Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis ir ieviest efektīvāku lēmumu pieņemšanas procesu Padomes darbā ar nolūku uzraudzīt lielu un stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu vadību un ieviešanu Latvijā, precizējot Padomes sastāvu, Padomes funkciju, uzdevumu un tiesību sadaļu, kā arī precizējot Padomes sēžu sasaukšanas biežumu.

Vispārējā kārtība

Investīciju vides pilnveidošana, kā arī ārvalstu tiešo investīciju (turpmāk – ĀTI) piesaistes sekmēšana ir viena no Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam (turpmāk – NIP) prioritātēm. NIP akcentēts, ka, ņemot vērā pieaugošo konkurenci ĀTI piesaistē starp Eiropas valstīm, nepieciešams rīkoties proaktīvi, piesaistot Latvijai inovatīvus un tehnoloģiski augsti attīstītus ārvalstu uzņēmumus, lai nodrošinātu šo uzņēmumu zināšanu un tehnoloģiju pārnesi. Šādu investīciju piesaiste Latvijai rada iespēju izmantot jaunas tehnoloģijas un priekšnosacījumus tehnoloģiju pārnesei (technology transfer, spillover). Tāpat tās veicina valsts integrēšanos starptautiskajā tirdzniecībā un uzņēmumu iesaistīšanos globālajās vērtību ķēdēs, notiek ražošanas diversifikācija, tiek celta uzņēmumu darba efektivitāte, kā rezultātā tiek attīstīta ne tikai konkrētā uzņēmējdarbības joma, bet arī iekšējā valsts uzņēmējdarbības vide kļūst konkurētspējīgāka.
2023. gadā ĀTI plūsmu intensitāte bijusi mērena. To galvenokārt ietekmēja Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežojumi, kā arī nestabilitāte pasaules ekonomikā. Karš Ukrainā palielināja ģeopolitisko notikumu izraisīto nenoteiktību un radīja negatīvu spiedienu uz globālajām ĀTI plūsmām.
Uzkrātās ĀTI Latvijas ekonomikā 2023.gada jūnija beigās sasniedza 23,8 miljardus eiro, t.i. 59% no IKP. Gada laikā tās pieauga par gandrīz 10% jeb 2,1 miljardiem eiro. Uzkrāto ĀTI ģeopolitiskā struktūra liecina, ka tajā dominē Eiropas Savienības (turpmāk – ES) uzņēmēju investīcijas, kas 2023. gada jūnija beigās veidoja 83% no kopējām uzkrātajām ĀTI. Lielākā ieguldītājvalsts Latvijas ekonomikā ir Zviedrija. Apjomīgi ir arī Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Kipras, Nīderlandes un Dānijas uzņēmēju ieguldījumi. Ir mainījusies uzkrāto ĀTI nozaru struktūra. Pateicoties apjomīgiem ieguldījumiem profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, tās daļa 2021. gada beigās uzkrāto ĀTI kopapjomā palielinājās līdz 21%. Nozīmīgi ieguldījumi ir veikti finanšu starpniecībā (15,2% no visām ĀTI), tirdzniecībā (13,5%), darījumos ar nekustamo īpašumu (14,1%) un apstrādes rūpniecībā (12,6%).
Baltijas valstu līmenī tiešo investīciju pārrobežu plūsmas 2023. gada 1. pusgadā bija straujākas nekā pirms gada. Tās sasniedza 4,3% no IKP līmeni, kur lielākā daļa no ĀTI plūsmām bija Igaunijas ekonomikā. 2023.gada 1. pusē Baltijas valstīs kopumā piesaistītās ĀTI neto plūsmas bija gandrīz 3 miljardi. eiro. Ap 20% no kopējā ĀTI darījumu apjoma bija Latvijas ekonomikā. Igaunijas un Lietuvas daļa ĀTI darījumu kopapjomā veidoja attiecīgi 26% un 54%. Vērtējot Baltijas valstu ĀTI piesaistes sniegumu, secināms, ka kopš 2000. gada Latvija ĀTI piesaistījusi 18,6 miljardus eiro, savukārt Igaunijas piesaistīto ĀTI apjoms ir sasniedzis 35 miljardus eiro, pārsniedzot arī Lietuvas 26,6 miljardus eiro.
Augstākminētie dati liecina, ka Latvijai jādomā par centienu palielināšanu ĀTI piesaistes ziņā, tai skaitā stratēģisku lēmumu pieņemšanā par investīciju projektiem un saistītajām iniciatīvām valdības līmenī.
Kopš 2010. gada, kad Ministru kabinetā tika pieņemti Noteikumi Nr.774, kā daļa no POLARIS procesa tika izveidota arī Padome. Padome izveidota kā koleģiāla un koordinējoša institūcija, lai nodrošinātu saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai investīciju projektu īstenošanai Latvijas valsts interesēs.
POLARIS process paredz saskaņotu komunikāciju starp valsts, pašvaldības, zinātniskajām institūcijām un u.c. partneriem stratēģiski nozīmīgu vietējo un ĀTI investīciju projektu īstenošanā, nodrošinot nepieciešamo informāciju ārvalstu investoru ieinteresēšanai par investīciju iespējām Latvijā, kā arī esošo šķēršļu identificēšanā un to novēršanā. Padome POLARIS procesā nodrošina stratēģisku lēmumu pieņemšanu, iesaistot Ministru prezidentu un nozaru ministrus.
Tajā pašā laikā secināms, ka Padomes pēdējā sēde tika organizēta 2019. gada 28. novembrī un līdz 2023. gada nogalei Padomes sēdes nav sasauktas. Vienlaikus jāņem vērā, ka attiecīgais periods sakrita ar Covid-19 pandēmiju pasaulē un Latvijā, tostarp izsludināto ārkārtas situāciju valstī. Tomēr arī pēc Covid-19 pandēmijas Padomes sēdes nav tikušas sasauktas.
Ņemot vērā augstāk minēto, nepieciešams atjaunot Padomes darbu, kas, cita starpā, tiktu organizēts ar atbilstoši lielāku regularitāti, tādējādi nodrošinot augsta līmeņa lēmumu pieņemšanu Latvijas ekonomikai būtisku investīciju projektu sekmīgai īstenošanai un šo projektu ieviešanai aktuālu problēmjautājumu risināšanai. Šādu stratēģisku lēmumu pieņemšanai piemērojama divu līmeņu pieeja, kur Padomes lēmumi ir balstīti uz operacionālā līmenī izdiskutētiem problēmjautājumiem.

Nē

Nē

Nē

-

-

-

-