24-TA-196: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumos Nr. 774 "Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes nolikums"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumos Nr. 774 “Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes nolikums” (turpmāk – Noteikumu projekts) paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumos Nr. 774 “Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes nolikums” (turpmāk – Noteikumi Nr.774), lai precizētu Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes (turpmāk – Padome) sastāvu un darbību.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir ieviest efektīvāku lēmumu pieņemšanas procesu Padomes darbā ar nolūku uzraudzīt lielu un stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu vadību un ieviešanu Latvijā, precizējot Padomes sastāvu, Padomes funkciju, uzdevumu un tiesību sadaļu, kā arī precizējot Padomes sēžu sasaukšanas biežumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Investīciju vides pilnveidošana, kā arī ārvalstu tiešo investīciju (turpmāk – ĀTI) piesaistes sekmēšana ir viena no Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam (turpmāk – NIP) prioritātēm. NIP akcentēts, ka, ņemot vērā pieaugošo konkurenci ĀTI piesaistē starp Eiropas valstīm, nepieciešams rīkoties proaktīvi, piesaistot Latvijai inovatīvus un tehnoloģiski augsti attīstītus ārvalstu uzņēmumus, lai nodrošinātu šo uzņēmumu zināšanu un tehnoloģiju pārnesi. Šādu investīciju piesaiste Latvijai rada iespēju izmantot jaunas tehnoloģijas un priekšnosacījumus tehnoloģiju pārnesei (technology transfer, spillover). Tāpat tās veicina valsts integrēšanos starptautiskajā tirdzniecībā un uzņēmumu iesaistīšanos globālajās vērtību ķēdēs, notiek ražošanas diversifikācija, tiek celta uzņēmumu darba efektivitāte, kā rezultātā tiek attīstīta ne tikai konkrētā uzņēmējdarbības joma, bet arī iekšējā valsts uzņēmējdarbības vide kļūst konkurētspējīgāka.
2023. gadā ĀTI plūsmu intensitāte bijusi mērena. To galvenokārt ietekmēja Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežojumi, kā arī nestabilitāte pasaules ekonomikā. Karš Ukrainā palielināja ģeopolitisko notikumu izraisīto nenoteiktību un radīja negatīvu spiedienu uz globālajām ĀTI plūsmām.
Uzkrātās ĀTI Latvijas ekonomikā 2023.gada jūnija beigās sasniedza 23,8 miljardus eiro, t.i. 59% no IKP. Gada laikā tās pieauga par gandrīz 10% jeb 2,1 miljardiem eiro. Uzkrāto ĀTI ģeopolitiskā struktūra liecina, ka tajā dominē Eiropas Savienības (turpmāk – ES) uzņēmēju investīcijas, kas 2023. gada jūnija beigās veidoja 83% no kopējām uzkrātajām ĀTI. Lielākā ieguldītājvalsts Latvijas ekonomikā ir Zviedrija. Apjomīgi ir arī Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Kipras, Nīderlandes un Dānijas uzņēmēju ieguldījumi. Ir mainījusies uzkrāto ĀTI nozaru struktūra. Pateicoties apjomīgiem ieguldījumiem profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, tās daļa 2021. gada beigās uzkrāto ĀTI kopapjomā palielinājās līdz 21%. Nozīmīgi ieguldījumi ir veikti finanšu starpniecībā (15,2% no visām ĀTI), tirdzniecībā (13,5%), darījumos ar nekustamo īpašumu (14,1%) un apstrādes rūpniecībā (12,6%).
Baltijas valstu līmenī tiešo investīciju pārrobežu plūsmas 2023. gada 1. pusgadā bija straujākas nekā pirms gada. Tās sasniedza 4,3% no IKP līmeni, kur lielākā daļa no ĀTI plūsmām bija Igaunijas ekonomikā. 2023.gada 1. pusē Baltijas valstīs kopumā piesaistītās ĀTI neto plūsmas bija gandrīz 3 miljardi. eiro. Ap 20% no kopējā ĀTI darījumu apjoma bija Latvijas ekonomikā. Igaunijas un Lietuvas daļa ĀTI darījumu kopapjomā veidoja attiecīgi 26% un 54%. Vērtējot Baltijas valstu ĀTI piesaistes sniegumu, secināms, ka kopš 2000. gada Latvija ĀTI piesaistījusi 18,6 miljardus eiro, savukārt Igaunijas piesaistīto ĀTI apjoms ir sasniedzis 35 miljardus eiro, pārsniedzot arī Lietuvas 26,6 miljardus eiro.
Augstākminētie dati liecina, ka Latvijai jādomā par centienu palielināšanu ĀTI piesaistes ziņā, tai skaitā stratēģisku lēmumu pieņemšanā par investīciju projektiem un saistītajām iniciatīvām valdības līmenī.
Kopš 2010. gada, kad Ministru kabinetā tika pieņemti Noteikumi Nr.774, kā daļa no POLARIS procesa tika izveidota arī Padome. Padome izveidota kā koleģiāla un koordinējoša institūcija, lai nodrošinātu saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai investīciju projektu īstenošanai Latvijas valsts interesēs.
POLARIS process paredz saskaņotu komunikāciju starp valsts, pašvaldības, zinātniskajām institūcijām un u.c. partneriem stratēģiski nozīmīgu vietējo un ĀTI investīciju projektu īstenošanā, nodrošinot nepieciešamo informāciju ārvalstu investoru ieinteresēšanai par investīciju iespējām Latvijā, kā arī esošo šķēršļu identificēšanā un to novēršanā. Padome POLARIS procesā nodrošina stratēģisku lēmumu pieņemšanu, iesaistot Ministru prezidentu un nozaru ministrus.
Tajā pašā laikā secināms, ka Padomes pēdējā sēde tika organizēta 2019. gada 28. novembrī un līdz 2023. gada nogalei Padomes sēdes nav sasauktas. Vienlaikus jāņem vērā, ka attiecīgais periods sakrita ar Covid-19 pandēmiju pasaulē un Latvijā, tostarp izsludināto ārkārtas situāciju valstī. Tomēr arī pēc Covid-19 pandēmijas Padomes sēdes nav tikušas sasauktas.
Ņemot vērā augstāk minēto, nepieciešams atjaunot Padomes darbu, kas, cita starpā, tiktu organizēts ar atbilstoši lielāku regularitāti, tādējādi nodrošinot augsta līmeņa lēmumu pieņemšanu Latvijas ekonomikai būtisku investīciju projektu sekmīgai īstenošanai un šo projektu ieviešanai aktuālu problēmjautājumu risināšanai. Šādu stratēģisku lēmumu pieņemšanai piemērojama divu līmeņu pieeja, kur Padomes lēmumi ir balstīti uz operacionālā līmenī izdiskutētiem problēmjautājumiem.
2023. gadā ĀTI plūsmu intensitāte bijusi mērena. To galvenokārt ietekmēja Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežojumi, kā arī nestabilitāte pasaules ekonomikā. Karš Ukrainā palielināja ģeopolitisko notikumu izraisīto nenoteiktību un radīja negatīvu spiedienu uz globālajām ĀTI plūsmām.
Uzkrātās ĀTI Latvijas ekonomikā 2023.gada jūnija beigās sasniedza 23,8 miljardus eiro, t.i. 59% no IKP. Gada laikā tās pieauga par gandrīz 10% jeb 2,1 miljardiem eiro. Uzkrāto ĀTI ģeopolitiskā struktūra liecina, ka tajā dominē Eiropas Savienības (turpmāk – ES) uzņēmēju investīcijas, kas 2023. gada jūnija beigās veidoja 83% no kopējām uzkrātajām ĀTI. Lielākā ieguldītājvalsts Latvijas ekonomikā ir Zviedrija. Apjomīgi ir arī Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Kipras, Nīderlandes un Dānijas uzņēmēju ieguldījumi. Ir mainījusies uzkrāto ĀTI nozaru struktūra. Pateicoties apjomīgiem ieguldījumiem profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, tās daļa 2021. gada beigās uzkrāto ĀTI kopapjomā palielinājās līdz 21%. Nozīmīgi ieguldījumi ir veikti finanšu starpniecībā (15,2% no visām ĀTI), tirdzniecībā (13,5%), darījumos ar nekustamo īpašumu (14,1%) un apstrādes rūpniecībā (12,6%).
Baltijas valstu līmenī tiešo investīciju pārrobežu plūsmas 2023. gada 1. pusgadā bija straujākas nekā pirms gada. Tās sasniedza 4,3% no IKP līmeni, kur lielākā daļa no ĀTI plūsmām bija Igaunijas ekonomikā. 2023.gada 1. pusē Baltijas valstīs kopumā piesaistītās ĀTI neto plūsmas bija gandrīz 3 miljardi. eiro. Ap 20% no kopējā ĀTI darījumu apjoma bija Latvijas ekonomikā. Igaunijas un Lietuvas daļa ĀTI darījumu kopapjomā veidoja attiecīgi 26% un 54%. Vērtējot Baltijas valstu ĀTI piesaistes sniegumu, secināms, ka kopš 2000. gada Latvija ĀTI piesaistījusi 18,6 miljardus eiro, savukārt Igaunijas piesaistīto ĀTI apjoms ir sasniedzis 35 miljardus eiro, pārsniedzot arī Lietuvas 26,6 miljardus eiro.
Augstākminētie dati liecina, ka Latvijai jādomā par centienu palielināšanu ĀTI piesaistes ziņā, tai skaitā stratēģisku lēmumu pieņemšanā par investīciju projektiem un saistītajām iniciatīvām valdības līmenī.
Kopš 2010. gada, kad Ministru kabinetā tika pieņemti Noteikumi Nr.774, kā daļa no POLARIS procesa tika izveidota arī Padome. Padome izveidota kā koleģiāla un koordinējoša institūcija, lai nodrošinātu saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai investīciju projektu īstenošanai Latvijas valsts interesēs.
POLARIS process paredz saskaņotu komunikāciju starp valsts, pašvaldības, zinātniskajām institūcijām un u.c. partneriem stratēģiski nozīmīgu vietējo un ĀTI investīciju projektu īstenošanā, nodrošinot nepieciešamo informāciju ārvalstu investoru ieinteresēšanai par investīciju iespējām Latvijā, kā arī esošo šķēršļu identificēšanā un to novēršanā. Padome POLARIS procesā nodrošina stratēģisku lēmumu pieņemšanu, iesaistot Ministru prezidentu un nozaru ministrus.
Tajā pašā laikā secināms, ka Padomes pēdējā sēde tika organizēta 2019. gada 28. novembrī un līdz 2023. gada nogalei Padomes sēdes nav sasauktas. Vienlaikus jāņem vērā, ka attiecīgais periods sakrita ar Covid-19 pandēmiju pasaulē un Latvijā, tostarp izsludināto ārkārtas situāciju valstī. Tomēr arī pēc Covid-19 pandēmijas Padomes sēdes nav tikušas sasauktas.
Ņemot vērā augstāk minēto, nepieciešams atjaunot Padomes darbu, kas, cita starpā, tiktu organizēts ar atbilstoši lielāku regularitāti, tādējādi nodrošinot augsta līmeņa lēmumu pieņemšanu Latvijas ekonomikai būtisku investīciju projektu sekmīgai īstenošanai un šo projektu ieviešanai aktuālu problēmjautājumu risināšanai. Šādu stratēģisku lēmumu pieņemšanai piemērojama divu līmeņu pieeja, kur Padomes lēmumi ir balstīti uz operacionālā līmenī izdiskutētiem problēmjautājumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešams veidot regulārāku Padomes darbu un to balstīt uz operacionālā līmenī izdiskutētiem jautājumiem, kas skar investīciju piesaistes aspektus. Tas rada nepieciešamību Padomes darba organizāciju veidot divos līmeņos, kur 1) gatavus priekšlikumus un Padomes darba kārtību veido lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu operatīvā darba grupa (turpmāk – darba grupa), 2) Padome, uzklausot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk – LIAA) ziņojumus par konkrētu investīciju projektu virzīšanu, kas izdiskutēti darba grupā, lemj par investīciju projektu vai saistītu jautājumu priekšlikumiem.
Vienlaikus nepieciešams veikt atsevišķus tehniskus precizējumus Noteikumos Nr.774, tādējādi pilnveidojot un aktualizējot Padomes nolikumā ietvertās normas.
Vienlaikus nepieciešams veikt atsevišķus tehniskus precizējumus Noteikumos Nr.774, tādējādi pilnveidojot un aktualizējot Padomes nolikumā ietvertās normas.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz risināt identificētās problēmas, kas saistītas Padomes darba organizāciju, lai uzlabotu lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordināciju un lēmumu pieņemšanu Padomē attiecīgo investīciju projektu īstenošanai Latvijā. Tādējādi, ar Noteikumu projektu tiek:
Precizēts Padomes sastāvs, nosakot to sešu personu sastāvā – Ministru prezidents, ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, ārlietu ministrs, satiksmes ministrs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Šim nolūkam ar Noteikumu projektu tiek svītroti Noteikumu Nr.774 2. punkta 2.7. un 2.9. apakšpunkti.
Nostiprinātas normas, kas paredz, ka Padomes darba kārtību nosaka tās priekšsēdētājs ņemot vērā darba grupas sagatavotos priekšlikumus un iekļaujot Noteikumu projekta 14. punktā noteiktajā kārtībā iesniegtos jautājumus. Darba grupas uzdevums ir sagatavot priekšlikumus lēmumu pieņemšanai Padomē par Latvijas ekonomikai būtisku investīciju projektu sekmīgu īstenošanu un uzraudzīt padomes sēdēs lemtā izpildi. Šo darba grupu izveido Ekonomikas ministrija. Padomes priekšsēdētājs var uzaicināt piedalīties Padomes sēdēs publisko personu institūciju pārstāvjus, publisko personu kontrolēto kapitālsabiedrību un komersantu, kas sniedz sabiedrisko pakalpojumu (turpmāk – kapitālsabiedrība) pārstāvjus, nevalstisko organizāciju un sociālo partneru pārstāvjus, kurus skar un uz kuriem attiecas Padomes sēdē izskatāmais jautājums ar nolūku sagatavot priekšlikumus lēmumu pieņemšanai Padomē par Latvijas ekonomikai būtisku investīciju projektu sekmīgu īstenošanu. Piemēram, kapitālsabiedrības kā noteiktu pakalpojumu sniedzēji ir nozīmīgi partneri lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu realizēšanā. Akcentējam, ka uz Padomes sēdēm tiks aicinātas visas tās personas, kuras būs iespējams identificēt un kuras skars konkrētais jautājums. Attiecīgi ar Noteikumu projektu tiek papildinātas Noteikumu Nr.774 normas, precizējot 5.punktu un iekļaujot 5.1 punktu.
Noteikumu projekts papildināts ar 7.1., 7.2., un 7.3. apakšpunktiem, tādējādi paredzot Padomes sekretariāta uzdevumus.
Precizēts Noteikumu projekta II. nodaļas nosaukums, dzēšot atsauci uz padomes funkcijām. Noteikts skaidrs un konkrēts Padomes uzdevums, attiecīgi precizētas Padomes tiesības.
Izrietoši, ar Noteikumu projektu tiek precizētas Noteikumu Nr.774 8. punkta normas.
Precizēts Padomes uzdevums un tiesības, tādējādi nodrošinot uzdevumu nodalījumu starp Padomi un darba grupu. Šim nolūkam ar Noteikumu projektu tiek svītrots Noteikumu Nr.774 9. punkts un precizēti 10.1., 10.2. un 10.3. apakšpunkti.
Precizēta Padomes sanāksmju regularitāte, nosakot, ka Padomes sēdes sasauc pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi divos mēnešos. Atbilstoši, ar Noteikumu projektu tiek precizēts Noteikumu Nr.774 13. punkts. Vienlaikus ar Noteikumu projektu tiek veikti atbilstoši tehniski precizējumi Noteikumos Nr.774, tādējādi nodrošinot normu aktualizāciju un atbilstību piedāvātājam Padomes darba modelim.
Precizēts Padomes sastāvs, nosakot to sešu personu sastāvā – Ministru prezidents, ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, ārlietu ministrs, satiksmes ministrs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Šim nolūkam ar Noteikumu projektu tiek svītroti Noteikumu Nr.774 2. punkta 2.7. un 2.9. apakšpunkti.
Nostiprinātas normas, kas paredz, ka Padomes darba kārtību nosaka tās priekšsēdētājs ņemot vērā darba grupas sagatavotos priekšlikumus un iekļaujot Noteikumu projekta 14. punktā noteiktajā kārtībā iesniegtos jautājumus. Darba grupas uzdevums ir sagatavot priekšlikumus lēmumu pieņemšanai Padomē par Latvijas ekonomikai būtisku investīciju projektu sekmīgu īstenošanu un uzraudzīt padomes sēdēs lemtā izpildi. Šo darba grupu izveido Ekonomikas ministrija. Padomes priekšsēdētājs var uzaicināt piedalīties Padomes sēdēs publisko personu institūciju pārstāvjus, publisko personu kontrolēto kapitālsabiedrību un komersantu, kas sniedz sabiedrisko pakalpojumu (turpmāk – kapitālsabiedrība) pārstāvjus, nevalstisko organizāciju un sociālo partneru pārstāvjus, kurus skar un uz kuriem attiecas Padomes sēdē izskatāmais jautājums ar nolūku sagatavot priekšlikumus lēmumu pieņemšanai Padomē par Latvijas ekonomikai būtisku investīciju projektu sekmīgu īstenošanu. Piemēram, kapitālsabiedrības kā noteiktu pakalpojumu sniedzēji ir nozīmīgi partneri lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu realizēšanā. Akcentējam, ka uz Padomes sēdēm tiks aicinātas visas tās personas, kuras būs iespējams identificēt un kuras skars konkrētais jautājums. Attiecīgi ar Noteikumu projektu tiek papildinātas Noteikumu Nr.774 normas, precizējot 5.punktu un iekļaujot 5.1 punktu.
Noteikumu projekts papildināts ar 7.1., 7.2., un 7.3. apakšpunktiem, tādējādi paredzot Padomes sekretariāta uzdevumus.
Precizēts Noteikumu projekta II. nodaļas nosaukums, dzēšot atsauci uz padomes funkcijām. Noteikts skaidrs un konkrēts Padomes uzdevums, attiecīgi precizētas Padomes tiesības.
Izrietoši, ar Noteikumu projektu tiek precizētas Noteikumu Nr.774 8. punkta normas.
Precizēts Padomes uzdevums un tiesības, tādējādi nodrošinot uzdevumu nodalījumu starp Padomi un darba grupu. Šim nolūkam ar Noteikumu projektu tiek svītrots Noteikumu Nr.774 9. punkts un precizēti 10.1., 10.2. un 10.3. apakšpunkti.
Precizēta Padomes sanāksmju regularitāte, nosakot, ka Padomes sēdes sasauc pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi divos mēnešos. Atbilstoši, ar Noteikumu projektu tiek precizēts Noteikumu Nr.774 13. punkts. Vienlaikus ar Noteikumu projektu tiek veikti atbilstoši tehniski precizējumi Noteikumos Nr.774, tādējādi nodrošinot normu aktualizāciju un atbilstību piedāvātājam Padomes darba modelim.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projektā paredzētā regulējuma ieviešana tiks nodrošināta piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Sabiedrības līdzdalība netiek organizēta, jo projekts neskar būtiskas sabiedrības intereses.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
[203] Vidējas un augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu eksporta palielināšana, vietējo un ārvalstu investīciju piesaistes zināšanu un tehnoloģiski ietilpīgai uzņēmējdarbībai Latvijā atbalstīšana, t. sk. atbalsts investīcijām ārpus Latvijas un sadarbība ar diasporas uzņēmējiem.
[237] Vietējās un ārvalstu investīcijas atbalstošas vides attīstīšana (t. sk. tiesu procesu efektivizācija, tiesas spriešanas kvalitātes un tieslietu sistēmā strādājošo zināšanu pilnveide, alternatīvu strīdu atrisināšanas iespēju popularizēšana biznesa vidē, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, mazākuma akcionāru tiesību aizsardzība, izmeklēšanas kvalitātes celšana), preventīvo pasākumu īstenošana noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu nokļūšanas valsts ekonomikā un ēnu ekonomikas ierobežošanai, sadarbības ar starptautiskajiem partneriem nodrošināšana, stabilas un prognozējamas nodokļu politikas īstenošana, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Labas korporatīvās pārvaldības stiprināšana uzņēmējdarbībā.
[237] Vietējās un ārvalstu investīcijas atbalstošas vides attīstīšana (t. sk. tiesu procesu efektivizācija, tiesas spriešanas kvalitātes un tieslietu sistēmā strādājošo zināšanu pilnveide, alternatīvu strīdu atrisināšanas iespēju popularizēšana biznesa vidē, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, mazākuma akcionāru tiesību aizsardzība, izmeklēšanas kvalitātes celšana), preventīvo pasākumu īstenošana noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu nokļūšanas valsts ekonomikā un ēnu ekonomikas ierobežošanai, sadarbības ar starptautiskajiem partneriem nodrošināšana, stabilas un prognozējamas nodokļu politikas īstenošana, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Labas korporatīvās pārvaldības stiprināšana uzņēmējdarbībā.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta pieņemšana uzlabo un padara efektīvāku valstisku lēmumu pieņemšanu saistībā ar lielu un stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu vadību un ieviešanu Latvijā, tai skaitā tādu, kas veicina līdzsvarotu reģionu attīstību. Vienlaikus Padomes darba dienaskārtību veido padomdevēju grupa, kurā var tiek iesaistītas gan nozaru ministrija, kas atbild par reģionālās politikas attīstību, gan pašvaldības un pašvaldību kapitālsabiedrības u.c., atbilstoši investīciju projekta reģionālajam tvērumam.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi