Anotācija

25-TA-201: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Izglītības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Nepieciešams veikt grozījumus Izglītības likumā, lai uzsāktu pāreju uz augstskolu un koledžu ciklisku akreditāciju atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 14. janvāra rīkojumam Nr. 30 "Par konceptuālo ziņojumu "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju"".  

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir nodrošināt Izglītības likuma atbilstību konceptuālajam ziņojumam "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju", tādējādi aizvietojot ciklisku studiju virzienu akreditāciju ar ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju, un noteikt Akadēmiskās informācijas centra un Izglītības kvalitātes valsts dienesta kompetenci attiecībā uz  profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības programmu novērtēšanu. 
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Lai noslēgtu visus studiju virzienu akreditācijas procesus, tajā skaitā tos virzienus, kas pārņemti pēc augstskolu reorganizācijas un ir akreditēti līdz 2026. gada 31. martam saskaņā ar Augstskolu likuma pārejas noteikumu 117. punktu vai bijuši akreditēti uz diviem gadiem, nepieciešams noteikt pārejas periodu līdz 2028. gada 1. janvārim, ļaujot visiem studiju virzieniem ar divu gadu akreditāciju tikt akreditētiem atkārtoti.   

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2021.-2027. gadam un konceptuālais ziņojums  "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) paredz nodrošināt pilnvērtīgu augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas procesu, lai garantētu augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu augstskolu iekšējo kvalitātes kultūru, tostarp 2024. gadā pārskatot iespēju ieviest ciklisku augstskolu akreditāciju.  
Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, pilnveidojot augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas procesu un stiprinot institūciju kvalitātes kultūru, paredzēts ieviest ciklisku institucionālo akreditāciju, tādējādi turpinot iepriekšējā periodā sāktās reformas augstākās izglītības kvalitātes un konkurētspējas uzlabošanā. Pašlaik vienīgā cikliskā vērtēšanas procedūra ir studiju virzienu akreditācijas ietvaros, kas nesniedz pilnīgu pārskatu par pašu augstākās izglītības institūciju. Lai mainītu sistēmu no kvalitātes kontroles uz kvalitātes pilnveidi institūcijas līmenī, ir nepieciešams pārskatīt Latvijas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas un novērtēšanas sistēmu. Šajā procesā nozīmīgs ir 2020.-2024. gada studiju virzienu akreditācijas cikls, jo pirmo reizi notiek sistēmisks visu augstākās izglītības studiju virzienu izvērtējums, ievērojot vienotus standartus izstrādātus saskaņā ar "Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas Augstākās izglītības telpā" (The Standards and Guidelines for Quality Assurance in the European Higher Education Area), vienlaikus sagatavojoties arī pakāpeniskai pārejai uz ciklisku institucionālās akreditācijas sistēmu. Cikliskas institucionālās akreditācijas  ieviešanas rezultātā tiks samazināta dažādu esošo kvalitātes nodrošināšanas procedūru dublēšanās, samazināts administratīvais slogs un novērtēšanas procedūru izmaksas.  
Ārējās kvalitātes vērtēšanas un akreditācijas sistēmas raksturo pastāvīga evolūcija. Latvijā kopš 1996. gada tiek īstenotas dažāda veida vērtēšanas procedūras, tajā skaitā studiju programmu licencēšana, studiju programmu un studiju virzienu akreditācija, kā arī augstākās izglītības iestāžu akreditācija. Normatīvais regulējums paredzēja, ka, izveidojot ārējās novērtēšanas sistēmu, novērtēšanas procedūras organizē Izglītības un zinātnes ministrija, tomēr sākotnēji Izglītības un zinātnes ministrija novērtēšanas procedūru organizēšanu deleģēja Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram.  
Šobrīd Latvijā kvalitātes vērtēšanas sistēma paredz četras ārējās kvalitātes novērtēšanas procedūras: 1) studiju programmu licencēšana; 2) būtisko izmaiņu novērtēšana studiju virzienā un tam atbilstošajās studiju programmās; 3) studiju virziena novērtēšana un akreditācija; 4) augstskolu un koledžu akreditācija. Studiju virziena novērtēšana un akreditācija pašlaik ir vienīgais process, kas noris regulāri - cikliski. Pēc grozījumu pieņemšanas cikliskā studiju virzienu akreditācija tiks aizstāta ar ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju, mazinot novērtēšanas procedūru skaitu.  Pārejā uz ciklisku institucionālo akreditāciju ir plānots atteikties no vienas no pašreiz īstenotajām kvalitātes novērtēšanas procedūrām - studiju virzienu novērtēšanas un akreditācijas. Savukārt procedūru, kurā notiek būtisko izmaiņu novērtēšana studiju virzienā un tam atbilstošajās studiju programmās, plānots vienkāršot. 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saeimā tiek skatīti Grozījumi Profesionālās izglītības likumā Nr.953/Lp14, kuri precizē Izglītības kvalitātes valsts dienesta kompetenci. Tādējādi nepieciešams salāgot Profesionālās izglītības likumu un Izglītības likumu. Koledža ir profesionālās augstākās izglītības iestāde. Koledžā tiek īstenotas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, kā arī var tikt īstenotas profesionālās vidējās izglītības programmas. Ņemot vērā koledžas statusu un to īstenotās programmas, tās akreditē dažādas iestādes. Institucionālās akreditācijas ietvaros tiks vērtēta koledžas darbība, kvalitātes nodrošināšana kopumā. Nepieciešams precizēt Izglītības likumu, nosakot,  ka koledžas akreditācijā sadarbojas Izglītības kvalitātes valsts dienests un Akadēmiskās informācijas centrs. 
