Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar 2021.gada 27. aprīlī (prot. Nr. 36 27. §) Ministru kabinetā (turpmāk – MK) apstiprināto Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds) plānu, pamatojoties uz 2021.gada 7.septembrī MK apstiprināto informatīvo ziņojumu "Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ieviešanu" (TA- 2092) un Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumiem Nr. 621  "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība" (TA- 2091) (turpmāk – MK noteikumi Nr.621)

Vispārējā kārtība

Lai novērstu COVID19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, 2021. gada 27. aprīlī (prot. Nr. 36 27. §) Ministru kabinets apstiprināja Atveseļošanas fonda  plānu[1], kurš iesniegts Eiropas Komisijā (turpmāk – EK) 2021. gada 30. aprīlī. 2021. gada 13. jūlijā Atveseļošanas fonda Padomes Īstenošanas lēmums  apstiprināts Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu padomē (ECOFIN). Atveseļošanas fonda plāna ietvaros veselības sektoram plānots piešķirt 181 500 000 euro (bez PVN), lai attīstītu uz pacientu centrētu integrētu un visaptverošu veselības aprūpi, paaugstinātu pakalpojumu efektivitāti un stiprinātu ambulatoro pakalpojumu sniegšanu.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiks ieviesta Atveseļošanas fonda ietvaros īstenojamās reformas 4.1.1.r. “Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja un noturība”” (turpmāk – reforma) investīcija 4.1.1.2.i.: “Atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā” (turpmāk – investīcija).
Investīcijas atbalsts paredzēts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu nodrošināšanu.
Integrētās un visaptverošās pakalpojumu nodrošināšanas un pakalpojumu pieejamības būtisks aspekts ir pakalpojumu sniedzēju - ārstniecības iestāžu infrastruktūra, kas  ir nolietota, neatbilst mūsdienu higiēnas, sanitārajām un drošības prasībām. Šādā tehniskajā stāvoklī nav iespējams plānot tās ilgtspējīgu izmantošanu pacientu veselības aprūpes un profilakses pasākumu nodrošināšanai. Ieguldījumi ārstniecības iestāžu infrastruktūrā ļaus uzlabot gan ambulatoro, gan stacionāro pakalpojumu pieejamību. Ieguldījumi nepieciešami gan telpu atjaunošanas, pārbūves un jaunas būvniecības īstenošanas pasākumiem. Būtisks faktors ir medicīnas tehnoloģiju, iekārtu un aprīkojuma esamība, saimnieciskais aprīkojums, mēbeles un inženiertehniskie, kā arī drošības risinājumi epidemioloģisko prasību ievērošanai. Tostarp integrēta pakalpojuma sniegšana attālinātā veidā. Būtiski ir samazinājusies stacionāro pakalpojumu sniegšanas apjomi uz tā rēķina, ka palielināta prasības telpu kvadrātmetru prasībām uz vienu gultu.
Finansējuma saņēmēji:
Ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīcijas, balstoties uz integrētās aprūpes rekomendāciju kopumu un rekomendāciju kopumu epidemioloģisko prasību nodrošināšanai, tiks veiktas Atveseļošanas fonda plānā noteiktajās stacionārajās un ambulatorajās ārstniecības iestādēs (t.sk. universitāšu un reģionālajās slimnīcās,  kas sniedz valsts apmaksātos sekundāros ambulatoros pakalpojumus gan Rīgas, gan visas Latvijas reģionu iedzīvotājiem), ņemot vērā šo iestāžu nozīmīgo lomu un intensīvo iesaisti epidemioloģisko situāciju vadīšanā, t.sk. ņemot vērā lielo COVID19 pacientu skaitu, ieguldījumi tiks veikti klīniskajās universitātes slimnīcās, kuras saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (turpmāk - MK noteikumi Nr.555) ir V līmeņa stacionārā ārstniecības iestādes, kuras sniedz sekundāros ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus un nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību, un reģionālajās slimnīcās, kuras saskaņā ar MK noteikumiem Nr.555 ir IV līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes, kuras sniedz primāros un sekundāros ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus un nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību. Saskaņā ar Atveseļošanas fonda plānā noteikto un noteikumu projekta 1.pielikumā atainoto investīcijas finansējuma saņēmējs ir šādas ārstniecības iestādes: SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca", SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca", SIA "Vidzemes slimnīca", SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca"; SIA "Rēzeknes slimnīca"; SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca", SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca".
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” 10.punktu finansējuma saņēmējs nodrošina Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas ietvaros piešķirtā finansējuma izlietošanu atbilstoši nosacījumiem un termiņiem, kas tiek pārnestas uz šo noteikumu projektu:
nodrošina atskaites punktu un mērķu atbilstošu sasniegšanu, datu ticamību un izsekojamību, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina piekļuvi ar Atveseļošanas fonda plāna īstenošanu saistītajai informācijai;
atbilstoši kompetencei un ievērojot noteiktos termiņus un kārtību, ievada vadības informācijas sistēmā informāciju Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas progresa pusgada ziņojuma (saskaņā ar regulas Nr. 2021/241 27. pantu) un maksājuma pieprasījuma (saskaņā ar regulas Nr. 2021/241 22. pantu) sagatavošanai;
nodrošina komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu (ja attiecināms);
ievēro Atveseļošanas fonda plāna publicitātes prasības;
veic Atveseļošanas fonda plāna īstenošanai nepieciešamās iekšējās kontroles sistēmas pilnveidi vai izstrādi (ja attiecināms);
saskaņā ar līgumu vai vienošanos noteiktā kārtībā atmaksā Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas ietvaros piešķirto finansējumu, ja tas nav izlietots atbilstoši līgumā vai vienošanās dokumentā noteiktajiem nosacījumiem un termiņiem.
Investīcijas mērķis ir stiprināt universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes pakalpojumus sniegšanas infrastruktūru, nodrošinot visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu sniegšanu, mazinot infekciju slimību izplatību un nodrošinot epidemioloģisko prasību ievērošanu.
Investīcijas mērķa grupa ir valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji – ārstniecības iestādes.
Investīcijas  ietvaros veiktās projekta darbības tieši vērstas uz reformas īstenošanu un ieviešanu.
