Anotācija (ex-ante)

23-TA-873: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.6. pasākuma "Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts „Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam” 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju”  4.3.6.6. pasākuma “Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi” īstenošanas noteikumi" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu. Noteikumu projekta ietvaros pašvaldībām, kurās ir rinda uz vietu pirmsskolas izglītības iestādēs, tiks sniegts atbalsts privāto pirmskolas izglītības pakalpojumu un bērnu uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir mazināt rindu uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm,  nodrošinot atbalstu pašvaldībām privāto pirmsskolas izglītības pakalpojumu un bērnu uzraudzības pakalpojumu iegādei, samazinot pirmsskolas vecuma bērnu vecāku (likumisko pārstāvju) izdevumus par bērnu pirmsskolas izglītības programmas apguvi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Atbalsta pamatojums

Saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam kā viens no galvenajiem izvirzītajiem politikas mērķiem ir pakalpojumu efektivitātes uzlabošana un nodrošināšana reģionos atbilstoši demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kuru risināšanā viens no būtiskiem aspektiem ir nodrošināt teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai, ievērojot, ka iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējos 10 gados būtiski atšķiras reģionāli – Pierīgas statistiskajā reģionā iedzīvotāju skaits ir samazinājies tikai par 1%, kamēr Latgales statistiskajā reģionā par 20%. Iedzīvotāju skaits ietekmē arī pašvaldību ieņēmumus un iespējas nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus, radot atšķirīgus izaicinājumus starp reģioniem.

Ņemot vērā iepriekš minēto iedzīvotāju skaita samazināšanos reģionos, būtiski ir pārskatīt un padarīt efektīvāku pašvaldības nodrošināto pakalpojumu sniegšanas tīklu. Vienlaikus izaicinājumi starp teritorijām ir atšķirīgi – teritorijās, kur samazinās iedzīvotāju skaits, jāveido risinājums pakalpojumu uzturēšanas izmaksu samazināšanai uz klientu, savukārt teritorijās, kur pieaug iedzīvotāju skaits, jāpalielina pakalpojuma pieejamība un kvalitāte, tai skaitā pirmsskolas izglītības un bērnu uzraudzības pakalpojuma pieejamība. Tāpēc būtiski rast risinājumus gan pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem atbilstoši demogrāfijas izaicinājumiem, gan pakalpojumu sasniedzamības  un dzīves vides uzlabošanai atbilstoši teritorijas specifikai.

Saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) vienu reizi gadā apkopo informāciju par pirmsskolas vecuma bērnu skaitu rindā uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm (turpmāk – PII), kas tiek publicēta VARAM tīmekļvietnē (https://www.varam.gov.lv/lv/pirmsskolas-izglitibas-iestazu-pieejamiba) vai citā tīmekļvietnē atbilstoši aktuālajam normatīvajam regulējumam par informācijas publicēšanu par pirmsskolas vecuma bērnu skaitu pašvaldībās. Apkopojot pašvaldību iesniegtos datus, secināms, ka uz 2022. gada 1. oktobri kopumā 21 pašvaldībā rindā uz pašvaldības PII ir pavisam 6 868 bērni. Turklāt dažās pašvaldībās rindā ir 40-50% no visiem pirmsskolas vecuma bērniem. Vislielākā šī problēma ir Rīgā un tās apkārtējās pašvaldībās, ņemot vērā, ka pēdējo 10 gadu laikā Rīgā un Pierīgā ir būtiski palielinājies līdz četru gadu vecu bērnu skaits Latvijas iedzīvotāju migrācijas uz Rīgu un tās apkārtni rezultātā.

Viena no pašvaldību autonomajām funkcijām saskaņā ar Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 4.punktu ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību. Lai veicinātu pašvaldību iespējas uzņemties aktīvāku lomu ģimenēm labvēlīgākas vides veidošanā savā administratīvajā teritorijā, nodrošinātu darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu, veicinot vienlīdzīgas iespējas ģimenēm, kā arī palīdzētu pašvaldībām risināt esošās bērnu pieskatīšanas un aprūpes pakalpojumu nepietiekamo pieejamību un būtiski samazināt rindu, papildu pašvaldību PII infrastruktūras attīstībai, nepieciešams investēt privāto pirmsskolas izglītības un bērnu uzraudzības pakalpojuma (aukļu dienesta) pieejamībā. Tāpat atbalsts sekmēs vecāku (likumisko pārstāvju) aktīvu atgriešanos darba tirgū.

Pirmsskolas izglītības laika posmam no dzimšanas līdz obligātajam skolas vecumam ir formējoša un svarīga nozīme bērna tālākajā attīstībā. Kvalitatīva pirmsskolas izglītība sniedz vienlīdzīgas attīstības iespējas bērniem, jo viņiem ir iespējams saņemt attīstībai nepieciešamo stimulāciju un atbalstu.

Pirmsskolas izglītība ir vispārējās izglītības pirmā pakāpe, kas nodrošina bērnu sagatavošanu skolai, aptverot individualitātes veidošanos, garīgo, fizisko un sociālo attīstību, iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošās darbības attīstību, veselības nostiprināšanu, psiholoģisko sagatavošanu skolai, kā arī valsts valodas lietošanas pamatiemaņu apguvi. Saskaņā ar Izglītības likuma 4. pantu un Vispārējās izglītības likuma 20.1 panta 1. punktu bērnu izglītošana Latvijā no piecu gadu vecuma ir obligāta, savukārt iepriekš minētā likuma 21. pants nosaka, ka  “vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma”. Pasākuma ietvaros atbalsts nav saistīts ar atbalstu saimnieciskās darbības veikšanai un ir atbilstošs Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 28. punktā norādītajam, ka valsts izglītības sistēmas ietvaros nodrošinātā valsts izglītība, ko finansē un uzrauga valsts, var tikt uzskatīta par nesaimniecisko darbību.

Atbalsta nosacījumu un sasniedzamā rezultāta apraksts

Noteikumu projekts paredz sniegt atbalstu pašvaldībām bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem, kuri Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (turpmāk – Programma) 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju”  4.3.6.6. pasākuma “Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi” (turpmāk - 4.3.6.6. pasākums) izpratnē ietver:
- privātos pirmsskolas izglītības pakalpojumus, kas ietver pilnu, licencētu pirmsskolas izglītības pakalpojuma apguvi un tiek nodrošināti ne mazāk kā 12 stundas dienā;
- bērnu uzraudzības (aukļu dienesta) pakalpojumus, ko sniedz juridiskas personas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem (Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2013. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 404 "Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība"), tai skaitā sniedzot atbalstu pirmsskolas izglītības programmas apgūšanai bērna ģimenē, un tiek nodrošināti ne mazāk kā astoņas stundas dienā.

Atbalsts bērnu pieskatīšanas pakalpojumu nodrošināšanai veicinās pašvaldību iespējas uzņemties aktīvāku lomu ģimenēm labvēlīgākas vides veidošanā savā administratīvajā teritorijā, palīdzot risināt nepilnības pirmsskolas izglītības pakalpojuma pieejamības jomā, kā arī veicinot pirmsskolas izglītības kvalitāti un radot vienlīdzīgas iespējas vecākiem pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū un apmācībās. Atbalsts bērnu pieskatīšanas pakalpojumu nodrošināšanai risina PII nepietiekamību, tai skaitā, iesaistot privāto sektoru, kas sniedz pakalpojumus papildus pašvaldību nodrošinātajiem pakalpojumiem.

2021. gadā bijušas pašvaldības, kur izmaksas PII pakalpojumu nodrošināšanai vienam bērnam sasniedza 330 euro mēnesī. Vidējās viena bērna uzturēšanas izmaksas pašvaldību PII katru gadu pieaug, un sagaidāms, ka arī turpmākajos gados būs novērojams, ka izmaksām būs tendence pieaugt, jo palielināsies, piemēram, gan pedagogu atalgojums, gan administratīvie izdevumi, u.c. Lai sasniegtu lielāku ietekmi uz PII rindas mazināšanu, noteikumu projekts paredz samazinātu līdzfinansējuma likmi, nosakot, ka maksimālais Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) finansējums viena bērna pirmsskolas izglītības pakalpojuma nodrošināšanai mēnesī ir 250 euro. Pašvaldības atbalstu bērniem, kas apmeklē privātās PII, aprēķina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (MK 2015. gada 8. decembra noteikumi Nr. 709 "Noteikumi par izmaksu noteikšanas metodiku un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātai izglītības iestādei"). Izmaksas sedz apmērā, kas atbilst vienam izglītojamajam pirmsskolas izglītības programmā nepieciešamajām vidējām izmaksām attiecīgās pašvaldības PII.

Attiecībā uz 4.3.6.6. pasākuma ietvaros sasniedzamo rezultāta rādītāju – bērnu skaits, kas saņēmuši pirmsskolas izglītības pakalpojumus vismaz 1-3 gadus – tika pieņemts, ka objektīvu apstākļu dēļ pakalpojuma potenciāls var netikt 100% izmantots, tāpēc, ņemot vērā 4.3.6.6. pasākumam paredzēto finansējumu, rādītājs tika proporcionāli samazināts līdz 1 177 bērniem,  kas saņem atbalstu. Par pakalpojuma saņemšanas periodu tiek uzskatīts laiks, kad bērnam ir pieejams pakalpojums, ievērojot noteikumu projektā ietvertos nosacījumus par laika periodu, kad pakalpojums netiek izmantots bērna slimības, vecāku atvaļinājuma vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ, par kuriem bērna vecāki bērnu pieskatīšanas pakalpojumu sniedzēju rakstiski informējuši pirms plānotās prombūtnes, kas kopumā nav ilgāka par 60 dienām kalendāra gada laikā. Ievērojot minēto, tiek pieņemts, ka pakalpojuma potenciāls ir 95% no atbalstu saņēmušo bērnu skaita (no iznākuma rādītāja EECO06 vērtības – 1 239 bērni).

Noteikumu projekts nosaka, ka finansējums tiks piešķirts pašvaldībām, kurās uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi attiecīgajā mācību gada 1.oktobrī saskaņā ar VARAM apkopoto un VARAM tīmekļvietnē vai citā tīmekļvietnē atbilstoši aktuālajam normatīvajam regulējumam par informācijas publicēšanu par pirmsskolas vecuma bērnu skaitu pašvaldībās publicēto aktuālo informāciju pirmsskolas vecuma bērnu skaits rindā uz pašvaldības PII ir lielāks par 100, un attiecīgās novada pašvaldības teritoriālā iedalījuma vienībā, kurā ir plānots īstenot projektu, pirmsskolas vecuma bērnu skaits rindā uz vietu PII ir lielāks par 50. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 5. pantu novada teritoriālais iedalījums iedalās pilsētās (novada pilsētās un valstspilsētās) un pagastos. Informāciju par bērnu skaitu, kas ir iekļauti rindā uz vietu pašvaldību PII, pašvaldības iesniedz VARAM līdz attiecīgā gada 1.decembrim.

Pasākuma ietvaros atbalstu var saņemt pašvaldības, kuras saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu plānots apvienot 2029. gadā (Daugavpils valstspilsētas pašvaldību ar Augšdaugavas novada pašvaldību, Jelgavas valstspilsētas pašvaldību ar Jelgavas novada pašvaldību, Liepājas valstspilsētas pašvaldību ar Dienvidkurzemes novada pašvaldību, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību ar Rēzeknes novada pašvaldību un Ventspils valstspilsētas pašvaldību ar Ventspils novada pašvaldību) un kurās uz attiecīgā mācību gada 1.oktobri abās apvienojamajās pašvaldībās kopā pirmsskolas vecuma bērnu skaits rindā uz pašvaldību PII ir lielāks par 100 (atbilstoši VARAM tīmekļvietnē vai citā tīmekļvietnē atbilstoši aktuālajam normatīvajam regulējumam par informācijas publicēšanu par pirmsskolas vecuma bērnu skaitu pašvaldībās publicētajiem datiem), un projektu plānots īstenot novada pašvaldības teritoriālajā vienībā, kas robežojas ar valstspilsētas pašvaldību, projekta iesniegumā pamatojot projekta nepieciešamību konkrētajā novada teritoriālajā vienībā. Iesniedzot projekta iesniegumu, projekta iesniedzējam ir jāpievieno abu apvienojamo pašvaldību domes lēmumi, ar ko tiek saskaņota projekta īstenošana.

Noteikumu projekts paredz, ka ESF+ finansējuma īpatsvars no kopējām attiecināmajām izmaksām projekta iesniegumā norādītajai attiecināmajai izmaksu pozīcijai nepārsniedz 85%. Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām vai to iestādēm, kurām, ievērojot Programmas 380. rindkopā noteikto par reģionālās attīstības atšķirību mazināšanu, paredzēts, ka ESF+ finansējuma īpatsvars no kopējām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz 75% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Atbilstoši MK 2021. gada 22. jūnija noteikumiem Nr. 418 “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām” Rīgas plānošanas reģionā ietilpst: Rīga, Jūrmala, Ādažu novads, Ķekavas novads, Mārupes novads, Olaines novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Siguldas novads.  

Demarkācija ar valsts budžeta aizdevumu un citu atbalsta programmu ietvaros sniegto atbalstu jaunu vietu radīšanai PII un dubultās finansēšanas risku novēršana tiks nodrošināta projektu līmenī, pārbaudot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu un VARAM valsts budžeta aizdevuma programmas ietvaros iesniegtos projektus un pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas dubultā.

Atlases kārtas ietvaros var tikt organizēti vairāki projektu iesniegumu atlases uzsaukumi, ja to veikšana ir lietderīga un pamatota pieejamā finansējuma ietvaros.

Prasības projekta iesniedzējam

Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs ir pašvaldība.

Projektu paredz pašvaldības attīstības programmā vai tās pielikumos, kurā sniedz arī prognozi par pirmsskolas vecuma bērnu skaitu turpmākajos piecos gados novada teritoriālo vienību vai valstspilsētu noteikto teritoriālo iedalījumu (apkaimju, mikrorajonu, u.c.) griezumā un izvērtē PII pakalpojumu sniegšanas risinājumu alternatīvas.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

Visas pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmas noteiktajam intervences kodam – Nr.148 “Atbalsts pirmsskolas izglītībai un bērnu aprūpei (izņemot infrastruktūru)” - ESF+ finansējums 16 269 000 euro.

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar atbalstu pašvaldībām privāto pirmsskolas izglītības pakalpojumu un bērnu uzraudzības pakalpojumu iegādei.  

Uz projekta iesniegšanas brīdi normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā paredzētajā kārtībā ir jābūt izvēlētam projekta ietvaros nodrošināmo pakalpojumu sniedzējam. Vienlaikus projekta iesniegumā var tikt iekļautas darbības, kas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas noslēgtā un spēkā esošā pakalpojumu vai deleģēšanas līgumā par pirmsskolas izglītības pakalpojumu vai bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanu, taču projektā plānotās izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas. Starp finansējuma saņēmēju un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu sniedzēju noslēgtajos līgumos var tikt paredzēts nosacījums, ka reizi gadā var tikt pārskatīta maksa par bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem.

Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla atlīdzības likme 2% apmērā no noteikumu projekta 28.1. apakšpunktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 55. panta 1. punktu.

Personāla atlīdzības likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1) tas ir taisnīgs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem finansējuma saņēmējiem un vienādi visos projektos;
2) tas ir objektīvs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz vidējo atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi VARAM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3) tas ir pārbaudāms – personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem;
4) tas ir iepriekš noteikts – personāla atlīdzības izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 4.3.6.6.  pasākuma reglamentējošos MK noteikumos, un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām (tikai pēc attiecīgo 4.3.6.6. pasākuma reglamentējošo MK noteikumu spēkā stāšanās brīža).

Ņemot vērā noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus un projektu kopējo finansējumu (paredzamais finansējums vidēji no 1 līdz 3 milj. euro), projektu vadības nodrošināšanai pieejamais finansējums būtu robežās no 19 550 līdz 58 651 euro (tai skaitā atalgojums, atvaļinājuma pabalsts, veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas).

Kvalitatīvai projektu ieviešanai būtu nepieciešama vismaz projektu vadītāja (39.1. IV A amatu saime, 11. mēnešalgu grupa) un grāmatveža (17 III, mēnešalgu grupa 8) iesaiste, tādejādi, ievērojot iepriekš minēto un vidējo atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem, šī finansējuma ietvaros projekta īstenošanas laikā (indikatīvi viena  līdz piecu  gadu periodā) atkarībā no projekta kopējām izmaksām vidēji viena projekta ietvaros projekta vadības personāla atalgojumam būtu iespējams piesaistīt finansējumu projekta vadības personāla atlīdzībai indikatīvi 0,2-1,3 slodzes.

Savukārt, ievērojot nepieciešamību nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un motivāciju projektu īstenošanā iesaistītajam personālam, lai nodrošinātu kvalitatīvu projektu īstenošanu un pasākumā paredzēto rādītāju sasniegšanu, papildu  finansējums iepriekš minētajam projekta vadības personālam, kā arī papildu personālam (piemēram, iepirkumu speciālists, projekta vadītāja asistents) nepietiekama ESF+ finansējuma gadījumā būtu nodrošināms finansējuma saņēmējam sava esošā budžeta ietvaros.

Noteikumu projekts neparedz vienkāršoto izmaksu piemērošanu bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem, ņemot vērā pasākuma ietvaros paredzēto izmaksu dažādību atbilstoši projektā plānotajām aktivitātēm, pašvaldību atrašanās vietu, jo katrā pašvaldībā vidējās izmaksas uz vienu bērnu, kuri apmeklē privātās pirmsskolas izglītības iestādes un bērnu uzraudzības pakalpojumiem ir atšķirīgas un laika gaitā mainītās. Piemēram, vienas audzēkņa vietas izmaksas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs 2022. gadā bērniem no 1,5 līdz 4 gadiem bija robežās no 220 euro līdz 406,50 euro, un bērniem, kam nepieciešama obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei, izmaksas bija robežās no 159,45 euro līdz 320 euro. Bērnu pieskatīšanas pakalpojumu iepirkumi veikti tikai dažās pašvaldībās, kas neveido pietiekamu datu kopu, lai to attiecinātu kopumā uz visiem potenciālajiem projektu iesniedzējiem. Faktiskās cenas tiks noteiktas, veicot iepirkumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā.

Projekta īstenošanas nosacījumi

Noteikumu projektā noteikti pasākuma īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.

Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu un spēju to izlietot deviņu mēnešu laikā, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 30% no projektam piešķirtā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90% no projektam piešķirtā ESF+ finansējuma. Avansa apmērs noteikts, ievērojot, ka kopumā būtiski kavējas ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam specifisko atbalsta mērķu un pasākumu uzsākšana un šī pasākuma ietvaros paredzēts atbalsts augstas gatavības projektiem. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā plānoto pasākuma atlases laika grafiku. Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt, piemēram, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts privāto pirmsskolas izglītības pakalpojumu vai bērnu uzraudzības pakalpojumu iepirkums vai noslēgts līgums par šo pakalpojumu sniegšanu.

Noteikumu projekta ietvaros atbalsts bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem tiks sniegts granta veidā, ņemot vērā, ka plānotās darbības īstenos pašvaldības, kuru viena no funkcijām saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punktu ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nav izstrādāts normatīvais regulējums, kādā tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju”  4.3.6.6. pasākums “Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi”.
Risinājuma apraksts
Izstrādāt normatīvo regulējumu, kādā tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju”  4.3.6.6. pasākums “Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • pirmsskolas vecuma bērni
  • Vecāki (likumiskie pārstāvji), kuri audzina pirmsskolas vecuma bērnus
Ietekmes apraksts
Nodrošinot atbalstu pašvaldībām privāto pirmsskolas izglītības un bērnu uzraudzības pakalpojumu iegādei, tiks samazināta rinda uz pašvaldības PII pirmsskolas vecuma bērniem.
Juridiskās personas
  • Pašvaldības
Ietekmes apraksts
Pašvaldībām un to izveidotām iestādēm, īstenojot projektus, ir jāņem vērā noteikumu projektā noteiktais pieejamais ESF+ finansējums un projektā sasniedzamās rādītāju vērtības.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

-

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

-

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

-

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Atbalsts pozitīvi ietekmēs privāto pirmsskolas izglītības pakalpojumu un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējus.

2.2.5. uz konkurenci:

-

2.2.6. uz nodarbinātību:

Ietekmes apraksts
Uzlabojot bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamību, tiks veicināta dzimumu līdzsvarota līdzdalība darba tirgū, un tiks mazināti šķēršļi nodarbinātībai, sniedzot atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošām personām, lai uzsāktu darba attiecības vai iesaistītos aktivitātēs, kas veicina nodarbinātību un labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru. Kā arī plānotais atbalsts sniegs pozitīvu ietekmi uz bērnu pieskatīšanas pakalpojumu nozarē nodarbinātajiem.

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
1 370 216
0
2 740 431
3 039 588
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
1 370 216
0
2 740 431
3 039 588
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
1 612 019
0
3 224 037
3 575 986
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
1 370 216
0
2 740 431
3 039 588
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
241 803
0
483 606
536 398
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-241 803
0
-483 606
-536 398
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
-241 803
0
-483 606
-536 398
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-241 803
-483 606
-536 398
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
-241 803
-483 606
-536 398
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Indikatīvais finansējuma sadalījums 2024., 2025. un 2026. gadam.

2024., 2025. un 2026. gadā projekta darbības un finansējums tiks plānots saskaņā ar plānoto laika grafiku, taču tas var mainīties atbilstoši faktiskajai situācijai.

Pasākuma plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāks kā 19 140 000 euro, tai skaitā ESF+ finansējums 16 269 000 euro (no tā elastības finansējums – 2 566 843 euro) un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums) – ne mazāks kā 2 871 000 euro (no tā elastības finansējums – 452 972 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Kopējo valsts budžeta ieņēmumu summu veido pasākuma ESF+ daļa 85% apmērā – 16 269 000 euro no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2025. gada 31. decembrim ir ne mazāks kā 16 120 185 euro, tai skaitā ESF+ finansējums 13 702 157 euro un pašvaldību finansējums ne mazāks kā 2 418 028 euro.

Uzsaukums par elastības finansējumu plānots pēc 2025. gada 31. decembra, kura ietekme uz valsts budžetu plānota 2026. gadā.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Kopējo valsts budžeta izdevumu summu veido plānotais kopējais projektu attiecināmo izmaksu finansējums, tai skaitā nepieciešamais ESF+ finansējums 85% apmērā un pašvaldību finansējums 15% apmērā:
16 269 000 + 2 871 000 = 19 140 000 euro

VARAM plānotās attiecīgās izdevumu proporcijas dalījumā pa gadiem indikatīvi ir šādas:

- 2024. gadā: kopējais finansējums ir 10% jeb 1 612 019 euro (bez elastības finansējuma 16 120 185 / 100 * 10), no tā ESF+ finansējums – 1 370 216 euro, pašvaldību finansējums – 241 803 euro;
- 2025. gadā: kopējais finansējums ir 20% jeb 3 224 037 euro (bez elastības finansējuma 16 120 185 / 100 * 20), no tā ESF+ finansējums – 2 740 431 euro, pašvaldību finansējums – 483 606 euro;
- 2026. gadā: kopējais finansējums ir 3 575 986 euro, no tā ESF+ finansējums – 3 039 588 euro, pašvaldību finansējums – 536 398 euro;
- 2027. gadā: kopējais finansējums ir 3 575 986 euro, no tā ESF+ finansējums – 3 039 588 euro, pašvaldību finansējums – 536 398 euro;
- 2028. gadā: kopējais finansējums ir 3 575 986 euro, no tā ESF+ finansējums – 3 039 588 euro, pašvaldību finansējums – 536 398 euro;
- 2029. gadā: kopējais finansējums ir 3 575 986 euro, no tā ESF+ finansējums – 3 039 588 euro, pašvaldību finansējums – 536 398 euro.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Noteikumu projekts ietekmē amata vietu skaitu, t.i., plānojot projekta īstenošanu, tiks izvērtēta esošo cilvēkresursu kapacitāte, nepieciešamības gadījumā piesaistot personālu uz darba līguma pamata vai nodrošinot projekta pasākumu īstenošanu ārpakalpojuma ietvaros. Projekta vadības personāls tiks finansēts no projekta līdzekļiem.
Cita informācija
ESF+ finansējums tiks piesaistīts no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 valsts budžeta programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
47. pants
Noteikumu projekta 48. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
50. pants
Noteikumu projekta 48. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
55. panta 1. punkts
Noteikumu projekta 29.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
64. panta 1. punkta “c” apakšpunkts
Noteikumu projekta 38. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības 
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Pašvaldības un plānošanas reģioni, Centrālā un finanšu līgumu aģentūra
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Sabiedrības līdzdalība noteikumu projekta izstrādē tiks nodrošināta, publicējot noteikumu projektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, nodrošinot iespēju sabiedrībai sniegt par to viedokli.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Ja līdz sabiedrības līdzdalības procesa beigām tiks saņemti sabiedrības pārstāvju komentāri, iebildumi un priekšlikumi, tad attiecīgi tie tiks vērtēti noteikumu projekta saskaņošanas procesā, un attiecīgi tiks precizēts noteikumu projekts un anotācija pirms noteikumu projekta iesniegšanas izskatīšanai MK sēdē.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
  • Pašvaldības un plānošanas reģioni
  • Centrālā un finanšu līgumu aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta īstenošanas rezultātā tiks sniegts atbalsts pašvaldībām privāto pirmsskolas izglītības pakalpojumu iegādei un bērnu uzraudzības pakalpojumu iegādei, lai mazinātu bērnu rindu uz PII un veicinātu pašvaldības pirmsskolas izglītības pakalpojumu pieejamību.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Noteikumu projekta īstenošanas rezultātā tiks veicināta pašvaldību pirmsskolas izglītības pakalpojumu un bērnu uzraudzības pakalpojumu pieejamība, radot vienlīdzīgas iespējas vecākiem (likumiskajiem pārstāvjiem) pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū un apmācībās. Projekta iesniedzējs izvērtē iespēju pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēt priekšrocības uzņemšanai pašvaldības PII pirmsskolas vecuma bērniem no sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām personu grupām, tādējādi veicinot sociālo iekļaušanu. Priekšrocību iekļaušana pašvaldības saistošajos noteikumos paaugstina projekta iesnieguma vērtējumu projektu iesniegumu atlases posmā.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākumam ir tieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanai. Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs  uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principa rādītāju. Lai veicinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, projektu ietvaros paredzēts īstenot vispārīgas un specifiskas darbības, piemēram:
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos;
- nodrošinot informāciju publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, tiks nodrošināts, ka to saturs ir piekļūstams cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus;
- projekta tīmekļvietnē tiks izveidota sadaļa "Viegli lasīt", kurā tiks iekļauta īsa aprakstoša informācija par projektu un citu lasītājiem nepieciešamu informāciju vieglajā valodā, lai plašākai sabiedrībai nodrošinātu iespēju uzzināt par ES fondu ieguldījumiem.

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Pasākumam ir tieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanai. Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs  uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principa rādītāju. Lai veicinātu dzimumu līdztiesību, projektos tiks paredzētas specifiskas darbības, kas veicinās dzimumu līdztiesību, piemēram:
- tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus;
- sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienlīdzīga darba samaksa un vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos,  (t.sk. piemērota vienlīdzīgas bonusu sistēma, veselības apdrošināšana u.c.).

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

Pasākumam ir tieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu (turpmāk – HP) “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. Projektu iesniegumu  vērtēšanā tiks vērtēts kvalitātes kritērijs HP “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, kura izpilde vērtēšanā dod projektam papildu punktus, kas veicinās tādu projektu atlasi, kuri sniegs ieguldījumu HP mērķu sasniegšanā.

Pasākumam nav ietekmes uz HP “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā”  un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.

Noteikumu projekts paredz pienākumu finansējuma saņēmējam uzkrāt datus par HP „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājiem:
1) bērnu pieskatīšanas pakalpojumu saņēmušās personas (VINP07);
2) atbalstu saņēmušās sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautās personas (VINP04).
 
Visi dati, kur vien tas ir iespējams, tiks sniegti dalījumā pēc dzimuma, vecuma, invaliditātes, valstspiederības u.c. dalījuma - proti, finansējuma saņēmējs uzkrās datus par bērnu pieskatīšanas pakalpojumus saņēmušajām personām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 I un II pielikumu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2021.–2027. gada plānošanas periodā, tai skaitā kārtību, kādā sadarbības iestāde pārbauda pārskatu par projekta dalībniekiem.
Pielikumi