23-TA-1980: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par vienreizējas ārkārtējas kompensācijas piešķiršanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par vienreizējas ārkārtējas kompensācijas piešķiršanu” sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 41. un 43.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Vienreizējas ārkārtējas kompensācijas izmaksai 2023.gada 16.aprīlī Jēkabpilī noslepkavotās sievietes nepilngadīgajiem bērniem un mātei.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2023. gada 16.aprīlī Jēkabpilī savu bērnu klātbūtnē tika nogalināta sieviete. Ņemot vērā notikušā apstākļus, valstij jāapsver taisnīgu atbalsta pasākumu īstenošana šajā traģēdijā cietušajiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Demokrātiskas tiesiskas valsts viens no galvenajiem mērķiem ir nodrošināt tiesiskumu, kurš ir vērsts uz indivīda aizsardzību no varas patvaļas, un ir balstīts viedoklī, ka ikviens indivīds ir vērtība. Valsts pienākums ir nodrošināt tādu tiesību sistēmu un tās funkcionēšanu, kas spēj to nodrošināt.
Satversmes 93. pants paredz, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka no Satversmes 93. pantā ietvertajām tiesībām uz dzīvību izriet valsts pienākums sargāt personas dzīvību ne vien no valsts pašas darbībām, bet arī no citu personu darbībām. Tai skaitā, tas paredz valsts pienākumu veikt preventīvus pasākumus vardarbības ģimenē novēršanā. Valstij ir ne tikai pienākums izveidot juridiskās atbildības sistēmu, kas ļauj reaģēt situācijās, kad pamattiesību aizskārums jau ir noticis, bet vispirms tai ir pienākums preventīvi aizsargāt cilvēkus, nepieļaujot, ka viņu tiesības tiek reāli aizskartas. Proti, valstij ir jābūt spējīgai reaģēt jau uz pamattiesību apdraudējumu, negaidot, kad kāds no sabiedrības locekļiem kļūs par cietušo (Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 22.07.2022. spriedums lietā Nr. SKA-29/2022 10.p.).
Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka personas tiesības uz dzīvību ir uzskatāmas par vienām no visbūtiskākajām personas pamattiesībām, kas iemieso vienu no demokrātiskas sabiedrības noteiktajām pamatvērtībām, un uzliek valstij pienākumu veikt atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu tās jurisdikcijā esošo personu dzīvības. Tas arī paredz valsts pienākumu nodrošināt efektīvu izmeklēšanu, kas nodrošina nacionālo tiesību aktu efektīvu īstenošanu un kas aizsargā personas tiesības uz dzīvību (ECT 21.12.2010 spriedums lietā Jasinskis pret Latviju (iesnieguma nr. 45744/08) 72.p.).
Tāpat Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā Civek pret Turciju, vērtējot valsts iestāžu rīcību, lai novērstu vardarbības draudus ģimenē, secināja, ka varas iestādes bija veikušas vairākus pasākumus pret cietušās personas vīru, tostarp saukuši viņu pie kriminālatbildības, piemērojušas apcietinājumu, un noteikušas tiesas uzraudzību. Tomēr tiesa konstatēja, ka varas iestādes nebija reaģējušas pienācīgi un netika veikti praktiski un efektīvi pasākumi, lai novērstu Civekas kundzes slepkavību, lai gan zināja, ka pastāv patiesi un nopietni draudi viņas dzīvībai, un konstatēja Konvencijas 2. panta pārkāpumu.
Tāpat Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir izstrādājusi shēmu, kas tai ļauj izvērtēt vai ir noticis personas tiesību uz dzīvību pārkāpums. Proti, tā ir secinājusi, ka, lai valstij rastos preventīvs pienākums, ir jākonstatē, ka iestādes attiecīgā brīdī zināja vai tām vajadzēja zināt par reāla un tūlītēja apdraudējuma esamību identificētas personas dzīvībai no trešās personas noziedzīgām darbībām, un ka viņi nav veikuši pasākumus savu pilnvaru robežās, kas saprātīgi vērtējot, varētu ļaut novērs šo risku ( ECT 15.06.2021 spriedums lietā Kurt pret Austriju (iesnieguma nr. 62903/15) 158.p.). Šī testa pirmā daļa pieprasa varas iestādēm nekavējoties reaģēt uz apgalvojumiem par vardarbību ģimenē, nosakot vai pastāv reāls un tūlītējs risks vardarbības ģimenē upuru dzīvībai, veicot autonomu, proaktīvu un visaptverošu riska novērtējumu. Ja riska novērtējuma rezultātā secina, ka šāds risks pastāv, testa otrā daļa paredz vērtēt vai iestādes ir veikušas nepieciešamos preventīvos pasākumus, kas ir adekvāti un samērīgi novērtētā riska līmenim (ECT 15.06.2021 spriedums lietā Kurt pret Austriju (iesnieguma nr. 62903/15) 190.p.).
Šā gada 16.aprīlī Jēkabpilī notika traģēdija, kad dzīvību zaudēja cilvēks, kurš valsts aizsardzību tā arī nesagaidīja, jo pēc ilgstošas publiskas un atbildīgām iestādēm zināmas vajāšanas tika nogalināta nepilngadīgu bērnu māte. Šis notikums ir izgaismojis valsts nespēju aizsargājot konkrēto sievieti. Tādejādi, lai valsts īstenotu taisnīgus tiesiskas valsts atbalsta pasākumus traģēdijā cietušajiem, parādot, ka valsts ir spējīga uzņemties atbildību situācijā kad varas atzari nav spējuši nosargāt sievieti no apdraudējuma, par kuriem valsts bija informēta, būtu izmaksājama vienreizēja kompensācija, atlīdzinot kaitējumu, ko nodarījusi valsts nespēja izpildīt savu pienākumu un aizsargāt cilvēka dzīvību.
Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei, atkarībā no pārkāpuma un nolaidības apmēra valsts iestāžu rīcībā, Eiropas Cilvēktiesību tiesas noteiktās kompensācijas apmērs ir dažāds un svārstās no 24 000 – 50 000 euro. Ņemot vērā apstākļu kopumu, kas noveda pie Jēkabpils traģēdijas, par atbilstošu un samērīgu vienreizēju ārkārtēju kompensāciju būtu nosakāma kompensācija 50 000 euro apmērā katram nogalinātās sievietes nepilngadīgajam bērnam un mātei.
Satversmes 93. pants paredz, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka no Satversmes 93. pantā ietvertajām tiesībām uz dzīvību izriet valsts pienākums sargāt personas dzīvību ne vien no valsts pašas darbībām, bet arī no citu personu darbībām. Tai skaitā, tas paredz valsts pienākumu veikt preventīvus pasākumus vardarbības ģimenē novēršanā. Valstij ir ne tikai pienākums izveidot juridiskās atbildības sistēmu, kas ļauj reaģēt situācijās, kad pamattiesību aizskārums jau ir noticis, bet vispirms tai ir pienākums preventīvi aizsargāt cilvēkus, nepieļaujot, ka viņu tiesības tiek reāli aizskartas. Proti, valstij ir jābūt spējīgai reaģēt jau uz pamattiesību apdraudējumu, negaidot, kad kāds no sabiedrības locekļiem kļūs par cietušo (Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 22.07.2022. spriedums lietā Nr. SKA-29/2022 10.p.).
Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka personas tiesības uz dzīvību ir uzskatāmas par vienām no visbūtiskākajām personas pamattiesībām, kas iemieso vienu no demokrātiskas sabiedrības noteiktajām pamatvērtībām, un uzliek valstij pienākumu veikt atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu tās jurisdikcijā esošo personu dzīvības. Tas arī paredz valsts pienākumu nodrošināt efektīvu izmeklēšanu, kas nodrošina nacionālo tiesību aktu efektīvu īstenošanu un kas aizsargā personas tiesības uz dzīvību (ECT 21.12.2010 spriedums lietā Jasinskis pret Latviju (iesnieguma nr. 45744/08) 72.p.).
Tāpat Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietā Civek pret Turciju, vērtējot valsts iestāžu rīcību, lai novērstu vardarbības draudus ģimenē, secināja, ka varas iestādes bija veikušas vairākus pasākumus pret cietušās personas vīru, tostarp saukuši viņu pie kriminālatbildības, piemērojušas apcietinājumu, un noteikušas tiesas uzraudzību. Tomēr tiesa konstatēja, ka varas iestādes nebija reaģējušas pienācīgi un netika veikti praktiski un efektīvi pasākumi, lai novērstu Civekas kundzes slepkavību, lai gan zināja, ka pastāv patiesi un nopietni draudi viņas dzīvībai, un konstatēja Konvencijas 2. panta pārkāpumu.
Tāpat Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir izstrādājusi shēmu, kas tai ļauj izvērtēt vai ir noticis personas tiesību uz dzīvību pārkāpums. Proti, tā ir secinājusi, ka, lai valstij rastos preventīvs pienākums, ir jākonstatē, ka iestādes attiecīgā brīdī zināja vai tām vajadzēja zināt par reāla un tūlītēja apdraudējuma esamību identificētas personas dzīvībai no trešās personas noziedzīgām darbībām, un ka viņi nav veikuši pasākumus savu pilnvaru robežās, kas saprātīgi vērtējot, varētu ļaut novērs šo risku ( ECT 15.06.2021 spriedums lietā Kurt pret Austriju (iesnieguma nr. 62903/15) 158.p.). Šī testa pirmā daļa pieprasa varas iestādēm nekavējoties reaģēt uz apgalvojumiem par vardarbību ģimenē, nosakot vai pastāv reāls un tūlītējs risks vardarbības ģimenē upuru dzīvībai, veicot autonomu, proaktīvu un visaptverošu riska novērtējumu. Ja riska novērtējuma rezultātā secina, ka šāds risks pastāv, testa otrā daļa paredz vērtēt vai iestādes ir veikušas nepieciešamos preventīvos pasākumus, kas ir adekvāti un samērīgi novērtētā riska līmenim (ECT 15.06.2021 spriedums lietā Kurt pret Austriju (iesnieguma nr. 62903/15) 190.p.).
Šā gada 16.aprīlī Jēkabpilī notika traģēdija, kad dzīvību zaudēja cilvēks, kurš valsts aizsardzību tā arī nesagaidīja, jo pēc ilgstošas publiskas un atbildīgām iestādēm zināmas vajāšanas tika nogalināta nepilngadīgu bērnu māte. Šis notikums ir izgaismojis valsts nespēju aizsargājot konkrēto sievieti. Tādejādi, lai valsts īstenotu taisnīgus tiesiskas valsts atbalsta pasākumus traģēdijā cietušajiem, parādot, ka valsts ir spējīga uzņemties atbildību situācijā kad varas atzari nav spējuši nosargāt sievieti no apdraudējuma, par kuriem valsts bija informēta, būtu izmaksājama vienreizēja kompensācija, atlīdzinot kaitējumu, ko nodarījusi valsts nespēja izpildīt savu pienākumu un aizsargāt cilvēka dzīvību.
Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei, atkarībā no pārkāpuma un nolaidības apmēra valsts iestāžu rīcībā, Eiropas Cilvēktiesību tiesas noteiktās kompensācijas apmērs ir dažāds un svārstās no 24 000 – 50 000 euro. Ņemot vērā apstākļu kopumu, kas noveda pie Jēkabpils traģēdijas, par atbilstošu un samērīgu vienreizēju ārkārtēju kompensāciju būtu nosakāma kompensācija 50 000 euro apmērā katram nogalinātās sievietes nepilngadīgajam bērnam un mātei.
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekts paredz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Tieslietu ministrijai 150 000 euro vienreizējas ārkārtējas kompensācijas izmaksai. Tieslietu ministrija izmaksās vienreizēju ārkārtēju kompensāciju katram nogalinātās sievietes nepilngadīgajam bērnam un mātei 50 000 euro apmērā, pārskaitot piešķirto summu uz šo personu kontu kredītiestādē.
Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 16. punkts noteic, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek kompensācijas izmaksas likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros, izņemot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu. Tādējādi ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek kompensācijas, kas ir izmaksātas saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteiktumiem, kuros ir noteikts konkrētās kompensācijas apmērs un piemērošanas kārtība. Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir noteikti arī citi gadījumi, kad kompensācijas netiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (sk., piemēram, likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 36., 36.1, 36.2, 36.3 un 36.4 punktu). Kā atzīts tiesu praksē (sk. piemēram, Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020.gada 30.aprīļa spriedumu lietā Nr. SKA-3/2020), atbilstoši likumdevēja norādītajam, morālā kaitējuma kompensāciju raksturs neļauj tās uzskatīt par nodokļa maksātāja ienākumu.
Tādējādi arī vienreizējā ārkārtējā kompensācija katram nogalinātās sievietes nepilngadīgajam bērnam un mātei 50 000 euro apmērā, kas tiks noteikta ar Ministru kabineta izdotu tiesību aktu – Ministru kabineta rīkojumu, raugoties no likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” sistēmas viedokļa, nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli līdzīgi, kā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 16. punktam neapliek kompensācijas izmaksas Ministru kabineta noteikto normu ietvaros. Ministru kabinets, kuram likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"citos gadījumos piešķir pilnvarojumu noteikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamas kompensācijas Ministru kabineta noteikumos, šajā gadījumā minēto kompensāciju noteiks ar rīkojumu, kura saturs izriet no Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses un Latvijas tiesu praksē paustajām atziņām. Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka šāda veida kompensācijām būtu piemērojams cita veida iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas mehānisms nekā līdz šim piemērotie iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojumi kompensācijām, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos noteiktajā apmērā.
Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 16. punkts noteic, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek kompensācijas izmaksas likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros, izņemot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu. Tādējādi ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek kompensācijas, kas ir izmaksātas saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteiktumiem, kuros ir noteikts konkrētās kompensācijas apmērs un piemērošanas kārtība. Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir noteikti arī citi gadījumi, kad kompensācijas netiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (sk., piemēram, likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 36., 36.1, 36.2, 36.3 un 36.4 punktu). Kā atzīts tiesu praksē (sk. piemēram, Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020.gada 30.aprīļa spriedumu lietā Nr. SKA-3/2020), atbilstoši likumdevēja norādītajam, morālā kaitējuma kompensāciju raksturs neļauj tās uzskatīt par nodokļa maksātāja ienākumu.
Tādējādi arī vienreizējā ārkārtējā kompensācija katram nogalinātās sievietes nepilngadīgajam bērnam un mātei 50 000 euro apmērā, kas tiks noteikta ar Ministru kabineta izdotu tiesību aktu – Ministru kabineta rīkojumu, raugoties no likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” sistēmas viedokļa, nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli līdzīgi, kā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 16. punktam neapliek kompensācijas izmaksas Ministru kabineta noteikto normu ietvaros. Ministru kabinets, kuram likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"citos gadījumos piešķir pilnvarojumu noteikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamas kompensācijas Ministru kabineta noteikumos, šajā gadījumā minēto kompensāciju noteiks ar rīkojumu, kura saturs izriet no Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses un Latvijas tiesu praksē paustajām atziņām. Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka šāda veida kompensācijām būtu piemērojams cita veida iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas mehānisms nekā līdz šim piemērotie iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojumi kompensācijām, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos noteiktajā apmērā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
-
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
150 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
150 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-150 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-150 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
150 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Rīkojuma projekts paredz izmaksāt vienreizēju ārkārtēju kompensāciju katram nepilngadīgajam bērnam un mātei 50 000 euro apmērā. 3 personas x 50 000 euro = 150 000 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumi tiks segti Tieslietu ministrijas budžeta programmas 99.00.00"Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums" ietvaros, līdzekļus pārdalot no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Izmaksājamā kompensācija 50 000 euro apmērā katram nogalinātās sievietes nepilngadīgajam bērnam un mātei nav apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, pamatojoties uz likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 16. punktu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība uz šo projektu neattiecas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi