, ka noteikumu 21. un 22. punktu nosacījumu piemērošanas gadījumā pastāv pamatots elektroenerģijas piegādes drošības apdraudējums. Enerģētikas likuma XI nodaļa nosaka valsts rīcību enerģētiskās krīzes gadījumā, kur viens no enerģētiskās krīzes nosacījumiem ir enerģijas apgādes apdraudējums vai traucējums. Tātad pēc būtības ir saprotams, ka Direktīvas Nr. 2018/2001 29.panta 11.punkta 5.rindkopa noteic nosacījumus enerģētiskās krīzes periodā. Tāpēc noteikumu projekts noteic, ka, ja saskaņā ar Enerģētikas likumu Ministru kabinets izsludina enerģētisko krīzi, tad Ekonomikas ministrijai pienākumu enerģētiskās krīzes laikā iesniegt Eiropas Komisijā paziņojumu par specifisko kritēriju no meža biomasas ražotai eleketroenerģijai nepiemērošanu uz enerģētiskās krīzes laiku un pēc attiecīgā Eiropas Komisijas atzinuma saņemšanas, minētie elektroenerģijai piemērojamie kritēriji nav spēkā izsludinātajā enerģētiskās krīzes laikā. Vienlaikus, noteikumu projektā ir speficiski noteikts, ka noteikumu projekta 21. un 22.punkts netiek piemērots, ja enerģētiskā krīze tiek izsludināta tieši elektroenerģijā, jo Ministru kabinets var izsludināt enerģētisko krīzi attiecībā uz specifisko enerģijas veidu, piemēram, ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 269 “Par pasākumiem naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanai” stājās spēkā 14. aprīlī un tika pieņemts, pamatojoties uz Enerģētikas likuma 59. pantu un 60. panta pirmo daļu, lai nodrošinātu naftas produktu drošības rezervju pieejamību un novērstu naftas produktu apgādes iespējamos traucējumus Latvijā, līdz šī gada 31. decembrim Latvijā pirmo reizi ir izsludinājis enerģētisko krīzi naftas produktu apgādē. Tomēr šajā periodā Noteikumu projekta 21. un 22.punkts ir jāturpina piemērot, jo izsludinātā enerģētiskā krīze neattiecas uz elektroenerģiju.

Ilgtspējīgas un SEG emisiju ietaupījumu kritēriju vērā ņemšana valsts atbalsta piešķiršanā
Direktīvas Nr. 2018/2001 29.panta 1.punktā ir noteikts, ka ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritēriji (izņemot specifiskos kritērijus no meža biomasas ražotai elektroenerģijai) ir jāņem vērā attiecībā uz tiesībām saņemt finanšu atbalstu (valsts atbalstu) atbalsta shēmas (noteikumu projekta 2.1.apakšpunkts) ietvaros. Līdz ar to ir secināms, ka, piemēram, obligātā iepirkuma ietvaros vai saņemot līdzfinansējumu no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem vai saņemot atbalstu Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros, būs jāvērtē vai darbībās (iekārtās, transportlīdzekļos), kurās izmanto tikai un vienīgi biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo biomasas degvielu vai biomasas kurināmo (tai skaitā biogāzi), izmantotais minētais degvielas vai kurināmā veids atbilst noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem. Tāpat arī piešķirot nodokļu atbrīvojumus vai atvieglojumus šāds izvērtējums būtu jāveic attiecībā uz energoresursiem piemērojamiem nodokļiem (akcīzes nodoklis) (izvērtējuma nepieciešamību noteikts arī Eiropas Padomes Direktīva, kas pārkārto Savienības noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (pārstrādātā redakcija (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=CELEX%3A52021PC0563)), kas noteiks atšķirīgas nodokļa likmes energoresursiem atkarībā no tā vai tie atbilst ilgtspējas vai SEG emisiju ietaupījumu kritērijiem vai neatbilst). Vienlaikus jāņem vērā, ka šāds vērtējums ir jāveic tikai attiecībā uz degvielu un attiecībā uz noteikumu projekta 6.punktā minētajām iekārtām - ar jaudu >20 MW cietās biomasas gadījumā vai ar jaudu >2 MW biogāzes gadījumā.

Ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījuma kritēriju piemērošana
Direktīvas Nr.2018/2001 29.panta 1.punkts nosaka:
No biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām iegūto enerģiju ņem vērā šīs daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos tikai tādā gadījumā, ja tie atbilst 2. līdz 7. punktā un 10. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem:
a) devums 3. panta 1. punktā izvirzītā Savienības mērķrādītāja un dalībvalstu atjaunojamās enerģijas īpatsvara sasniegšanā;
b) atjaunojamās enerģijas pienākumu, tostarp 25. pantā noteiktā pienākuma, izpildes novērtējums;
c) tiesības saņemt finanšu atbalstu par biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu patēriņu."
Līdz ar to ir secināms, ka Direktīvas Nr.2018/2001 nosacījumi ir izteikti tādā veidā, ka minētie kritēriji ir jāņem vērā, lai degvielas piegādātāji pamatotu savas realizētās transporta enerģijas atbilstību šiem kritērijiem, lai Latvijas atjaunojamās enerģijas statistikā varētu ieskaitīt Latvijā izmantotos no biomasas iegūtos atjaunojamos energoresursus, kā arī lai atbalsta shēmu ietvaros valsts atbalstu piešķirtu tikai minētajiem kritērijiem atbilstošajiem no biomasas iegūtajiem atjaunojamiem energoresursiem. Vienlaikus, lai ievērotu Direktīvas Nr.2018/2001 būtību un ņemtu vērā nolūku, kādā tika izstrādāti ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījuma kritēriji, Noteikumu projekts noteic, ka Latvijā ir realizējami vai attiecīgās jaudas iekārtās izmantojami tikai tādi no biomasas iegūti atjaunojamie energoresursi, kas atbilst noteiktajiem ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījuma kritērijiem pat, ja Direktīvas Nr. 2018/2001 29.panta 1.punkts konkrēti neaizliedz dalībvalstīs realizēt arī neatbilstošus energoresursus, kurus Direktīvas Nr. 2018/2001 29.panta 1.punkta nolūkos izmantot nevarētu. Tādējādi tiek ievēroti arī Direktīvas Nr. 2018/2001 preambulas 94.-101.punkts un īpaši:
"(94) Biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas vienmēr vajadzētu ražot ilgtspējīgā veidā. Tāpēc būtu jāprasa, lai biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko izmanto šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai un par ko saņem līdzekļus no atbalsta shēmām, atbilstu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem." 
Šobrīd jau spēkā esošie normatīvie akti noteic, ka Latvijā degvielas piegādātājs var realizēt tikai tādu biodegvielu, kas atbilst Noteikumos Nr. 545 noteiktajiem kritērijiem - Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu" 8.¹ un 9.¹ punkts. Noteikumi Nr. 545 jau noteic prasības attiecībā uz Latvijā realizēto un patērēto bioloģisko šķidro kurināmo, nosakot, ka tiem ir jāatbilst Noteikumos Nr. 545 noteiktajiem ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijiem.Līdz ar to ir secināms, ka noteikumu projekts pēc būtības atbilst likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.panta 1.daļas prasībām, jo nosaka atbilstības nosacījumus un atbilstības novērtēšanu (pamatošanu, apliecināšanu un uzraudzību) dažādiem biodegvielas veidiem. Vienlaikus šī Latvijā realizētā ilgtspējīgā biodegviela būs arī ieskaitāma Latvijas atjaunojamās enerģijas statistikā.
Kopumā Noteikumu projekts nosaka atbilstības prasības no biomasas iegūtajiem atjaunojamajiem energoresursiem, nosaka nosacījumus, kādā veidā minētā atbilstība ir pamatojama un apliecināma un nosaka iestādes, kuras veic minētās atbilstības uzraudzību, no energoresursu realizētājiem un izmantotājiem saņemot attiecīgo informāciju - brīvprātīgo shēmu vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo shēmu izdotos sertifikātus (atbilstības apliecinājumus), un tādējādi pārbaudot uz uzraugot to, ka atbilstība noteiktajiem kritērijiem ir nodrošināta.

Atbilstības ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijiem pamatošana - masas bilances sistēma
Ilgtspējas un SEG ietaupījumu kritēriju pamatošanai visā biodegvielu piegāžu ķēdē iesaistītajiem komersantiem ir jāizmanto masas bilances metode. Minētie komersanti ir izejvielu vai starpproduktu audzētājs, pirmais savācējs, pārstrādātājs, pašpārstrādātājs vai piegādātājs, kas atrodas vai darbojas gan Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas, gan arī trešajās valstīs. Pantā iekļautie nosacījumi attiecībā uz masas bilances ievērošanu visā biodegvielu vai biomasas kurināmā piegādes ķēdē, tai skaitā arī ārpus Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas, t.i. arī trešajās valstīs, dod iespēju izsekot un pamatot to izejvielas, to izcelsmi un atbilstību iepriekšminētajiem kritērijiem. Masas bilances metode ir jāievēro visā izejvielu un paša kurināmā vai degvielas piegādes ķēdē, lai būtu iespējams izsekot un pamato minētā kurināmā / degvielu izejvielas, to izcelsmi un atbilstību iepriekšminētajiem kritērijiem.
Piegādes ķēde ir process, ar kuru tiek saistīta informācija vai norādes par izejvielām vai starpproduktiem un norādes par galaproduktiem. Masas bilances metode ir jāizmanto visā piegādes ķēdē, lai pierādītu atbilstību ilgtspējas kritērijiem un SEG ietaupījumu kritērijiem. Piegādes ķēde aptver visus posmus no izejvielu audzēšanas līdz degvielas / kurināmā piegādātājiem un degvielas realizācijai galapatēriņam. Piegādes ķēdes masas bilance nodrošina, ka degvielas vai kurināmā piegādātājs spēj pierādīt, ka degviela vai kurināmai, ko viņi piegādā, ir iegūta no konkrētām piegādes ķēdes sākuma posmā esošajām izejvielām. Saskaņā ar masas bilances metodi atbilstības pārbaudei pastāv fiziska saikne starp degvielas vai kurināmā, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem, ražošanu un konkrētās degvielas / kurināmā patēriņu. Masas bilances jēdziens attiecas uz procesu, kurā izejvielas un galaprodukti, kā arī saistītā informācija tiek nodoti, uzraudzīti un kontrolēti, pārvietojoties attiecīgajā piegādes ķēdē. Piegādes ķēde var, piemēram, parādīt izmantoto izejvielu izcelsmi un ilgtspēju, dažādos ķēdes pārveides un transportēšanas posmus un šo darbību efektivitāti.

Atbilstības ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijiem apliecināšana - brīvprātīgās shēmas
Noteikumu projektā ir noteikts, ka atbilstību iepriekšminētajiem kritērijiem apliecina Direktīvā Nr. 2018/2001 minētās brīvprātīgās shēmas vai tiek noteiktas citu dalībvalstu izveidoto nacionālo shēmu ietvaros, kur šīm shēmām ir saistoši tie nosacījumi, kas ir noteikti Direktīvā Nr. 98/70/EK un kas ir noteikti Direktīvā Nr. 2018/2001.
Pēc būtības brīvprātīgās shēmas ir institūcijas, kas saskaņā ar likumu "Par atbilstības novērtēšanu" 7.panta otro daļu, veic uzraudzību reglamentētajā sfērā (sfēra, kas pakļauta normatīvajos aktos noteiktajai obligātajai produktu, procesu vai pakalpojumu atbilstības novērtēšanai).
Brīvprātīgās shēmas savu darbību veiks saskaņā ar Komisijas 2022.gada 14.jūnija regulu (ES) 2022/996 par ilgtspējas kritēriju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem (turpmāk - Regula 2022/996). 
Brīvprātīgās shēmas atbilstības pamatošanai biodegvielai vai bioloģiskajam šķidrajam kurināmajam darbojas jau no 2009. gada, vienlaikus Direktīva Nr. 2018/2001 ievieš jaunas prasības biomasas kurināmā atbilstības pārbaudei, līdz ar to arī brīvprātīgās shēmas darbības aptvērums tiek būtiski paplašināts.
Brīvprātīgās shēmas izvērtē un apstiprina Eiropas Komisija, izdodot atbilstošos īstenošanas aktus, tomēr tā kā brīvprātīgās shēmas var būt arī Latvijas komersanti, tad Noteikumu projektā ir noteikti visi nosacījumi, kas brīvprātīgajām shēmām ir jāveic, lai iegūtu Eiropas Komisijas apstiprinājumu (Eiropas Komisija pieņemtu lēmumu par tiem).
Detalizēti nosacījumi attiecībā uz brīvprātīgo shēmu atzīšanas procesu ir publicētas Eiropas Komisija tīmekļa vietnē (https://energy.ec.europa.eu/topics/renewable-energy/bioenergy/voluntary-schemes_en). Eiropas Komisijas pārbaudes protokols brīvprātīgo shēmu atbilstības Direktīvas 2018/2001 nosacījumiem izvērtēšanai ir pieejams https://energy.ec.europa.eu/system/files/2022-04/Assessment%20Protocol%20template_REDII_Final%20version%20April%202022_v3.pdf.

Atbilstības elektroenerģijai piemērojamiem kritērijiem pamatošana un apliecināšana
Noteikumu projekts noteic, ka komersants, kura elektroenerģijas ražošanas iekārta atbilst noteikumu 21.2. un 21.3.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem un kurās elektroenerģija tiek ražota no biomasas kurināmā, apliecina šajā iekārtās saražotās elektroenerģijas atbilstību specifiskajiem kritērijiem un šo apliecinājumu energoresursu informācijas sistēmā, ko izstrādā un uztur Būvniecības valsts kontroles birojs, iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojā, kas apkopo saņemtos apliecinājumus, vienlaikus, iespēju robežās, sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi pārliecinās, vai šādi apliecinājumi ir iesniegti no visiem attiecīgo iekārtu komersantiem un pēc tam savā tīmekļa vietnē publicē attiecīgo komersantu nosaukumu, no meža biomasas ražotas elektroenerģijas apjomu, par kuru iesniegts atbilstības apliecinājums un pašu atbilstības apliecinājumu.
Piedevām šis nosacījums attiecas tikai uz iekārtām, kurās elektroenerģija tiek ražota no biomasas kurināmā un kurās ir uzsākta darbība vai kuras ir pārveidotas par tikai biomasas izmantošanas iekārtām pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

Atbilstības ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijiem apliecināšana
Pēc būtības atbilstības apliecināšanai degvielas piegādātājam un kurināmā piegādātājam ir jānodrošina, ka piegādātajai biodegvielai un biokurināmajam ir arī ilgtspējas apliecinājums, kas izdots pamatojoties uz brīvprātīgās shēmas vai citas ES dalībvalsts nacionālās shēmas izsniegto sertifikātu (atbilstības apliecinājums), kur minētajam apliecinājumam ir jābūt pieejama par katru biodegvielas vai biokurināmā partiju. Šie atbilstības apliecinājumi ir nepieciešami, lai apliecinātu, ka izmantotā biodegviela vai biokurināmais
Noteikumu projekts nemaina Noteikumos Nr. 545 noteikto atbilstības apliecināšanas un pamatošanas kārtību attiecībā uz biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, t.i. tiek saglabāta procedūra, kad degvielas piegādātājs, kas realizē transporta enerģiju patēriņam Latvijā, nodrošina, ka par visu realizēto biodegvielas apjomu (visām partijām) ir pieejami atbilstības apliecinājumi. Minētos atbilstības apliecinājumus degvielas piegādātājs saņem kopā ar iegādāto biodegvielas partiju arī, ja biodegviela jau ir piejaukta fosilajai degvielai. Tādi paši nosacījumi attiecas uz degvielas piegādātājiem, kas realizē patēriņam Latvijā bioloģisko šķidro kurināmo, kas tiek izmantots siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanai.
Noteikumu projekts nosaka jaunus kritērijus biomasas kurināmajam, tai skaitā biogāzei, kur līdzvērtīgi kā degvielas piegādātājiem, arī kurināmā piegādātājiem piegādājot (pārdodot) biomasas kurināmo komersantiem, kuri ražo siltumenerģijas un/vai elektroenerģiju iekārtā ar kopējo uzstādīto nominālo siltumjaudu >20 MW (cietā biomasas kurināmā gadījumā) vai >2 MW (biogāzes izmantošanas gadījumā), būs jāsniedz minētā kurināmā pircējiem atbilstības ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijiem apliecinājums (proof of sustainability certificate), lai minētie siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražotāji varētu apliecināt to, ka viņu izmantotais biomasas kurināmais atbilst noteiktajiem kritērijiem. Tādējādi arī siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražotājiem, slēdzot līgumu par konkrētā kurināmā veida iegādi, tajā būtu jānorāda, ka minētajam kurināmajam ir jāatbilst noteiktajiem ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijiem un ka kopā ar kurināmo katrai partijai ir kurināmā piegādātājam ir jāsniedz  ilgtspējas apliecinājums.
Šie paši nosacījumi attiecas arī uz pašu iegūto un izmantoto cieto biomasas kurināmo vai biogāzi, kur par izmantoto kurināmo būs jānodrošina atbilstības apliecinājumi, kurus būs jāiesniedz Centrālai statistikas pārvaldei. Šajā gadījumā atbilstības apliecinājumu izdošana biomasas kurināmā un biogāzes ražotājiem un pašpatērētājiem būs pašiem jāpieprasa izsniegt izvēlētajai brīvprātīgajai shēmai.

Atbilstības ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijiem apliecināšanas uzraudzība
Lai Latvijā izmantotās biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas degvielas, biomasas kurināmā un biogāzes apjomus varētu ieskaitīt Latvijas kopējā atjaunojamās enerģijas statistikā, ir nepieciešams nodrošināt, ka minētais apjoms atbilst noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem. Līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt, ka informācija par atbilstību ir pieejama Būvniecības valsts kontroles birojam un Centrālai statistikas pārvaldei, kura šos datus varēs izmantot, lai Latvijā patērētos energorresursus varētu sadalīt apjomos, kas atbilst ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijiem vai neatbilst.
Noteikumu projekta VIII. nodaļa nosaka atbilstības apliecināšanas uzraudzības nosacījumus, kur atbilstības apliecinājumi biodegvielai vai biomasas degvielai (transporta enerģija) ir iesniedzami Būvniecības valsts kontroles birojā, cita starpā ņemot vērā, ka Būvniecības valsts kontroles birojs būs kompetentā iestāde degvielas piegādātājiem noteikto mērķu (likumprojekts "Transporta enerģijas likums") izpildes kontrolei.
Savukārt attiecībā uz stacionārajās iekārtās izmantoto kurināmo, tad informācija par kurināmā atbilstību ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijiem ir jābūt pieejamai Centrālai statistikas pārvaldei.
Lai nodrošinātu, ka minētā informācija tiek iesniegta, Noteikumu projekts noteic pienākumu Centrālai statistikas pārvaldei pieprasīt atbilstības apliecinājumus tiem komersantiem, uz kuriem attiecas Noteikumu projekts, kur Centrālās statistikas pārvalde minēto informāciju pieprasīs vienlaicīgi ar statistikas atskaišu iesniegšanu, papildinot enerģētikas statistikas veidlapu, prasot komersantiem sniegt informāciju par atbilstības apliecinājuma vai atbilstības sertifikāta (īpaši attiecas uz biogāzes ražotājiem, kas pašu iegūto biogāzi paši izmanto enerģijas ražošanai) numuru un kurināmā apjomu, par kuru izsniegts atbilstības apliecinājums. 
Piemēram, LV ir jau tādi biogāzes ražotāji, kuriem ir izsniegti atbilstības sertifikāti tajos iegūtajai biogāzei, kas ir derīgi 1 gadu un ir secināms, ka šajā gadā iegūtā un izmantotā biogāze ir atbilstīga Noteikumu projektā noteiktajiem kritērijiem (https://certificates.iscc-system.org/cert-pdf/EU-ISCC-Cert-LV227-00000004.pdf; https://certificates.iscc-system.org/cert-pdf/EU-ISCC-Cert-PL214-12781121.pdf).
Ar šo tiktu arī mazināts informācijas saņemšanas termiņš, jo informācijas nesniegšanas gadījumā iestādēm tāpat informācijas nesniedzējiem būs šī informācija papildus jāpieprasa vai jāsūta atgādinājums par informācijas iesniegšanu. Tāpēc Noteikumu projekta VIII. nodaļā jau sākotnēji ir noteikts, ka minētā informācija Būvniecības valsts kontroles birojam un Centrālai statistikas pārvaldei būs komersantiem jāpieprasa.
Vienlaikus attiecībā uz Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) iekļautajiem operatoriem, tiek noteikta cita informācijas sniegšanas procedūra. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros operatoru ikgadējo emisiju ziņojumu sagatavošana, verificēšana, iesniegšana un apstiprināšana notiek ETS informācijas sistēmā (likums "Par piesārņojumu" (nākotnē Klimata likums) un Ministru kabineta 2012.gada 13.novembra noteikumiem Nr. 769 "Noteikumi par stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā"), ir paredzams, ka komersantu izmantotā biomasas kurināmā atbilstības apliecinājumus sākotnēji pārbaudīs ziņojumu verificētāji, kas sniegs atzinumu par kurināmā atbilstību (https://ec.europa.eu/clima/system/files/2018-07/kgn_3_process_analysis_en.pdf 4.3.nodaļa), bet minētie atbilstības apliecinājumi tālāk ETS informācijas sistēmā nebūs ziņojami, savukārt emisiju ziņojumos būs jāsadala izmantotā kurināmā apjoms ilgtspējas kritērijiem atbilstošajā un neatbilstošajā apjomā. Vienlaikus normatīvajos aktos par siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas, prognožu un pielāgošanas klimata pārmaiņām ziņošanas sistēmas ietvaros tiek noteikts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija katru gadu līdz 30.jūnijam iesniedz Centrālai statistikas pārvaldei apkopojumu par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas Latvijas operatoru iepriekšējā gada emisiju ziņojumiem (sagatavots saskaņā ar Komisijas 2022.gada 8.jūnija Īstenošanas lēmumu (ES) 2022/919, ar ko Komisijas Lēmumu 2005/381/EK groza attiecībā uz anketu ziņošanai par to, kā tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32022D0919&from=EN), ko Centrālā statistikas pārvalde izmanto ETS darbību un pārējo ETS neiekļauto darbību energobilances sagatavošanā.
Ņemot vērā, ka ikgadējos emisijas ziņojumos būs jānorāda, vai kurināmais atbilst ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijiem un ņemot vērā, ka šo informāciju būs pārbaudījuši un apstiprinājuši akreditēti verificētāji, kā arī ņemot vērā, ka Centrālā statistikas pārvalde no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas būs saņēmusi apkopojumu, tad Noteikumu projektā tiek noteikts, ka Centrālā statistikas pārvalde izmantos šos datus Latvijas oficiālās atjaunojamās enerģijas statistikas sagatavošanā (EUROSTAT RES Shares), degvielas piegādātājam noteiktā pienākuma izmantot tikai kritērijiem atbilstošu biodegvielu pārbaudē (Būvniecības valsts kontroles birojs), kā arī tiks izmantota, lai sagatavotu valsts ziņojumu par transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanu (Ekonomikas ministrija).
Attiecībā uz degvielas piegādātājiem noteikumu projektā tiek noteikts, ka degvielas piegādātāji iesniedz noteikumu projekta 36.punktā minēto informāciju energoresursu informācijas sistēmā, ko izstrādā un uztru Būvniecības valsts kontroles birojs. Minētie nosacījumi ir pielāgoti tiek nosacījumiem, kas degvielas peigādatājiem tiks noteikti likumprojekta "Transporta enerģijas likums" ietvaros.

Atbilstības apliecināšanas uzraudzības ietvaros tiks iesniegti Proof of Sustainability Certificate par izmantotās biodegvielas vai biokurināmā atbilstību noteikumu projektā noteiktajiem nosacījumiem, līdz ar to ir secināms, ka tā ir procesa sastāvdaļa, kurā novērtē vai ir ievērota ar produktu saistītā prasība. Šī procesa ietvaros tiks iesniegti patērētā energoresursa atbilstības apliecinājuma sertifikāti, ko izsniegs brīvprātīgās shēmas un kurus, piemēram, kurināmā piegādātājs kurināmā izmantotājam (piemēram, siltumenerģijas ražotājam) nodos kopā ar piegādāto kurināmo, lai pamatotu, ka piegādātais kurināmais atbilst noteiktām prasībām un uz kura pamata tiks izsniegts ilgtspējas apliecinājums.