23-TA-1258: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.7. pasākuma "Reģionālās kultūras infrastruktūras attīstība kultūras pakalpojumu piekļūstamības uzlabošanai" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.7. pasākuma “Reģionālās kultūras infrastruktūras attīstība kultūras pakalpojumu pieejamības uzlabošana” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – Projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 5.1.1.7. pasākums “Reģionālās kultūras infrastruktūras attīstība kultūras pakalpojumu pieejamības uzlabošana”, paredzot attīstīt nacionālu vai reģionālu kultūras infrastruktūru ar nacionālu nozīmi, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam (apstiprināts Saeimas 2020. gada 2. jūlija sēdē) (turpmāk – NAP2027) prioritātes “Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei” rīcības virziena “Cilvēku līdzdalība kultūras un sporta aktivitātēs” 360. mērķis “Kultūras un fizisko aktivitāšu pieejamība visiem, paaugstinot Latvijas sabiedrības dzīves kvalitāti” nosaka 361.apakšmērķi ”Līdzdalība kultūras dzīvē sekmē pilsoniskās sabiedrības attīstību un stiprina demokrātijas vērtības. Līdzvērtīgs kultūras piedāvājums dažādām mērķgrupām, respektējot kultūras izpausmju daudzveidību, var kalpot par sociālās kohēzijas instrumentu, tādējādi paaugstinot arī kopējo dzīves kvalitātes uztveri sabiedrībā”.
Par kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.-2027. gadam “Kultūrvalsts” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 1. marta rīkojumu Nr. 143) (turpmāk – Kultūrpolitikas pamatnostādnes) mērķi izvirzīta ilgtspējīga un sabiedrībai pieejama kultūra cilvēka izaugsmei un nacionālas valsts attīstībai, vienlaikus risinot kā kultūras pieejamības sabiedrībai jautājumus, tā kultūras ilgtspējas jautājumus, un apliecinot, ka kultūra ir būtisks resurss gan nacionālas valsts attīstībai, gan katra cilvēka personīgajai izaugsmei. Galvenais kultūrpolitikas fokuss ir vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana visiem Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem attiecībā uz kultūras pakalpojumu pieejamību un līdzdalības iespējām kultūrā.
Īstenojot kultūrpolitiku, nodrošināma sasaiste ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra rīkojumu Nr. 587) un plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības programmās noteikto. Lielākais izaicinājums, īstenojot kultūrpolitiku visā Latvijas teritorijā, saistāms ar administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem, kuru ietekmi uz kultūras piedāvājuma pieejamību reģionos šobrīd vēl nav iespējams novērtēt. No kultūrpolitikas viedokļa kritiski svarīgi ir pēc iespējas saglabāt un attīstīt Latvijā vēsturiski izveidojušos un līdzšinējās kultūrpolitikas mērķtiecīgas īstenošanas ietvaros attīstīto kultūras organizāciju tīklu un nodrošināt iestāžu pakalpojumu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, attīstot gan kultūras infrastruktūru, gan pakalpojumu saturu, gan kultūras piedāvājuma piekļūstamību.
Esošajam kultūras organizāciju tīklam ir nozīmīga sociālekonomiskā ietekme uz reģionu attīstību, dzīves vides kvalitāti un sabiedrības labbūtību. Mainoties administratīvi teritoriālajai struktūrai un veidojot lielākas teritoriālās vienības, kas vairumā gadījumu nozīmē attāluma palielināšanos starp dzīvesvietu un administratīvi teritoriālās vienības centru, kultūras organizācijām ir potenciāls attīstīties kā vietējo kopienu centriem, pārsniedzot tām līdz šim noteiktās tikai kultūras nozares funkciju robežas. Vienlaikus šādiem centriem ir iespēja veicināt pašvaldības iedzīvotāju pilsonisko aktivitāti, radot apstākļus sociālās uzņēmējdarbības attīstībai administratīvajā teritorijā un ar novadpētniecisku aktivitāšu palīdzību stiprinot lokālpatriotismu.
Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā kultūras pieejamības un līdzdalības iespēju kultūrā pieejamības saglabāšanai jāturpina iepriekšējā perioda kultūrpolitikas pamatnostādnēs iezīmētais minimālā kultūras pakalpojumu groza princips, kas paredz noteikta kultūras pakalpojumu klāsta piedāvājumu pašvaldībā atkarībā no administratīvās teritorijas lieluma. Kultūras pakalpojumu groza konceptā šobrīd noteikts, ka valstspilsētu līmenī iedzīvotājiem jābūt pieejamiem – arhīvu pakalpojumiem, profesionālās mākslas pieejamībai (akustiskā koncertzāle, laikmetīgais mākslas muzejs, izstāžu zāles, teātri, opera, daudzfunkcionālie kultūras centri), kino pieejamībai, kā arī padziļināts muzeju pakalpojumu kopumam un augstākās izglītības iespējām kultūras jomā.
Kultūrpolitikas pamatnostādņu teritoriālā perspektīva paredz, ka reģionālajā kontekstā būtiska un attīstāma ir gan profesionālās mākslas pieejamība reģionos, gan līdzsvarota kultūras mantojuma izmantošana, gan vienlīdzīgas iespējas lietot digitālos kultūras pakalpojumus, gan vietējā kultūrvidē balstītas radošo industriju iniciatīvas. Vienlaikus profesionālās mākslas pieejamību reģionos stimulē arī valsts un pašvaldību reģionālo profesionālo teātru un koncertorganizāciju darbība.
Tāpat pēdējos gados, pateicoties Nemateriālā kultūras mantojuma likuma pieņemšanai un Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma saraksta izveidei, ir būtiski nostiprināta izpratne par nemateriālo kultūras mantojumu kā par vienu no latviskās kultūrtelpas stūrakmeņiem.
Kultūrpolitikas pamatnostādņu 6.3. rīcības virziens “Kultūras mantojuma ilgtspēja” nosaka, ka kultūras mantojums – kultūras pieminekļi, mantojuma vienības, ko glabā t.s. “atmiņas institūcijas” (bibliotēkas, arhīvi un muzeji), nemateriālais kultūras mantojums, kā arī plašākā izpratnē latviskās tradīcijas un dzīvesziņa – ir Latvijas kultūras pamats, kas veido mūsdienu Latvijas kultūras identitāti. No iepriekšējām paaudzēm saņemtajam kultūras mantojumam piemīt gan pašvērtība, kuras saglabāšana nākamajām paaudzēm ir valsts uzdevumus, gan potenciāls tā izmantošanai kā jauna kultūras piedāvājuma veidošanai, tā izmantošanai saimnieciskajā darbībā un reģionu attīstībā. Turpmākajos gados būtiski ir ne tikai atbalstīt šo institūciju krājumu veidošanas un saglabāšanas darbu, bet arī strādāt pie krājumu izpētes, interpretācijas un komunikācijas sabiedrībai, veidojot inovatīvus pakalpojumus.
Par kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.-2027. gadam “Kultūrvalsts” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2022. gada 1. marta rīkojumu Nr. 143) (turpmāk – Kultūrpolitikas pamatnostādnes) mērķi izvirzīta ilgtspējīga un sabiedrībai pieejama kultūra cilvēka izaugsmei un nacionālas valsts attīstībai, vienlaikus risinot kā kultūras pieejamības sabiedrībai jautājumus, tā kultūras ilgtspējas jautājumus, un apliecinot, ka kultūra ir būtisks resurss gan nacionālas valsts attīstībai, gan katra cilvēka personīgajai izaugsmei. Galvenais kultūrpolitikas fokuss ir vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana visiem Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem attiecībā uz kultūras pakalpojumu pieejamību un līdzdalības iespējām kultūrā.
Īstenojot kultūrpolitiku, nodrošināma sasaiste ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra rīkojumu Nr. 587) un plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības programmās noteikto. Lielākais izaicinājums, īstenojot kultūrpolitiku visā Latvijas teritorijā, saistāms ar administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem, kuru ietekmi uz kultūras piedāvājuma pieejamību reģionos šobrīd vēl nav iespējams novērtēt. No kultūrpolitikas viedokļa kritiski svarīgi ir pēc iespējas saglabāt un attīstīt Latvijā vēsturiski izveidojušos un līdzšinējās kultūrpolitikas mērķtiecīgas īstenošanas ietvaros attīstīto kultūras organizāciju tīklu un nodrošināt iestāžu pakalpojumu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, attīstot gan kultūras infrastruktūru, gan pakalpojumu saturu, gan kultūras piedāvājuma piekļūstamību.
Esošajam kultūras organizāciju tīklam ir nozīmīga sociālekonomiskā ietekme uz reģionu attīstību, dzīves vides kvalitāti un sabiedrības labbūtību. Mainoties administratīvi teritoriālajai struktūrai un veidojot lielākas teritoriālās vienības, kas vairumā gadījumu nozīmē attāluma palielināšanos starp dzīvesvietu un administratīvi teritoriālās vienības centru, kultūras organizācijām ir potenciāls attīstīties kā vietējo kopienu centriem, pārsniedzot tām līdz šim noteiktās tikai kultūras nozares funkciju robežas. Vienlaikus šādiem centriem ir iespēja veicināt pašvaldības iedzīvotāju pilsonisko aktivitāti, radot apstākļus sociālās uzņēmējdarbības attīstībai administratīvajā teritorijā un ar novadpētniecisku aktivitāšu palīdzību stiprinot lokālpatriotismu.
Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā kultūras pieejamības un līdzdalības iespēju kultūrā pieejamības saglabāšanai jāturpina iepriekšējā perioda kultūrpolitikas pamatnostādnēs iezīmētais minimālā kultūras pakalpojumu groza princips, kas paredz noteikta kultūras pakalpojumu klāsta piedāvājumu pašvaldībā atkarībā no administratīvās teritorijas lieluma. Kultūras pakalpojumu groza konceptā šobrīd noteikts, ka valstspilsētu līmenī iedzīvotājiem jābūt pieejamiem – arhīvu pakalpojumiem, profesionālās mākslas pieejamībai (akustiskā koncertzāle, laikmetīgais mākslas muzejs, izstāžu zāles, teātri, opera, daudzfunkcionālie kultūras centri), kino pieejamībai, kā arī padziļināts muzeju pakalpojumu kopumam un augstākās izglītības iespējām kultūras jomā.
Kultūrpolitikas pamatnostādņu teritoriālā perspektīva paredz, ka reģionālajā kontekstā būtiska un attīstāma ir gan profesionālās mākslas pieejamība reģionos, gan līdzsvarota kultūras mantojuma izmantošana, gan vienlīdzīgas iespējas lietot digitālos kultūras pakalpojumus, gan vietējā kultūrvidē balstītas radošo industriju iniciatīvas. Vienlaikus profesionālās mākslas pieejamību reģionos stimulē arī valsts un pašvaldību reģionālo profesionālo teātru un koncertorganizāciju darbība.
Tāpat pēdējos gados, pateicoties Nemateriālā kultūras mantojuma likuma pieņemšanai un Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma saraksta izveidei, ir būtiski nostiprināta izpratne par nemateriālo kultūras mantojumu kā par vienu no latviskās kultūrtelpas stūrakmeņiem.
Kultūrpolitikas pamatnostādņu 6.3. rīcības virziens “Kultūras mantojuma ilgtspēja” nosaka, ka kultūras mantojums – kultūras pieminekļi, mantojuma vienības, ko glabā t.s. “atmiņas institūcijas” (bibliotēkas, arhīvi un muzeji), nemateriālais kultūras mantojums, kā arī plašākā izpratnē latviskās tradīcijas un dzīvesziņa – ir Latvijas kultūras pamats, kas veido mūsdienu Latvijas kultūras identitāti. No iepriekšējām paaudzēm saņemtajam kultūras mantojumam piemīt gan pašvērtība, kuras saglabāšana nākamajām paaudzēm ir valsts uzdevumus, gan potenciāls tā izmantošanai kā jauna kultūras piedāvājuma veidošanai, tā izmantošanai saimnieciskajā darbībā un reģionu attīstībā. Turpmākajos gados būtiski ir ne tikai atbalstīt šo institūciju krājumu veidošanas un saglabāšanas darbu, bet arī strādāt pie krājumu izpētes, interpretācijas un komunikācijas sabiedrībai, veidojot inovatīvus pakalpojumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai sniegtu iedzīvotājiem augstvērtīgus un pieejamus kultūras pakalpojumus un nodrošinātu līdzdalības iespējas kultūrā, visām kultūras un radošajām nozarēm ir nepieciešams risināt strukturālus to attīstības jautājumus, bez kuriem kultūrpolitikas attīstības virzieni nevar tikt īstenoti, tai skaitā jautājumu par kultūras infrastruktūras attīstību.
Ņemot vērā kultūras infrastruktūras kritisko lomu augstvērtīga kultūras piedāvājuma sniegšanā un ņemot vērā NAP2027 un Kultūrpolitikas pamatnostādnēs noteiktos nozīmīgākos projektus, kuru īstenošana ir nākamo gadu prioritāte, 5.1.1.7. pasākuma “Reģionālās kultūras infrastruktūras attīstība kultūras pakalpojumu pieejamības uzlabošana” (turpmāk – 5.1.1.7. pasākums) ietvaros paredzēts risināt šādus kultūras infrastruktūras projektus:
Kultūras mantojuma jomā galvenā prioritāte ir Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūra.
Ar Ministru kabineta 2020. gada 4. decembra rīkojumu Nr. 737 “Par konceptuālo ziņojumu “Par Latvijas Nacionālā arhīva ēku kritisko stāvokli un turpmāko rīcību” tika apstiprināts konceptuālais ziņojums “Par Latvijas Nacionālā arhīva ēku kritisko stāvokli un turpmāko rīcību” (turpmāk – Konceptuālais ziņojums), lai rastu jautājumu par Latvijas Nacionālā arhīva funkciju veikšanai izmantoto nekustamo īpašumu (kopumā 22 nekustamajiem īpašumiem visā Latvijas teritorijā ar kopējo ēku platību 87 609,1 m2) kritisko stāvokli un rastu funkciju veikšanai piemērotu, saimnieciski izdevīgu risinājumu turpmākai Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras attīstībai. Atbilstoši Konceptuālā ziņojuma izvērtējumam 90 procenti Latvijas Nacionālā arhīva nekustamo īpašumu vidējais nolietojums pārsniedz 30 procentus – apdraudēta droša nekustamā īpašuma ekspluatācija. Neveicot ieguldījumus ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanā, pakāpeniski tuvāko piecu līdz15 gadu laikā vairs nebūs pieļaujama nekustamo īpašumu ekspluatācija. septiņos nekustamajos īpašumos, kuros Latvijas Nacionālais arhīvs izmantotās ēkās ar kopējo kvadratūru 21 886,4 m2 ēku konstruktīvais nolietojums ir 40 procenti un vairāk, 11 nekustamos īpašumos ar kopējo ēku kvadratūru 39 942 m2 ēku konstruktīvais nolietojums ir robežās no 30 līdz 40 procentiem, savukārt tikai divi nekustamie īpašumi ar kopējo ēku kvadratūru 25 018 m2 ēku konstruktīvais nolietojums ir zem 30 procentiem. Arhīva glabātavu telpās nav nodrošināts mikroklimats un drošība atbilstoši prasībām – apdraudēta nacionālā dokumentārā mantojuma saglabāšana nākamajām paaudzēm. Ēku infrastruktūra – apkures, ventilācijas, ugunsdrošības, elektroapgādes un ūdensapgādes sistēmas – ir novecojušas un nolietojušās. Arhīvu glabātavu aizpildījums ir 93,4 procenti (dati uz 2018. gada 30. decembri) – no 2025. gada Latvijas Nacionālais arhīvs būs spiest pārtraukt pieņemt valsts iestāžu dokumentus. Vidēji valstī ir aizpildīti 93,4 procenti no glabātavu platībām. 15 procenti no kopējās nekustamo īpašumu platības ir neizmantotās telpas – sesto daļu esošo telpu šobrīd nevar izmantot Latvijas Nacionālā arhīva darbības nodrošināšanai, jo tās nav pielāgotas glabātavu vai citu Latvijas Nacionālā arhīva funkciju izpildei. Latvijas Nacionālā arhīva pakalpojumi nav pieejami personām ar īpašām vajadzībām un nekustamajos īpašumos ir zemā energoefektivitāte. Ar Konceptuālo ziņojumu tika izvērtētas trīs alternatīvas un apstiprināta alternatīva Nr. 3 – izveidot Latvijas Nacionālā arhīva Vidzemes reģiona centru Cēsīs, lai nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru Latvijas Nacionālā arhīva pilnvērtīgai darbībai, tai skaitā nodrošinot nepārtrauktību normatīvos aktos noteikto patstāvīgi glabājamo dokumentu saglabāšanā;
Nacionālas nozīmes kultūras organizācijas infrastruktūra – Valmieras drāmas teātra renovācijas projekts.
Valmieras drāmas teātrim ir nozīmīga loma profesionālās teātru mākslas attīstības veicināšanā. Lai nodrošinātu profesionālā teātra mākslas daudzveidību un pieejamību visai sabiedrībai, Kultūras ministrija ir noslēgusi ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” līdzdarbības līgumu par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā, kas ietver tādus uzdevumus, kā iestudēt daudzveidīgas un kvalitatīvas teātra izrādes, nodrošinot repertuāra plašumu un veicinot jaunradi, nodrošināt profesionālās teātra mākslas pieejamību Latvijas sabiedrībai, primāri – Vidzemes reģionā, sekmējot kultūras procesa decentralizāciju, ar teātra izrāžu starpniecību nodrošināt kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai, apgūt starptautisko pieredzi teātra mākslas jomā, veicinot izcilību, nodrošināt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju.
NAP2027 rīcības virziena “Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai” 380. uzdevumam “Kultūras un sporta pakalpojumu un infrastruktūras kartēšana un reģionālās koordinēšanas sistēmas izveidošana, lai attīstītu un efektīvi izmantotu esošo kultūras un sporta infrastruktūru un investētu jaunas infrastruktūras radīšanā” ir noteikts pasākums “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to pieejamību, attīstot kultūras pakalpojumus”, kura ietvaros viens no prioritāri veicamajiem uzdevumiem ir Valmieras drāmas teātra dekorāciju kompleksa izveide, iekštelpu atjaunošana.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.2. pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” ietvaros īsteno projektu “Energoefektivitātes paaugstināšana Valmieras drāmas teātrī Lāčplēša ielā 4, Valmierā” (projekta Nr. 4.2.1.2/18/I/019) un ir uzsākta Eiropas Savienības fondu projekta projektēšanas būvniecības dokumentācijas izstrāde. Sākotnējā projekta “Energoefektivitātes paaugstināšana un dekorācijas darbnīcu izveide Valmieras drāmas teātrī Lāčplēša ielā 4, Valmierā” (projekta Nr. 4.2.1.2/18/I/019) tika izvirzīti divi mērķi:
1. mērķis – energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi;
2. mērķis – dekorāciju darbnīcas izveide un funkcionālās darbības uzlabošana Valmieras drāmas teātrī.
Atbilstoši 2018. gada 4. oktobra ēkas (būves) tehniskās apsekošanas atzinumam, kurā tika ieteikts paredzēt un veikt ēkas kompleksa energoefektivitātes pasākumu kopumu, kā arī paredzēt ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšanu, pastiprināt un no jauna izbūvēt pārsegumus, savilkt sienas, kuras bija sākušas atdalīties, pastiprināt kraujas malu un izbūvēt sekantes sienu pie apaļās zāles, izbūvēt mūsdienu normatīviem atbilstošas evakuācijas kāpņu telpas un veikt virkni citu būvdarbu, kuri tiešā veidā saistīti ar energoefektivitātes paaugstināšanu, tai skaitā siltummezgla, siltumtīklu izbūvi, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas tīklu izbūvi, logu nomaiņu, jumta, fasādes un pamatu siltināšanas darbus, energoefektīva fasādes apgaismojuma nomaiņu uz LED tipa gaismekļiem, pilna zibensaizsardzības sistēmas pārbūvi un jaunizbūvi u.c. darbus.
Īstenojot 1. mērķi, joprojām aktuāls jautājums ir par 2. mērķa īstenošanu, jo neizbūvējot dekorāciju darbnīcu un neuzlabojot funkcionālās darbības Valmieras drāmas teātrī, nav iespējams nodrošināt atbilstošu dekorāciju ražošanas, uzstādīšanas un uzglabāšanas procesu, kā arī saglabājas daļa esošo inženiertīklu (telpās, kurās netiek veikti pārbūves darbi). Īstenojot 2. mērķa darbus būs iespējams samazināt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” izdevumus dekorāciju noliktavu nomai un to transportēšanai teātra izrāžu vajadzībām, tādējādi samazinot valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” izdevumus izrādes veidošanas procesā. Veicot ieguldījumus 1. mērķa īstenošanai, bet neīstenojot 2. mērķi, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” nevarēs veikt augstas efektivitātes saimnieciskās darbības. Tāpat nepieciešams finansējums jau iesākto būvdarbu pabeigšanai un aprīkojuma iegādei.
Ņemot vērā kultūras infrastruktūras kritisko lomu augstvērtīga kultūras piedāvājuma sniegšanā un ņemot vērā NAP2027 un Kultūrpolitikas pamatnostādnēs noteiktos nozīmīgākos projektus, kuru īstenošana ir nākamo gadu prioritāte, 5.1.1.7. pasākuma “Reģionālās kultūras infrastruktūras attīstība kultūras pakalpojumu pieejamības uzlabošana” (turpmāk – 5.1.1.7. pasākums) ietvaros paredzēts risināt šādus kultūras infrastruktūras projektus:
Kultūras mantojuma jomā galvenā prioritāte ir Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūra.
Ar Ministru kabineta 2020. gada 4. decembra rīkojumu Nr. 737 “Par konceptuālo ziņojumu “Par Latvijas Nacionālā arhīva ēku kritisko stāvokli un turpmāko rīcību” tika apstiprināts konceptuālais ziņojums “Par Latvijas Nacionālā arhīva ēku kritisko stāvokli un turpmāko rīcību” (turpmāk – Konceptuālais ziņojums), lai rastu jautājumu par Latvijas Nacionālā arhīva funkciju veikšanai izmantoto nekustamo īpašumu (kopumā 22 nekustamajiem īpašumiem visā Latvijas teritorijā ar kopējo ēku platību 87 609,1 m2) kritisko stāvokli un rastu funkciju veikšanai piemērotu, saimnieciski izdevīgu risinājumu turpmākai Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras attīstībai. Atbilstoši Konceptuālā ziņojuma izvērtējumam 90 procenti Latvijas Nacionālā arhīva nekustamo īpašumu vidējais nolietojums pārsniedz 30 procentus – apdraudēta droša nekustamā īpašuma ekspluatācija. Neveicot ieguldījumus ēku tehniskā stāvokļa uzlabošanā, pakāpeniski tuvāko piecu līdz15 gadu laikā vairs nebūs pieļaujama nekustamo īpašumu ekspluatācija. septiņos nekustamajos īpašumos, kuros Latvijas Nacionālais arhīvs izmantotās ēkās ar kopējo kvadratūru 21 886,4 m2 ēku konstruktīvais nolietojums ir 40 procenti un vairāk, 11 nekustamos īpašumos ar kopējo ēku kvadratūru 39 942 m2 ēku konstruktīvais nolietojums ir robežās no 30 līdz 40 procentiem, savukārt tikai divi nekustamie īpašumi ar kopējo ēku kvadratūru 25 018 m2 ēku konstruktīvais nolietojums ir zem 30 procentiem. Arhīva glabātavu telpās nav nodrošināts mikroklimats un drošība atbilstoši prasībām – apdraudēta nacionālā dokumentārā mantojuma saglabāšana nākamajām paaudzēm. Ēku infrastruktūra – apkures, ventilācijas, ugunsdrošības, elektroapgādes un ūdensapgādes sistēmas – ir novecojušas un nolietojušās. Arhīvu glabātavu aizpildījums ir 93,4 procenti (dati uz 2018. gada 30. decembri) – no 2025. gada Latvijas Nacionālais arhīvs būs spiest pārtraukt pieņemt valsts iestāžu dokumentus. Vidēji valstī ir aizpildīti 93,4 procenti no glabātavu platībām. 15 procenti no kopējās nekustamo īpašumu platības ir neizmantotās telpas – sesto daļu esošo telpu šobrīd nevar izmantot Latvijas Nacionālā arhīva darbības nodrošināšanai, jo tās nav pielāgotas glabātavu vai citu Latvijas Nacionālā arhīva funkciju izpildei. Latvijas Nacionālā arhīva pakalpojumi nav pieejami personām ar īpašām vajadzībām un nekustamajos īpašumos ir zemā energoefektivitāte. Ar Konceptuālo ziņojumu tika izvērtētas trīs alternatīvas un apstiprināta alternatīva Nr. 3 – izveidot Latvijas Nacionālā arhīva Vidzemes reģiona centru Cēsīs, lai nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru Latvijas Nacionālā arhīva pilnvērtīgai darbībai, tai skaitā nodrošinot nepārtrauktību normatīvos aktos noteikto patstāvīgi glabājamo dokumentu saglabāšanā;
Nacionālas nozīmes kultūras organizācijas infrastruktūra – Valmieras drāmas teātra renovācijas projekts.
Valmieras drāmas teātrim ir nozīmīga loma profesionālās teātru mākslas attīstības veicināšanā. Lai nodrošinātu profesionālā teātra mākslas daudzveidību un pieejamību visai sabiedrībai, Kultūras ministrija ir noslēgusi ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” līdzdarbības līgumu par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā, kas ietver tādus uzdevumus, kā iestudēt daudzveidīgas un kvalitatīvas teātra izrādes, nodrošinot repertuāra plašumu un veicinot jaunradi, nodrošināt profesionālās teātra mākslas pieejamību Latvijas sabiedrībai, primāri – Vidzemes reģionā, sekmējot kultūras procesa decentralizāciju, ar teātra izrāžu starpniecību nodrošināt kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai, apgūt starptautisko pieredzi teātra mākslas jomā, veicinot izcilību, nodrošināt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju.
NAP2027 rīcības virziena “Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai” 380. uzdevumam “Kultūras un sporta pakalpojumu un infrastruktūras kartēšana un reģionālās koordinēšanas sistēmas izveidošana, lai attīstītu un efektīvi izmantotu esošo kultūras un sporta infrastruktūru un investētu jaunas infrastruktūras radīšanā” ir noteikts pasākums “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to pieejamību, attīstot kultūras pakalpojumus”, kura ietvaros viens no prioritāri veicamajiem uzdevumiem ir Valmieras drāmas teātra dekorāciju kompleksa izveide, iekštelpu atjaunošana.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.2. pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās” ietvaros īsteno projektu “Energoefektivitātes paaugstināšana Valmieras drāmas teātrī Lāčplēša ielā 4, Valmierā” (projekta Nr. 4.2.1.2/18/I/019) un ir uzsākta Eiropas Savienības fondu projekta projektēšanas būvniecības dokumentācijas izstrāde. Sākotnējā projekta “Energoefektivitātes paaugstināšana un dekorācijas darbnīcu izveide Valmieras drāmas teātrī Lāčplēša ielā 4, Valmierā” (projekta Nr. 4.2.1.2/18/I/019) tika izvirzīti divi mērķi:
1. mērķis – energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi;
2. mērķis – dekorāciju darbnīcas izveide un funkcionālās darbības uzlabošana Valmieras drāmas teātrī.
Atbilstoši 2018. gada 4. oktobra ēkas (būves) tehniskās apsekošanas atzinumam, kurā tika ieteikts paredzēt un veikt ēkas kompleksa energoefektivitātes pasākumu kopumu, kā arī paredzēt ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšanu, pastiprināt un no jauna izbūvēt pārsegumus, savilkt sienas, kuras bija sākušas atdalīties, pastiprināt kraujas malu un izbūvēt sekantes sienu pie apaļās zāles, izbūvēt mūsdienu normatīviem atbilstošas evakuācijas kāpņu telpas un veikt virkni citu būvdarbu, kuri tiešā veidā saistīti ar energoefektivitātes paaugstināšanu, tai skaitā siltummezgla, siltumtīklu izbūvi, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas tīklu izbūvi, logu nomaiņu, jumta, fasādes un pamatu siltināšanas darbus, energoefektīva fasādes apgaismojuma nomaiņu uz LED tipa gaismekļiem, pilna zibensaizsardzības sistēmas pārbūvi un jaunizbūvi u.c. darbus.
Īstenojot 1. mērķi, joprojām aktuāls jautājums ir par 2. mērķa īstenošanu, jo neizbūvējot dekorāciju darbnīcu un neuzlabojot funkcionālās darbības Valmieras drāmas teātrī, nav iespējams nodrošināt atbilstošu dekorāciju ražošanas, uzstādīšanas un uzglabāšanas procesu, kā arī saglabājas daļa esošo inženiertīklu (telpās, kurās netiek veikti pārbūves darbi). Īstenojot 2. mērķa darbus būs iespējams samazināt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” izdevumus dekorāciju noliktavu nomai un to transportēšanai teātra izrāžu vajadzībām, tādējādi samazinot valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” izdevumus izrādes veidošanas procesā. Veicot ieguldījumus 1. mērķa īstenošanai, bet neīstenojot 2. mērķi, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valmieras drāmas teātris” nevarēs veikt augstas efektivitātes saimnieciskās darbības. Tāpat nepieciešams finansējums jau iesākto būvdarbu pabeigšanai un aprīkojuma iegādei.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu maksimāli efektīvu kultūras infrastruktūras attīstību un stiprinātu kultūras mantojuma saglabāšanu, ilgtspējību un pieejamību, NAP2027 rīcības virziena “Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai” 369. uzdevuma “Valsts un pašvaldību institūciju, izglītības iestāžu, privātā sektora un nevalstisko organizāciju sadarbība koordinētai sporta un kultūras infrastruktūras (t.sk. kultūras pieminekļi, sakrālais mantojums) izmantošanai un aktīvā tūrisma attīstība iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, īstenojot starpinstitucionālus un starpsektorālus kopprojektus un aktivitātes” ietvaros paredzēta reģionālās kultūras infrastruktūras izveide ar mērķi nodrošināt publisko pakalpojumu plašāku pieejamību un publiskās vides kvalitātes uzlabošanu – arhīvu infrastruktūras uzlabošana un kapacitātes palielināšana, reģionālo muzeju krātuvju izveide.
Eiropas Komisija 2022. gada 21. oktobrī apstiprināja Partnerības līgumu Eiropas Savienības investīciju fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodam, kas nosaka, ka politikas mērķa “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību” ietvaros atbalsts plānots arī kultūras mantojuma infrastruktūras saglabāšanai un tūrisma potenciāla attīstīšanai un jaunu pakalpojumu attīstībai, veicinot kultūras resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai pašvaldībās un sabiedrības iesaisti kultūras un telpiskās plānošanas procesos, tai skaitā, ar Jaunā Eiropas Bauhaus nacionālā kontaktpunkta starpniecību sekmējot sabiedrības izglītošanu, izpratni un iesaisti kvalitatīvas arhitektūras, dzīves vides veidošanā un lēmumu pieņemšanā, tostarp stiprinot izpratni vietējās kopienās par kvalitatīvu dzīvesvidi, kā arī stimulējot vietas piederības sajūtu un apziņu.
Eiropas Komisija 2022. gada 25. novembrī apstiprināja Latvijas izstrādāto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam (turpmāk – programma). Saskaņā ar programmā noteiktajām investīcijām programmas 5.1. prioritātes “Reģionu līdzsvarota attīstība” 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana” 5.1.1.7. pasākuma ietvaros paredzēta nacionālas vai reģionālas nozīmes kultūras infrastruktūras būvniecībai, atjaunošanai un restaurācijai, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju, pilnveidojot esošo pakalpojumu vai izveidojot jaunu, kā arī integrējot projektos inovatīvus risinājumus, kas ļauj attīstīt kultūras satura digitālo piedāvājumu.
Plānots, ka 5.1.1.7. pasākuma investīcijas risinās NAP2027 un Kultūrpolitikas pamatnostādnēs identificētos izaicinājumus un veicinās noteikto uzdevumu izpildi.
Projekta ietvaros investīcijas plānotas objektos un infrastruktūrā, veicinot sociālo iekļaušanu, tai skaitā, uzlabojot kultūras objektu pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un stiprinot vietējo iedzīvotāju kopienas jaunas sociālās dinamikas radīšanai un nodrošinot pievilcīgu vidi vietējiem iedzīvotājiem.
5.1.1.7. pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs ir Cēsu novada pašvaldība un valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”. Projekta iesniedzējs 5.1.1.7. pasākuma ietvaros projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri – pašvaldību, pašvaldības iestādu, pašvaldības kapitālsabiedrību vai valsts kapitālsabiedrību, kuras īpašumā, turējumā, ilgtermiņa nomā vai nodibinātas apbūves tiesības, bezatlīdzības lietošanā vai valdījumā atrodas kultūras infrastruktūras objekts vai publiskā ārtelpa, kurā plānotas investīcijas.
5.1.1.7. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāk kā 17 400 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums granta veidā ne vairāk kā – 14 790 000 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums, pašvaldības finansējums un privātais finansējums) (turpmāk – nacionālais finansējums) – ne mazāk kā 2 610 000 euro.
5.1.1.7. pasākuma projektu iesniegumu atlasi var uzsākt un līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu var slēgt, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 24. jūnija regulas 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 86. pantā noteikto, ka elastības finansējuma apjoms ir 50 procenti no dalībvalstij pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 2026. gadam un 2027. gadam, attiecīgi 5.1.1.7. pasākumam pieejamais kopējais finansējums līdz 2025. gada 31. decembrim, lai slēgtu līgumu vai vienošanos par projektu īstenošanu, ir ne vairāk kā 14 655 580 euro, tai skaitā ERAF finansējums granta veidā 12 457 243 euro un valsts budžeta finansējums 2 198 337 euro.
5.1.1.7. pasākuma ERAF finansējums 14 790 000 euro apmērā atbilst 166. intervences kodam „Kultūras mantojuma aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un kultūras pakalpojumi”.
Projekts nosaka 5.1.1.7. pasākuma ietvaros plānotos projekta līmeņa iznākuma rādītāju un rezultāta rādītāju:
Projekts nosaka avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru, paredzot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Šāds avansa apjoms pieļaujams, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pēc iespējas ātrāku projektu īstenošanas uzsākšanu. Ir pieļaujams, ka par projekta būvniecības darbībām projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī jau ir noslēgts būvdarbu līgums un uzsākti būvdarbi. Avansa apjoms katram projektam ir nosakāms individuāli. Nosakot projekta avansa apmēru, ņem vērā finansējuma saņēmēja spēja sešu mēnešu laikā pēc avansa maksājuma saņemšanas iesniegt sadarbības iestādē maksājuma pieprasījumu piešķirtā avansa maksājuma apmērā. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.
Projekts nosaka, ka 5.1.1.7. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas sekmē 5.1.1.7. pasākuma un uzraudzības rādītāju sasniegšanu:
1. nacionālu vai reģionālu kultūras infrastruktūras, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju attīstīšana;
2. ar kultūras infrastruktūru saistītās teritorijas labiekārtošana;
3. jaunu pakalpojumu izveide vai esošā pilnveide, paplašinot kultūras infrastruktūras saturisko piedāvājumu;
4. projekta vadības nodrošināšana;
5. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.
Projektā paredzētas attiecināmās izmaksas, kas nepieciešamas projektā plānoto darbību īstenošanai. Attiecināmajās izmaksās ir iekļaujamas projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, jaunas būves būvniecības, esošas būves pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas izmaksas, teritorijas labiekārtošana, kas nepieciešama teritorijas un objektu funkcionalitātes nodrošināšanai, projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras darbībai nepieciešamo iekārtu un stacionārā aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, telpu aprīkošana un pielāgošana kultūras pakalpojumu sniegšanai, kas nepieciešama būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā, projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas, būvuzraudzības, autoruzraudzības un būvprojekta izstrādes izmaksas.
Izstrādājot Projektu, ir ņemtas vērā ar valsts atbalsta komercdarbībai saņemšanu saistītās normas. Projekta ietvaros ir pieļaujams saderīgs valsts atbalsts komercdarbībai saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Regula Nr.651/2014) 53. pantu. Valsts atbalsts komercdarbībai tiek piešķirts Regulas Nr.651/2014 53. panta 2. punktā minētajiem kultūras mērķiem un darbībām.
Atbilstoši 2016. gada 19. jūlija Eiropas Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu) 33. un 34. punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības, ņemot vērā to īpašo raksturu, var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi būt tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, tādējādi publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts. Eiropas Komisija uzskata, ka publiskā finansējuma piešķiršana kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumam, kas visai sabiedrībai pieejams bez maksas, kalpo tīri sociālam un kultūras mērķim, kam nav saimnieciska rakstura. Tāpat arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas vai dabas aizsardzības pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Turklāt Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu 36. punktā ir noteikts, ka daudzi kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumi objektīvi ir neaizstājami (piemēram, valsts arhīvu, kuros atrodas unikāli dokumenti, pārvaldība), un tādējādi tiem nav reāla tirgus. Eiropas Komisija uzskata, ka arī šie pasākumi kvalificētos kā tādi, kam nav saimnieciska rakstura.
Vienlaikus Eiropas Komisija ir secinājusi – kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumiem, kuriem nav saimnieciska rakstura, nav jāveic novērtējums par to, vai iespējamais publiskais finansējums varētu ietekmēt tirdzniecību, savukārt kultūras pasākumi un subjekti, kuri veic saimniecisku darbību, diez vai pārvilinātu lietotājus vai apmeklētājus, kuri izmanto līdzīgu piedāvājumu citās dalībvalstīs. Eiropas Komisija uzskata, ka potenciāls ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm piemīt tikai finansējumam, kuru piešķir lielām un plaši pazīstamām kādas dalībvalsts kultūras iestādēm un pasākumiem, ko plaši reklamē ārpus to vietējā reģiona.
Projekts nosaka, kad netiek piemēroti Regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi jeb sniegtais atbalsts nav uzskatāms par valsts atbalstu komercdarbībai, ja:
1. projektam nav saimnieciska rakstura, jo pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir 50 procenti, vai mazāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā;
2. ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir lielāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta, tad projektam ir saimniecisks raksturs, tomēr tas nav kvalificējams kā valsts atbalsts komercdarbībai, ja projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Eiropas Komisija ir norādījusi, ka pastāv virkne pasākumu, kuriem ir vienīgi vietēja mēroga ietekme, un tādējādi tas neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Minētajos gadījumos Eiropas Komisija ir norādījusi, ka saņēmējs attiecīgas preces vai pakalpojumus piedāvā ierobežotā dalībvalsts teritorijā, un diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus, tāpēc nav uzskatāms, ka pasākums izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumu vai uzņēmējdarbības apstākļiem. Arī publiskais atbalsts, kas sniegts kultūras produktiem, kuriem valodas un ģeogrāfisku iemeslu dēļ ir ierobežota, vietēja rakstura auditorija, nevar ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.
Lai pārliecinātos par to, ka projektam, kuram ir saimniecisks raksturs, nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, papildus tiek piemērots kāds no šādiem izvērtēšanas kritērijiem:
1. 85 procenti un vairāk no visiem kultūras jomā sniegto pakalpojumu saņēmējiem/apmeklētājiem atbalstītajā objektā gadā ir Latvijas iedzīvotāji;
2. īstenotie kultūras pasākumi (koncerti, izrādes, performances u.c.) pārsvarā notiek latviešu valodā;
3. objekts netiek plaši reklamēts ārpus Latvijas teritorijas (netiek veiktas starptautiskas mārketinga aktivitātes u.c. darbības pārrobežu reklāmas jomā).
Par kultūras jomas pakalpojuma sniedzēju uzskatāms tāds pakalpojuma sniedzējs, kas darbojas kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā, atbilstoši Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu[1] 33. un 34. punktā noteiktajam.
Projekts nosaka, ja projekta iesniedzējs pretendē uz komercdarbības atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 53.pantu, jāievēro šādi nosacījumi:
1. projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli;
2. ir pieļaujams veikt papildpakalpojumus, kuriem nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu) ir norādīts, ka publiskais finansējums parastajiem papildpakalpojumiem (piemēram, restorāniem, veikaliem vai maksas stāvvietām), infrastruktūrās, kuras izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, parasti neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo šie parastie papildpakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību. Tāpat arī atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumam kafejnīcas, suvenīru veikali, kā arī stāvvietas, kuras nepieciešamas kultūras objekta apmeklētājiem, tiek ieskaitītas kultūras infrastruktūras un kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai;
3. valsts atbalsta kumulācijas gadījumā finansējuma saņēmējs sadarbības iestādei sniedz informāciju, vai par tām pašām attiecināmajām izmaksām ir plānots vai jau piešķirts atbalsts, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēja nosaukumu, atbalsta pasākumu, plānoto vai piešķirto atbalsta summu un atbalsta intensitāti, lai varētu izvērtēt, vai netiek pārsniegtas atbalsta apvienošanas normas;
4. finansējuma saņēmējs ar valsts atbalstu komercdarbībai saistīta projekta dokumentāciju glabā visu projekta pārskata periodu (projekta dzīves ciklu), sākot no dienas, kad tam ir piešķirts individuālais valsts atbalsts komercdarbībai saskaņā ar šiem noteikumiem;
5. ja valsts atbalstu komercdarbībai sniedz saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 53. pantu un ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā), nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās sadarbības iestādei atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības;
6. atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam, atbalsta sniedzējam noteikts pienākums atgūt nelikumīgo komercdarbības atbalstu gadījumos, kad Eiropas Komisija nav pieņēmusi lēmumu par nelikumīga un nesaderīga ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu atbalsta atgūšanu, kā arī to, ka nelikumīgs valsts atbalsts ir atgūstams, kad citas institūcijas konstatē nelikumīga atbalsta piešķiršanas gadījumus (tai skaitā Eiropas Komisija);
7. ja ir pārkāptas Regulas Nr. 651/2014 prasības, vai ir konstatēts, ka ar saimniecisku raksturu nesaistīts projekts kļūst par projektu, kura ietvaros tiek sniegts valsts atbalsts komercdarbībai, un tam nav iespējams piemērot Regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Saskaņā ar valsts atbalsta principiem ar jēdzienu “līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta” Projekta kontekstā saprotam tādu finansiālu ieguldījumu no projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera līdzekļiem – saimnieciskajiem resursiem vai ārējiem finanšu resursiem, kas nesatur nekādu publisko finansiālo atbalstu. Līdzekļi, kas ir brīvi no valsts atbalsta (tai skaitā nav saņemts valsts vai pašvaldību galvojums, vai valsts vai pašvaldības aizdevums uz atvieglotiem nosacījumiem) ir iegūti saimnieciskās darbības rezultātā vai piesaistīti kā aizņēmums (ārējais finansējums) uz tirgus nosacījumiem.