Risinājuma apraksts
Izglītības likuma 20. panta trešās daļas 7.punkta "c' apakšpunkts tiek izteikts jaunā redakcijā, kā arī tas tiek papildināts ar "d" apakšpunktu,  papildinot Izglītības kvalitātes valsts dienesta kompetenci - sadarbībā ar Akadēmiskās informācijas centru piedalās koledžas akreditācijas procesā. 
Problēmas apraksts
Nepieciešams precizēt Akadēmiskās informācijas centra kompetences institucionālās akreditācijas kontekstā atbilstoši  Ministru kabineta 2025. gada 14. janvāra rīkojumam Nr. 30 "Par konceptuālo ziņojumu "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju"".  
Risinājuma apraksts
No 20.1 panta izslēdzot vārdus "studiju virziens" un nosakot, ka  Akadēmiskās informācijas centrs veic augstskolu un koledžu akreditāciju, studiju programmu vērtēšanu  un licencēšanu. Studiju programmu vērtēšana jau ir esošs process, piemēram, veicot būtisko izmaiņu procedūru, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos, kā arī studiju programmu vērtēšana notiek izvērtējot kopīgās studiju programmas.  
Problēmas apraksts
Profesionālās izglītības likums paredz, ka profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas var īstenot arī augstākās izglītības pakāpē. 2025. gada 15. aprīlī tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”, kas nosaka profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu klasifikāciju augstākās izglītības pakāpē. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2023. gada 23. maija noteikumu Nr. 253 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība” anotācijā ietverto informāciju, pēc nepieciešamo grozījumu veikšanas Latvijas izglītības klasifikācijā nepieciešams izstrādāt atsevišķu normatīvo regulējumu attiecībā uz augstākās izglītības iestādēm, kuras īstenos profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas izglītojamajiem ar iepriekš iegūtu augstāko izglītību (atbilstoši attiecīgajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim). Akadēmiskais informācijas centrs veic gan augstskolu, gan studiju virzienu akreditāciju un studiju programmu licencēšanu. Savukārt profesionālās pilnveides izglītības un profesionālās tālākizglītības programmas licencē Izglītības kvalitātes valsts dienests, tomēr, ņemot vērā, ka šīs programmas tiek īstenotas augstākās izglītības pakāpē (LKI 5-8 līmenī) un paredzētas personām ar jau iegūtu augstāko izglītību, to licencēšanai būtu jānotiek Akadēmiskā informācijas centra pārraudzībā, lai nodrošinātu vienotu pieeju kvalitātes novērtēšanā un saskaņotību ar augstākās izglītības sistēmas normatīvajiem aktiem. Tāpēc ir jāveic grozījumi Izglītības likumā, nosakot jaunu funkciju Akadēmiskajam informācijas centram un precizējot Izglītības kvalitātes valsts dienesta funkciju. Nepieciešams salāgot Izglītības likuma normas ar Grozījumiem Profesionālās izglītības likumā Nr.953/Lp14.  
Risinājuma apraksts
20.1 panta ceturto daļu papildināt ar 8. punktu, nosakot, ka Akadēmiskais informācijas centrs veic profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu augstākā izglītības pakāpē licencēšanu un novērtēšanu, un izteikt jaunā redakcijā Izglītības likuma 20. panta trešās daļas 7.punkta “c” apakšpunktu, nosakot, ka  Izglītības kvalitātes valsts dienests novērtē augstskolu un koledžu akreditācijas procesā to darbības kvalitāti profesionālās vidējās izglītības programmu, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu vidējā izglītības pakāpē īstenošanā un informē par tās rezultātiem Akadēmiskās informācijas centru.  
Problēmas apraksts
Izglītības likuma 27. panta pirmā daļa nosaka, ka izglītības iestādes, kuras īsteno pamata un vidējās pakāpes izglītības programmas tiek akreditētas uz sešiem gadiem, kā arī akreditācija veicama piecu gadu laikā no izglītības iestādes uzsākšanas dienas. Nosacījums par vidējās pakāpes izglītības programmām un iestāžu akreditāciju uz sešiem gadiem skar arī koledžas, kuras īsteno gan vidējās izglītības, gan augstākās izglītības programmas. Savukārt, atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 14. janvāra rīkojumam Nr. 30 "Par konceptuālo ziņojumu "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju"",  tiek paredzēts, ka augstskolas un koledžas tiks akreditētas uz septiņiem vai trīs gadiem, tāpēc nepieciešams paredzēt, ka šis nosacījums nav attiecināms uz augstākās izglītības iestādēm. Savukārt nosacījums par akreditācijas veikšanu piecu gadu laikā no izglītības iestādes uzsākšanas dienas nav  piemērojams augstskolām un koledžām, jo tās var licencēt programmas, kuras ilgst īsāku laika posmu. Augstskolu likuma grozījumos tiek paredzēts arī nosacījums, ka augstskola uzsāk akreditācijas procesu sešu mēnešu laikā kopš pirmās studiju programmas īstenošanas dienas.  
Risinājuma apraksts
Precizēta  27. panta trešā daļa, paredzot, ka 27. panta pirmā daļa arī nav attiecināma uz koledžām un augstskolām. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Izstrādātā institucionālas akreditācijas modeļa aprobēšanai tiks īstenotas pilotakreditācijas.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Izglītības un zinātnes ministrija kopīgi ar Akadēmiskās informācijas centru.
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
30.06.2027.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Izstrādātā institucionālas akreditācijas modeļa aprobēšanai tiks īstenots izmēģinājuma projekts jeb pilotakreditācijas, kuru rezultāti būs līdzvērtīgi pilnvērtīgai institucionālai akreditācijai. Pilotakreditācijās piedalīsies divas augstskolas un viena koledža.  
Rādītājs
Akreditētas divas augstskolas un viena koledža 

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
  • Akadēmiskās informācijas centrs
  • Izglītības kvalitātes valsts dienests
Ietekmes apraksts
Tiek precizēta Akadēmiskās informācijas centra un Izglītības kvalitātes valsts dienesta kompetence institucionālajā akreditācijā. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. Augstskolu likums

Pamatojums un apraksts
Ieviešot ciklisku institucionālo akreditāciju nepieciešams precizēt Akadēmiskās informācijas centra un Izglītības kvalitātes valsts dienesta funkcijas un savstarpējo sadarbību akreditācijas procesā.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija

4.1.2. Ministru kabineta 2023. gada 23. maija noteikumu Nr. 253 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”

Pamatojums un apraksts
Ieviešot jaunas kompetences Akadēmiskā informācijas centram un Izglītība kvalitātes valsts dienestam attiecībā uz  profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības programmu novērtēšanu, ir jāgroza Ministru kabineta noteikumi, nosakot atsevišķu licencēšanas kārtību profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmām augstākā izglītības pakāpē.  
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija

4.1.3. Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr.430 "Nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis" 

Pamatojums un apraksts
Ieviešot jaunas kompetences Akadēmiskā informācijas centram attiecībā uz  profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības programmu licencēšanu, reģistrēšanu un novērtēšanu, ir nepieciešams grozīt Akadēmiskās informācijas centra cenrādi, nosakot maksu par minētajiem pakalpojumiem.  
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nē
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi