23-TA-2698: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 16. aprīļa noteikumos Nr. 202 "Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 16. aprīļa noteikumos Nr. 202 "Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus"" izstrādāts pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas, lai nodrošinātu Ministru kabineta 2013. gada 16. aprīļa noteikumos Nr. 202 "Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus" (turpmāk – noteikumi) lietoto terminu atbilstību Augstskolu likumā lietotajiem izglītības ciklu terminiem un Profesionālās izglītības likumā noteiktajiem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem, kā arī, izpildot Ministru kabineta 2023. gada 23. maija sēdes protokollēmuma Nr. 27 44. § ceturtā punktā noteikto uzdevumu iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību akta projektu par grozījumiem noteikumos, atrunājot tajos Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā reorganizējamās valsts dibinātas augstskolas nosaukuma un logotipa lietojumu valsts atzītajos augstāko izglītību apliecinošajos dokumentos par akreditētas studiju programmas apguvi, kā arī minētajos dokumentu paraugos, kā arī izpildot Ministru kabineta 2023.gada 1.jūnija sēdes protokollēmuma Nr. 29, 46. § 5.punkta un 5.1. apakšpunktā paredzot uzdevumu sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 16. aprīļa noteikumos Nr.202 "Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus", paredzot iespēju konsorcijam izsniegt diplomu ar vienotu vizuālo identitāti par tajā ietverto studiju programmu apguvi un kvalifikācijas iegūšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir nodrošināt noteikumos lietoto terminu atbilstību Augstskolu likumā lietotajiem izglītības ciklu terminiem un Profesionālās izglītības likumā noteiktajiem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd valstī izveidojusies situācija, lai nodrošinātu profesionālās augstākās izglītības dokumentu atbilstību Augstskolu likumā un Profesionālās izglītības likumā noteiktajam, nepieciešams precizēt terminoloģijas lietojumu diplomu nosaukumos un kvalifikācijas līmeņu nosaukumos atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajam.
Jautājumu nepieciešams risināt nekavējoties, jo jānodrošina, ka augstskolas un koledžas izsniedz diplomus, kas atbilst Augstskolu likumā un Profesionālās izglītības likumā noteiktajam. Diplomu paraugu neatbilstība var radīt situāciju, ka diplomi netiek atzīti, kas apdraud koledžu un augstskolu absolventu studiju turpināšanas un nodarbinātības iespējas.
Līdz jaunu noteikumu izstrādes dienai nepieciešams saglabāt tiesību normas, kas ir noteikumos tikai precizējot terminus atbilstoši Augstskolu likumā lietotajiem izglītības ciklu terminiem un Profesionālās izglītības likumā noteiktajiem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem.
Šobrīd noteikumos tiek lietoti termini, piemēram, pirmā līmeņa vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, kas tika lietoti Augstskolu likumā līdz 2022.gada 11.oktobrim, kad stājās spēkā 2022.gada 15.septembrī pieņemtie Grozījumi Augstskolu likumā. 2022. gada 1. augustā stājās spēkā arī Grozījumi Profesionālās izglītības likuma 5. pantā, kas nosaka astoņus profesionālās kvalifikācijas līmeņus iepriekšējo piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu vietā.
Augstskolu likuma un Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumos nav noteikts pārejas periods attiecībā uz augstāko izglītību apliecinošu dokumentu izsniegšanas kārtību pēc grozījumu Augstskolu likumā un Profesionālās izglītības likumā stāšanās spēkā.
Izvērtējot spēkā esošo normatīvo regulējumu, tika konstatēts, ka:
1) pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas sadalot pa cikliem, piemēram, pirmā līmeņa profesionālā programma, pēc kuras apguves iegūst ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, pēc grozījumiem Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā tiek klasificēta kā īsā cikla profesionālā studiju programma, pēc kuras apguves tiek piešķirta piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija. Saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu, profesionālajā augstākajā izglītībā iegūtā kvalifikāciju nosaka atbilstoši studiju rezultātiem, kas atbilst 5 – 8 profesionālās kvalifikācijas līmenim;
2) ar 2023. gada 13. jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 305 “Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu” un 2023.gada 3.oktobra grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.240 “Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu” (turpmāk – Noteikumi Nr. 240) ir noteikts pārejas regulējums, līdz jauna valsts augstākās izglītības standarta izstrādei saskaņā ar Augstskolu likuma 57.panta septīto daļu. Darbs pie jauna valsts augstākās izglītības standarta izstrādes ir uzsākts Valsts kancelejas Inovāciju laboratorijas iniciatīvas ietvaros;
3) valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus var izsniegt personām, kas ir izpildījušas prasības kvalifikācijas ieguvei akreditētās studiju programmās. Veicot grozījumus Noteikumos Nr. 240, ir mainīts regulējums kā augstskolas veido akadēmiskā grāda nosaukumu. Lai nodrošinātu akadēmisko grādu atbilstību akreditācijas rezultātiem tiek precizēts akadēmiskā bakalaura/maģistra diploma veidlapas paraugs, lai nodrošinātu diploma ieraksta atbilstību akreditācijas rezultātiem. Vienlaikus studiju virzienu akreditācijas cikls noslēdzas 2024.gadā, kad tiek uzsākta pāreja uz ciklisko institucionālo akreditāciju.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pilnīga Augstskolu likumā un Profesionālās izglītības likumā esošā regulējuma salāgošana ar pakārtotiem Ministru kabineta noteikumiem ir iespējama pēc valsts augstākās izglītības standarta apstiprināšanas, studiju virzienu akreditācijas cikla noslēguma 2024.gadā un grozījumiem 2017.gada 13.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” vai jaunu izstrādes.
Augstskolu likuma 55.1 panta devītajā daļā noteikts, ka dubultais diploms ir kopīgās studiju programmas apguvi apliecinošs diploms, kuru izsniedz katra partnerinstitūcija. Arī noteikumu 14. punktā noteikts, ka par kopīgās studiju programmas apguvi augstākās izglītības iestādes kopīgā diploma vietā ir tiesīgas izsniegt katra savu diplomu par iegūto augstāko izglītību. Taču noteikumos nav noteikta pazīme pēc kuras būtu identificējami dubultie diplomi.
Ministru kabineta 2023. gada 1. jūnija sēdes protokola Nr. 29 46. § 5.1. apakšpunkts nosaka Izglītības un zinātnes ministrijai, atbilstoši informatīvajā ziņojumā ietvertajai informācijai, sagatavot un izglītības un zinātnes ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 16. aprīļa noteikumos Nr.202 "Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus". Informatīvā ziņojuma “Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas reformas ieviešanas gaitu” 3.2. punkta piektās sadaļas “Nepieciešamie tiesību akti” 2. punktā norādīts, ņemot vērā, ka studiju programmu īstenošana konsorcija ietvaros un kopīga diploma izsniegšana pēc savas būtības ir plašāk interpretējama kā regulējumā noteiktie kopīgu programmu un kopīgā diploma jēdzieni, Izglītības un zinātnes ministrija gatavo grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 16. aprīļa noteikumos Nr.202 “Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus”, paredzot iespēju konsorcijam izsniegt diplomu ar vienotu vizuālo identitāti par tajā ietverto studiju programmu apguvi un kvalifikācijas iegūšanu. Tiesību akta īstenošanai papildu valsts budžeta finansējums nav nepieciešams.
Jautājumu nepieciešams risināt nekavējoties, jo jānodrošina, ka augstskolas un koledžas izsniedz diplomus, kas atbilst Augstskolu likumā un Profesionālās izglītības likumā noteiktajam. Diplomu paraugu neatbilstība var radīt situāciju, ka diplomi netiek atzīti, kas apdraud koledžu un augstskolu absolventu studiju turpināšanas un nodarbinātības iespējas.
Līdz jaunu noteikumu izstrādes dienai nepieciešams saglabāt tiesību normas, kas ir noteikumos tikai precizējot terminus atbilstoši Augstskolu likumā lietotajiem izglītības ciklu terminiem un Profesionālās izglītības likumā noteiktajiem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem.
Šobrīd noteikumos tiek lietoti termini, piemēram, pirmā līmeņa vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, kas tika lietoti Augstskolu likumā līdz 2022.gada 11.oktobrim, kad stājās spēkā 2022.gada 15.septembrī pieņemtie Grozījumi Augstskolu likumā. 2022. gada 1. augustā stājās spēkā arī Grozījumi Profesionālās izglītības likuma 5. pantā, kas nosaka astoņus profesionālās kvalifikācijas līmeņus iepriekšējo piecu profesionālās kvalifikācijas līmeņu vietā.
Augstskolu likuma un Profesionālās izglītības likuma pārejas noteikumos nav noteikts pārejas periods attiecībā uz augstāko izglītību apliecinošu dokumentu izsniegšanas kārtību pēc grozījumu Augstskolu likumā un Profesionālās izglītības likumā stāšanās spēkā.
Izvērtējot spēkā esošo normatīvo regulējumu, tika konstatēts, ka:
1) pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas sadalot pa cikliem, piemēram, pirmā līmeņa profesionālā programma, pēc kuras apguves iegūst ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, pēc grozījumiem Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā tiek klasificēta kā īsā cikla profesionālā studiju programma, pēc kuras apguves tiek piešķirta piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija. Saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu, profesionālajā augstākajā izglītībā iegūtā kvalifikāciju nosaka atbilstoši studiju rezultātiem, kas atbilst 5 – 8 profesionālās kvalifikācijas līmenim;
2) ar 2023. gada 13. jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 305 “Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu” un 2023.gada 3.oktobra grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.240 “Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu” (turpmāk – Noteikumi Nr. 240) ir noteikts pārejas regulējums, līdz jauna valsts augstākās izglītības standarta izstrādei saskaņā ar Augstskolu likuma 57.panta septīto daļu. Darbs pie jauna valsts augstākās izglītības standarta izstrādes ir uzsākts Valsts kancelejas Inovāciju laboratorijas iniciatīvas ietvaros;
3) valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus var izsniegt personām, kas ir izpildījušas prasības kvalifikācijas ieguvei akreditētās studiju programmās. Veicot grozījumus Noteikumos Nr. 240, ir mainīts regulējums kā augstskolas veido akadēmiskā grāda nosaukumu. Lai nodrošinātu akadēmisko grādu atbilstību akreditācijas rezultātiem tiek precizēts akadēmiskā bakalaura/maģistra diploma veidlapas paraugs, lai nodrošinātu diploma ieraksta atbilstību akreditācijas rezultātiem. Vienlaikus studiju virzienu akreditācijas cikls noslēdzas 2024.gadā, kad tiek uzsākta pāreja uz ciklisko institucionālo akreditāciju.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pilnīga Augstskolu likumā un Profesionālās izglītības likumā esošā regulējuma salāgošana ar pakārtotiem Ministru kabineta noteikumiem ir iespējama pēc valsts augstākās izglītības standarta apstiprināšanas, studiju virzienu akreditācijas cikla noslēguma 2024.gadā un grozījumiem 2017.gada 13.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” vai jaunu izstrādes.
Augstskolu likuma 55.1 panta devītajā daļā noteikts, ka dubultais diploms ir kopīgās studiju programmas apguvi apliecinošs diploms, kuru izsniedz katra partnerinstitūcija. Arī noteikumu 14. punktā noteikts, ka par kopīgās studiju programmas apguvi augstākās izglītības iestādes kopīgā diploma vietā ir tiesīgas izsniegt katra savu diplomu par iegūto augstāko izglītību. Taču noteikumos nav noteikta pazīme pēc kuras būtu identificējami dubultie diplomi.
Ministru kabineta 2023. gada 1. jūnija sēdes protokola Nr. 29 46. § 5.1. apakšpunkts nosaka Izglītības un zinātnes ministrijai, atbilstoši informatīvajā ziņojumā ietvertajai informācijai, sagatavot un izglītības un zinātnes ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 16. aprīļa noteikumos Nr.202 "Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus". Informatīvā ziņojuma “Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas reformas ieviešanas gaitu” 3.2. punkta piektās sadaļas “Nepieciešamie tiesību akti” 2. punktā norādīts, ņemot vērā, ka studiju programmu īstenošana konsorcija ietvaros un kopīga diploma izsniegšana pēc savas būtības ir plašāk interpretējama kā regulējumā noteiktie kopīgu programmu un kopīgā diploma jēdzieni, Izglītības un zinātnes ministrija gatavo grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 16. aprīļa noteikumos Nr.202 “Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus”, paredzot iespēju konsorcijam izsniegt diplomu ar vienotu vizuālo identitāti par tajā ietverto studiju programmu apguvi un kvalifikācijas iegūšanu. Tiesību akta īstenošanai papildu valsts budžeta finansējums nav nepieciešams.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumos tiek lietoti termini, kas neatbilst Augstskolu likumā lietotajiem izglītības ciklu terminiem un Profesionālās izglītības likumā noteiktajiem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem. Lai nodrošinātu izglītības dokumentu atbilstību Augstskolu likumā un Profesionālās izglītības likumā noteiktajam, nepieciešams precizēt terminoloģijas lietojumu diplomu nosaukumos un kvalifikācijas līmeņu nosaukumos atbilstoši Profesionālās izglītības likumā noteiktajam.
Risinājuma apraksts
Izstrādāts tiesību akta projekts, kas noteikumos lietotos terminus precizē atbilstoši Augstskolu likumā lietotajiem izglītības ciklu terminiem un Profesionālās izglītības likumā noteiktajiem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem.
Tiesību akta projekts paredz izteikt noteikumu 2. punkta ievadu jaunā redakcijā, precizējot terminoloģiju atbilstoši Augstskolu likumā lietotiem terminiem, kā arī ar tiesību akta projektu tiks veikti grozījumi 2.2. apakšpunktā, kur vārdi “pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms” tiks aizstāti ar vārdiem “īsā cikla profesionālās augstākās izglītības diploms”. Ar tiesību akta projektu tiks precizēta terminoloģija arī noteikumu 4., 5. punktā un 18.2. apakšpunktā.
Tiesību akta projektā arī paredzēts noteikt, ka valsts augstskola, kurai ar Ministru kabineta lēmumu par valsts augstskolas reorganizāciju nodota cita augstskola, šo noteikumu 2. punktā minētajos dokumentos papildus var norādīt atsevišķas struktūrvienības nosaukumu un tās emblēmu.
Tiesību akta projekts paredz noteikt, ka valsts augstskola vai koledža, par konsorcija kopīgi īstenojamās studiju programmas apguvi izsniedzamajos šo noteikumu 2. punktā minētajos dokumentos, papildus var norādīt konsorcija nosaukumu un tā emblēmu.
Tiesību akta projekts paredz veikt grozījumus noteikumu 15. punktā nosakot, ka ārzemniekam augstākās izglītības iestāde, bez dublējošā teksta lietošanas kādā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, diploma ieguvēja vārdu un uzvārdu var norādīt oriģinālvalodā. Pielikumos paredzēts, ka ārzemniekam, kuram personas kods nav piešķirts, var norādīt ārvalstīs piešķirtu identifikācijas numuru, kas ierakstīts personu apliecinošā dokumentā vai dzimšanas datumu (diena/mēnesis/gads), ja ārzemniekam identifikācijas numurs personu apliecinošā dokumentā nav norādīts.
Lai nodrošinātu diploma ieraksta atbilstību akreditācijas rezultātiem, tiesību akta projekta pielikumā, diploma paraugā paredzot norādes uz zinātnes nozares/apakšnozares nosaukumu aizstāt ar norādi uz studiju kvalitātes komisijas lēmumā norādīto nosaukumu vai diploma paraugā norādītā konkrētā kvalifikācijas līmeņa vietā paredzot norādīt kvalifikācijas līmeni atbilstoši studiju kvalitātes komisijas lēmumā norādītajam, jo valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus var izsniegt personām, kas ir izpildījušas prasības grāda vai profesionālās kvalifikācijas ieguvei akreditētās studiju programmās un izsniegtajos augstāko izglītību apliecinošos dokumentos grādu nosaukumiem un kvalifikācijas līmeņiem jāatbilst studiju kvalitātes komisijas lēmumā norādītajam. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 305 “Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu” 37.punktu paredz, ka pēc profesionālās maģistra studiju programmas apguves piešķir maģistra grādu un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, diplomos, kas tiek izsniegti par profesionālā maģistra studiju programmas apguves, kas akreditētas līdz noteikumu stāšanās spēkā brīdim, iegūto grādu vai grādu un kvalifikāciju ieraksta atbilstoši studiju kvalitātes komisijas lēmumam. Studiju programmas apguves rezultātā piešķiramā grāda un/vai profesionālās kvalifikācijas līmeni nosaka atbilstoši studiju kvalitātes komisijas lēmumā norādītajam studiju programmas kodam un normatīvajā regulējumā, t.sk., Ministru kabineta 2017.gada 13. jūnija noteikumi Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” un Profesionālās izglītības likumā noteiktajam.
Ar tiesību akta projektu paredzēts veikt grozījumus arī noteikumu Diploma pielikuma paraugā, precizējot lietoto terminoloģiju un papildinot to ar profesionālo kvalifikācijas līmeņu lietojumu pirms un pēc Grozījumu Augstskolu likumā un Grozījumu Profesionālās izglītības likumā pieņemšanas. Lai nodrošinātu korektu terminoloģijas lietojumu, diploma pielikuma paraugā ir pievienota skaidrojoša informācija ar profesionālās kvalifikācijas līmeņu salīdzinājumu atbilstoši izmaiņām normatīvajā regulējumā.
Profesionālo kvalifikācijas līmeņu (PKI) salīdzinājums atbilstoši izmaiņām normatīvajā regulējumā
Diploma pielikuma paraugā papildus tiek skaidrota termina “kredītpunkts” definīcija un tā lietojums un pieraksts, kā arī precizēts punkts par kvalitātes nodrošināšanu. Augstskolu likuma pārejas noteikumu 93. punktā noteikts, ka pāreju uz Augstskolu likuma 1. panta 9. un 10. punktā un 57. panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikto kredītpunktu apjomu notiek līdz 2024. gada 31. decembrim.
Tiesību akta projekts paredz izteikt noteikumu 2. punkta ievadu jaunā redakcijā, precizējot terminoloģiju atbilstoši Augstskolu likumā lietotiem terminiem, kā arī ar tiesību akta projektu tiks veikti grozījumi 2.2. apakšpunktā, kur vārdi “pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms” tiks aizstāti ar vārdiem “īsā cikla profesionālās augstākās izglītības diploms”. Ar tiesību akta projektu tiks precizēta terminoloģija arī noteikumu 4., 5. punktā un 18.2. apakšpunktā.
Tiesību akta projektā arī paredzēts noteikt, ka valsts augstskola, kurai ar Ministru kabineta lēmumu par valsts augstskolas reorganizāciju nodota cita augstskola, šo noteikumu 2. punktā minētajos dokumentos papildus var norādīt atsevišķas struktūrvienības nosaukumu un tās emblēmu.
Tiesību akta projekts paredz noteikt, ka valsts augstskola vai koledža, par konsorcija kopīgi īstenojamās studiju programmas apguvi izsniedzamajos šo noteikumu 2. punktā minētajos dokumentos, papildus var norādīt konsorcija nosaukumu un tā emblēmu.
Tiesību akta projekts paredz veikt grozījumus noteikumu 15. punktā nosakot, ka ārzemniekam augstākās izglītības iestāde, bez dublējošā teksta lietošanas kādā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, diploma ieguvēja vārdu un uzvārdu var norādīt oriģinālvalodā. Pielikumos paredzēts, ka ārzemniekam, kuram personas kods nav piešķirts, var norādīt ārvalstīs piešķirtu identifikācijas numuru, kas ierakstīts personu apliecinošā dokumentā vai dzimšanas datumu (diena/mēnesis/gads), ja ārzemniekam identifikācijas numurs personu apliecinošā dokumentā nav norādīts.
Lai nodrošinātu diploma ieraksta atbilstību akreditācijas rezultātiem, tiesību akta projekta pielikumā, diploma paraugā paredzot norādes uz zinātnes nozares/apakšnozares nosaukumu aizstāt ar norādi uz studiju kvalitātes komisijas lēmumā norādīto nosaukumu vai diploma paraugā norādītā konkrētā kvalifikācijas līmeņa vietā paredzot norādīt kvalifikācijas līmeni atbilstoši studiju kvalitātes komisijas lēmumā norādītajam, jo valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus var izsniegt personām, kas ir izpildījušas prasības grāda vai profesionālās kvalifikācijas ieguvei akreditētās studiju programmās un izsniegtajos augstāko izglītību apliecinošos dokumentos grādu nosaukumiem un kvalifikācijas līmeņiem jāatbilst studiju kvalitātes komisijas lēmumā norādītajam. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija noteikumi Nr. 305 “Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu” 37.punktu paredz, ka pēc profesionālās maģistra studiju programmas apguves piešķir maģistra grādu un septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, diplomos, kas tiek izsniegti par profesionālā maģistra studiju programmas apguves, kas akreditētas līdz noteikumu stāšanās spēkā brīdim, iegūto grādu vai grādu un kvalifikāciju ieraksta atbilstoši studiju kvalitātes komisijas lēmumam. Studiju programmas apguves rezultātā piešķiramā grāda un/vai profesionālās kvalifikācijas līmeni nosaka atbilstoši studiju kvalitātes komisijas lēmumā norādītajam studiju programmas kodam un normatīvajā regulējumā, t.sk., Ministru kabineta 2017.gada 13. jūnija noteikumi Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” un Profesionālās izglītības likumā noteiktajam.
Ar tiesību akta projektu paredzēts veikt grozījumus arī noteikumu Diploma pielikuma paraugā, precizējot lietoto terminoloģiju un papildinot to ar profesionālo kvalifikācijas līmeņu lietojumu pirms un pēc Grozījumu Augstskolu likumā un Grozījumu Profesionālās izglītības likumā pieņemšanas. Lai nodrošinātu korektu terminoloģijas lietojumu, diploma pielikuma paraugā ir pievienota skaidrojoša informācija ar profesionālās kvalifikācijas līmeņu salīdzinājumu atbilstoši izmaiņām normatīvajā regulējumā.
Profesionālo kvalifikācijas līmeņu (PKI) salīdzinājums atbilstoši izmaiņām normatīvajā regulējumā
| Studiju programma | Profesionālās kvalifikācijas līmeņi līdz 2022. gada 1. augustam |
Profesionālās kvalifikācijas līmeņi sākot ar 2022. gada 1. augustu |
LKI, EKI un PKI līmenis | |
| Pirmā līmeņa profesionālā augstākās izglītības programma | Īsā cikla profesionālā studiju programma | Ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis | Piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis | 5 |
| Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma | Pirmā cikla studiju programma | Piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis | Sestais profesionālās kvalifikācijas līmenis | 6 |
| Otrā cikla studiju programma | Piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis | Septītais profesionālās kvalifikācijas līmenis | 7 | |
| Trešā cikla studiju programma | Astotais profesionālās kvalifikācijas līmenis | 8 | ||
Diploma pielikuma paraugā papildus tiek skaidrota termina “kredītpunkts” definīcija un tā lietojums un pieraksts, kā arī precizēts punkts par kvalitātes nodrošināšanu. Augstskolu likuma pārejas noteikumu 93. punktā noteikts, ka pāreju uz Augstskolu likuma 1. panta 9. un 10. punktā un 57. panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikto kredītpunktu apjomu notiek līdz 2024. gada 31. decembrim.
Problēmas apraksts
Augstskolu likuma 1.panta 8.punktā noteikts, ka kredītpunktus izsaka veselos skaitļos. Augstskolu likuma Pārejas noteikumu 93.punktā tika noteikts, ka pāreju uz Augstskolu likuma 1. panta 9. un 10. punktā un 57. panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikto kredītpunktu apjomu notiek līdz 2024. gada 31. decembrim. Ievērojot Augstskolu likuma 1.panta 8.punktā noteikts diploma pielikuma sadaļā “Programmas sastāvdaļas un personas iegūtais novērtējums/atzīmes/kredītpunkti” nebūtu iespējams norādīt kredītpunktu daudzumu tikai veselos skaitļos.
Risinājuma apraksts
Tiesību akta projektā paredzēta pāreja, nosakot, ka personai, kura uzsākusi studijas līdz 2024. gada 31. decembrim un kura apguvusi studiju kursu, kura apjoms noteikts atbilstoši Augstskolu likuma tiesību normām, kas bija spēkā līdz 2022. gada 11. oktobrim, diploma pielikuma sadaļā “Programmas sastāvdaļas un personas iegūtais novērtējums/atzīmes/kredītpunkti” norāda studiju kursu apjomu (kredītpunktus) gan atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajai definīcijai, kas bija spēkā līdz 2022. gada 11. oktobrim, gan definīcijai atbilstoši Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmai (ECTS).
Problēmas apraksts
Augstskolu likuma 55.1 panta devītajā daļā noteikts, ka dubultais diploms ir kopīgās studiju programmas apguvi apliecinošs diploms, kuru izsniedz katra partnerinstitūcija. Arī noteikumu 14. punktā noteikts, ka par kopīgās studiju programmas apguvi augstākās izglītības iestādes kopīgā diploma vietā ir tiesīgas izsniegt katra savu diplomu par iegūto augstāko izglītību. Taču noteikumos nav noteikta pazīme pēc kuras būtu identificējami dubultie diplomi.
Risinājuma apraksts
Tiesību akta projekts paredz noteikumu 20.1 punktā noteikt, ka dubulto diplomu sērijai papildus pievieno latīņu alfabēta lielo burtu D. Dubulto diplomu numerāciju uzsāk no jauna, dubultā diploma numurs ir četrzīmju skaitlis, sākot ar 0001.
Tiesību akta projektā paredzēts, ka minētais punkts stāsies spēkā 2024. gada 1. maijā. Šāds termiņš paredzēts, lai augstskolas un koledžas varētu izgatavot dubulto diplomu veidlapas.
Tiesību akta projektā paredzēts, ka minētais punkts stāsies spēkā 2024. gada 1. maijā. Šāds termiņš paredzēts, lai augstskolas un koledžas varētu izgatavot dubulto diplomu veidlapas.
Problēmas apraksts
Šobrīd spēkā esošais regulējums kopīgā diploma izsniegšanu paredz tikai augstākās izglītības iestādēm, kuras īsteno kopīgās programmas. Konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" studiju programmas pēc sava statusa ir atsevišķas, bet faktiski kopīgi īstenotas ar konsorcija IDA partneriem (studiju programmu īstenošanā iesaistīti visi partneru akadēmiskais personāls, kopīgi izmantota partneru infrastruktūra).
Risinājuma apraksts
Tiesību akta projekts paredz noteikumu 15.2 punktā noteikt, ka valsts augstskola vai koledža, par konsorcija kopīgi īstenojamās studiju programmas apguvi šo noteikumu 2. punktā minētajos dokumentos, papildus var norādīt konsorcija nosaukumu un tā emblēmu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- augstskolas un koledžas
Ietekmes apraksts
Augstskolām un koledžām izsniedzot augstāko izglītību apliecinošus dokumentus būs jāievēro tiesību akta projektā noteiktais un jāizsniedz augstāko izglītību apliecinošos dokumentus atbilstoši noteikumos minētajām prasībām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Tiesību akta projekts neskar visai sabiedrībai svarīgu jautājumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Tiesību akta projektā nav ietvertas jaunas tiesību normas, bet tikai veikti precizējumi atbilstoši Augstskolu likumā un Profesionālās izglītības likumā noteiktajam.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi