24-TA-865: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 22. novembra noteikumos Nr. 740 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6. komponentes "Likuma vara" 6.3. reformu un investīciju virziena "Publiskās pārvaldes modernizācija" 6.3.1. reformas "Publiskās pārvaldes modernizācija" 6.3.1.4.i. investīcijas "Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecībā un sabiedrības interešu uzraudzībā" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu grozījumu projekts (turpmāk – projekts) izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 27. aprīļa sēdē (prot. Nr. 36 27. §) apstiprināto Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds) plānu un Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība". Projekts izstrādāts, pamatojoties uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta otrajā daļā noteikto deleģējumu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta izstrādes mērķis – atļaut segt no valsts budžeta līdzekļiem pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) izmaksas nevalstiskajām organizācijām, kas ir Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda plāna 6.3.1.4.i. investīcijas "Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecībā un sabiedrības interešu uzraudzībā" (turpmāk – investīcija) finansējuma saņēmēji un viņu sadarbības partneri.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
MK 2022. gada 22. novembra noteikumi Nr. 740 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6. komponentes "Likuma vara" 6.3. reformu un investīciju virziena "Publiskās pārvaldes modernizācija" 6.3.1. reformas "Publiskās pārvaldes modernizācija" 6.3.1.4.i. investīcijas "Nevalstisko organizāciju izaugsme sociālās drošības pārstāvniecībā un sabiedrības interešu uzraudzībā" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 740) reglamentē investīcijas ieviešanas nosacījumus, paredzot investīcijai pieejamo finansējumu un sasniedzamos rādītājus, investīcijas ieviešanā un uzraudzībā iesaistītās institūcijas, prasības projektu iesniedzējiem un nosacījumus finansējuma saņemšanai, atbalstāmās darbības, attiecināmo izmaksu nosacījumus un investīcijas projektu īstenošanas nosacījumus. Par investīcijas īstenošanu ir atbildīga Valsts kanceleja, bet atbalsta sniedzējs ir Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – atbalsta sniedzējs). Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 740 3. punktu investīcijas finansējuma saņēmēji ir tiesību subjekti, kas reģistrēti Uzņēmumu reģistra vestajā Biedrību un nodibinājumu reģistrā (izņemot politiskās partijas, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un biedrības, kuru statūtos noteiktais darbības mērķis vai joma ir daudzdzīvokļu ēku apsaimniekošana) (turpmāk – nevalstiskās organizācijas) un kas pārstāv vai paredz pārstāvēt sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu intereses sociālās drošības jomā vai arī īsteno vai paredz īstenot sabiedrības interešu uzraudzību attiecībā uz ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojuma tiesiskumu, lietderību un efektivitāti (turpmāk – finansējuma saņēmēji).
Investīcija ietver divus tematiskos virzienus – 1. "Sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecība sociālās drošības jomā" (turpmāk – 1. tematiskais virziens), kurā sešus projektus īsteno seši finansējuma saņēmēji kopīgi ar 17 sadarbības partneru organizācijām, un 2. "Sabiedrības interešu uzraudzība attiecībā uz ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu" (turpmāk – 2. tematiskais virziens), kurā četrus projektus īsteno četri finansējuma saņēmēji, piesaistot 17 sadarbības partneru organizācijas. Kopumā investīcijas ietvaros 44 nevalstiskās organizācijas īsteno 10 projektus par kopējo summu 2 276 966 euro. 1. tematiskā virziena noslēgto līgumu kopsumma ir 1 550 010 euro, 2. tematiskajā virzienā – 726 956 euro.
Atveseļošanas fonda finansējums nesedz PVN izmaksas, līdz ar to atbilstoši šobrīd spēkā esošajam normatīvajam regulējam PVN izmaksas finansējuma saņēmējiem ir jāsedz no saviem līdzekļiem. Finanšu regulas[1] 186. panta 4. punkta "c" apakšpunkts paredz, ka PVN ir attiecināms, ja tas saskaņā ar piemērojamiem nacionālajiem PVN tiesību aktiem nav atgūstams un ja to maksā labuma guvējs, izņemot personu, kas nav nodokļa maksātāja Padomes Direktīvas 2006/112/EK[2] 13. panta 1. punkta pirmās daļas nozīmē. Eiropas Komisijas vērtējumā Latvija kā valsts ir Atveseļošanas fonda finansējuma saņēmējs un PVN var atgūt, līdz ar to tas nav attiecināms Atveseļošanas fonda ietvaros. Pamatojoties uz minēto skaidrojumu, MK 2022. gada 22. marta sēdē (prot. Nr. 17 34. § 9. punkts) ir lēmis par gadījumiem, kuros PVN tiek segts no valsts budžeta līdzekļiem. Attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem PVN attiecināšana tiek paredzēta tikai valsts deleģētu funkciju izpildes gadījumā, kas nav piemērojama konkrētajā investīcijā. Tādējādi, salīdzinot ar citiem Eiropas Savienības līdzfinansētiem atbalsta instrumentiem, šajā investīcijā veidojas izņēmuma situācija.
Atsaucoties biedrības “Latvijas pilsoniskā alianse” lūgumam, Finanšu ministrija 15.03.2024. vēstulē Nr. 5.1.-27/21/828 ir aicinājusi Valsts kanceleju sagatavot grozījumus MK noteikumos Nr. 740. Tādējādi ar šo projektu Valsts kanceleja rosina precizēt MK noteikumu Nr. 740 redakciju, kā arī papildināt MK 2022. gada 22. marta sēdes protokola Nr. 17 34. § 9.3. apakšpunktā ietvertos izņēmuma gadījumus, atļaujot nevalstiskajām organizācijām PVN izmaksas šajā investīcijā segt no valsts budžeta līdzekļiem. Izvērtējot izņēmuma statusa piemērošanu šai investīcijai, tika ņemts vērā arī salīdzinoši mazais finansējuma saņēmēju skaits (10 finansējuma saņēmēji un 34 sadarbības partneri), kā arī nelielais PVN izmaksu apjoms – ne vairāk kā 50 000 euro apmērā.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=celex:32018R1046
[2] Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2006/112/oj/?locale=LV
Investīcija ietver divus tematiskos virzienus – 1. "Sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu interešu pārstāvniecība sociālās drošības jomā" (turpmāk – 1. tematiskais virziens), kurā sešus projektus īsteno seši finansējuma saņēmēji kopīgi ar 17 sadarbības partneru organizācijām, un 2. "Sabiedrības interešu uzraudzība attiecībā uz ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu" (turpmāk – 2. tematiskais virziens), kurā četrus projektus īsteno četri finansējuma saņēmēji, piesaistot 17 sadarbības partneru organizācijas. Kopumā investīcijas ietvaros 44 nevalstiskās organizācijas īsteno 10 projektus par kopējo summu 2 276 966 euro. 1. tematiskā virziena noslēgto līgumu kopsumma ir 1 550 010 euro, 2. tematiskajā virzienā – 726 956 euro.
Atveseļošanas fonda finansējums nesedz PVN izmaksas, līdz ar to atbilstoši šobrīd spēkā esošajam normatīvajam regulējam PVN izmaksas finansējuma saņēmējiem ir jāsedz no saviem līdzekļiem. Finanšu regulas[1] 186. panta 4. punkta "c" apakšpunkts paredz, ka PVN ir attiecināms, ja tas saskaņā ar piemērojamiem nacionālajiem PVN tiesību aktiem nav atgūstams un ja to maksā labuma guvējs, izņemot personu, kas nav nodokļa maksātāja Padomes Direktīvas 2006/112/EK[2] 13. panta 1. punkta pirmās daļas nozīmē. Eiropas Komisijas vērtējumā Latvija kā valsts ir Atveseļošanas fonda finansējuma saņēmējs un PVN var atgūt, līdz ar to tas nav attiecināms Atveseļošanas fonda ietvaros. Pamatojoties uz minēto skaidrojumu, MK 2022. gada 22. marta sēdē (prot. Nr. 17 34. § 9. punkts) ir lēmis par gadījumiem, kuros PVN tiek segts no valsts budžeta līdzekļiem. Attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem PVN attiecināšana tiek paredzēta tikai valsts deleģētu funkciju izpildes gadījumā, kas nav piemērojama konkrētajā investīcijā. Tādējādi, salīdzinot ar citiem Eiropas Savienības līdzfinansētiem atbalsta instrumentiem, šajā investīcijā veidojas izņēmuma situācija.
Atsaucoties biedrības “Latvijas pilsoniskā alianse” lūgumam, Finanšu ministrija 15.03.2024. vēstulē Nr. 5.1.-27/21/828 ir aicinājusi Valsts kanceleju sagatavot grozījumus MK noteikumos Nr. 740. Tādējādi ar šo projektu Valsts kanceleja rosina precizēt MK noteikumu Nr. 740 redakciju, kā arī papildināt MK 2022. gada 22. marta sēdes protokola Nr. 17 34. § 9.3. apakšpunktā ietvertos izņēmuma gadījumus, atļaujot nevalstiskajām organizācijām PVN izmaksas šajā investīcijā segt no valsts budžeta līdzekļiem. Izvērtējot izņēmuma statusa piemērošanu šai investīcijai, tika ņemts vērā arī salīdzinoši mazais finansējuma saņēmēju skaits (10 finansējuma saņēmēji un 34 sadarbības partneri), kā arī nelielais PVN izmaksu apjoms – ne vairāk kā 50 000 euro apmērā.
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=celex:32018R1046
[2] Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2006/112/oj/?locale=LV
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 740 15. punkta spēkā esošajai redakcijai PVN izmaksas finansējuma saņēmējiem nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas fonda finansējuma. No valsts budžeta līdzekļiem tās sedz tikai gadījumos, ja nevalstiskās organizācijas izpilda valsts deleģētu funkciju un PVN nevar atgūt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Citām biedrībām un nodibinājumiem, kuri neizpilda valsts deleģētu funkciju un PVN nevar atgūt, tas jāsedz no saviem privātajiem finanšu līdzekļiem vai cita piesaistīta finansējuma. Šāds nosacījums būtībā anulē minēto atvieglojumu konkrētajā investīcijā, jo tās ietvaros tiek paredzēts nevis deleģēt valsts funkciju izpildi, bet gan organizēt atklātus projektu iesniegumu konkursus. Tādējādi tā izmaksu daļa, ar ko tiek segts PVN, finansējuma saņēmējiem jāsedz no saviem finanšu resursiem, kas organizācijām uzliek papildu finansiālu slogu.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 740 6. punktu valsts budžeta finansējums tiek plānots, lai segtu tikai atbalsta sniedzējam nepieciešamās PVN izmaksas[3], kas veidosies MK noteikumu Nr. 740 5.3. apakšpunktā paredzētā atbalsta programmu ietekmes izvērtējuma (ex-post) izstrādē. Ņemot vērā, ka nevalstiskās organizācijas ir bezpeļņas organizācijas, tām nav pieejamu brīvu līdzekļu PVN izmaksu segšanai. Īstenojot projektu, šis finansējuma saņēmējus un viņu sadarbības partnerus ierobežojošais nosacījums tiks novērsts un tiks paredzēti valsts budžeta līdzekļi arī abu tematisko virzienu ietvaros plānotā PVN segšanai (projekta 1. punkts).
Investīcijas ietvaros abiem tematiskajiem virzieniem nepieciešamā PVN izmaksu kopsumma nepārsniedz 50 000 euro, tai skaitā 1. tematiskajam virzienam tā nepārsniedz 40 500 euro, 2. tematiskajam virzienam – 9 500 euro. PVN izmaksu kopsumma abiem tematiskajiem virzieniem iegūta, aptaujājot finansējuma saņēmējus par projektos veiktajām un plānotajām izmaksām, kurām tiek piemērots PVN. Projekts paredz, ka gadījumā, ja plānotais PVN apjoms būs lielāks, nekā faktiski nepieciešams, finansējuma saņēmējiem un viņu sadarbības partneriem būs pienākums piešķirto PVN daļu atmaksāt valsts budžetā.
Ar projektu tiek rosināti grozījumi MK noteikumu Nr. 740 6., 15. un 32. punktā, papildinot MK 2022. gada 22. marta sēdes protokola Nr. 17 34. § 9. punktā ietvertos izņēmuma gadījumus un atļaujot no valsts budžeta līdzekļiem segt PVN izmaksas arī šīs investīcijas finansējuma saņēmējiem un viņu sadarbības partneriem, kā arī 31.2.apakšpunktā, PVN izmaksas piesaistot avansa un starpposma maksājumu summai, kas projekta īstenošanas laikā var sasniegt 95 % no projekta Atveseļošanas fonda finansējuma un PVN kopsummas. Tiek veikts tehnisks precizējums MK noteikumu Nr. 740 7. punktā, atjaunojot Sabiedrības integrācijas fonda kā investīcijas atbalsta sniedzēja definējumu.
[3] MK 2022. gada. 22. marta sēdes protokola Nr. 17 34. § 9.1. apakšpunkts nosaka, ka valsts budžeta iestādes PVN sedz no valsts budžeta līdzekļiem.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 740 6. punktu valsts budžeta finansējums tiek plānots, lai segtu tikai atbalsta sniedzējam nepieciešamās PVN izmaksas[3], kas veidosies MK noteikumu Nr. 740 5.3. apakšpunktā paredzētā atbalsta programmu ietekmes izvērtējuma (ex-post) izstrādē. Ņemot vērā, ka nevalstiskās organizācijas ir bezpeļņas organizācijas, tām nav pieejamu brīvu līdzekļu PVN izmaksu segšanai. Īstenojot projektu, šis finansējuma saņēmējus un viņu sadarbības partnerus ierobežojošais nosacījums tiks novērsts un tiks paredzēti valsts budžeta līdzekļi arī abu tematisko virzienu ietvaros plānotā PVN segšanai (projekta 1. punkts).
Investīcijas ietvaros abiem tematiskajiem virzieniem nepieciešamā PVN izmaksu kopsumma nepārsniedz 50 000 euro, tai skaitā 1. tematiskajam virzienam tā nepārsniedz 40 500 euro, 2. tematiskajam virzienam – 9 500 euro. PVN izmaksu kopsumma abiem tematiskajiem virzieniem iegūta, aptaujājot finansējuma saņēmējus par projektos veiktajām un plānotajām izmaksām, kurām tiek piemērots PVN. Projekts paredz, ka gadījumā, ja plānotais PVN apjoms būs lielāks, nekā faktiski nepieciešams, finansējuma saņēmējiem un viņu sadarbības partneriem būs pienākums piešķirto PVN daļu atmaksāt valsts budžetā.
Ar projektu tiek rosināti grozījumi MK noteikumu Nr. 740 6., 15. un 32. punktā, papildinot MK 2022. gada 22. marta sēdes protokola Nr. 17 34. § 9. punktā ietvertos izņēmuma gadījumus un atļaujot no valsts budžeta līdzekļiem segt PVN izmaksas arī šīs investīcijas finansējuma saņēmējiem un viņu sadarbības partneriem, kā arī 31.2.apakšpunktā, PVN izmaksas piesaistot avansa un starpposma maksājumu summai, kas projekta īstenošanas laikā var sasniegt 95 % no projekta Atveseļošanas fonda finansējuma un PVN kopsummas. Tiek veikts tehnisks precizējums MK noteikumu Nr. 740 7. punktā, atjaunojot Sabiedrības integrācijas fonda kā investīcijas atbalsta sniedzēja definējumu.
[3] MK 2022. gada. 22. marta sēdes protokola Nr. 17 34. § 9.1. apakšpunkts nosaka, ka valsts budžeta iestādes PVN sedz no valsts budžeta līdzekļiem.
Risinājuma apraksts
Grozījumi MK noteikumu Nr. 740 6. punktā ir nepieciešami, lai to papildinātu ar nosacījumu par PVN attiecināšanu no valsts budžeta līdzekļiem arī attiecībā uz finansējuma saņēmējiem un viņu sadarbības partneriem. Tādējādi valsts budžeta finansējuma daļu investīcijā tiek rosināts palielināt no pašlaik plānotajiem 8 818 euro uz 58 818 euro.
MK noteikumu Nr. 740 15. punkta precizētajā redakcijā tiek saglabāts nosacījums, ka PVN izmaksas finansējuma saņēmējiem un viņu sadarbības partneriem nav attiecināmas no Atveseļošanas fonda finansējuma, vienlaikus ar grozījumiem nosakot, ka tās tiek segtas no valsts budžeta līdzekļiem (projekta 3. punkts).
MK noteikumu Nr. 740 31.2. apakšpunkta redakcija tiek papildināta ar norādi, ka projekta īstenošanas laikā piešķirtā avansa un starpposma maksājumu summa var sasniegt 95 % no projekta Atveseļošanas fonda finansējuma un PVN kopsummas, ja tas ir paredzēts projektā (projekta 4. punkts).
Tiek rosināts paplašināt MK noteikumu Nr. 740 32. punktu, nosakot, ka pienākums atmaksāt piešķirto PVN daļu valsts budžetā, ja sākotnēji plānotais PVN apjoms ir bijis lielāks, nekā faktiski nepieciešams, ir ne tikai atbalsta saņēmējam, bet arī finansējuma saņēmējiem un viņu sadarbības partneriem (projekta 5. punkts).
Tādējādi ar projektu tiek vienādotas prasības un novērsta nelabvēlīgā izņēmuma situācija šajā investīcijā, salīdzinot ar citiem Eiropas Savienības līdzfinansētiem atbalsta instrumentiem, kuros PVN ir attiecināmas izmaksas.
Vienlaikus veikts tehnisks precizējums MK noteikumu Nr. 740 7. punktā, definējot Sabiedrības integrācijas fondu kā investīcijas atbalsta sniedzēju, kas iepriekš bija noteikts MK noteikumu Nr. 740 6.punktā (projekta 2. punkts).
Projektā paredzētās izmaiņas ir attiecināmas no projektu īstenošanas uzsākšanas brīža, t. i., no valsts budžeta līdzekļiem tiek segtas arī tās PVN izmaksas, kas investīcijas projektos ir radušās no to īstenošanas sākuma un nepieciešamas līdz projektu noslēgumam. Paredzēto izmaiņu rezultātā tiks veikti grozījumi atbalsta saņēmēja noslēgtajos līgumos ar finansējuma saņēmējiem par projektu īstenošanu, tomēr šie grozījumi nav uzskatāmi par būtiskiem, tie neietekmēs projekta ietvaros veicamo darbību veidu, projekta mērķus vai īstenošanas nosacījumus.
MK noteikumu Nr. 740 15. punkta precizētajā redakcijā tiek saglabāts nosacījums, ka PVN izmaksas finansējuma saņēmējiem un viņu sadarbības partneriem nav attiecināmas no Atveseļošanas fonda finansējuma, vienlaikus ar grozījumiem nosakot, ka tās tiek segtas no valsts budžeta līdzekļiem (projekta 3. punkts).
MK noteikumu Nr. 740 31.2. apakšpunkta redakcija tiek papildināta ar norādi, ka projekta īstenošanas laikā piešķirtā avansa un starpposma maksājumu summa var sasniegt 95 % no projekta Atveseļošanas fonda finansējuma un PVN kopsummas, ja tas ir paredzēts projektā (projekta 4. punkts).
Tiek rosināts paplašināt MK noteikumu Nr. 740 32. punktu, nosakot, ka pienākums atmaksāt piešķirto PVN daļu valsts budžetā, ja sākotnēji plānotais PVN apjoms ir bijis lielāks, nekā faktiski nepieciešams, ir ne tikai atbalsta saņēmējam, bet arī finansējuma saņēmējiem un viņu sadarbības partneriem (projekta 5. punkts).
Tādējādi ar projektu tiek vienādotas prasības un novērsta nelabvēlīgā izņēmuma situācija šajā investīcijā, salīdzinot ar citiem Eiropas Savienības līdzfinansētiem atbalsta instrumentiem, kuros PVN ir attiecināmas izmaksas.
Vienlaikus veikts tehnisks precizējums MK noteikumu Nr. 740 7. punktā, definējot Sabiedrības integrācijas fondu kā investīcijas atbalsta sniedzēju, kas iepriekš bija noteikts MK noteikumu Nr. 740 6.punktā (projekta 2. punkts).
Projektā paredzētās izmaiņas ir attiecināmas no projektu īstenošanas uzsākšanas brīža, t. i., no valsts budžeta līdzekļiem tiek segtas arī tās PVN izmaksas, kas investīcijas projektos ir radušās no to īstenošanas sākuma un nepieciešamas līdz projektu noslēgumam. Paredzēto izmaiņu rezultātā tiks veikti grozījumi atbalsta saņēmēja noslēgtajos līgumos ar finansējuma saņēmējiem par projektu īstenošanu, tomēr šie grozījumi nav uzskatāmi par būtiskiem, tie neietekmēs projekta ietvaros veicamo darbību veidu, projekta mērķus vai īstenošanas nosacījumus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Ietekmes apraksts
Projekts mazinās finansiālo slogu nevalstiskajām organizācijām, kas ir investīcijas finansējuma saņēmēji un viņu sadarbības partneri. Projektu ietvaros plānotās PVN izmaksas, kas līdz šim finansējuma saņēmējiem bija jāsedz no saviem līdzekļiem, turpmāk būs attiecināmas no valsts budžeta. Tādējādi tiks mazināti ierobežojumi un atviegloti nosacījumi nevalstiskajām organizācijām attiecībā uz ieguldījumu veikšanu to attīstībā, izaugsmē un kapacitātes stiprināšanā, pārstāvot sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu intereses sociālās drošības jomā, kā arī veicinot sabiedrības interešu uzraudzību pār ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu nolūkā sekmēt sabiedrības pārstāvju plašāku iesaisti publiskā finansējuma godprātīgas izmantošanas pārraudzībā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
650 000
0
568 960
0
150 000
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
650 000
0
568 960
0
150 000
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
650 000
10 300
577 778
34 500
150 000
5 200
0
2.1. valsts pamatbudžets
650 000
10 300
577 778
34 500
150 000
5 200
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-10 300
-8 818
-34 500
0
-5 200
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-10 300
-8 818
-34 500
0
-5 200
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-10 300
-34 500
-5 200
0
5.1. valsts pamatbudžets
-10 300
-34 500
-5 200
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Budžeta ieņēmumu un izdevumu sadalījums ir norādīts indikatīvi, ņemot vērā investīcijas īstenošanas laika grafiku un Atveseļošanas fonda plānā norādīto investīciju finansējuma apguvi pa gadiem. Tajā nav iekļauti 2022. un 2023. gada ieņēmumi un izdevumi.
Kopējo valsts budžeta ieņēmumu summu veido investīcijai apstiprinātais Atveseļošanas fonda finansējums 2 318 960 euro apmērā. Šobrīd kopējo valsts budžeta izdevumu summu veido investīcijā ieguldāmais Atveseļošanas fonda finansējums 2 318 960 euro apmērā un valsts līdzfinansējums PVN izmaksu segšanai atbalsta sniedzējam 8 818 euro apmērā. Projekts paredz palielināt valsts līdzfinansējuma daļu par 50 000 euro, lai segtu PVN izmaksas arī finansējuma saņēmējiem un viņu sadarbības partneriem. Tādējādi pēc grozījumu spēkā stāšanās valsts budžeta līdzfinansējuma daļa būs 58 818 euro.
Investīcijas izdevumu attiecināmības periods ir no 2022. gada 1. jūnija (atbilstoši MK noteikumu Nr. 740 38. punktam) līdz 2026. gada 31. maijam.
Kopējo valsts budžeta ieņēmumu summu veido investīcijai apstiprinātais Atveseļošanas fonda finansējums 2 318 960 euro apmērā. Šobrīd kopējo valsts budžeta izdevumu summu veido investīcijā ieguldāmais Atveseļošanas fonda finansējums 2 318 960 euro apmērā un valsts līdzfinansējums PVN izmaksu segšanai atbalsta sniedzējam 8 818 euro apmērā. Projekts paredz palielināt valsts līdzfinansējuma daļu par 50 000 euro, lai segtu PVN izmaksas arī finansējuma saņēmējiem un viņu sadarbības partneriem. Tādējādi pēc grozījumu spēkā stāšanās valsts budžeta līdzfinansējuma daļa būs 58 818 euro.
Investīcijas izdevumu attiecināmības periods ir no 2022. gada 1. jūnija (atbilstoši MK noteikumu Nr. 740 38. punktam) līdz 2026. gada 31. maijam.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Sabiedrības integrācijas fonds finansējumu pievienotās vērtības nodokļa segšanai pieprasa no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00. programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ar projektu tiek veikti tehniska rakstura grozījumi, kuru rezultātā palielinās no valsts budžeta piešķirtais finansējums (PVN izmaksas finansējuma saņēmējiem tiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem), tāpēc sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Sabiedrības integrācijas fonds
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts mazinās finansiālo slogu nevalstiskajām organizācijām, kas ir investīcijas finansējuma saņēmēji un viņu sadarbības partneri. Tādējādi tiks atviegloti nosacījumi nevalstiskajām organizācijām attiecībā uz ieguldījumu veikšanu to attīstībā, izaugsmē un kapacitātes stiprināšanā, pārstāvot sabiedrības vismazāk aizsargāto grupu intereses sociālās drošības jomā, kā arī veicinot sabiedrības interešu uzraudzību pār ārvalstu investīciju un valsts budžeta finansējuma izlietojumu nolūkā sekmēt sabiedrības pārstāvju plašāku iesaisti publiskā finansējuma godprātīgas izmantošanas pārraudzībā.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi