Anotācija (ex-ante)

Lai sasniegtu labus sabiedrības veselības rādītājus, svarīgas ir modernas tehnoloģijas, jauni, efektīvi medikamenti un progresīvas diagnostikas un ārstniecības metodes. Tomēr neskatoties uz straujo medicīnas tehnoloģiju un veselības aprūpes pakalpojumu attīstību, veselības aprūpes darbinieki ir veselības aprūpes sistēmas stūrakmens, kam ir būtiska nozīme veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem un veselības rezultātu uzlabošanā. Analizējot situāciju veselības aprūpē, ir identificējamas četras galvenās problēmas – cilvēkresursu trūkums, ārstniecības personu izvietojuma nevienmērība un novecošana, kā arī medicīnas personāla nepietiekamais atalgojums. Šīs problēmas ir nepieciešams risināt, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Ņemot vērā ārstniecības personu būtisko un izšķirošo lomu cilvēka veselības un dzīvības saglabāšanā un lai aizsargātu veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju intereses, ārstniecības personām ir jāievēro tām noteiktās prasības – gan izglītības ieguvē, gan sertifikācijā, gan kvalifikācijas uzturēšanā, lai tās varētu īstenot profesionālo darbību izvēlētajā jomā. Lai sabalansētu nepieciešamību ilgtermiņā nodrošināt veselības nozari ar cilvēkresursiem nepieciešamā skaitā, izvietojumā un pieprasījumam atbilstošā kvalifikācijā, vienlaikus nodrošinot, ka ārstniecības personām noteiktās prasības profesionālajā darbībā ir atbilstošas, ir nepieciešams īstenot sabiedrības vajadzībām atbilstošu veselības nozares cilvēkresursu attīstības politiku.(Lietderības revīzijas ziņojums “Cilvēkresursi veselības aprūpē”). Tālākizglītība palīdz uzturēt, attīstīt un uzlabot ārstniecības personu zināšanas, prasmes un profesionālo sniegumu, lai nodrošinātu drošu, efektīvu, uz labāko praksi un pierādījumiem balstītu veselības aprūpi atbilstoši nozares vajadzībām. Ir nepieciešams veikt regulāras un sistemātiskas darbības tālākizglītības plānošanā, organizēšanā un novērtēšanā.

4.1.2.6. pasākuma rezultātā tiks uzlabota ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu, farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju un sociālajā jomā strādājošo speciālistu kvalifikācija, prasmes un iemaņas, kā arī pilnveidotas zināšanas, uzlabojot pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem iedzīvotājiem.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiks īstenots Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" (turpmāk – specifiskā atbalsta mērķis) 4.1.2.6. pasākums " Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t.sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību" (turpmāk – 4.1.2.6. pasākums ).
4.1.2.6. Pasākumam plānotais kopējais finansējums ir 17 400 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 4 715 030 euro), tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 14 790 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 4 007 776 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums 2 610 000 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 707 254 euro).
4.1.2.6. pasākumam pieejamais kopējais finansējums projektu iesniegumu atlases izsludināšanai un vienošanās par projektu īstenošanu slēgšanai ir 12 684 970 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 10 782 224 euro  un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 902 746 euro.
 4.1.2.6. pasākuma Eiropas Sociālā fonda Plus investīcijām piemērots 160. intervences kods “Pasākumi veselības aprūpes sistēmas pieejamības, efektivitātes un noturības uzlabošanai (izņemot infrastruktūru)” atbilstoši Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam.
Atbilstoši Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam 4.1.2.6. pasākuma finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- intervences kategorijā “Intervences laukums”
Nr.160 “Pasākumi veselības aprūpes sistēmas pieejamības, efektivitātes un noturības uzlabošanai (izņemot infrastruktūru)” – ESF+ finansējums 14 790 000 euro;
- intervences kategorijā “Finansējuma veids”
Nr.1 “Dotācija” - ESF+ finansējums 14 790 000 euro;
- intervences kategorijā “Teritoriālie sasniegšanas mehānismi”
Nr.33 “Bez teritoriālā mērķa” - ESF+ finansējums 14 790 000 euro;
- intervences kategorijā “ESF+ sekundārās tēmas”
Nr.10 “Eiropas pusgadā apzināto problēmu risināšana” - ESF+ finansējums 14 790 000 euro;
- intervences kategorijā “Dzimumu līdztiesība”
Nr.2 “Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana” - ESF+ finansējums 14 790 000 euro.

Saskaņā ar regulas Nr.2021/1060 18. un 86.pantā noteikto 4.1.2. specifiskā atbalsta mērķa elastības finansējums tiek noteikts 4.1.2.1. un 4.1.2.6. “Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t.sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību” pasākuma ietvaros. Attiecīgi 4.1.2.6. pasākumam noteikts pieejamais un plānotais finansējums. 4.1.2.6. pasākumam atlikušais pieejamais attiecināmais finansējums, ko veido starpība starp plānoto kopējo attiecināmo finansējumu un pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu projektu iesniegumu atlases izsludināšanai un vienošanās par projekta īstenošanu slēgšanai, būs pieejams pēc vidusposma pārskata iesniegšanas Eiropas Komisijā un elastīguma summas pārskatīšanas.


 

Pasākuma Nr.	Pasākuma nosaukums	ES fondu finansējums (ieskaitot elastības finansējumu), euro	ES fondu finansējums (BEZ elastības finansējuma), euro
4.1.2.1.	Nacionāla mēroga veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi	11 207 658	7 199 882
4.1.2.2.	Veselības veicināšana un slimību profilakse pašvaldībās	12 575 937	12 575 937
4.1.2.3.	Pasākumi atkarīgo personu resocializācijai un atgriešanai darba tirgū, kā arī preventīvie pasākumi jauniešiem (indikatīvi pasākuma ieviesējs – Finanšu ministrija)	961 350	961 350
4.1.2.4.	Pierādījumos balstītu narkotiku lietošanas profilakses programmu īstenošana un profilakses kvalitātes standartu ieviešana (indikatīvi pasākuma ieviesējs – Iekšlietu ministrija)	443 700	443 700
4.1.2.5.	Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros	5 686 755	5 686 755
4.1.2.6.	Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t.sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību	14 790 000	10 782 224
4.1.2.7.	Pilnveidot pacientu drošību un aprūpes kvalitāti	2 588 250	2 588 250
4.1.2.8.	Nevalstisko organizāciju iesaiste veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošanā	2 550 000	2 550 000
4.1.2.	specifiskā atbalsta mērķa finansējums	50 803 650	42 788 098

Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz pasākumam plānotā kopējā finansējuma apmēram, paredzot elastības finansējuma izmantošanu Veselības ministrijai kā projekta iesniedzējam. Šādā gadījumā Veselības ministrijai kā projekta iesniedzējam palielina pieejamo kopējo finansējumu līdz 17 400 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 14 790 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 610 000 euro, atbilstoši grozot vienošanos par projekta īstenošanu..
4.1.2.6. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs ir:
- vadošā valsts pārvaldes iestāde veselības nozarē, kas izstrādā, organizē un uzrauga valsts politiku sabiedrības veselības jomā - Veselības ministrija
4.1.2.6. pasākuma mērķis ir uzlabot pieejamību nepieciešamajām ārstniecības personām, jo īpaši reģionos, un uzlabot ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu, farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju un sociālajā jomā strādājošo speciālistu kvalifikāciju, prasmes un iemaņas, kā arī pilnveidot zināšanas, uzlabojot pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem iedzīvotājiem
4.1.2.6. pasākuma mērķa grupa ir ārstniecības personas, ārstniecības atbalsta personas, sociālā jomā strādājošie speciālisti darbam integrētajā veselības aprūpē multidisciplināro komandu ietvaros, farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēji, klīniskie psihologi un rezidenti īpaši atbalstāmajās specialitātēs.
4.1.2.6. pasākuma iznākuma rādītājs:
Pasākuma iznākuma rādītājs ir "personas ar vidējo izglītību”, nodrošinot, ka uz 2029. gada 31. decembri apmācībās būs piedalījušās 1 549 personas un uz 2024. gada 31. decembri 26 personas ar vidējo izglītību (Darbības programmas rādītājs EECO10).
Pasākuma iznākuma rādītājs ir “personas ar augstāko izglītību”, nodrošinot, ka uz 2029. gada 31. decembri apmācībās būs piedalījušās 14 013 personas un uz 2024. gada 31. decembri 235 personas ar augstāko izglītību. (Darbības programmas rādītājs EECO11)
Pasākuma rezultāta rādītājs “dalībnieki, kuri pēc mācību pabeigšanas ir ieguvuši kvalifikāciju”, nodrošinot, ka uz 2029. gada 31. decembri kvalifikāciju būs ieguvuši 15 562 dalībnieki. Šo noteikumu izpratnē kvalifikācija ir ne tikai Profesionālās izglītības likuma izpratnē, bet arī profesionālās pilnveides un tālākizglītības pasākumu rezultāts. Kvalifikācija ir novērtēšanas un apstiprināšanas procesa rezultāts, kas tiek iegūts, kad kompetentā iestāde nosaka, ka indivīds ir sasniedzis mācību rezultātus atbilstoši prasībām. Attiecīgi, kā jau rādītāja pasē norādīts rādītājā uzskaitāmās personas ir tie veselības jomā strādājošie, kas šī pasākuma ietvaros apmeklējuši apmācības un ieguvuši apmācību apliecinošu dokumentu par attiecīgo apmācību jomu (piemēram, izglītības dokuments par tālākizglītības programmas apguvi, kursu sertifikāts u.c.), t.sk. pieskaitot 68 rezidentus.  
4.1.2.6. pasākuma projektu iesniegumu atlasi īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde (turpmāk – sadarbības iestāde) pasākuma ietvaros organizē ierobežotu projektu iesniegumu atlasi vienu reizi pasākuma īstenošanas periodā - uzaicina iesniegt Veselības ministriju kā projekta iesniedzēju projektu par 12 684 970 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 10 782 224 euro  un valsts budžeta līdzfinansējums – 1 902 746 euro.
4.1.2.6. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
Atbalstāmā darbība "projekta vadība un projekta īstenošanas nodrošināšana";
ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju un klīnisko psihologu apmācības 
sociālā jomā strādājošo speciālistu apmācības darbam integrētajā veselības aprūpē multidisciplināro komandu ietvaros;
rezidentu īpaši atbalstāmajās specialitātēs atbalsta pasākumu nodrošināšana;
informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana.
Saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 55. panta 1. punktu, tiešās personāla izmaksas par darbību var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 20 % no tiešajām izmaksām, kas neietver minētās darbības personāla izmaksas ar noteikumu, ka darbības tiešās izmaksas neietver publiskos būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus, kuru vērtība pārsniedz Direktīvas 2014/24/ES “Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES ( 2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK Dokuments attiecas uz EEZ” 4.pantā vai Direktīvas 2014/25/ ”ES Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES ( 2014. gada 26. februāris ) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK Dokuments attiecas uz EEZ” 15.pantā noteiktās robežvērtības.
Līdz ar to, administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla izmaksu likme vienpadsmit  procentu apmērā no Noteikumu projekta 22., 23., 25. un 26. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav Noteikumu projekta 21. punktā minētās tiešās attiecināmās vadības un īstenošanas personāla izmaksas, saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 55. panta 1. punktu.
Lai nodrošinātu 4.1.2.6. pasākuma projekta vadību un īstenošanu, finansējuma saņēmējs uz projekta īstenošanas laiku var izveidot nepieciešamās terminētās, tikai uz projekta īstenošanas laiku, amata vietas projekta īstenošanai, prasot tās no Valsts kancelejas.
Minētais 11% likmes apmērs ir balstīts uz šādiem principiem:
1)       tas ir taisnīgs – personāla izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienoti projekta ietvaros;
2)       tas ir objektīvs – lai arī 4.1.2.6.pasākums ir 9.2.6.SAM turpinājums ar līdzīgu mērķi, mērķa grupu un atbalstāmajām darbībām, tomēr 9.2.6.SAM esošais likmes apmērs projekta tiešajām vadības un īstenošanas personāla izmaksām tiek pārrēķināts, jo projekta īstenošanai izveidotās terminētās amata vietas, beidzoties projektam, beidz pastāvēt un tās nav pārveidojamas. 4.1.2.6.pasākuma īstenošanai ir veidojamas jaunas amata vietas, kuru klasifikācija attiecīgi ir saskaņota ar Valsts kancelejas izstrādāto atlīdzības reformu un 2023.gada 3.aprīļa Veselības ministrijas rīkojumu Nr.13-04/62 "Par Veselības ministrijas amatu un personāla sarakstu 2023.gada aprīlī", kas nosaka iestādes algu politiku par konkrētu darba veikšanu iestādē.
Aprēķinot 4.1.2.6.pasākuma jaunās plānotās slodzes un to atalgojumu, pasākuma tiešajām personāla izmaksām tiek piemērota vienotā likme 11% apmērā;
Starp 4.1.2.6.pasākumu un 9.2.6.SAM nepastāv dubultā finansējuma risks, jo izdevumu attiecināmības kontroli un pārbaudi veic sadarbības iestāde saskaņā ar noslēgto līgumu par projekta īstenošanu, piemēram, pārbaudot pasākumu īstenošanu apliecinošos dokumentos norādītos pasākumu datumus vai pieprasot finansējuma saņēmējiem papildus informāciju. Līdz ar to risks tiks vadīts visu laiku, nepieļaujot iespēju, ka viena un tā pati konkrētā darbība tiks dubultā finansēta no abiem pasākumiem.
3)       tas ir pārbaudāms – vienotās personāla likmes aprēķins ir dokumentāli pierādāms un pārbaudāms, aprēķini ir pieejami Veselības ministrijas Investīciju un Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamentā, kā arī Vadošajai iestādei ir iesniegts vienotās likmes detalizētāks aprēķins ar slodžu atalgojuma atšifrējumiem; 
4)       tas ir iepriekš noteikts – vienotās personāla likmes piemērošanas nosacījumi ir noteikti 4.1.2.6.pasākuma MK noteikumu 20. punktā.
4.1.2.6.pasākuma vadības un īstenošanas personāla izmaksas, kurām ir piemērota vienotā likme, ietver šādas izmaksas:
- projekta vadība;
- informatīvā, konsultatīvā un metodiskā atbalsta sniegšana ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu, farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju un sociālā jomā strādājošo speciālistu apmācību profesionālās pilnveides un tālākizglītības  procesa nodrošināšanas jautājumos;
- pakalpojuma sniedzēju iesniegtās mācību programmu satura izvērtēšana atbilstoši nozares pamatnostādnēm;
- cilvēkresursu apmācību plāna izstrāde sagatavošana; cilvēkresursu darba grupas darba organizēšana;
- apmācību kvalitātes novērtēšanas, apmeklējuma uzskaites un eksaminācijas kārtības izstrāde un aktualizācija;
- projekta ietvaros veicamo publisko iepirkumu tehnisko specifikāciju sagatavošana;
- noslēgto līgumu izpildes uzraudzība;
- pasākumu laika grafiku sagatavošana;
- visa veida grāmatvedības uzskaite;
- iepirkuma izstrāde; aktivitāšu koordinēšana;
- iepirkumu speciālistu un juridiskās konsultācijas, komunikācijas ar uzraugošajām iestādēm nodrošināšana.  

Atbalstāmā darbība “ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju un klīnisko psihologu apmācības” ietver šādas attiecināmo izmaksu pozīcijas:
- apmācību plāna, programmu, apmācību materiālu un apmācību metodiku izstrādes izmaksas;
- apmācību organizēšanas izmaksas, tai skaitā, izmaksas, kas saistītas ar pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšanu Latvijā;
- izmaksas, kas saistītas ar pieredzes apmaiņas pasākumiem ārvalstīs un Latvijā, atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, piemērojot "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai", kā arī "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai", ja attiecināms. Izmaksas, kas saistītas ar pieredzes apmaiņas braucieniem, projekta ietvaros tiks segtas no projekta attiecināmajām izmaksām un nevar tikt segtas no ārstniecības iestādes budžeta.

Atbalstāmā darbība “sociālā jomā strādājošo speciālistu apmācības darbam integrētajā veselības aprūpē multidisciplināro komandu ietvaros” ietver attiecināmās izmaksas, kas nepārsniedz trīs procentus no pasākumam plānotā kopējā finansējuma un tās ietvaros ir attiecināmas apmācību izmaksas par prasmēm, kas sociālā pakalpojuma sniegšanas ietvaros ļauj identificēt nepieciešamību piesaistīt ārstniecības personālu.

Atbalstāmā darbība “rezidentu, īpaši atbalstāmajās specialitātēs, atbalsta pasākumu nodrošināšana” ietver attiecināmo izmaksu summu atbilstoši iedzīvotāju un veselības nozares vajadzībām 5 786 929 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums 4 918 890 euro un nacionālais valsts budžeta finansējums 868 039 euro. Šobrīd atbalstāmās darbības ietvaros Veselības ministrija kā nozares ministrija izstrādā rīcībpolitikas virzienus, kas ietver īpaši atbalstāmās specialitātes un atbalstāmo darbību veidus un mērķu sasniegšanu. Izstrādājot cilvēkresursu apmācību plānu, pieejamā finansējuma ietvaros, tiks izstrādāti nosacījumi atbalstāmās darbības īstenošanai. Tai skaitā ņemot vērā, ka šobrīd valsts budžeta līdzekļi ir pietiekami, lai segtu šā brīža rezidentūras izmaksas, stratēģijā tiks papildus iestrādāti mehānismi, kas paredzēs noteikt īpaši atbalstāmās specialitātes un rezidentu atbalsta pasākumus. Rezidentiem noteiktās īpaši atbalstāmās specialitātes, atbalstāmās darbības un attiecināmo izmaksu sadalījums tiks noteikts Cilvēkresursu apmācību plānā. Plānojot izmaksas rezidentu atbalsta pasākumiem, ņemts vērā nepieciešamā finansējuma apmērs vienam rezidentam īpaši atbalstāmā specialitātē, ņemot vērā tā brīža aktualitāti.

Atbalstāmās darbības “informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana” ietvaros ir attiecināmas izmaksas, lai nodrošinātu komunikācijas un vizuālās identitātes nosacījumu ievērošanu atbilstoši regulas Nr. 2021/1060 47.  un 50. pantam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

Finansējuma saņēmējs, iesaistoties projekta īstenošanā, nodrošina, lai funkcijas, kuras tie pilda projekta īstenošanā, tiktu nodalītas no pamatfunkciju izpildes un saimnieciskās darbības.
4.1.2.6. pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
Novēršot risku, lai neveidojas ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu apmācību  pārrāvums starp 4.1.2.6. pasākuma projekta un ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros Veselības ministrijas īstenotā projekta Nr. 9.2.6/16/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana” beigu termiņš un izdevumu attiecināmības termiņš ir 2023. gada 31. decembris. Tostarp novēršot dubultā finansējuma risku, projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un tās ir radušās ne agrāk par 2024. gada 1. janvāri.
4.1.2.6. pasākuma projektu iesnieguma vērtēšanas kritēriji tika izskatīti 2023. gada 28. septembra ES fondu apakškomitejas sēdē un apstiprināti (datums tiks precizēts) ES fondu Uzraudzības komitejas sēdē.

Lai radītu izpratni par interešu konflikta riska vadības ietvaros veicamajiem pasākumiem finansējuma saņēmēja organizācijā, nolūkā, ņemt vērā, ka Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību noteikumos ir ietverts pienākums finansējuma saņēmējam izveidot iekšējās kontroles sistēmu krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai. Līdz ar projekta iesnieguma iesniegšanu iesniedzējam būs jāapliecina, ka tas ir informēts par Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 61. panta, Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvas Nr. 2014/24/ES, likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un Eiropas Komisijas 2021. gada 9. aprīļa paziņojuma Nr. C/2021/2119 “Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu” prasībām un ir tās integrējis organizācijas iekšējā kontroles sistēmā, kā arī  organizācijā ir ieviests ētikas kodekss un procedūras disciplināratbildības piemērošanai, ziņošanas mehānisms kompetentajām iestādēm par potenciālu administratīvu/kriminālatbildību un ir izveidota trauksmes celšanas sistēma.

Lai nodrošinātu, ka sniegtais atbalsts tiek izmantots lietderīgi un sniedz pozitīvu ietekmi veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu visā Latvijas teritorijā, tiks izveidota specifiskā atbalsta cilvēkresursu apmācību konsultatīvā darba grupa (turpmāk – konsultatīvā darba grupa). Konsultatīvās darba grupas pastāvīgo locekļu statusā ar balsstiesībām – Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Veselības inspekcijas un Nacionālā veselības dienesta pārstāvjus. Savukārt   novērotāju statusā bez balsstiesībām – atbildīgās iestādes pārstāvjus, Veselības aprūpes Darba devēju asociācijas, Latvijas Māsu asociācijas, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības, Latvijas Slimnīcu biedrības, Latvijas Farmaceitu biedrības, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvjus. Konsultatīvās darba grupas sanāksmes organizē pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā. Un tās kompetencē ietilpst:
1) sniegt priekšlikumus un saskaņot Cilvēkresursu apmācību plānu, kas nosaka nepieciešamo apmācību nodrošināšanu;
2) izvērtēt Cilvēkresursu apmācību plāna izpildi;
3) saskaņot Cilvēkresursu apmācību un pieredzes apmaiņas pasākumu kārtību (turpmāk – kārtība), kādā veicami šie pasākumi;
4) rezidentu atbalsta pasākumu saskaņošana.
Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un tās ir radušās pēc 2024. gada 1. janvāra.
4.1.2.6. pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, kas noslēgts starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Ievērojot ierobežoto investīciju apjomu, kā arī izstrādājot  Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021. - 2027. gadam un atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021. -2027. gadam, kas ir galvenais veselības nozares plānošanas dokuments Latvijā, tika nolemts veikt ieguldījumus pasākumos, kas ir vērsti uz ārstniecības procesā iesaistītā personāla prasmju un zināšanu pilnveidošanu atbilstoši prioritātēm, sadarbības mehānismiem, kā arī ņemot vērā straujo medicīnas zinātnes attīstības gaitu.

Atbalsts tiks sniegts atbilstoši 4.politikas mērķa “Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru” prioritātei 4.1. “Veselības veicināšana un aprūpe”” un tas paredzēts veselības aprūpes sistēmas efektivizēšanas uzlabošanai, nodrošinot personāla prasmju un kompetenču pilnveidi, tādējādi papildinot pārējās investīcijas sabiedrības veselībā un nodrošinot kompleksu atbalstu veselības aprūpes, t.sk. medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitātes celšanai.
Projekts radīs ietekmi uz Sabiedrības veselības plāna noteiktajiem mērķiem un rādītājiem, piemēram, tiks uzlabots rādītājs "potenciāli zaudētie mūža gadi uz 100 000 iedzīvotājiem līdz 69 gadu vecumam (vīriešiem/sievietēm)" un rādītājs "veselīgi nodzīvotie mūža gadi vīriešiem un sievietēm", pagarinot veselīgi nodzīvotos dzīves gadus par diviem gadiem no 2024. gada līdz 2027. gadam un samazinot potenciāli zaudētos mūža gadus uz 100 000 iedzīvotājiem no 6 762 (2019. gadā) līdz 5 700 (2027. gadā) jeb par 15,7%.
Lai novērtētu Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam ietvaros visu Veselības ministrijas pārziņā esošo ESF+ atbalsta pasākumu īstenošanas ekonomisko efektu uz Sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktajiem mērķiem, tika analizēts, vai kopumā specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānotie pasākumi nes sabiedrisko vērtību, t.i. vai projektos gaidāmie ieguvumi (finanšu vai sociālekonomiskie) ir lielāki par projektu izmaksām visu projektu dzīves ciklā. Ekonomiskā ieguvuma apjoma noteikšanai tika vērtēts potenciālais kopbudžeta ieņēmumu pieaugums uz papildus saglabātā darbaspēka un strādājošo produktivitātes pieauguma rēķina un potenciālais samazinājums veselības aprūpes izmaksām tiem iedzīvotājiem, kuri veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus.
Kā jau iepriekš minēts, viens no Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2011.–2017.gadam uzstādītajiem mērķiem ir veselīgi nodzīvoto dzīves gadu (turpmāk – VNDG) pagarināšana par diviem gadiem no 2024. gada līdz 2027. gadam. Attiecīgi, pieaugot šim rādītājam, būtu jāsamazinās ne tikai mirstības rādītājiem, kas tiešā veidā ietekmē darbaspēka piedāvājumu, bet arī jāpaaugstinās strādājošo produktivitātei, jābūt retākām un īsākām slimības lapām, kas pozitīvi ietekmē darba ražīgumu un samazina budžeta izdevumus sociāliem un slimības pabalstiem, tai skaitā veicina pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku ekonomisko aktivitāti.
Pieņemsim, ka no 2024. gada līdz 2027. gadam VNDG rādītāja uzlabojums notiks pakāpeniski, t.i. ar nemainīgu absolūto pieaugumu 6 mēneši kalendārajā gadā (kopējais 2 gadu jeb 24 mēnešu pagarinājums / 4 gadi = 6 mēneši / gadā) un 28,9%^[1] no visa specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītāja - iedzīvotāju skaita, kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF+ veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus, nodrošinot, ka uz 2029. gada 31.decembri sasniegta rādītāja vērtība ir 50 000 iedzīvotāji, tostarp uztura un citus dzīvesveida paradumu maiņai, būs uzlabojuši savu veselību, novērsuši veselības problēmas, kas vismaz pēdējo 6 mēnešu laikā bija traucējušas vai ierobežojušas ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā un atgriezīsies darba tirgū.
Pie šāda pieņēmuma ir sagaidāms, ka kopumā no 2024. gada līdz 2029. gadam ESF+ veselības veicināšanas pasākumu ietekmē tiks novērsti zaudējumi slimības pabalstiem vismaz 8,6 milj. euro apmērā un samazināsies veselības aprūpes izmaksas gan valsts budžetam, gan iedzīvotāju slogam kopumā vismaz par 52,6 milj. euro. Tāpat, pie proporcionāla VNDG rādītāja palielinājuma visās vecumgrupās (līdz 64 gadiem) par 6 mēnešiem kalendārajā gadā prognozēts, ka ESF+ veselības veicināšanas pasākumu ietekmē radušais papildus darbaspēks tikai 2024. gadā varēs nodrošināt papildus nodokļu iemaksu kopbudžetā 4,5 milj. euro vērtībā un kopējo nodokļu pieaugumu no 2024. gada līdz 2027. gadam 90,3 milj. euro apmērā.
Detalizēts skaidrojums sniegts sekojošajā tabulā:

	2022	2023	2024	2025	2026	2027	2028	2029
Iedzīvotāju skaits uz perioda sākumu[2] (Iedz), cilv. sk.	1 875 757
Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa[3] (DSam) (euro)		1 545
Ar darba samaksu saistīto nodokļu apjoms uz vienu vidējo darba samaksu (euro) mēnesī (Nod)		797
Izdevumi slimības pabalstu izmaksām 2022.gadā[4] (SPab), tūkst. euro	358 575
Slimības pabalstu apjoms uz vienu iedzīvotāju gadā (SPab/Iedz), euro	191,16
Izdevumi veselības aprūpei pavisam 2020.gadā (IzdVes), milj. euro (pēdējie dati uz 2020.g.)[5]	2 193,5
Izdevumu apjoms veselības aprūpei pavisam uz vienu iedzīvotāju gadā (IzdVes/Iedz), euro	1 169,39
Iedzīvotāju skaits, kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF Plus veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus kumulatīvi (ESF+Iedz)			3270	9 914	20 632	31 510	40 465	50 000
no tiem, kas novērsa iepriekšējās veselības problēmas un atgriezās darba tirgū (PapDarbasp = ESF+Iedz x 28,9%)			945	2 865	5 963	9 106	11 694	14 450
Novērstie zaudējumi par slimības pabalstiem (SPab/Iedz x PapDarbasp), euro			180 646	547 673	1 139 887	1 740 703	2 235 425	2 762 262
Novērsto zaudējumu apjoms kopā no 2024.gada līdz 2029.gadam, euro			8 606 596
Veselības aprūpes izmaksu samazinājums gadā (IzdVes/Iedz x PapDarbasp), euro			1 105 074	3 350 302	6 973 073	10 648 465	13 674 847	16 897 686
Veselības aprūpes izmaksu samazinājums no 2024.gada līdz 2029.gadam, euro			52 649 447
Ieguvumi no papildus darbaspēka un produktivitātes pieauguma (papildus iemaksātie nodokļi budžetā) gadā par papildus 6 veselīgi nodzīvotajiem mēnešiem gadā (Nod x PapDarbasp x 6 mēneši), euro			4 518 990	13 700 430	28 515 066	43 544 892
Ieguvumu no produktivitātes pieauguma apjoms kopā no 2024.gada līdz 2027.gadam, euro			90 279 378

Savukārt, diskontētā ekonomiskā ieguvumu vērtība pie diskonta likmes 5% gadā no “atceltajiem” slimības pabalstiem, veselības zaudējumiem un papildus iemaksātajiem nodokļiem no 2024. gada līdz 2029. gadam ir sagaidāma 76,7 milj. euro vērtībā. Detalizēts skaidrojums sniegts zemāk.

Gads	Īstenošanas periods	Projektu investīcijas	Sociālekonomiskās atdeves rādītāji				(1+r)^(-n)*, kur r=5%	Tīrie diskontētie ienākumi (NPV- Net present value)
			Novērstie zaudējumi par slimības pabalstiem	Veselības aprūpes izmaksu samazinājums	Ieguvumi no produktivitātes pieauguma	Kopā
1	2	3	4	5	6	7 = 4+5+6	8	9 = (7-3)x8
2023	0	0	0	0	0	0	1	0
2024	1	3 909 327	180 646	1 105 074	4 518 990	5 804 710	0.952381	1 805 127
2025	2	7 941 702	547 673	3 350 302	13 700 430	17 598 405	0.90702	8 758 914
2026	3	12 811 587	1 139 887	6 973 073	28 515 066	36 628 026	0.86383	20 573 535
2027	4	13 003 293	1 740 703	10 648 465	43 544 892	55 934 060	0.82270	35 319 248
2028	5	10 704 555	2 235 425	13 674 847	0	15 910 272	0.78352	4 078 815
2029	6	11 398 536	2 762 262	16 897 686	0	19 659 948	0.74621	6 164 793
Kopā:		59 769 000*	8 606 596	52 649 447	90 279 378	151 535 421		76 700 432

*- visu Programmas ietvaros Veselības ministrijas pārziņā esošo ESF+ atbalsta pasākumu īstenošanas izmaksas

Balstoties uz šo datu analīzi ir secināms, ka specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānotie pasākumi veicinās pozitīvo efektu uz sabiedrību kopumā 76,7 milj. euro vērtībā un kopējā atdeve no 2024. gada līdz 2029. gadam veiktajām investīcijām iedzīvotāju veselībā būs lielāka par novērtēto.

4.1.2.6. pasākuma investīcijām nav ietekmes uz horizontālajiem principiem:
“Klimatdrošināšana”; “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Savukārt uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ir netieša ietekme, attiecīgi projektu iesniegumu atlasē vērtējot kritēriju vai projektā paredzētas darbības, kas veicina horizontālā principa ”Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” īstenošanu. Projektā ir jābūt: vismaz trīs vispārīgām darbībām, vismaz trīs specifiskām darbībām un jānosaka vismaz viens horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājs: - - personu skaits, kuras ir piedalījušās apmācību programmās, kurās ir integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesības, personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju, vecuma nediskriminācijas, etniskās u.c. piederības un pamattiesību jautājumiem, tostarp par  tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem.

4.1.2.6. pasākuma ietvaros plānots atbalstīt tālākizglītības pasākumus atbilstoši Cilvēkresursu apmācību plānā plānotajam. Kā liecina projekta 9.2.6.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana”  apmācīto dalībnieku īpatsvars, apmācīto sieviešu skaits ir krietni lielāks kā apmācīto vīriešu skaits.

Nr.p.k.	Rādītāja nosaukums	Vīrieši	Sievietes	Kopā
1.	Veselības un sociālās aprūpes jomā strādājošās personas, kuras saņēmušas ESF atbalstītās apmācības veselības jomā	2 438	32 742	35 180
2.	t.sk. Ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits, kam pilnveidota profesionālā kvalifikācija tālākizglītības pasākumu ietvaros	1 731	25 177	26 908

Līdz ar to, plānojot aktivitātes ārstniecības personu kvalifikācijas paaugstināšanai, tiks ņemti vērā arī dzimuma aspekti, vienlaicīgi nodrošinot, ka apmācībās netiek izmantoti diskriminējoši nosacījumi atkarībā no to dzimuma kā galveno izvēles faktoru, vērtējot konkrēto ārstniecības speciālistu profesionālās prasmes un pieredzi.
No vienkāršoto izmaksu piemērošanas veidiem tiks piemērotas vadības izmaksu likmes un netiešo izmaksu likmes. Ņemot vērā pasākuma specifiku un tik dažādu apmācību tēmu mācību izmaksām ir tik plaša amplitūda, ka optimālu likmi nevar noteikt. Projekta īstenošanas laikā Veselības ministrija atkārtoti izvērtēs iespēju piemērot vienkāršoto izmaksu iespējas.

Valsts atbalsta ietekme uz konkurenci un tirdzniecību.
Kopumā 4.1.2.6. pasākuma "Uzlabot izglītības iespējas ārstniecības personām, t.sk. uzlabojot tālākizglītības pieejamību" atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Atbalsts tiks piešķirts finansējuma saņēmējam - Veselības ministrijai valsts deleģētas funkcijas veikšanai atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.286 “Veselības ministrijas nolikums” noteiktajām funkcijām un uzdevumiem jeb veic nesaimniecisku darbību.
Savukārt pakalpojumu sniedzēji izvēlēti atklātas iepirkumu konkursa procedūras ietvaros, attiecīgi arī no pakalpojumu sniedzēju viedokļa valsts atbalsts tiek izslēgta pēc ekonomiskās priekšrocības kritērija, jo preču vai pakalpojumu sniedzējs tiks izvēlēts atklātas, pārredzamas, nediskriminējošas konkursa procedūras ietvaros.
Gala labuma guvējs – ārstniecības personas,  neregulējot, kur tās var vai nevar strādāt nav komersants un negūst ekonomisko priekšrocību. Atbalsts tiek sniegts konkrētai mērķa grupai, proti, kvalifikācijas paaugstināšana – apmācības, kursi – tiks nodrošināta iespēja pieteikties ikvienai ārstniecības personai atbilstoši mērķa grupai, neskatoties, uz to, kur tā strādā, nepamatoti neierobežojot apmācību dalībniekus, piemēram, atkarībā no piesaistes pie kāda konkrēta uzņēmuma. Ņemot vērā minēto, noteikumu projekta ietvaros netiks sniegtas selektīvas priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem un pasākums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts. Papildus skaidrojam, ka arī ārstniecības iestāde, kurā nodarbināta ārstniecības persona, netiks atbrīvota no kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar nodarbinātās ārstniecības personas kārtējās kvalifikācijas celšanu, ko attiecīgajam uzņēmumam būtu jāuzņemas, jo pārsvarā šādus izdevumus sedz ārstniecības personas pašas.

Ietekme uz valsts budžetu
4.1.2.6. pasākuma darbības paredz ietekmi uz valsts budžetu, jo nacionālo līdzfinansējumu paredzēts nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem, kā rezultātā būs nepieciešams valsts budžeta līdzfinansējums 15% jeb 2 610 000 euro apmērā.

^[1] Centrālās statistikas pārvaldes datu avots https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VES__IV__IVP/IVP030/table/tableViewLayout1/
^[2] Centrālās statistikas pārvaldes datu avots https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS010/table/tableViewLayout1/
^[3] Centrālās statistikas pārvaldes datu avots https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DS__DSV/DSV010m/table/tableViewLayout1/
^[4] Centrālās statistikas pārvaldes datu avots https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VES__PP__PPI/PPI020/table/tableViewLayout1/
^[5] Centrālās statistikas pārvaldes datu avots https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VES__VA__VAI/VAI010/table/tableViewLayout1/