Investīcija atbilst Atveseļošanas fonda plāna reformas atskaites punkta “Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sniegšanas modeļa attīstība, veicot investīciju stratēģijas izstrādi un izstrādājot rekomendācijas integrētas un epidemioloģiski drošas veselības aprūpes attīstībai” ietvaros izstrādātajiem aktuālajiem dokumentiem: proti, atskaites punkta “Infrastruktūras investīciju stratēģijas izstrāde” ietvaros izstrādātajai un apstiprinātajai infrastruktūras investīciju stratēģijai, atskaites punkta “Rekomendācijas integrētas veselības aprūpes attīstībai” ietvaros izstrādātajām un apstiprinātajām rekomendācijām integrētās aprūpes pieejas īstenošanai un atskaites punkta “Rekomendācijas epidemioloģiski drošas veselības aprūpes attīstībai” izstrādātajam un apstiprinātajam rekomendāciju kopumam epidemioloģisko prasību nodrošināšanai.
Investīcijas ietvaros Veselības ministrija piešķir komercdarbības atbalstu un pilda nozares ministrijas funkcijas (turpmāk – nozares ministrija) saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” noteiktajām funkcijām.
Investīcijas ietvaros Centrālā finanšu un līgumu aģentūra slēdz līgumus par projekta īstenošanu un piešķir investīcijas atbalstu, kas nozīmē veic Atveseļošanas fonda maksājumus finansējuma saņēmējam (turpmāk – līgumslēdzējs).
Investīcijas ietvaros saskaņā ar Padomes īstenošanas lēmumu par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021PC0340&from=EN) un saskaņā ar 2022. gada 1. februāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 90 "Par Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtību, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija " (prot. Nr. 5 65. §) apstiprināto Pielikumu Komisijas Lēmumam, ar kuru apstiprina Darbības kārtību, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241 (turpmāk – darbības kārtība), kuras 1.pielikumā ir  precizēti Padomes Īstenošanas lēmumā noteiktie atskaites punkti, mērķi un attiecīgie rādītāji, ir noteikti sasniedzami šādi rādītāji:
līdz 2022.gada 31.decembrim - projektu skaits, kuriem saņemts tehnoloģiju komisijas atzinums[3] par iekārtu atbilstību attiecīgo valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai– 10 projekti (138.rādītājs);
līdz 2024.gada 31.decembrim – kopējā projektu budžeta izpilde, vērtējot pēc veiktajiem iepirkumiem klīnisko universitāšu un reģionālo slimnīcu infrastruktūras uzlabošanas projektos vismaz 59 800 000 euro apmērā (139.rādītājs);
līdz 2026.gada 31.augusts – ārstniecības  iestāžu skaits ar uzlabotu infrastruktūru – 10 iestādes (140.rādītājs).
Lai nodrošināto investīcijas mērķu rādītāju sasniegšanu, saskaņā ar darbības kārtības 2.pielikumu ir precizēta Padomes Īstenošanas lēmumā noteiktā atskaites punktu, mērķu un attiecīgie rādītāju uzraudzības kārtība un grafiks, attiecīgi noteikti šādi sasniedzamie uzraudzības rādītāji:
līdz 2022.gada 31.martam -Veselības ministrija pieņem investīciju stratēģiju veselības aprūpes infrastruktūras attīstībai 2021.–2029. gadam (138.1. uzraudzības rādītājs), šis uzraudzības rādītājs netiek noteikts MK noteikumos, jo izpildāms pirms provizoriskā rādītāja sasniegšanas termiņa.
līdz 2022.gada 31.martam - Ministru kabinets apstiprina noteikumus, ar kuriem nosaka atbalsta mehānisma nosacījumus (138.2. uzraudzības rādītājs), šis uzraudzības rādītājs netiek noteikts MK noteikumos, jo ir šī uzdevuma - noteikumu projekta apstiprināšana Ministru kabinetā - rezultāts.
līdz 2023.gada 31.decembrim – kopējā projektu budžeta izpilde, vērtējot pēc veiktajiem iepirkumiem klīnisko universitāšu un reģionālo slimnīcu infrastruktūras uzlabošanas projektos vismaz 40 000 000 euro apmērā (139.1. uzraudzības rādītājs);
līdz 2025.gada 31.decembrim – slimnīcu skaits ar uzlabotu infrastruktūru  – 3 slimnīcas (140.1. uzraudzības rādītājs)
Padomes īstenošanas lēmumā par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu un darbības kārtības 1.un 2.pielikumā noteiktie rādītāji un uzraudzības rādītāji, to uzraudzības kārtība un grafiks nedrīkst tikt mainīti, tos no angļu valodas tulkojis Latviešu valodas centrs. Tie precīzi tiks pārņemti vadības informācijas sistēmā. Lai labāk izprastu to būtību pieņemts:
1. Rādītāja un starprādītāja projektu skaits, kuriem saņemts Veselības ministrijas tehnoloģiju komisijas atzinums par iekārtu atbilstību attiecīgo valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai – izpildes uzraudzībai pieņemts, ka skaita projektus, kuru ietvaros ir paredzētas vienas vai vairāku ārstniecības procesam tieši nepieciešamo medicīnisko tehnoloģiju, kuru vienas vienības piegādes izmaksas pārsniedz 20 000 euro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN). Ja projektā nav paredzēts iegādāties šādu tehnoloģiju, tad ir komisijas atzinums, ka šajā projektā nav paredzētas medicīnas tehnoloģiju  virs 20 000 euro iegādes. Kā pamatojuma dokumenti ir noteikti:
1.1.tehnoloģijas komisijas atzinuma par pozitīvu tehnoloģijas saskaņojumu kopija katras iekārtas gadījumā;
1.2. Veselības ministrijas lēmuma par pozitīvu tehnoloģiju saskaņojumu projektā kopija, viens atzinums uz slimnīcu;
Par medicīnas tehnoloģijām zem norādītās vērtības un mēbelēm, saimniecisko ierīču un aprīkojumu, informāciju tehnoloģiju aprīkojumu un citu aprīkojumu telpu funkcionalitātes nodrošināšanai saskaņojums netiek veikts, šādas investīcijas ir atbalstāms atbilstoši Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – vadības informācijas sistēma) ievadītajā projektā norādītajam, ko nozares ministrija vērtē pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ar CFLA.
2. Rādītāja un starprādītāja projektu budžeta izpilde, vērtējot pēc veiktajiem iepirkumiem klīnisko universitāšu un reģionālo slimnīcu infrastruktūras uzlabošanas projektos – izpildes uzraudzībai pieņemts, ka datus ņem no vadības informācijas sistēmas finansēšanas plāna,  iepirkuma plāna vai noslēgto līgumu atainotās informācijas. Kā pamatojuma dokumenti ir noteikti:
2.1.informācija no vadības informācijas sistēmas par norādīto kopējo noslēgto iepirkumu līgumu apjomu projektā;
2.2.informācija par noslēgtajiem iepirkumu līgumiem, kas ietver izvilkumu no tehniskās specifikācijas un pamato iepirkuma atbilstību projekta mērķim nodrošināt visaptverošu, ilgtspējīgu, integrētu veselības aprūpes pakalpojumu attīstību atbalstāmajā infrastruktūrā.;
3.Rādītāja un starprādītāja ārstniecības iestāžu skaits ar uzlabotu infrastruktūru sasniegšanas pamatojuma dokumenti ir noteikti:
3.1.īss darbības apraksts, kas pierāda atbilstību Padomes īstenošanas lēmumā par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu pielikumā ietvertā mērķa un ieguldījuma aprakstam - stiprināt veselības aprūpes infrastruktūru universitāšu un reģionālajās slimnīcās;
3.2.pierādījumi par būvdarbu pabeigšanu un par to, ka ēka un/vai aprīkojums darbojas un atbilst kvalitātes prasībām, finansējuma saņēmēja rīcībā esošo dokumentu kopija, kas apliecina projekta pabeigšanu un atbalsta sniedzēja apstiprinājums par projekta pabeigšanu.
Projekta sagatavošana, vērtēšana.
Pirms līguma par projekta īstenošanas parakstīšanas, projektu vadības informācijas sistēmā vērtē nozares ministrija. Par cik regulas Nr. 2021/241 prasības, Atveseļošanas fonda plāns un Padomes īstenošanas lēmumu par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu ir saistošas dalībvalstij, bet finansējuma saņēmējs ir trešā persona, kurai nav saistošas Atveseļošanas fonda plānā noteiktās darbības, tās tiek definētas noteikuma projektā. Proti, ne vēlāk kā divus mēnešus pēc noteikumu spēkā stāšanās brīža finansējuma saņēmējs sagatavo projektu un iesniedz to vadības informācijas sistēmā, aizpildot definētās projekta sadaļas. (Ja uz projekta iesniegšanas brīdi vēl nav nodrošināta vadības informācijas sistēmas funkcionalitāte, finansējuma saņēmējs iesniedz projektu nozares ministrijai elektroniskā dokumenta veidā). Un projektu vadības informācijas sistēmā vērtē nozares ministrijas atbilstoši normatīvajos aktos par Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību noteiktajām kompetencēm, t.sk. izvērtē:
projekta atbalsts paredzēts kā atbalsts universitātes un reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visaptverošu ilgtspējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, epidemioloģisko prasību nodrošināšanā;
projekts atbilst ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas investīciju pasākumiem, kas stiprinās veselības nozares noturību un pakalpojumu pieejamību, tiks attīsti integrētiem veselības aprūpes pakalpojumiem nepieciešamā infrastruktūru, tiks nodrošināta ārstniecības iestāžu spēju pielāgoties krīžu situācijām, nodrošināti nepārtraukti ilgtspējīgi un kvalitatīvi valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi valstī noteiktajās pakalpojumu sniegšanas vietās;
projekta infrastruktūras uzlabošanas darbības tiek plānotas balstoties uz integrētās aprūpes rekomendāciju kopumu un rekomendāciju kopumu epidemioloģisko prasību nodrošināšanai;
projekta infrastruktūras uzlabošanas darbības paredz ārstniecības iestāžu infrastruktūras struktūrvienību attīstību atbilstoši ārstniecības iestādes sniegto gan primāro, gan sekundāro, gan stacionāro ambulatoro un stacionāro valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumiem un programmām saskaņā ar normatīvo regulējumu veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtības jomā;
projektā tiek sniegts komercdarbības atbalsts  saskaņā ar Komisijas lēmumu ( 2012/21/ES) par Līguma par ES darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi;
projekta darbības ir vērstas uz regulas Nr. 2021/241 5. panta 2. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes  2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088, 17. panta principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” vides mērķu sasniegšanu.
Nozares ministrija vērtējumu par projektu nosūta finansējuma saņēmējam un līgumslēdzējam ne vēlāk kā divu mēnešu laikā kopš finansējuma saņēmējs ir ievadījis projekta datus vadības informācijas sistēmā. Projekta vērtējums var būt “atbilst”,  “neatbilst, vai “novēršami trūkumi”.
Ja projekta vērtējums ir “novēršami trūkumi”, finansējuma saņēmējs 1 mēneša laikā no vērtējuma saņemšanas brīža veic precizējumus projektā vadības informācijas sistēmā. Nozares ministrija sniedz atkārtotu vērtējumu viena mēneša laikā,  atkārtotos vērtējumus sniedz ne vairāk kā divas reizes.
Ja finansējuma saņēmējs neveic projekta precizējumus vai projekta vērtējums ir “neatbilst”,  projekts netiek saskaņots un līgums par projekta īstenošanu netiek slēgts. Nozares ministrija var uzaicināt finansējuma saņēmēju iesniegt projektu atkārtoti.
Nozares ministrija projekta vērtēšana iekļaus iekšējās kontroles procedūrā.
Jebkuras izmaiņas līgumā par projekta īstenošanu, kas skar finansējumu, rādītāju  sasniegšanu un termiņus,  finansējuma saņēmējs vadības informācijas sistēmā saskaņo ar nozares ministriju. Nozares ministrija atzinumu sniedz ne vēlāk kā 1 mēneša laikā.
Investīcijai pieejams atbalsts 180 894 999 euro, tai skaitā Atveseļošanas fonda finansējums ir 149 500 000 euro un nacionālais finansējums (valsts budžets, privātais līdzfinansējums) vismaz 31 394 999 euro, t.sk. nacionālais valsts budžeta finansējums piešķirts PVN segšanai ne vairāk kā 28 895 698 euro apmērā.
Atveseļošanas fonda finansējums nesedz PVN izmaksas. Ņemot vērā, ka slimnīcas nodrošina pārsvarā ar PVN neapliekamus darījums un neatgūst PVN caur priekšnodokli, PVN izmaksas pieprasāmas un sedzamas no valsts budžeta.
Atbilstoši nozares ministrijas izvērtējumam investīcijas ietvaros atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumam un noteiktajām nodokļa likmēm (https://www.vid.gov.lv/lv/pievienotas-vertibas-nodokla-likmes) ietvaros visas atbalstāmās darbības un izmaksu pozīcijas, izņemot atbalstāmās darbības “projekta vadības nodrošināšana” izmaksas, kas radušās uz darba līguma pamata, iekļauj ar PVN apliekamus darījumus un visi apliekami ar 21% PVN likmi Ņemot vērā, ka Atveseļošanas fonda plānā netika plānotas projekta vadības izmaksas, t.sk. uz darba līgumu pamata, nozares ministrija visiem finansējuma saņēmējiem sākotnēji ir saplānojusi maksimālo PVN daļu (21%), kas atspoguļota 1.pielikumā. Nozares ministrija projektu plānošanas brīdī nevar veikt vēl detālu projekta darbību atbilstības izvērtējumu ar PVN apliekamu vai nepaliekamu projektu darbību īstenošanai, tas vērtējams projektu uzraudzības procesā no līgumslēdzēja puses, izvērtējot projekta ietvaros noslēgties preču piegādes un pakalpojumu līgumus.
Lai nodrošinātu dubultā finansējuma novēršanu un nodrošinātu, ka no valsts budžeta attiecinātās PVN izmaksas netiek atgūtas caur priekšnodokli, un lai netiek no valsts budžeta atbalstītas vairāk izmaksas nekā nepieciešamas ar PVN apliekamu projektu darbību segšanai, tiek noteikts:
finansējuma saņēmējs pie katra projekta maksājuma pieprasījumam pievieno apliecinājumu, ka minētās izmaksas nav un netiks atgūtas no valsts budžeta priekšnodokļa veidā;
finansējuma saņēmējam tiek noteikts pienākums nodrošināt atsevišķu projekta izmaksu, t.sk. PVN izmaksu, uzskaiti un nodalīšanu, un noteikts, ka gadījumā, ja sākotnēji plānotais PVN apjoms būs lielāks, nekā faktiski nepieciešamais, finansējuma saņēmējs nodrošina pārmaksātā PVN atgriešanu.
No valsts budžeta piešķirto PVN izmaksu attiecināmības nosacījumus un atgūšanas priekšnodokļa veidā dubultfinansējuma risku uzrauga līgumslēdzējs pie katra maksājumu pieprasījuma pārliecinoties par finansējuma saņēmēja iesniegtu apliecinājumu, ka tas PVN izmaksas nav atguvis un neatgūs no valsts budžeta priekšnodokļa veidā. Līgumslēdzējs seko līdzi vadības informācijas sistēmā ievadītajai informācijai par PVN izmaksām katrai projekta darbībai. Līgumslēdzējs seko līdzi projekta ietvaros noslēgtajiem preču piegāžu un pakalpojumu līgumiem, vai tajos norādītā informācija par PVN apliekamām summām atbilst vadības informācijas sistēmā ievadītajai informācijai.
Komercdarbības atbalsts. Investīcijas atbalsts infrastruktūras attīstībai tiek sniegts saskaņā ar Komisijas lēmumu (2012/21/ES) par Līguma par ES darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – VTNP) (turpmāk – Komisijas lēmums Nr.2012/21/ES). VTNP un Komisijas lēmums Nr.2012/21/ES galvenais deleģētājs ir Nacionālais veselības dienests (turpmāk – pilnvarojuma uzlicējs), kurš Veselības ministrijas vārdā slēdz līgumus par valsts apmaksāto veselības aprūpes VTNP pakalpojumu īstenošanu un nodrošina VTNP un Komisijas lēmuma Nr.2012/21/ES prasību ievērošanu dalībvalstī.
Par atbalsta piešķiršanas datumu ir uzskatāms nozares ministrijas atzinuma par projekta vērtējumu “atbilst” brīdis.
Komercdarbības atbalsta Komisijas lēmums Nr.2012/21/ES nosacījumu ievērošana kontroli un uzraudzību nodrošina Nacionālais veselības dienests.
Investīcijas atbalsts piešķirams tikai infrastruktūras, kurā  tiek nodrošināta valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi, attīstībai, tādējādi finansējuma saņēmējam ir pienākums aprēķināt infrastruktūras izmantošanas atbalstāmo darbību proporciju valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai (turpmāk - infrastruktūras izmantošanas proporcija) un piemērot to projekta kopējam finansējumam, nosakot publiskā un privātā finansējuma apmēru. Proporcionāli infrastruktūras izmantošanai citiem mērķiem (maksas pakalpojumiem) paredzēts piesaistīt pašu privāto līdzfinansējumu, tādējādi nodrošinot godīgu konkurenci un neietekmējot  tirgus dalībniekus, ar to, ka publiska nauda tiek dota ne tikai valsts apmaksātu (publisku) veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, bet arī maksas pakalpojumiem. Infrastruktūras izmantošanas proporcijas piemērošanu uzrauga atbalsta sniedzējs – Veselības ministrija.
Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporciju iesniedz atbalsta sniedzējam iesniedzot projekta iesniegumu un iesniedzot projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu.
Ja pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas palielinās projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs, atbalsta sniedzējs kopējās publiskās projekta attiecināmās izmaksas nepalielina. Finansējuma saņēmējs, iesniedzot projekta noslēguma maksājuma pieprasījumu, nodrošina, ka aprēķinātais projekta kopējais publisko izmaksu maksimālais apmērs atbilst piešķirtajam kopējam publisko izmaksu maksimālajam apmēram, palielinot šo noteikumu noteikto privāto līdzfinansējumu.
Sakarā ar finansējuma pieredzi provizoriski infrastruktūras izmantošanas aprēķinu tiek noteikts pieņēmums, ka maksas pakalpojumu īpatsvars pret valsts apmaksāto pakalpojumu īstenošanu attīstāmajā infrastruktūrā nepārsniedz 5%.  Attiecīgi no valsts budžeta sedzamā PVN daļa būs nosakāma Veselības ministrijas atzinuma par investīcijas projektu saskaņošu brīdī, tādējādi noteikumu projektam pievienots protokollēmums, kurš nosaka, ka Atveseļošanas fonda investīciju maksimālā PVN daļa 28 895 698 euro apmērā tiks segta no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00. programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”, nosakot maksimālo valsts budžeta līdzfinansējumu PVN segšanai 21% apmērā no attīstības izmaksām. Pie projektu līgumu slēgšanas PVN daļa 21% apjomā katram finansējuma saņēmējam (izņemot SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca") tiks samazināta atbilstoši faktiskajam maksas pakalpojumu īpatsvaram pret valsts apmaksāto pakalpojumu īstenošanu attīstāmajā infrastruktūrā aprēķinam. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" faktiskais maksas pakalpojumu īpatsvars pret valsts apmaksāto pakalpojumu īstenošanu attīstāmajā infrastruktūrā aprēķins jau noteikts informatīvā ziņojuma[4] protokollēmumā un minēts, ka Integrētās veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanas būvdarbu izmaksu PVN 14 851 219 euro apmērā tiks segts no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00. programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
Investīcijas projekta īstenošanas laikā saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu finansējuma saņēmējs var saņemt:
1. avansa maksājumu saskaņā ar projektā noslēgto pakalpojumu, preču piegādes vai būvdarbu līgumiem. Līgumslēdzējs, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja pieprasījumu un atbilstoši projekta finansēšanas plānam, avansa maksājumu var piešķirt vairākos maksājumos, ievērojot, ka nākamo avansu var saņemt pēc tam, kad iepriekšējais ir apgūts pilnā apmērā;
2.starpposma maksājumus;
3.noslēguma maksājumu, ievērojot investīcijas rādītāja - ārstniecības iestāžu skaits ar uzlabotu infrastruktūru,  sasniegšanu.
Finanšu ministrijas 26.11.2021. izstrādātās vadlīnijas Nr.1 “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” 45. līdz 47.punktos noteikts, ka avansa maksājumu var plānot ne lielāku kā 30% no projektā paredzētā Atveseļošanas fonda  finansējuma apmēra, nosakot avansa maksājuma saņemšanas nosacījumus, t.i. sasaistot ar projekta sasniedzamajiem mērķiem un atskaites punktiem. Tāpat tur atrunāta ieteicamā rīcība avansa summas noteikšanai. Nodrošinot pēc iespējas mazāku ietekmi uz valsts budžetu Atveseļošanas fonda finansējuma avansēšanai un efektīvu projekta naudas plūsmu, izvērtējot investīcijas atskaites punktus pēc būtības un termiņus, kādā tie jāsasniedz, netiek noteikts avansa summas ierobežojums, attiecīgi lai nodrošinātu tiesību akta normu izsekojamību protokollēmumā noteikts, ka Ministru kabinets atbalsta, ka investīcijas projektos var tikt pieprasīti lielāki avansa apjomi kā 30% no kopējām projekta Atveseļošanas fonda finansējuma, ja tas atbilst projekta finansēšanas plānam.
Līgumslēdzējs rādītāju - kopējā projektu budžeta izpilde, vērtējot pēc veiktajiem iepirkumiem klīnisko universitāšu un reģionālo slimnīcu infrastruktūras uzlabošanas projektos vismaz noteikta euro apmērā - sasniegšanu individuāli finansējuma saņēmēju līmenī nosaka brīdī, kad visi finansējuma saņēmēji  ir ievadījuši datus vadības informācijas sistēmā, rādītāju vērtības saskaņo ar nozares ministriju.
Piešķirtā avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90% no kopējā projekta investīcijas finansējuma.
Investīciju ietvaros ir atbalstāmas infrastruktūras, kurā  tiek nodrošināta valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi, attīstības darbības: projekta vadības nodrošināšana, būvdarbi, tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža un audits.
Atbalstāmās darbības projekta vadības nodrošināšana ir attiecināmas finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā normatīvajos aktos noteiktās piemaksas un nodokļi, ievērojot nosacījumus. Ja projekta attiecināmās izmaksas ir 5 000 000 euro vai lielākas – nepārsniedzot 56 580 euro gadā. Savukārt, ja projekta attiecināmās izmaksas ir mazākas par 4 999 999 euro vai mazākas aprēķina minimālo izmaksu bāzi 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no projekta attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot projekta vadības personāla izmaksas.
 Atbalstāmās darbības “būvdarbi” ietvaros ir attiecināmas būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādes izmaksas, projekta ekspertīžu izmaksas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas un normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas, un būvdarbu izmaksas, tajā skaitā izmaksas, kas saistītas ar objektu nodošanu ekspluatācijā, - attiecināmas visas ar būvdarbiem saistītās izmaksas saskaņā ar Būvniecības likumu.
Atveseļošanas fonda plāna 2.pielikuma tabulā “T2 Green Digital & Costs” noteikts investīcijas izmaksu aprēķins un pamatojums. Saskaņā ar šo noteikts, kā veidojas izmaksas (t.sk. ietver projektu vadības un projekta īstenošanas izmaksas, projektēšanu, būvuzraudzību, autoruzraudzību atbilstoši līdz šim piemērotajam ES fondu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk- ERAF) projektu principam). Izmaksu pamatojumā veikts vidējo izmaksu aprēķins un salīdzinājums ar ERAF 2014.-2020.gada plānošanas periodā īstenoto projektu ietvaros veiktajām izmaksām, līdz ar to Atveseļošanas fonda ietvaros indikatīvās būvniecības izmaksas paredzētas jaunai būvniecībai 2511 EUR/m2 apmērā; augstas sarežģītības būvniecībai 2216 EUR/m2; vidējas sarežģītības būvniecībai 1526 EUR/m2 un zemas sarežģītības būvniecībai 613 EUR/m2, kā arī iekārtu iegādei 26% no kopējām projektu izmaksām.
Infrastruktūras attīstības izmaksas atšķiras atkarībā no tā, vai tiek veikta atjaunošanas darbi vai pārbūves darbi, vai būvdarbi tiek veikti vēsturiskā ēkā, padomju laiku ēkā vai veikta jauna būvniecība, kā arī no ēkas/telpu tehniskā stāvokļa un telpu specifikas.
Attiecināmajās izmaksās iekļauti arī dīzeļģeneratori, ņemot vērā, ka tie nepieciešami kritiskās situācijās, lai glābtu pacientu dzīvības un veselību un šobrīd nav pieejamas videi draudzīgākas atbilstošas alternatīvas, kas spētu nodrošināt līdzvērtīgu kvalitāti un drošības prasības.
Izmaksu pamatojumu finansējumu saņēmēju līmenī ir pieejams Atveseļošanas fonda plāna datnē: 4.1.1.2.i.xlsx.
Saskaņā ar EK norādījumu, ka netiks "pārskatīta" informācija par izmaksām, kā arī EK nepārbaudīs vai nelūgs dalībvalstis pamatot faktiskās izmaksas ar aplēstajām izmaksām, izmaksu pamatojumā norādītas plānotās izmaksas saskaņā ar plānoto, izmaksas un pozīcijas var mainīties atbilstoši vajadzībai, tehniskajam projektam un iepirkuma nosacījumiem.
Atbalstāmās darbības “tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža” ietvaros ir attiecināmas ārstniecības procesam tieši nepieciešamo tehnoloģiju piegādes (t.sk. iegādes, piegādes un montāžas) izmaksas, proti medicīniskās tehnoloģijas, t.sk. iebūvējamās medicīniskās tehnoloģijas, iekārtas, ierīces, mēbeles, un aprīkojums, cits aprīkojums telpu funkcionalitātes nodrošināšanai, kā arī informāciju tehnoloģiju aprīkojums.
Investīciju projektā attiecinot medicīnisko tehnoloģiju, kuru vienas vienības piegādes izmaksas pārsniedz 20 000 euro, ieskaitot PVN, nepieciešams nozares ministrijas saskaņojums.
Nozares ministrija izveido tehnoloģijas skaņošanas darba grupu un nosaka tās kārtību, tostarp par projekta ietvaros iegaidāmajām iekārtām, kuru vienas vienības piegādes izmaksas nepārsniedz 20 000 euro, ieskaitot PVN. Ņemot vērā, ka investīcijas mērķa rādītājs – “projektu skaits, kuriem saņemts tehnoloģiju komisijas atzinums par iekārtu atbilstību attiecīgo valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai– 10 projekti”  nav nepieciešams katras saskaņotās tehnoloģiju komisijas atzinums, tad nozares ministrija nosaka, ka tehnoloģiju komisijas sekretariāts nosaka kārtību un formu, kādā katram investīciju projekta finansējuma saņēmējam izsniedzams tehnoloģiju komisijas saskaņojumu apliecinājums.
Pretēji no ierastā tehnoloģiju saskaņojums tiek prasīts pie tehnoloģijas attiecināmības noteikšanas brīža, attiecīgi saskaņojumam nav jābūt iesniegtam pie projekta iesnieguma. Investīcijas ietvaros nav atbalstāma medicīnas tehnoloģiju, kuru vienas vienības piegādes izmaksas pārsniedz 20 000 euro, iegāde, ja nav saņemts pozitīvs  tehnoloģijas komisijas atzinums. Ja investīcijas projekta ietvaros, nav paredzēts iegādāties medicīnas tehnoloģijas,  kuru vienas vienības piegādes izmaksas pārsniedz 20 000 euro, tad tehnoloģiju komisija sniedz attiecīgu atzinumu, ka projektā nav darbību, kas paredz medicīnas tehnoloģiju, kuru vienas vienības piegādes izmaksas pārsniedz 20 000 euro, iegādes.
Atbalstāmās darbības “audits” ietvaros ir attiecināmas neatkarīga revidenta ziņojuma par saskaņoto procedūru veikšanu par projekta darbību rādītāju  sasniegšanu, kas attiecināmas uz rādītāja ārstniecības iestāžu skaits ar uzlabotu infrastruktūru sasniegšanas apstiprinājumu.

Saskaņā ar regulas Nr. 2021/241  17. panta 2. punkta prasībām projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās sākot ar 2020. gada 1. februāri. Projektā nedrīkst būt iekļautas darbības, kas ir pabeigtas uz Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna apstiprināšanas Eiropas Komisijā un Eiropas padomē brīdī, t.i. uz 2021.gada 13.jūliju. Finanšu ministrijas 26.11.2021. izstrādātās vadlīnijas Nr.1 “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu”[5] 23.punkta zemsvītras atsauce paskaidro, ko nozīmē pabeigtas darbības. Proti,  piemēram, pabeigti būvdarbi, kas ir nodoti ekspluatācijā, un regula Nr. 2021/241 preambula (18) “Šajā regulā minētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas atkarībā no iespējām ar tiem sasniegt konkrētos darbību mērķus un gūt rezultātus, īpaši ņemot vērā kontrolēšanas izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Mehānisma neatmaksājamajam finansiālajam atbalstam būtu jāizpaužas sui generis Savienības iemaksas veidā, kas jānosaka, pamatojoties uz katrai dalībvalstij aprēķināto maksimālo finanšu iemaksu un ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas, un kas būtu jāizmaksā, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem, kuri novērtēti, balstoties uz atveseļošanas un noturības plāna starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem. Tādēļ šāda iemaksa būtu jānosaka saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nozaru noteikumiem, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046  (“Finanšu regula”) 125. panta 1. punktā paredzētos vienkāršošanas noteikumus attiecībā uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām. Tādēļ šajā regulā, ievērojot Finanšu regulā noteiktos vispārējos budžeta pārvaldības principus, būtu jāparedz īpaši noteikumi un procedūra attiecībā uz neatmaksājamā atbalsta piešķiršanu, īstenošanu un kontroli saskaņā ar šo regulu”; Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 139.panta 3.punkts “Dotācijas nepiešķir ar atpakaļejošu spēku par jau pabeigtiem pasākumiem” (pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:32018R1046).
Atveseļošanas fonda plānā reformas ietvaros ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanas  investīciju projektos iekļautie attīstāmie profili, infrastruktūras attīstības struktūrvienības, augsto tehnoloģiju iegādes var tikt mainītas, ja mainās valsts apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma vajadzība saskaņā ar integrētās aprūpes rekomendāciju kopumu un rekomendāciju kopumu epidemioloģisko prasību nodrošināšanai, un ja Veselības ministrijas izstrādātajā Veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības  investīciju 2021.-2029.gadam stratēģijā tiks noteiktas citas prioritātes, vai ja eksperti neatbalsta dārgās tehnoloģijas iegādi konkrētajā ārstniecības iestādē.
Investīcijas demarkācija un papildinātība ar citiem finanšu instrumentiem, piemēram ar investīcijām ES fondu 20221.-2027.gada plānošanas perioda ietvaros darbības programma Latvijai 2021.-2027.gadam 4.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu” ietvaros, ar ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ERAF 13.1.5. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē” REACT atbalsta piešķīruma projektiem. Lai novērstu demarkāciju un dubulto finansējumu, demarkācija veselības jomas investīcijām tiek nodrošināta trijos līmeņos:
Stratēģiskās plānošanas līmenī (Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam un specifiskajos veselības jomas apakšnozaru plānošanas dokumentos);
Investīciju plānošanas līmenī (veselības nozares infrastruktūras investīciju stratēģijā 2021.-2027.gadam);
Operacionālajā līmenī (projektu vērtēšanas posmā, t.sk. paredzot attiecīgus projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus darbības programmas projektiem, kā arī nodrošinot visu investīciju augsto tehnoloģiju vērtēšanu).
Visām publiskajām investīcijām veselības jomā ir savstarpēji papildinoša ietekme, proti REACT-EU finansējuma ietvaros paredzētas investīcijas tūlītējiem, neatliekamiem pasākumiem COVID19 krīzes mazināšanai, Atveseļošanas fonda ietvaros paredzēts finansējums integrētu un epidemioloģiski drošu un ilgtspējīgu pakalpojumu attīstības sistēmas ieviešanai veselības jomā, savukārt ES fondu ieguldījumi 2021.-2027.gada plānošanas periodā paredzēti pakalpojumu pieejamības un efektivitātes uzlabošanai veselības jomā.
Īstenošanas nosacījumi:
Finansējuma saņēmējs un līgumslēdzējs slēdz līgumu par projekta īstenošanu, kurā nosaka finansēšanas plāna iesniegšanas kārtību, iepirkumu plāna iesniegšanas kārtību, plānoto avansa, starpposma un noslēguma maksājumu pieprasījumu iesniegšanas kārtību. Nosaka dokumentu kopumu, kas apliecinās investīcijas mērķa  rādītāju  sasniegšanu.
Finansējuma saņēmējs nodrošina normatīvajā aktā par Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību 10.2. apakšpunktā noteiktā pienākuma izpildi, maksājuma pieprasījuma datus uzkrāj un ievada vadības informācijas sistēmā līdz kārtējā gada 10. janvārim (ar statusu uz iepriekšējā gada 31. decembri) un 10. jūlijam (ar statusu uz kārtējā gada 30. jūniju).
Finansējuma saņēmējs nodrošina vizuālās identitātes prasības atbilstoši regulas Nr. 2021/241 34.panta 2.punktā noteiktajam un Finanšu ministrijas vadlīnijās “Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas” noteikto (turpmāk - dizaina vadlīnijas). Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” 6.4.apakšpunktu Finanšu ministrija sadarbībā ar pārējām šo noteikumu 2. punktā minētajām iestādēm izstrādā jaunas vai pielāgo esošās Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadlīnijas Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas un uzraudzības uzdevumu izpildei. Ievērojot minēto Finanšu ministrija ir izstrādājusi dizaina vadlīnijas, kurās cita starpā ir noteiktas prasības komunikācijai un publicitātei Atveseļošanas fonda finansējuma saņēmējiem. Turklāt atbilstoši minēto Ministru kabineta noteikumu prasībām finansējuma saņēmējiem ir jāievēro Atveseļošanas fonda plāna publicitātes prasības. Pienākumu finansējuma saņēmējam ievērot vadlīniju prasības iekļauj līgumā par projekta īstenošanu.
Atbilstoši regulas Nr. 2021/24122 pantam Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka visā projekta īstenošanas laikā tiks ievēroti normatīvā regulējuma ietvaros regulētie interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumi, kuriem iestājoties pret finansējuma saņēmēju var tikt piemērotas attiecīgas korektīvās darbības saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumiem Nr. 621  "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība".
Finansējuma saņēmējam ir pienākums nodrošināt, ka normatīvajā aktā par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību minētajām institūcijām ir pieejama ar investīcijas projekta īstenošanu saistītā dokumentācija.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
nodrošina, ka atbilstoši regulas Nr. 2021/241 5. panta 2. punkta un Eiropas Parlamenta un Padomes  2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088, 17. panta prasībām nodrošina, ka tiek ievēroti nacionālos normatīvos aktos noteiktie principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” vides mērķi:
klimata pārmaiņu mazināšana[6];
pielāgošanās klimata pārmaiņām[7];
ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība[8];
pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu[9];
piesārņojuma novēršana un kontrole[10];
bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana[11].
nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
nodrošina projektā plānoto darbu sasaisti, sinerģiju un demarkāciju ar citu atbalsta instrumentu investīcijām, dubultfinansējuma riska mazināšanai.
ja projekta izmaksas pieaug, sedz projekta sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem;
nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas, ievērojot šo noteikumu komercdarbības atbalsta dokumentu uzglabāšanas nosacījumus;
nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā nekustamie īpašumi, kuri nepieciešami projekta īstenošanai, ir finansējuma saņēmēja, valsts vai pašvaldības īpašumā, patapinājumā, valdījumā vai ilgtermiņa nomā - vismaz 10 gadi, un tiesībām uz konkrēto objektu vai īpašumu jābūt nostiprinātām valsts Zemesgrāmatā. Ja investīcijas ir veiktas ēkās un būvēs, nepalielinot apbūves laukumu, īpašumtiesībām vai citām tiesībām attiecībā uz zemi nav jābūt nostiprinātām valsts Zemesgrāmatā;
nodrošina, ka  gadījumos, kad investīcijas īstenošanai nepieciešams veikt iepirkumu, ja vien tas ir iespējams un attiecināms, ņemot vērā attiecīgās investīcijas specifiku, tiek veikts sociāli atbildīgais publiskais iepirkums atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavotajai informācijai par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu (pieejama šeit: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums. Vienlaikus aicinām izmantot Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai; pieejamas: https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download;  Sociāli atbildīgs publiskais iepirkums. Ārvalstu prakses apkopojums; pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/media/877/download);
uzkrāj datus atbilstoši regulas Nr. 2021/241 27. pantam par kopīgo rādītāju “Jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu jauda”. Saskaņā ar regulas Nr. 2021/241 27. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046  (“Finanšu regula”) nosacījumiem pienākumi noteikti dalībvalstij, bet attiecīgi saņemot finanšu atbalstu (Atveseļošanas fonda plānā noteiktie atbalsta saņēmēji) tie ar šiem noteikumiem ir piemērojami finansējuma saņēmējam. Datu ievades lauki tiks noteikti vadības informācijas sistēmā.
Investīcijas ietvaros kā stratēģiski svarīgs projekts noteikts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" projekts. Tā ietvaros ne retāk kā reizi pusgadā organizējams komunikācijas pasākums, informējot par projekta aktualitātēm. Par komunikācijas pasākumiem tiek informēti līgumslēdzējs un nozares ministrija.
Investīcijas ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 31.augustam, ievērojot, ka finansējuma saņēmējs izdevumus var veikt līdz 2026.gada 30.jūnijam un noslēguma maksājumu pieprasījumu iesniedz ne vēlāk kā līdz 2026.gada 15.jūlijam. Savukārt līgumslēdzējs projekta noslēguma dokumentācijas pārbaudi veic un noslēguma maksājumu veic līdz 2026.gada 31.augustam.
Līgumslēdzējam tiesības un pienākumi:
Līgumslēdzējam ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
1.finansējuma saņēmējs nepilda līguma par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt rādītāju sasniegšanu;
2.finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis nepatiesu informāciju;
3.citos gadījumos, ko paredz līgums par projekta īstenošanu.
Līgumslēdzējs pēc finansējuma saņēmēja pieprasījuma nodrošina finansējuma pieprasīšanu avansa maksājuma, starpposma maksājuma, noslēguma maksājuma un PVN izmaksu segšanai, ja attiecināms, no valsts budžeta atbilstoši gadskārtējo valsts budžeta likumā noteikto apropriācijas izmaiņu veikšanas jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
Līgumslēdzējs apstiprina projekta mērķa sasniegšanu, pamatojoties uz dokumentu kopumu, kas apliecinās rādītāju  sasniegšanu.
 Līgumslēdzējs izlases veidā veic šādas normatīvajos aktos par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību noteiktās pārbaudes:
pārbaudes par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas, un dubultfinansējuma riska pazīmēm;
pārbaudes projektu īstenošanas vietās;
projekta ieviešanas progresa un sasniegto rādītāju pārbaudes;
datu ticamības pārbaudes.
Nozares ministrijas nodrošinās pārbaudes atbilstoši iekšējās kontroles sistēmai, kas tiks izstrādāta atbilstoši MK noteikumiem Nr.326[12] un atbilstoši MK noteikumiem Nr. 630[13] un noteiktas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai institūcijā.
Attiecībā uz funkciju – pārkāpumi un korektīvas darbības,  - Atveseļošanas fonda koordinējošās iestāde – Finanšu ministrija plāno izstrādāt “Skaidrojumi par pārkāpumu konstatēšanu, ziņošanu un atgūšanu Atveseļošanas fonda plāna īstenošanā” bāzes nosacījumus pārkāpumu konstatēšanai, ziņošanai, atgūšanai ar mērķi informēt AF plāna ieviešanā iesaistītos un veidot vienotu izpratni par prasībām attiecībā uz nepieciešamo dalībvalsts rīcību konstatēto AF pārkāpumu gadījumos, t.sk. korektīvām darbībām, kā arī to piemērošanu un ziņošanu.
Izvērtējot biedrību un nodibinājumu, kas darbojas sabiedriskajam labumam, iesaisti reformu un investīcijas ieviešanā, skaidrojam, ka biedrību un nodibinājumu, kas darbojas sabiedriskajam labumam, iesaiste tiek nodrošināta investīcijas nosacījumu un regulējuma izstrādes brīdī, kā arī tie līdzdarbojas projektos, attiecīgi tiekot piesaistīti  Publisko iepirkumu likuma noteiktajā kārtībā

[1] https://likumi.lv/ta/id/322858-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-planu

[2] Saskaņā ar Atveseļošanas fonda  plānu https://likumi.lv/ta/id/322858-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-planu no 1295. - 1411.punktam

[3] Saskaņā ar Veselības ministrijas izstrādāto Ārstniecības procesam tieši nepieciešamo medicīnisko tehnoloģiju, kuru vienas vienības piegādes izmaksas pārsniedz 20 000 euro, iegādes saskaņošanas kārtību https://www.vm.gov.lv/lv/veselibas-aprupes-infrastruktura-sam-932-1-un-2-karta

[4] 2021.gada 28.septembra Ministru kabineta sēdē izskatīts un saskaņots VSIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” informatīvais ziņojums (IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA), MK protokollēmums Nr.64 55. § “Informatīvais ziņojums "Par integrētās veselības aprūpes pieejas ieviešanu SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca""” (2021-TA-2157)

[5] https://www.esfondi.lv/normativie-akti-1

[6] Vai paredzams, ka pasākums radīs ievērojamas SEG emisijas?
Ietekme uz SEG emisijām
Pasākums neradīs ievērojamas SEG emisijas, ņemot vērā, ka Atveseļošanas fonda ietvaros plānota ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstība, kam būs nebūtiska ietekme uz SEG emisijām.
Ņemot vērā, ka plānots infrastruktūras attīstība atbilstoši mūsdienu prasībām, tad plānots, ka ēkas un iekārtas tiks uzlabotas (vai daļa iekārtu aizstātas ar jaunām), tad daļā gadījumu iespējama arī pozitīva ietekme uz klimata pārmaiņām.
Tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, piemēram, koku stādīšanu, apzaļumošanu, tādējādi veicinot CO2 piesaisti.
Pasākumam nav nulles alternatīvas, t.i., nav iespējams neveikt investīcijas veselības aprūpes infrastruktūras attīstības pasākumus, jo tādējādi tiktu apdraudēta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem.
Papildinoši pasākumi un investīcijas ar SEG emisiju samazinošu efektu
Papildinošas investīcijas digitālajā veselībā, kas samazinās pārvietošanās nepieciešamību (klātienes apmeklējumus) un papīra izmantošanu, ir arī DP 2021.-2027. ietvaros, paredzot investīcijas e-pakalpojumu attīstībai. 

[7] Vai paredzams, ka pasākums izraisīs pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata negatīvās ietekmes palielināšanos uz pašu pasākumu vai uz cilvēku, dabu vai aktīviem?
Ieguldījumi kvalitatīvu un izmaksu efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai un veselības aprūpes sistēmas gatavībai pakalpojumu nodrošināšanai epidemioloģiskajās krīzēs neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumi nav saistīti ar klimata pārmaiņu radītos potenciālo risku radīšanu, kā arī uzlabojot novecojošo infrastruktūru, tiks netieši mazināta klimatu pārmaiņu ietekme.

[8] Vai paredzams, ka pasākums kaitēs: (i) ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus; vai (ii) jūras ūdeņu labam vides stāvoklim?
Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo netiek īstenoti pasākumi ūdensobjektu ietekmēšanai.

[9] Vai paredzams, ka pasākums: (i) būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju; vai (ii) dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem; vai (iii) radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi attiecībā uz aprites ekonomiku?
Pasākumam nav būtiskas ietekmes, jo:
projektu īstenošanā iespēju robežās tiks veicināta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošana;
tiks nodrošināta atkritumu apstrāde atbilstoši normatīvo aktu prasībām un labas pārvaldības principiem.

[10] Vai paredzams, ka pasākums ievērojami palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, ūdenī vai zemē?
Pasākumam, plānojot jau esošo ārstniecības iestāžu attīstību nav paredzams, ka pasākums būtiski palielinās piesārņotāju emisijas gaisā, pasākuma ietvaros tiek plānots atbalstīt teritorijas labiekārtošanas darbus, tostarp apzaļumošanu un koku stādīšanu, tādējādi nodrošinot zaļu un ilgtspējīgas vides mērķu sasniegšanu. Apstādījumi mazina gaisa temperatūru un palīdz gaisa temperatūras svārstības padarīt mērenākas. Turklāt apstādījumu teritorijās ir vērojamas daudz mazākas temperatūras svārstības.

[11] Vai paredzams, ka pasākums:
(i) būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un noturībai; vai (ii) kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam?
Pasākumam nav paredzama būtiska ietekme, jo:
plānots, ka projekti tikt veikti jau esošajā ārstniecības iestāžu teritorijā,
Attiecībā uz jauno būvniecību tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto un Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, tai skaitā nepieciešamības gadījumā tiek noteikti un ieviesti ietekmi mazinošie pasākumi

[12] https://likumi.lv/doc.php?id=247746

[13] https://likumi.lv/ta/id/294518-noteikumi-par-ieksejas-kontroles-sistemas-pamatprasibam-korupcijas-un-interesu-konflikta-riska-noversanai-publiskas-personas-institucija
 

Nē

Nē

-

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

Nav.