[1]Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2016.262.01.0001.01.LAV&toc=OJ:C:2016:262:TOC
Eiropas Komisija 2022. gada 21. oktobrī apstiprināja Partnerības līgumu Eiropas Savienības investīciju fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodam, kas nosaka, ka politikas mērķa “Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību” ietvaros atbalsts plānots arī kultūras mantojuma infrastruktūras saglabāšanai un tūrisma potenciāla attīstīšanai un jaunu pakalpojumu attīstībai, veicinot kultūras resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai pašvaldībās un sabiedrības iesaisti kultūras un telpiskās plānošanas procesos, tai skaitā, ar Jaunā Eiropas Bauhaus nacionālā kontaktpunkta starpniecību sekmējot sabiedrības izglītošanu, izpratni un iesaisti kvalitatīvas arhitektūras, dzīves vides veidošanā un lēmumu pieņemšanā, tostarp stiprinot izpratni vietējās kopienās par kvalitatīvu dzīvesvidi, kā arī stimulējot vietas piederības sajūtu un apziņu.
Eiropas Komisija 2022. gada 25. novembrī apstiprināja Latvijas izstrādāto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam (turpmāk – programma). Saskaņā ar programmā noteiktajām investīcijām programmas 5.1. prioritātes “Reģionu līdzsvarota attīstība” 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana” 5.1.1.7. pasākuma ietvaros paredzēta nacionālas vai reģionālas nozīmes kultūras infrastruktūras būvniecībai, atjaunošanai un restaurācijai, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju, pilnveidojot esošo pakalpojumu vai izveidojot jaunu, kā arī integrējot projektos inovatīvus risinājumus, kas ļauj attīstīt kultūras satura digitālo piedāvājumu.
Plānots, ka 5.1.1.7. pasākuma investīcijas risinās NAP2027 un Kultūrpolitikas pamatnostādnēs identificētos izaicinājumus un veicinās noteikto uzdevumu izpildi.
Projekta ietvaros investīcijas plānotas objektos un infrastruktūrā, veicinot sociālo iekļaušanu, tai skaitā, uzlabojot kultūras objektu pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un stiprinot vietējo iedzīvotāju kopienas jaunas sociālās dinamikas radīšanai un nodrošinot pievilcīgu vidi vietējiem iedzīvotājiem.
5.1.1.7. pasākuma ietvaros projekta iesniedzējs ir Cēsu novada pašvaldība un valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”. Projekta iesniedzējs 5.1.1.7. pasākuma ietvaros projekta īstenošanai var piesaistīt sadarbības partneri – pašvaldību, pašvaldības iestādu, pašvaldības kapitālsabiedrību vai valsts kapitālsabiedrību, kuras īpašumā, turējumā, ilgtermiņa nomā vai nodibinātas apbūves tiesības, bezatlīdzības lietošanā vai valdījumā atrodas kultūras infrastruktūras objekts vai publiskā ārtelpa, kurā plānotas investīcijas.
5.1.1.7. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāk kā 17 400 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums granta veidā ne vairāk kā – 14 790 000 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums, pašvaldības finansējums un privātais finansējums) (turpmāk – nacionālais finansējums) – ne mazāk kā 2 610 000 euro.
5.1.1.7. pasākuma projektu iesniegumu atlasi var uzsākt un līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu var slēgt, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2021. gada 24. jūnija regulas 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 86. pantā noteikto, ka elastības finansējuma apjoms ir 50 procenti no dalībvalstij pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 2026. gadam un 2027. gadam, attiecīgi 5.1.1.7. pasākumam pieejamais kopējais finansējums līdz 2025. gada 31. decembrim, lai slēgtu līgumu vai vienošanos par projektu īstenošanu, ir ne vairāk kā 14 655 580 euro, tai skaitā ERAF finansējums granta veidā 12 457 243 euro un valsts budžeta finansējums 2 198 337 euro.
5.1.1.7. pasākuma ERAF finansējums 14 790 000 euro apmērā atbilst 166. intervences kodam „Kultūras mantojuma aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un kultūras pakalpojumi”.
Projekts nosaka 5.1.1.7. pasākuma ietvaros plānotos projekta līmeņa iznākuma rādītāju un rezultāta rādītāju:
| Objekts | Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits | Atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāji (sasniedzamā vērtība 2029.gadā (skaits)) |
| Latvijas Nacionālā arhīva Vidzemes reģiona centrs | 1 | 3 000 |
| Valmieras drāmas teātris | 1 | 60 000 |
Projekts nosaka avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru, paredzot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Šāds avansa apjoms pieļaujams, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pēc iespējas ātrāku projektu īstenošanas uzsākšanu. Ir pieļaujams, ka par projekta būvniecības darbībām projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī jau ir noslēgts būvdarbu līgums un uzsākti būvdarbi. Avansa apjoms katram projektam ir nosakāms individuāli. Nosakot projekta avansa apmēru, ņem vērā finansējuma saņēmēja spēja sešu mēnešu laikā pēc avansa maksājuma saņemšanas iesniegt sadarbības iestādē maksājuma pieprasījumu piešķirtā avansa maksājuma apmērā. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.
Projekts nosaka, ka 5.1.1.7. pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas sekmē 5.1.1.7. pasākuma un uzraudzības rādītāju sasniegšanu:
1. nacionālu vai reģionālu kultūras infrastruktūras, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju attīstīšana;
2. ar kultūras infrastruktūru saistītās teritorijas labiekārtošana;
3. jaunu pakalpojumu izveide vai esošā pilnveide, paplašinot kultūras infrastruktūras saturisko piedāvājumu;
4. projekta vadības nodrošināšana;
5. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.
Projektā paredzētas attiecināmās izmaksas, kas nepieciešamas projektā plānoto darbību īstenošanai. Attiecināmajās izmaksās ir iekļaujamas projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, jaunas būves būvniecības, esošas būves pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas izmaksas, teritorijas labiekārtošana, kas nepieciešama teritorijas un objektu funkcionalitātes nodrošināšanai, projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras darbībai nepieciešamo iekārtu un stacionārā aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, telpu aprīkošana un pielāgošana kultūras pakalpojumu sniegšanai, kas nepieciešama būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā, projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas, būvuzraudzības, autoruzraudzības un būvprojekta izstrādes izmaksas.
Izstrādājot Projektu, ir ņemtas vērā ar valsts atbalsta komercdarbībai saņemšanu saistītās normas. Projekta ietvaros ir pieļaujams saderīgs valsts atbalsts komercdarbībai saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – Regula Nr.651/2014) 53. pantu. Valsts atbalsts komercdarbībai tiek piešķirts Regulas Nr.651/2014 53. panta 2. punktā minētajiem kultūras mērķiem un darbībām.
Atbilstoši 2016. gada 19. jūlija Eiropas Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu) 33. un 34. punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības, ņemot vērā to īpašo raksturu, var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi būt tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, tādējādi publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts. Eiropas Komisija uzskata, ka publiskā finansējuma piešķiršana kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumam, kas visai sabiedrībai pieejams bez maksas, kalpo tīri sociālam un kultūras mērķim, kam nav saimnieciska rakstura. Tāpat arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas vai dabas aizsardzības pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Turklāt Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu 36. punktā ir noteikts, ka daudzi kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumi objektīvi ir neaizstājami (piemēram, valsts arhīvu, kuros atrodas unikāli dokumenti, pārvaldība), un tādējādi tiem nav reāla tirgus. Eiropas Komisija uzskata, ka arī šie pasākumi kvalificētos kā tādi, kam nav saimnieciska rakstura.
Vienlaikus Eiropas Komisija ir secinājusi – kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākumiem, kuriem nav saimnieciska rakstura, nav jāveic novērtējums par to, vai iespējamais publiskais finansējums varētu ietekmēt tirdzniecību, savukārt kultūras pasākumi un subjekti, kuri veic saimniecisku darbību, diez vai pārvilinātu lietotājus vai apmeklētājus, kuri izmanto līdzīgu piedāvājumu citās dalībvalstīs. Eiropas Komisija uzskata, ka potenciāls ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm piemīt tikai finansējumam, kuru piešķir lielām un plaši pazīstamām kādas dalībvalsts kultūras iestādēm un pasākumiem, ko plaši reklamē ārpus to vietējā reģiona.
Projekts nosaka, kad netiek piemēroti Regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi jeb sniegtais atbalsts nav uzskatāms par valsts atbalstu komercdarbībai, ja:
1. projektam nav saimnieciska rakstura, jo pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir 50 procenti, vai mazāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā;
2. ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir lielāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta, tad projektam ir saimniecisks raksturs, tomēr tas nav kvalificējams kā valsts atbalsts komercdarbībai, ja projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Eiropas Komisija ir norādījusi, ka pastāv virkne pasākumu, kuriem ir vienīgi vietēja mēroga ietekme, un tādējādi tas neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Minētajos gadījumos Eiropas Komisija ir norādījusi, ka saņēmējs attiecīgas preces vai pakalpojumus piedāvā ierobežotā dalībvalsts teritorijā, un diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus, tāpēc nav uzskatāms, ka pasākums izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumu vai uzņēmējdarbības apstākļiem. Arī publiskais atbalsts, kas sniegts kultūras produktiem, kuriem valodas un ģeogrāfisku iemeslu dēļ ir ierobežota, vietēja rakstura auditorija, nevar ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.
Lai pārliecinātos par to, ka projektam, kuram ir saimniecisks raksturs, nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, papildus tiek piemērots kāds no šādiem izvērtēšanas kritērijiem:
1. 85 procenti un vairāk no visiem kultūras jomā sniegto pakalpojumu saņēmējiem/apmeklētājiem atbalstītajā objektā gadā ir Latvijas iedzīvotāji;
2. īstenotie kultūras pasākumi (koncerti, izrādes, performances u.c.) pārsvarā notiek latviešu valodā;
3. objekts netiek plaši reklamēts ārpus Latvijas teritorijas (netiek veiktas starptautiskas mārketinga aktivitātes u.c. darbības pārrobežu reklāmas jomā).
Par kultūras jomas pakalpojuma sniedzēju uzskatāms tāds pakalpojuma sniedzējs, kas darbojas kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā, atbilstoši Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu[1] 33. un 34. punktā noteiktajam.
Projekts nosaka, ja projekta iesniedzējs pretendē uz komercdarbības atbalstu saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 53.pantu, jāievēro šādi nosacījumi:
1. projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli;
2. ir pieļaujams veikt papildpakalpojumus, kuriem nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Paziņojumā par valsts atbalsta jēdzienu) ir norādīts, ka publiskais finansējums parastajiem papildpakalpojumiem (piemēram, restorāniem, veikaliem vai maksas stāvvietām), infrastruktūrās, kuras izmanto galvenokārt tikai nesaimnieciskajai darbībai, parasti neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo šie parastie papildpakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību. Tāpat arī atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumam kafejnīcas, suvenīru veikali, kā arī stāvvietas, kuras nepieciešamas kultūras objekta apmeklētājiem, tiek ieskaitītas kultūras infrastruktūras un kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai;
3. valsts atbalsta kumulācijas gadījumā finansējuma saņēmējs sadarbības iestādei sniedz informāciju, vai par tām pašām attiecināmajām izmaksām ir plānots vai jau piešķirts atbalsts, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēja nosaukumu, atbalsta pasākumu, plānoto vai piešķirto atbalsta summu un atbalsta intensitāti, lai varētu izvērtēt, vai netiek pārsniegtas atbalsta apvienošanas normas;
4. finansējuma saņēmējs ar valsts atbalstu komercdarbībai saistīta projekta dokumentāciju glabā visu projekta pārskata periodu (projekta dzīves ciklu), sākot no dienas, kad tam ir piešķirts individuālais valsts atbalsts komercdarbībai saskaņā ar šiem noteikumiem;
5. ja valsts atbalstu komercdarbībai sniedz saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 53. pantu un ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā), nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās sadarbības iestādei atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības;
6. atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam, atbalsta sniedzējam noteikts pienākums atgūt nelikumīgo komercdarbības atbalstu gadījumos, kad Eiropas Komisija nav pieņēmusi lēmumu par nelikumīga un nesaderīga ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu atbalsta atgūšanu, kā arī to, ka nelikumīgs valsts atbalsts ir atgūstams, kad citas institūcijas konstatē nelikumīga atbalsta piešķiršanas gadījumus (tai skaitā Eiropas Komisija);
7. ja ir pārkāptas Regulas Nr. 651/2014 prasības, vai ir konstatēts, ka ar saimniecisku raksturu nesaistīts projekts kļūst par projektu, kura ietvaros tiek sniegts valsts atbalsts komercdarbībai, un tam nav iespējams piemērot Regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Saskaņā ar valsts atbalsta principiem ar jēdzienu “līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta” Projekta kontekstā saprotam tādu finansiālu ieguldījumu no projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera līdzekļiem – saimnieciskajiem resursiem vai ārējiem finanšu resursiem, kas nesatur nekādu publisko finansiālo atbalstu. Līdzekļi, kas ir brīvi no valsts atbalsta (tai skaitā nav saņemts valsts vai pašvaldību galvojums, vai valsts vai pašvaldības aizdevums uz atvieglotiem nosacījumiem) ir iegūti saimnieciskās darbības rezultātā vai piesaistīti kā aizņēmums (ārējais finansējums) uz tirgus nosacījumiem.
[1]Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2016.262.01.0001.01.LAV&toc=OJ:C:2016:262:TOC
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Īstenojot projektus tiks attīstīta kultūras infrastruktūra un publiskā ārtelpa, uzlabojot kultūras pakalpojumus un to pieejamību sabiedrībai.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Vērtējot Projekta īstenošanas ietekmi uz administratīvajām procedūrām, ir identificējams administratīvā sloga palielinājums potenciālajiem finansējuma saņēmējiem un Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
4 675 000
0
2 491 435
1 868 555
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
4 675 000
0
2 491 435
1 868 555
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
5 500 000
0
2 931 100
2 198 300
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
4 675 000
0
2 491 435
1 868 555
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
825 000
0
439 665
329 745
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-825 000
0
-439 665
-329 745
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
-825 000
0
-439 665
-329 745
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-825 000
-439 665
-329 745
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
-825 000
-439 665
-329 745
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
5.1.1.7.pasākuma ietvaros plānotais kopējais finansējums ar elastības finansējumu ir 17 400 000 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 14 790 000 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta līdzfinansējums un pašvaldības līdzfinansējums) – 2 610 000 euro.
5.1.1.7.pasākumam pieejamais kopējais finansējums līdz 2025.gada 31.decembrim, lai slēgtu līgumu vai vienošanos par projektu īstenošanu, ir 14 655 580 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums granta veidā 12 457 243 euro un nacionālais finansējums 2 198 337 euro.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ERAF daļa 85 procentu apmērā no projektu attiecināmajām izmaksām un nacionālā finansējuma (valsts budžeta līdzfinansējuma un pašvaldības līdzfinansējuma) daļa 15 procentu apmērā.
Kultūras ministrijas plānotās attiecīgās izdevumu proporcijas dalījumā pa gadiem indikatīvi ir šādas:
2024. gadā 5 500 000 euro; (ERAF 4 675 000 euro; nacionālais finansējums 825 000 euro);
2025. gadā 2 931 100 euro; (ERAF 2 491 435 euro; nacionālais finansējums 439 665 euro);
2026. gadā 2 198 300 euro; (ERAF 1 868 555 euro; nacionālais finansējums 329 745 euro);
2027. gadā 1 465 560 euro; (ERAF 1 245 726 euro; nacionālais finansējums 219 834 euro);
2028. gadā 1 465 560 euro; (ERAF 1 245 726 euro; nacionālais finansējums 219 834 euro);
2029. gadā 1 095 060 euro (bez elastības finansējuma: 2 744 420 euro) (ERAF 930 801 euro; nacionālais finansējums 164 259 euro).
5.1.1.7.pasākumam pieejamais kopējais finansējums līdz 2025.gada 31.decembrim, lai slēgtu līgumu vai vienošanos par projektu īstenošanu, ir 14 655 580 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums granta veidā 12 457 243 euro un nacionālais finansējums 2 198 337 euro.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ERAF daļa 85 procentu apmērā no projektu attiecināmajām izmaksām un nacionālā finansējuma (valsts budžeta līdzfinansējuma un pašvaldības līdzfinansējuma) daļa 15 procentu apmērā.
Kultūras ministrijas plānotās attiecīgās izdevumu proporcijas dalījumā pa gadiem indikatīvi ir šādas:
2024. gadā 5 500 000 euro; (ERAF 4 675 000 euro; nacionālais finansējums 825 000 euro);
2025. gadā 2 931 100 euro; (ERAF 2 491 435 euro; nacionālais finansējums 439 665 euro);
2026. gadā 2 198 300 euro; (ERAF 1 868 555 euro; nacionālais finansējums 329 745 euro);
2027. gadā 1 465 560 euro; (ERAF 1 245 726 euro; nacionālais finansējums 219 834 euro);
2028. gadā 1 465 560 euro; (ERAF 1 245 726 euro; nacionālais finansējums 219 834 euro);
2029. gadā 1 095 060 euro (bez elastības finansējuma: 2 744 420 euro) (ERAF 930 801 euro; nacionālais finansējums 164 259 euro).
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0651
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107.un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32013R1303
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
47. un 50.pants
28.3.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
64.panta 1.punkta “c” apakšpunkts
64.panta 1.punkta “c” apakšpunkts
36.punkts
36.punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107.un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
53. panta 6. punkts
15.punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
2. panta 18. punkts
24.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
2. panta 29. punkts un 30.punkts
37.punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
53.pants
39., 45., 50., 51. un 53.punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
53. panta 2. punkta "a", "b", “c”, “d” vai “e” apakšpunkts
41.1., 41.3. un 41.4.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
1.panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunkts, 3. punkts un 4. punkta "a" apakšpunkts
41.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
53. panta 10. punkts
41.2.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
53. panta 4. punkta “c” apakšpunkts
41.2.3.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
58. panta 4. punkts un 59. pants
42.punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
9. panta 1. punkta "c" apakšpunkts un 4. punkts
48.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
12. panta 1. punkts
48.2.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
2.panta 39.punkts
50.punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Atbildīgā iestāde atbilstoši Regulas Nr. 651/2014 11. panta a) apakšpunktā noteiktajam 20 darba dienu laikā pēc Projekta spēkā stāšanās nosūtīs Eiropas Komisijai kopsavilkuma informāciju par atbalsta programmu, izmantojot SANI 2 sistēmu atbilstoši kārtībai, kas noteikta Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 759 „Kārtība, kādā Eiropas Komisijā iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus un kopsavilkuma informāciju, un kārtība, kādā piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības”.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
68.a panta 1. punkts
33.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Ja līdz sabiedrības līdzdalības procesa beigām tiks saņemti sabiedrības pārstāvju komentāri, iebildumi un priekšlikumi, tad attiecīgi tie tiks vērtēti Projekta saskaņošanas procesā un attiecīgi tiks precizēts noteikumu projekts un anotācija pirms Projekta iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
2023. gada 2. martā rīkota arī konference “Informācijas piekļūstamība un vides pieejamība Kultūras ministrijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektos”.
2023. gada 2. martā rīkota arī konference “Informācijas piekļūstamība un vides pieejamība Kultūras ministrijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektos”.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Daļa no potenciālajiem projektu iesniedzējiem, tas ir, pašvaldības, pašvaldību iestādes, valsts akciju sabiedrības vai valsts kapitālsabiedrības.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
NAP2027 prioritātes “Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei” rīcības virziena “Cilvēku līdzdalība kultūras un sporta aktivitātēs” 364.progresa rādītājs “Mājsaimniecību izdevumi kultūrai un atpūtai no mājsaimniecību kopējiem patēriņa izdevumiem” un rīcības virziena “Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai” 377.progresa rādītājs “Kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā uz 100 iedzīvotājiem” un 378.progresa rādītājs “Ārvalstu vairākdienu ceļotāju Latvijā kopējie izdevumi, milj.”
(pieejams: https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027).
(pieejams: https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027).
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta īstenošanas rezultātā tiks īstenoti projekti, attīstot kultūras infrastruktūru un publisko ārtelpu, uzlabojot kultūras pakalpojumus un to pieejamību sabiedrībai.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta īstenošanas rezultātā tiks attīstīta nacionāla vai reģionāla kultūras infrastruktūra ar nacionālu nozīmi, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju un ņemot vērā specifiskas prasības, tiks iespēju robežās izpildītas prasības, lai projekti izpildītu nepieciešamās prasības principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanā.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta īstenošanas rezultātā tiks attīstīta nacionāla vai reģionāla kultūras infrastruktūra ar nacionālu nozīmi, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju un ņemot vērā specifiskas prasības, tiks iespēju robežās izpildītas prasības, lai projekti izpildītu nepieciešamās horizontālā principa “Klimatdrošināšana” ievērošanā.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplekts iekļauj specifisko atbilstības kritēriju par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu, kura ietvaros tiek vērtēts, vai projekta iesniedzējam projektā tiek paredzētas vismaz trīs vispārīgas un trīs specifiskās horizontālo principu darbības, un vismaz viens horizontālo principu rādītājs.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplekts iekļauj specifisko atbilstības kritēriju par horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” ievērošanu, kura ietvaros tiek vērtēts, vai projekta iesniedzējam projektā tiek paredzētas vismaz trīs vispārīgas un trīs specifiskās horizontālo principu darbības, un vismaz viens horizontālo principu rādītājs.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
5.1.1.7. pasākumam ir netieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” īstenošanu, savukārt uz horizontālo principu “Klimatdrošināšana” un “Energoefektivitāte pirmajā vietā” īstenošanu 5.1.1.7. pasākumam ir tieša ietekme.
5.1.1.7. ietvaros ir noteikta netieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājiem, ievērojot, ka projekta ietvaros tik uzkrāti dati par projekta ietekmi uz rādītāja - objektu skaits, kuros ERAF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība” sasniegšanu.
Atbilstoši tehniskajiem norādījumiem par principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, Projektam nav tieša negatīva ietekme uz principu “Nenodarīt būtisku kaitējumu”, tai skaitā uz šādiem vides mērķiem:
1) Klimata pārmaiņu mazināšana;
2) Pielāgošanas klimata pārmaiņām;
3) Ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) Aprites ekonomika, tostarp atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde;
5) Piesārņojuma novēršana un to kontrole gaisā, ūdenī vai zemē;
6) Bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
5.1.1.7. pasākuma ietvaros plānotās darbības neizraisīs negatīvu ietekmi un būtisku siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (tai skaitā infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu.
Lai veicinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti par ēku energoefektivitāti noteikto, Latvijā ir pastiprinātas prasības ēku energoefektivitātes minimālajam pieļaujamajam līmenim, energoefektivitātes novērtējumam apkurei atjaunojamām un pārbūvējamām ēkām no 2021. gada, tai skaitā no 2021. gada visām jaunām jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēku prasībām.
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā 2018/851/ES, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem noteiktos mērķus, projektu iesniedzējiem jāievēro Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumos Nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punktā un Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” 2. pielikumā noteiktās prasības, tostarp, ka nebīstamos būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju atkārtoti izmanto būvniecības objektā uz vietas (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) vai tos nodos sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai uzņēmumiem, kas saņēmuši atbilstošas piesārņojošās darbības atļaujas.
Ja projekta ietvaros tiek plānots nojaukt ēkas vai to daļas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošie izstrādājumi tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tajā skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē. Prasība ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos, uzraudzību saskaņā Ministru kabineta 2011. gada 26. aprīļa noteikumos Nr. 301 “Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu” un saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 852 “Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu” noteikto veic Valsts vides dienests un Veselības inspekcija.
Pielikumi