Anotācija

Projekta trešajā kārtā, finansējuma saņēmējs sekmīgai projekta darbību izpildei var piesaistīt vienu vai vairākus sadarbības partnerus. Kā sadarbības partneri projektā var tikt piesaistīti Natura 2000 teritoriju vai tām piegulošu teritoriju pārvaldītāji, kuru valdījumā, turējumā vai īpašumā atrodas šīs teritorijas, un tās ir:
-citas valsts tiešās pārvaldes iestādes, pašvaldības vai to iestādes, kuru uzdevumos ietilpst šo teritoriju apsaimniekošanas, pārvaldība vai aizsardzība. Pasākuma trešajā kārtā pašvaldība projektā var piedalīties tikai ar savu īpašumu;
-valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības, kuras īsteno deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus šo teritoriju apsaimniekošanā, pārvaldībā un aizsardzībā;
- fiziskas un juridiskas personas. Starp tiem arī nodibinājumi un biedrības, kas ir juridiskas personas, kuru darbību mērķis ir dabas aizsardzība vai bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un uzlabošana.   

Projekta ceturtajā kārtā finansējuma saņēmējs ir pašvaldības vai to iestādes, kuru teritorijā atrodas Natura 2000 vai tai pieguloša teritorija, kurā veicamas apsaimniekošanas darbības to stāvokļa uzlabošanai. Pašvaldību vai to iestāžu iesaiste projekta darbību īstenošanā ir atbilstoša Pašvaldību likuma 4.panta 20. apakšpunktam, kas nosaka, ka pašvaldības uzdevums ir veicināt dabas kapitāla ilgtspējīgu pārvaldību un apsaimniekošanu, kā arī noteikt publiskā lietošanā esoša pašvaldības īpašuma izmantošanas kārtību, ja likumos nav noteikts citādi un 4. panta 22. apakšpunkta, kas nosaka pašvaldībām veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām, kas cita starpā ir arī invazīvo sugu apjoma mazināšana tās iznīcinot, jo tās uzlabo bioloģisko daudzveidību un attiecīgi biotopa un ekosistēmas spēju mazināt klimata pārmaiņas un palielina spēju biotopiem un ekosistēmām pielāgoties tām.
Projekta darbību sekmīgai izpildei 2.2.3.3.pasākuma ceturtajā kārtā finansējuma saņēmējs var piesaistīt vienu vai vairākus sadarbības partnerus, kuru īpašumā, valdījumā vai turējumā atrodas Natura 2000 vai tai pieguloša teritorija:
-citas pašvaldības vai to iestādes, kuru uzdevumos ietilpst šo teritoriju apsaimniekošana, pārvaldība vai aizsardzība.
-valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības, kurām deleģētajos valsts pārvaldes  uzdevumos ietilpst Natura 2000 vai tai piegulošu īpašumu apsaimniekošana, pārvaldība vai aizsardzība;
-juridiskas un fiziskas personas, kuru īpašumā, turējumā vai valdījumā ir nekustamais īpašums, kas atrodas Natura 2000 teritorijā vai tai piegulošā teritorijā, tostarp nodibinājumi un biedrības, kas ir juridiskas personas.  
Sadarbības partnera piesaiste 2.2.3.3. pasākumā ir svarīga, jo finansējuma saņēmēja izvēlētā projekta īstenošanas vieta var atrasties vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās, tāpat arī kapitālsabiedrību valdījumā, fizisku un juridisku personu īpašumā, tādējādi sadarbības partnera piesaiste atvieglo projekta īstenošanu, turklāt, sadarbības partnera piesaiste, ja piesaistītais sadarbības partneris jau iepriekš ir veicis līdzīgas darbības vai piedalījies līdzīgos projektos var pozitīvi ietekmēt pasākuma īstenošanas procesu, daloties ar zināšanām un pieredzi.
Projektā piesaistot sadarbības partneri, kas ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības, tiek sniegta iespēja īstenot projekta darbības valstij vai pašvaldībai piekrītošās un valsts/pašvaldību īpašumā esošās zemēs, kas ir nodotas kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā un nodrošināt šajās teritorijās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un apsaimniekošanu saskaņā ar pārvaldes deleģētajām funkcijām.
2.2.3.3.pasākuma trešās un ceturtās kārtas ietvaros sadarbības partneris iesaistās noteikto projekta mērķu un rezultātu sasniegšanā un dara to atbilstoši nosacījumiem, par kādiem finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris ir vienojušies līgumā par savstarpējo sadarbību projekta īstenošanas laikā, ievērojot 2023. gada 13. jūlija MK noteikumos Nr. 408 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā” noteiktās minimālās prasības par informāciju, kas finansējuma saņēmējam jāiekļauj sadarbības līgumā.  

Atbalstāmās darbības un izmaksas
2.2.3.3.pasākuma ietvaros ir atbalstāmas tādas darbības, kas veicinās aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanu sauszemes, piekrastes un saldūdens ekosistēmās Natura 2000 teritorijās, tostarp invazīvo sugu apjoma mazināšana tās iznīcinot un degradētu biotopu atjaunošana Natura 2000 teritorijās un tām piegulošās teritorijās saskaņā ar dabas aizsardzības, biotopu aizsardzības un sugu aizsardzības plāniem nolūkā palīdzēt ekosistēmām sasniegt labu stāvokli un aizsargāt ekosistēmas, kas jau ir labā stāvoklī. Ja darbības, kas jāveic biotopu uzlabošanai nav minētas dabas aizsardzības plānā, tās var pamatot ar sugu un biotopu aizsardzības plānā minētajām apsaimniekošanas darbībām.

Šajā pasākumā nav atbalstāmas darbības jūras ekosistēmās.
Ir pieļaujama “zaļās” infrastruktūras izveide (tostarp “zilās”, ja attiecas uz ūdens ekosistēmām). Ar "zaļo" infrastruktūru saprotot tādu infrastruktūru, kas ir stratēģiski plānots pilnīgi vai daļēji dabisku teritoriju tīkls kombinācijā ar citiem vides objektiem, kas ir izveidots un tiek pārvaldīts, lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu un stiprinātu šo pašu ekosistēmu noturību pret nelabvēlīgiem faktoriem. Tas ietver “zaļās” zonas (tostarp “zilās”) un citus fiziskus elementus sauszemes (tostarp piekrastes) teritorijās, piemēram augsnes erozijas mazināšana kāpu joslā vai ūdenstilpņu/ūdensteču krastos izmantojot dabā balstītus risinājumus, kā augu stādījumi, akmeņu krāvumi, zaļo koridoru veidošana ar mērķi uzlabot ES nozīmes biotopu kvalitāti, teritoriju labiekārtošanā izmantojot ūdens caurlaidīgus segumus, u.c.

2.2.3.3. pasākuma ietvaros atbalsts invazīvo sugu apjoma mazināšanai tās iznīcinot tiek sniegts, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos un noturību biotopos un ekosistēmās reizē veicinot klimata pārmaiņu ierobežošanu un palielinot ekosistēmu spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.
Noteikumu projekta 33.3. apakšpunktā paredzētās darbības attiecībā uz invazīvajām sugām paredz pasākumus, kas papildina, bet neietver Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktās prasības zemes īpašniekam vai lietotājam ierobežot invazīvo sugu tālāku izplatību, bet paredz Natura 2000 teritorijās un tām piegulošajās teritorijās samazināt invazīvo sugu apjomu (daudzumu) tās minētajās teritorijās iznīcinot.
Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9.panta piekto daļu, zemes īpašnieku vai lietotāju pienākums ir veikt invazīvo sugu pārvaldības pasākumus, lai novērstu invazīvo sugu tālāku izplatību. Sekojoši, gadījumā, ja invazīvā suga ir izplatījusies ārpus zemes īpašnieka vai lietotāja teritorijas īstenojas princips “piesārņotājs maksā” attiecībā uz to zemes īpašnieku vai lietotāju no kura teritorijas ir notikusi invazīvās sugas tālāka izplatība. Un tā kā 2.2.3.3. pasākuma MK noteikumu projekta 33.3. apakšpunkts paredz Natura 2000 teritorijās un tām piegulošajās teritorijās veikt invazīvo sugu apjoma mazināšanu tās iznīcinot, nevis tālākas izplatības novēršanu, līdz ar to šādā situācijā nav piemērojams princips  “piesārņotājs maksā”.
Uz Latvijas teritoriju attiecināmās invazīvās sugas, kas izvērtētas sākot ar 2015. gadu apkopojot tās invazīvo sugu faktu lapās un to saraksts ir pieejams DAP mājaslapā  -https://www.daba.gov.lv/lv/invazivas-sugas. Invazīvo sugu apjoma mazināšana tās iznīcinot Natura 2000 teritorijās jāveic prioritāri, ņemot vērā, ka šīs teritorijas ir veidotas ar mērķi aizsargāt visā Eiropā retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugas un to dzīvotnes un sekojoši veiktie ieguldījumi sniegs labākos rezultātus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, sasniedzot Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 mērķus.

2.2.3.3. pasākuma ietvaros var tikt veikta ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007. - 2013. gada plānošanas perioda izveidotās infrastruktūras atjaunošana vai demontāža, ja vairs nav spēkā esošas saistības par projekta rezultātu ilgtspējas uzturēšanu.
Gadījumos, ja projekta apstiprināšanas laikā Natura 2000 teritorijai nav spēkā esoša dabas aizsardzības plāna un reizē norit dabas aizsardzības plāna izstrāde un uz projekta darbībām nav attiecināms sugu vai biotopu aizsardzības plānā ietvertās darbības, teritorijā var tikt īstenotas sekojošas darbības:
1. Antropogēnas slodzes mazinošas infrastruktūras atjaunošana, atjaunojot to sākotnējā apjomā un tajā pašā vietā, vienīgās izmaiņas šajā infrastruktūrā var būt saistītas tikai ar papildus apmeklētāju drošības, horizontālā  principa “klimatdrošināšanas” un piekļūstamības risinājumiem, nemainot sākotnējo infrastruktūras apjomu un novietojumu. Attiecīgi veicot esošās infrastruktūras pielāgošanu, saistītie būvdarbu jāveic nemainot būvapjomu, piemēram, ja ir bijušas kāpnes, bet nepieciešama lēzena uzbrauktuve, šī uzbrauktuve jāveido esošā būvapjoma ietvaros to nepalielinot –risinājums var būt pagarināt uzbrauktuves garumu tālāk laipā salīdzinoši kā tas bija trepju gadījumā, lai uzbrauktuve nebūtu tik stāva, bet kopumā nemainot būvapjomu.
2. Antropogēnās slodzes mazinošas infrastruktūras demontāža, ja tā ir nolietojusies, izmantošanai bīstama vai monitoringa dati norāda, ka apmeklētāju skaita vai sugu un biotopu stāvokļa dēļ, to nav nepieciešams atjaunot.
3. Biotehniskas darbības biotopu un sugu dzīvotnēs ar mērķi atjaunot un uzturēt to labvēlīgo aizsardzības statusu, ja tie neietver būvdarbus;
4. Biotehniskas darbības biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanai un labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanai saskaņā ar spēkā esošiem būvprojektiem, kuri apstiprināti pirms dabas aizsardzības plāns zaudējis spēku un darbības tiek īstenotas kamēr būvprojekts ir spēkā esošs.
5. Biotopu un sugu dzīvotņu apsaimniekošanas pasākumu īstenošanai nepieciešamās infrastruktūras izbūve un atjaunošana, tostarp piekļuves infrastruktūras izveide un atjaunošana.


2.2.3.3.pasākuma trešajā un ceturtajā kārtā netiek atbalstītas sekojošās darbības:
- jaunu īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vai mikroliegumu izveide;
- jaunu dabas aizsardzības plānu un sugu aizsardzības plānu izstrāde;
- darbības jūras ekosistēmās;
- atkritumu tvertņu uzstādīšana projekta īstenošanas teritorijās, lai sekmētu sabiedrības izglītošanu un ieradumu maiņu ievērojot principu "ko atnesi, to aiznesi";
- antropogēnās slodzes mazinošas infrastruktūras atjaunošana vai demontāža un apsaimniekošanas pasākumu īstenošanai nepieciešamās infrastruktūras izveide un atjaunošana teritorijās, kur īstenotas darbības ES struktūrfondu un Kohēzijas politikas programmas 2014. – 2020. gada plānošanas projektu ietvaros un kurām piemērojami nosacījumi par pēcuzraudzības periodu, tai skaitā citu ES un nacionālo publisko investīciju programmu ietvarā;
- piekļuves infrastruktūras atjaunošana, kura nodrošina piekļuvi teritorijai, kurā veikti ieguldījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007. – 2013. gada vai 2014. – 2020. gada plānošanas periodos, vai kurai piemērojami nosacījumi par pēcuzraudzības periodu, tai skaitā citu ES un nacionālo publisko investīciju programmu ietvarā

2.2.3.3. pasākuma ietvaros projektam tiek plānotas tiešās un netiešās attiecināmās izmaksas. 

Tiešās attiecināmās izmaksas ietver tādas darbības projekta mērķa sasniegšanai, kā, piemēram: 
*projekta iesnieguma un projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), kas tieši saistītas ar projektā plānotajām darbībām, nepārsniedzot desmit procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, tostarp izmaksas dabas un vides jomas ekspertu atzinumu sagatavošanas izmaksas, hidroloģisko modeļu un aprēķinu izmaksas, būvprojekta izstrādes, tai skaitā ar būvniecības ieceri un būvprojekta minimālā sastāvā sagatavošanu saistītās izmaksas, ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums, lai izstrādātu būvprojektu, būvdarbu ieceres dokumentāciju vai būvprojektu minimālā sastāvā,  autoruzraudzības un būvdarbu būvuzraudzības izmaksas atbilstoši būvniecības jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem, izmaksu un ieguvumu un finanšu analīzes izmaksas, kā arī zemju kadastrālā uzmērīšana;
*ES nozīmes biotopu teritoriju apsaimniekošanas pasākumu veikšana Natura 2000 teritorijās, piemēram,
- Biotopa veidam raksturīgo apstākļu uzturēšana vai atjaunošana, optimālu hidroloģisko apstākļu uzturēšana vai atjaunošana (piemēram, meliorācijas sistēmu atjaunošana, tīrīšana vai likvidēšana), biotehniskas darbības kā zālāju pļaušana vai ganīšana, nevēlamā apauguma likvidēšana (piemēram, krūmu ciršana, kontrolēta dedzināšana, koku sagāzumu likvidēšana, paaugas likvidācija un izvākšana), augsnes erozijas un izskalošanu mazinoši pasākumi (piemēram, kāpu un stāvkrastu nostiprinājumu izveide), ūdens tilpņu tīrīšana (piemēram, ūdenstilpņu gultņu tīrīšana, niedru un citu ūdensaugu izpļaušana un to atlikumu izvākšana, bebru dambju nojaukšana), upju garenvirziena nepārtrauktības nodrošināšana, straujteču atjaunošana, ūdenstilpņu, ūdensteču un jūras krastu nostiprinājumu veidošana, kopšanas cirtes īstenošana, mākslīgo ligzdu un dzīvotņu izveide un izvietošana utt.
- Darbību sekmīgai īstenošanai var tikt piesaistīti attiecīgo jomu speciālisti, piemēram, hidrobiologi, ihtiologi, biotopu eksperti, botāniķi, ģeologi utt. Tā pat, atjaunojošo un stāvokli uzlabojošo darbību noteikšanai var tikt veiktas dažādas analīzes, piemēram, ūdens kvalitātes noteikšana (ūdens hidroķīmisko rādītāju noteikšana - skābekļa satura, ūdens cietības, fosfora un slāpekļa daudzuma un citu parametru noteikšana), augsnes izpētes darbības (piemēram, augsnes sastāva un pH noteikšana); ES nozīmes sugu populāciju uzturēšana un sugu aizsardzības plānu ieviešana, piemēram, pielāgojot citu savvaļas sugu populāciju tā, lai aizsargājamās sugas funkcijas ekosistēmā (barošanās, dzīvotnes vietas, vairošanās vai migrācijas) tiktu saglabātas maksimāli tuvu to dabiskajām funkcijām.
- Var tikt veiktas citu sugu aizsardzības plānā norādīto darbību īstenošana, kā piemēram tādas biotehniskas darbības, kā  putnu riesta vietu atjaunošana, kopšana un labvēlīgā stāvokļa saglabāšana, mākslīgo ligzdu vai mītņu izveide, bioloģiski vērtīgu koku apsaimniekošana, kas ir osmoderma dzīvotnes, bet nav sasnieguši dižkoku izmērus, tāpat teritoriju atēnošana, oļu-grants ievietošana nārsta vietu ierīkošanai, zivju ceļu atjaunošana, caurteku ierīkošana abinieku migrācijai u.c., nepieciešamības gadījumā var tikt piesaistīti jomu speciālisti - biotopu eksperti, ornitologi, entomologi, ihtiologi, hidrobiologi u.c. speciālisti;
- Ar aizsardzības plānu ieviešanu saistītie izdevumi, piemērām, projekta īstenošanas teritoriju apsekošana un datu ievākšana, sugu eksperta konsultācijas, apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes monitorings, populāciju lielumu noteikšana, sugu un biotopu monitorings un ekoloģiskie pētījumi un citu sugu aizsardzības plānos minēto aktivitāšu veikšana sugu stāvokļa uzlabošanai u.c.
* ''zaļās'' (tostarp “zilās”) infrastruktūras izveide un dabisku degradētu ekosistēmu atjaunošana par dabiskām ekosistēmam, kā piemēram, pļava, mežs, ezers u.tml.,Natura 2000 teritorijās. "Zaļās" un "zilās" infrastruktūras risinājumu izmantojami, ja dabas aizsardzības plānā ir paredzētas darbības, ko var panākt izmantojot “zaļās” infrastruktūras risinājumus, piemēram, ūdenstilpņu un ūdensteču krasta stiprināšana izmantojot dabā esošus risinājumus, kā piemēram augu stādījumus, akmeņu krāvumus, biotopu un ekosistēmu savienojamības uzlabošana veidojot zaļos koridorus vai ekoduktus, kā arī ūdenscaurlaidīgu segumu izmantošana stāvlaukumos, tāpat zaļo sienu un zaļo jumtu risinājumi antropogēnās slodzes mazinošajā infrastrktūrā,u.c.;
* pasākumi invazīvo sugu apjoma mazināšanai tās iznīcinot– piemēram, adaptīvā pļaušana vai adaptīvā ganīšana, teritorijas mehāniska apstrāde (ravēšana, frēzēšana), ziedu un sēklu nogriešana, noklāšana ar gaismu necaurlaidīgu materiālu, piemēram, plēvi vai mulču, ķīmiskas mazināšanas metodes izmantojot Latvijas Republikas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā iekļautos herbicīdus, tāpat dažādas kombinētas metodes, un arī tādas metodes kā izķeršana ar slazdiem un lamatām, medības, grāvju noslēgšana, barjeru veidošana un dambēšana, lai nodrošinātu izsaukšanu. Latvijas Invazīvo sugu saraksts, uz kurām attiecināmi apjoma mazināšanas pasākumi tās iznīcinot pieejams DAP mājaslapā sadaļā “Invazīvās sugas” - https://www.daba.gov.lv/lv/invazivas-sugas.  
* jaunas antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve Natura 2000 teritorijās, piemēram, dabas vai velosipēdu taku izveide, labierīcību izveide, auto stāvlaukumu ierīkošana, atpūtas vietu iekārtošana, dabas taku izveide, u.c.;
* jau esošas antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras atjaunošanas vai demontāžas darbu veikšana, piemēram, skatu platformu, skatu torņu vai citas infrastruktūras labošanas vai atjaunošanas darbību veikšana, piemēram, bojātu elementu labošana vai nomaiņa, infrastruktūras papildināšana ar jauniem elementiem utt., kas nav ES struktūrfondu un kohēzijas politikas programmas 2014 – 2020. gada plānošanas projektu ietvaros izveidotās antropogēnās infrastruktūras uzturēšanas pasākumi  un kurai nav piemērojami nosacījumi par pēcuzraudzības periodu, tostarp citu ES un nacionālo publisko investīciju programmu ietvarā;
* ar antropogēnas slodzes infrastruktūru funkcionāli saistītās infrastruktūras būvniecības izmaksas, tai skaitā inženiertehnisko komunikāciju, iekšējo un ārējo inženiertīklu ierīkošana, kā piemēram, elektrotīklu un vājstrāvu tīklu izbūves vai pārbūves, ar to saistītās jaudas palielināšanas izmaksas, iekārtu un tāda aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, kas paredzēts būvprojektā un nepieciešams pieņemšanai ekspluatācijā vai kas nepieciešams antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras funkcionalitātes nodrošināšanai, piemēram videi draudzīga apgaismojuma izbūves izmaksas, tai skaitā inovatīvi apgaismojuma risinājumi. Kā arī funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo sabiedrisko pakalpojumu pieslēgumu izbūve projekta teritorijas labiekārtošanai un drošībai, tai skaitā apgaismojumam, videonovērošanai un digitālo ierīču uzlādei;
* teritorijas labiekārtošanas, tai skaitā teritorijas apzaļumošanas un koku stādīšanas veikšana, teritorijas labiekārtošanas elementu iegāde un uzstādīšana (piemēram, apgaismojuma elementi, soliņi, celiņi utt.) Natura 2000 tīkla teritorijās, kur notikusi infrastruktūras izveide antropogēnās slodzes mazināšanai, norāžu izvietošanai par teritorijas piekļūstamību dažādām sabiedrības grupām;
* informācijas un komunikāciju tehnoloģiju aprīkojuma iegādes vai nomas, uzstādīšana un licenču izmaksas, tostarp videonovērošanai un apmeklētāju skaita reģistrēšanai;
* piekļuves infrastruktūras izveide un atjaunošana Natura 2000 tīkla teritorijām, gadījumos, ja projekta mērķteritorijai ir apgrūtināta vai nav pieejama piekļuve, piemēram, var tikt izbūvēti pievedceļi, tilti vai laipas, atjaunotas brauktuves, caurtekas, lai konkrētajā teritorijā būtu iespējams īstenot projekta aktivitātes biotopos un sugu dzīvotnēs, kā arī infrastruktūras attīstībā. Tostarp esošās piekļuves infrastruktūras diagnostika, teritorijas labiekārtošanas izmaksas, kas nepieciešams infrastruktūras vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā vai, kas nepieciešams, infrastruktūras funkcionalitātes nodrošināšanai un ar infrastruktūras nodošanu ekspluatācijā saistītie izdevumi. Izbūvētās piekļūstamības infrastruktūras izmaksas nedrīkst pārsniegt 10% no kopējām attiecināmajām izmaksām;
* infrastruktūras izbūve, kas nepieciešama apsaimniekošanas pasākumu īstenošanai, piemēram, ja tiek izmantoti ganāmpulki zālāju apsaimniekošanā, var tikt izbūvēti aploki un sētas, lai varētu īstenot noganīšanu, u.c.,  bet ne vairāk kā 10% apmērā no kopējām attiecināmajām izmaksām;
* sabiedrību informējošu un dabas izglītību veicinošu pasākumu un materiālu izveide, tostarp iekļaujot dažādus digitālos risinājumus;
* ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā 2021.–2027. gada plānošanas periodā publisko informāciju par projektiem un nodrošina Eiropas Savienības fondu publicitātes, saziņas un vizuālās identitātes prasību ieviešanu, bet nepārsniedzot vienu procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām;
* attiecināmas izmaksas zemes iegādei Natura 2000 teritorijās nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Zemes iegāde ārpus Natura 2000 teritorijas var tikt iegādāta ar mērķi nodrošināt piekļūstamību projektā īstenojamo darbību biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanā un infrastruktūrā nepieciešamo darbību veikšanai. Zemes iegāde ir jāveic pamatojot tās iegādes cenu atbilstoši Latvijas Nekustamā īpašuma tirgus statistikai (pieejama: https://www.vzd.gov.lv/lv/latvijas-nekustama-ipasuma-tirgus-statistika) piemērojot Mežsaimniecības zemes darījumu cenas zemes lietošanas veidam “meža zemei”, lauksaimniecībā izmantojamajai zemei (tīrumi, ganības, pļavas) piemērojot Lauksaimniecības zemes darījumu cenas, pārējiem zemes veidiem (krūmi, purvs, ceļi, ūdeņi, smiltāji) piemērojot Lauksaimniecības zemes darījumu cenas. Zemes iegādes cena par vienu vienību nevar pārsniegt gada augstāko tirgus cenu meža zemei un lauksaimniecībā izmantojamajai zemei (tīrumi, ganības, pļavas) vai vidējo lauksaimniecības darījumu cenu pārējiem zemes veidiem (krūmi, purvs, ceļi) attiecīgā Latvijas Republikas NUTS III līmeņa statistiskajā reģionā laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz projekta iesnieguma sagatavošanai iesniegšanai sadarbības iestādē. Latvijas statistiskie reģioni un tiem piekritīgās pašvaldību administratīvās teritorijas ir noteiktas Ministru kabineta 2021. gada 7. decembra rīkojumā Nr. 911 “Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām”. Meža zemes iegāde iespējama tikai tādās teritorijās, kur noteikts pilnīgs mežsaimnieciskās darbības aizliegums visa kalendārā gada laikā, kā arī ir noteikts kopšanas cirtes aizliegums. Ja projektā paredzēta zemes iegāde projekta aktivitāšu īstenošanai, tad projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) iesniedz sadarbības iestādē apliecinājumu, ka zemes īpašumtiesības tiks nokārtotas un reģistrētas zemesgrāmatā līdz projekta darbību pabeigšanai. Pirms projekta noslēguma maksājuma veikšanas īpašumtiesībām jābūt reģistrētām zemesgrāmatā vismaz uz laiku, kas nav mazāks par projekta dzīves ciklu.

Antropogēnās slodzes mazinošai infrastruktūrai 2.2.3.3. pasākuma trešās un ceturtās kārtas ietvaros jābūt atbilstošai 2018. gada, 12. jūnija MK noteikumiem Nr. 326 par Būvju klasifikācijas noteikumiem pielikumā uzskaitītajām ēkām, kas atbilst 12. nodaļas “Nedzīvojamas ēkas ” 1212 klasei, 1274 klasē klasificētām ēkām, kas atbilst antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras būtībai, kā tualetes ēkas, individuālas lapenes un citur nekvalificētas nojumes, kā arī 12740204 tips un 12740205 tips un inženierbūves atbilstoši 21. nodaļai “Transporta būves” un 24. nodaļai “Citas inženierbūves”, kā arī iepriekš nekvalificētas inženierbūves, ja tās atbilst dabas aizsardzības plāna prasībām un atbilst antropogēnās slodzes mazinošas infrastruktūras būtībai. Ēku būvniecība ir jāveic saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem aktiem par nosacījumiem jaunu ēku būvniecībai, ja tādas tiek paredzētas projektā.
Tā kā 2.2.3.3. pasākuma trešās un ceturtās kārtas ietvaros var tikt veidota infrastruktūra un tā būs pieejama publiski (piemēram, laipas, dabas izziņas takas, skatu torņi, stāvvietas), projekta iesniedzējam projekta iesniegumā ir jānorāda, vai tiks piemēroti Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīvas principi un administratīvā sloga mazināšanai nav veidots atsevišķs kritērijs, kas noteiktu vērtēt šī principa ievērošanu, jo princips estētika ir jau iepriekš noteikts ar DAP izstrādāto ĪADT vienoto stilu, princips iekļautība tiek īstenots izstrādājot dabas aizsardzības plānus ar kuriem tiek izvērtēta šīs infrastruktūras nepieciešamība, atrašanās vieta, kā arī MK noteikumu projekts paredz nepieciešamību nodrošināt infrastruktūras piekļūstamība dažādām sabiedrības grupās saskaņā ar horizontālo principu VINPI. Un saistībā ar principu ilgtspējība, ņemot vērā, ka antropogēno slodzi mazinoša infrastruktūra atrodas dabā  MK noteikumu projekts nosaka vērtēt klimata risku un īstenot risku mazinošus pasākumus, kā arī paredz iespēju īstenot “zaļos” un “zilos” infrastruktūras risinājumus.

Pasākuma īstenošanas gaitā projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, ja tas nav saimnieciskās darbības veicējs atbilstoši MK noteikumu projekta 29. punktam, ir iespēja gūt ienākumus no atbalstāmo darbību īstenošanas, ja tie ir norādīti ieņēmumu un izmaksu analīzē un tie projekta dzīves ciklā ikgadēji nepārsniedz 50% no infrastruktūras un atjaunoto teritoriju uzturēšanas izdevumiem. 

2.2.3.3. pasākuma  ceturtajā kārtā īstenojot infrastruktūras izbūvi vai atjaunošanu ir jāievēro DAP izstrādātais infrastruktūras vienotais stils atbilstoši projekta iesniegšanas brīdī aktuālajai rokasgrāmatas “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vienotais stils” versijai. Kā arī jaunizveidotajai infrastuktūrai jābūt saskaņā ar Dabas aizsardzības plānos noteikto.
     Netiešo attiecināmo izmaksu vienotā likme noteikta 15% apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām. Netiešās attiecināmās izmaksas saskaņā ar vadlīnijām projekta vadības un īstenošanas netiešajās attiecināmajās izmaksās ietver projekta izpildei nepieciešamo telpu nomas, biroja piederumu, telekomunikācijas pakalpojumu, informāciju tehnoloģijas uzturēšanas maksas, datorprogrammu un licenču iegāde, piemēram ģeogrāfisko informācijas sistēmu vai hidroloģiskās projektēšanas programmatūras lietošanas licenču iegāde u.c.
Ņemot vērā pasākuma laikā atbalstīto darbību daudzveidību un dažādās Natura 2000 teritorijas un tajos sastopamos biotopus un sugas, kā arī ka tiek atbalstītas tādas darbības kā jaunas apmeklētāju infrastruktūras radīšana un to darbību individuālo risinājumu izstrādes nepieciešamību katrā no projekta īstenošanas teritorijām un īstenošanai doto laiku līdz 2029.gada 31.decembrim, projekta laikā var rasties papildu neparedzētie izdevumi. Līdzšinējā pieredze VARAM pārziņā esošajos infrastruktūras būvniecības ES fondu projektos rāda, ka finansējuma saņēmēji atsevišķos gadījumos mēdz izmantot MK noteikumos iekļauto normu par neparedzētajiem izdevumiem un noteiktais 3% ierobežojums ir optimāls. Vienlaikus norādām, ka, tāpat kā līdzšinējā praksē, neparedzēto izdevumu faktiskai izmantošanai finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniegs pamatojumu neparedzēto līdzekļu nepieciešamībai, un to nepieciešamību izvērtēs sadarbības iestāde. Tādēļ noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā var izmantot neparedzēto izmaksu apjomu trīs % apmērā no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.
Noteikumu projekta izstrādē tika izvērtēta citu vienkāršoto izmaksu piemērošana un  secināts, ka pastāv vispārināšanas risks, kas var precīzi neatspoguļot standartizētus izmaksu aprēķinus vai fiksētas likmes, kā rezultātā specifiskos gadījumos vienkāršoto izmaksu piemērošana var pilnā apmērā nesegt radušās izmaksas. Skaidrojam, ka katra Natura 2000 teritorija sastāv no tam raksturīgiem biotopiem un sugu dzīvotnēm, kas atšķiras savā starpā no citām Natura 2000 teritorijām ar teritorijas ietekmējošo ekoloģisko, bioloģisko, fizikālo un ķīmisko faktoru kopumu. Tāpat katrai Natura 2000 teritorijai ir izstrādāts savs dabas aizsardzības plāns, kurā ir norādītas apsaimniekošanas darbības konkrētajai teritorijai. Sekojoši, darbības, kas jāveic katrā no pasākuma īstenošanas teritorijām atšķirsies pēc to veida un amplitūdas.

Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai projektu iesniegumu trešajā atlases kārtā, kur kā finansējuma saņēmējs paredzēts DAP, projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota vienotā likme 14% procentu apmērā, bet 2.2.3.3.pasākuma ceturtajā projektu iesniegumu atlases kārtā, kur kā finansējuma saņēmēji paredzētas pašvaldības vai to iestādes, projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota vienotā likme 16% apmērā no noteikumu projektā 36. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Kopīgo noteikumu regula Nr. 2021/1060) 55. panta 1. punktu. Vienotās likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1) tas ir taisnīgs – vienotās likmes apmērs tiks piemērots vienādi visiem darbiniekiem saskaņā ar 2022. gada 26. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 262) un tajos noteiktajām amatalgu likmēm. Projekta trešajā un ceturtajā atlases kārtā, finansējuma saņēmējs projekta darbību sekmīgai izpildei, var piesaistīt vienu vai vairākus sadarbības partnerus, un šajos gadījumos personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visam projekta personālam;
2) tas ir objektīvs – projektu iesniegumu trešās atlases kārtas vienotās likmes apmērs ir aprēķināts, ievērojot DAP sniegto informāciju par projekta vadībā un īstenošanā iesaistīto personālu, to atlīdzībai noteikto atalgojumu u.c. apsvērumus. Tāpat, veicot kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas ( turpmāk – KPVIS) datu analīzi (ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanās periodā arī tika veiktas darbības sugu un biotopu stāvokļa uzlabošanai, Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotajā projektā Nr. 6.1.1.7/1/24/I/001 “Purvu ekosistēmu atjaunošana ĪADT”; Nr.2.2.3.3/1/24/I/001 "Dabas aizsardzības plānu izstrāde bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai rezervātos un nacionālajos parkos”), kas ļauj verificēt DAP sniegto informāciju saistībā ar 2.2.3.3. pasākumā paredzētajām personāla vadības izmaksām, kā arī ļauj objektīvi pamatot vienotās likmes piemērošanu, iekļaujoties Kopīgo noteikumu regulas 55.panta 1. punktā noteiktajā izmaksu procentuālajā apmērā. Ceturtās atlases kārtas vienotās likmes apmērs ir aprēķināts, ievērojot dažādas iespējamās projektu attiecināmo izmaksu summas, potenciālu sadarbības partnera piesaisti projekta īstenošanai, atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām u.c. apsvērumus, kā arī ļauj objektīvi pamatot vienotās likmes piemērošanu, iekļaujoties Kopīgo noteikumu regulas 55.panta 1. punktā noteiktajā izmaksu procentuālajā apmērā;
3) tas ir pārbaudāms – vienotās likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem un saskaņots ar Vadošo iestādi;
4) tas ir iepriekš noteikts – personāla atlīdzības izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 2.2.3.3. pasākuma reglamentējošos MK noteikumos un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām.

Projektu iesniegumu trešajā atlases kārtā projektu vadībā iesaistīts personāls, kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 262 pieder pie amatu saimēm Nr. 39.1 amatu saimes IVA  līmenis un 11. mēnešalgu grupa (Projektu vadītājs), IVB līmenis un 11 mēnešalgu grupa (Vadošais sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperts, Sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperts mežu biotopu grupai, Sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperts purvu biotopu grupai, Sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperts zālāju biotopu grupai, Sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperts saldūdeņu biotopu grupai), III līmenis un 10. mēnešalgu grupa (Projekta koordinators), pie amatu saimes Nr. 26. III līmenis un 11. mēnešalgu grupa (vecākais komunikācijas speciālists), amatu saimes Nr. 23. IV līmenis 10. mēnešalgu grupa (vecākais kartogrāfijas inženieris), amatu saimes nr. 15.1. II līmenis un 9. mēnešalgu grupa (Projekta finanšu eksperts), amatu saime Nr. 3. IV līmenis un 9. mēnešalgu grupa (Projekta īpašumu pārvaldības eksperts), amatu saime Nr. 2. IV līmenis un 9. mēnešalgu grupa (Projekta iepirkumu un līgumu vadības eksperts)
Trešajā atlases kārtā projekta vadībai var tikt piesaistīts sadarbības partnera projekta vadītājs un sugu un biotopu aizsardzības eksperts, kas atbilst 39.1. amatu grupas III līmenim un 10. mēnešalgu grupai. Projekta vadību un ieviešanu finansējuma saņēmējs īsteno izveidojot terminētas amata vietas uz projektu īstenošanas laiku vai iesaistot iestādes esošo personālu projekta īstenošanas nodrošināšanā.
Projektu iesniegumu ceturtajā atlases kārtā projekta vadībai tiks piesaistīts projekta vadītājs, kas saskaņā ar MK noteikumiem Nr.262 pieder pie amatu saimes Nr. 39.1, IV A līmenis un 11. mēnešalgu grupai un projekta finanšu eksperts, kas pieder amatu saimei 39.1. III līmenim un 10 mēnešalgu grupai. Ceturtajā atlases kārtā projekta vadībai var tikt piesaistīts sadarbības partneru projekta vadītājs, kas atbilst amatu saime nr. 39.1. III līmenim un 10. mēnešalgu grupai. Citas projekta izpildei nepieciešamās darbības tiks veiktas finansējuma saņēmēja budžeta ietvaros, tādejādi taupot un maksimāli efektīvi izmantojot projekta īstenošanai pieejamo finansējuma apjomu.
Gadījumā, kad finansējuma saņēmējs projektus īsteno iesaistot esošo personālu gan 2.2.3.3. pasākuma trešajā, gan ceturtajā atlases kārtā, finansējuma saņēmējam ir pienākums nodalīt personāla pamatpienākumus no projektā paredzētajām darbībām, lai tās nepārklātos, kā arī nodrošināt projektā ieguldītā darba laika un veikto funkciju uzskaiti. Atalgojumu par vienu un to pašu veikto darbību nevar saņemt no valsts budžeta, cita projekta līdzekļiem un projektam paredzētā finansējuma.
Citas projekta izpildei nepieciešamās darbības tiks veiktas finansējuma saņēmēja budžeta ietvaros, tādejādi taupot un maksimāli efektīvi izmantojot projekta īstenošanai pieejamo finansējuma apjomu.

Projekta izmaksas ir attiecināmas no 2024. gada 1. janvāra, taču projekta darbības nevar būt pabeigtas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē. Pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas finansējuma saņēmējs var veikt dažādus sagatavošanās darbus projekta īstenošanai, noslēgt iepirkuma līgumus un veikt dokumentācijas izstrādi, kas, ņemot vērā projektu ieviešanas gaitu iepriekšējos finanšu plānošanas perioda projektos bija laikietilpīgs process, kas radīja aizkavēšanos. Ja pirms projekta apstiprināšanas būs radušās izmaksas, kas nav attiecināmas no ES fondu līdzekļiem, tas ir finansējuma saņēmēja risks, un izmaksas tiek segtas no finansējuma saņēmēja gada sākumā apstiprinātā budžeta ietvaros. 2.2.3.3.pasākuma trešajā atlases kārtā DAP kā VARAM pakļautības iestādei ik gadu tiek apstiprināts budžets, līdz ar to iespējas ir rīkoties tikai pieejamā budžeta ietvaros, neveicot no tā atkāpes, kas nozīmē, ka risks pirms projekta apstiprināšanas radītām izmaksām, kas nav attiecināmas no ES fondu līdzekļiem, ir neliels.
Ja projektā tiek piesaistīts sadarbības partneris, kas veic saimniecisku darbību atbilstoši MK noteikumu projekta 29. punktam, projekta izmaksas ir attiecināmas no 2024.gada 1. janvāra, jo Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu regulas Nr. 651/2014 (turpmāk – regula Nr. 651/2014) 6.panta 5.punkta “m” un “n” apakšpunkts nosaka izņēmumu attiecībā uz atbalsta stimulējošās ietekmes prasību izpildi, ja tiek sniegts atbalsts bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un ja ir izpildīti regulas Nr. 651/2014 45. panta nosacījumi. Taču projekta darbības nedrīkst būt pabeigtas pirms projekta iesniegšanas sadarbības iestādē.
2.2.3.3.pasākuma ceturtās atlases kārtas ietvaros, pēc vienošanās vai līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja avansa pieprasījumu sagatavo, un sadarbības iestāde avansa pieprasījumu apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs, tā pamatojums atbilst spējai to izlietot saimnieciskā gada ietvaros, kā arī, ievērojot, ka avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Šāds piešķiramā maksājumu apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams ceturtās atlases kārtas projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projektu iesniedzēji ir pašvaldības, kurām ir ierobežotas budžeta iespējas ES fondu projektu priekšfinansēšanai un ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi un pamatojoties uz MK 2023.gada 25. aprīļa noteikumiem Nr. 205 “Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.-2027. gada plānošanas periodā” (turpmāk MK noteikumi Nr. 205). Vienlaikus finansējuma saņēmējam tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā to, ka sugu dzīvotņu un biotopu uzlabošanas pasākumi, kā arī infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti  - ziemas sezonā ir ierobežota dabas apsekošana un būvdarbu veikšana ārtelpā, tādēļ nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus, tādējādi veicinot ikgadējo budžeta izpildi.
Dubultās finansēšanas risku novēršana tiks nodrošināta projektu līmenī, pārbaudot informāciju KPVIS un citās informācijas sistēmās, pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas netiks finansētas dubultā.
Finansējuma saņēmējam noteikts pienākums izstrādāt nosacījumus, kā tas pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, kā arī finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris paraksta apliecinājumu par interešu konflikta neesību saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. panta un publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām.
Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera personāla darba braucienu un iekšzemes komandējumu transporta izmaksu (maksa par degvielu, sabiedriskā transporta izmantošana) segšanai tiks piemērota metodika “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai”, savukārt, ja paredzēti iekšzemes komandējumi, tad radušās izmaksas, kas nav saistītas ar transporta izmaksām, jāsedz saskaņā ar metodiku “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai”. Savukārt attiecināmajās izmaksās paredzētās piegādes un pakalpojumi tiks nodrošināti, finansējuma saņēmējam organizējot iepirkumu, iepirkuma nolikumā un tehniskajā specifikācijā paredzot nosacījumus, kas ir saskaņā ar iepriekšminētajām metodikām, ņemot vērā plānoto piegāžu un pakalpojuma iepirkuma organizēšanas specifiku.  
Saskaņā  ar Kopīgo noteikumu regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta c) apakšpunktu  pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir attiecināmās izmaksas, ja projekta kopējās izmaksas ir mazākas nekā 5 000 000 euro (ieskaitot PVN), savukārt projektiem, kuru kopējās izmaksas ir vismaz 5 000 000 euro (ieskaitot PVN) un projektos, kur tiek sniegts komercdarbības atbalsts (neatkarīgi no projekta kopējo izmaksu summas), PVN izmaksas ir attiecināmas gadījumos, kad tās nav atgūstamas saskaņā ar PVN reglamentējošiem valsts tiesību aktiem.

2.2.3.3. pasākuma trešajā un ceturtajā atlases kārtā nav noteikts projektā plānotais minimālais attiecināmo izmaksu apmērs. Saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas Nr. 2021/1060 53. panta 2.punktu ja attecināmo izmaksu apmērs ir mazāks par 200 000 (ieskaitot) euro ir jāpiemēro vienības izmaksu, fiksētās summas maksājumu vai vienotas likmes, kas saskaņā ar 2024.gada 20.decembra Eiropas Komisijas apstiprinātām pamatnostādnēm “Pamatnostādnes par vienkāršotu izmaksu iespēju izmantošanu saistībā ar fondiem, uz kuriem attiecas Kopīgo noteikumu regula Nr. 2021/1060” ir arī izmaksu kategorijas, kurām piemēro vienoto likumi, kas 2.2.3.3. pasākuma trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros ir tiešās attiecināmās personāla izmaksas un netiešo izmaksu vienotā likme 15% apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, sekojoši vienotās likmes bāzes izmaksas var būt faktiskās izmaksas un Kopīgo noteikumu regulā Nr. 2021/1060 noteiktā prasība ir izpildīta.

2.2.3.3. pasākuma ceturtajā atlases kārtā viena projekta īstenošanai maksimālais pieejamais ERAF finansējums ir 1 455 500 euro.

Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasības, kas noteiktas Kopīgo noteikumu regulas 47. un 50. pantā, normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, un Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas  fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās,  ievērojot, ka prasību nodrošināšanas pasākumi nepārsniedz vienu procentu no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina, ka nekustamais īpašums, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, ir projekta iesniedzēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) īpašumā, turējumā vai valdījumā un īpašumtiesības, tostarp turējums vai valdījums, ir nostiprināts zemesgrāmatā vismaz uz laiku, kas nav mazāks par projekta dzīves ciklu. Ja projektā paredzēts  iegādāties nekustamo īpašumu projekta aktivitāšu īstenošanai, tad projekta iesniedzējs sniedz apliecinājumu, ka zemes īpašumtiesības tiks nokārtotas un reģistrētas zemesgrāmatā līdz projekta darbību pabeigšanai;
 
2.2.3.3. pasākuma trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu nosacījumiem, bet ne vēlāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Pieļaujams, ka 2.2.3.3. pasākuma trešās un ceturtās atlases kārtās var veidoties sinerģija ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda 5.4.3. specifiskā atbalsta mērķa “Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai” īstenotajiem projektiem, jo 2.2.3.3. pasākuma trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros var tik īstenotas tiešās darbības citās projekta vietās, kā 5.4.3.2. pasākumā, bet kopumā labvēlīgi ietekmējot tās pašas Natura 2000 teritorijas.
Var veidoties papildinātība ar Latvijas vides aizsardzības fonda īstenoto pasākumu “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu plānošana dabas daudzveidības saglabāšanai”, kurā tiek izstrādāti ĪADT dabas aizsardzības plāni un arī ar 2.2.3.3. pasākuma pirmo un otru atlases kārtu, kuru ietvaros tiek izstrādāti dabas aizsardzības plāni, jo 2.2.3.3. pasākuma trešajā un ceturtajā atlases kārtā var tikt īstenoti izstrādāto vai izstrādes stadijā esošo dabas aizsardzības plānos minētie apsaimniekošanas pasākumi. Tāpat sagaidāma papildinātība arī ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021. – 2027. gada perioda 2.2.3.2. pasākuma “Vides izglītību veicinoši pasākumi sabiedrības informētībai un prasmju attīstībai” projektiem, kuru ietvaros tiek attīstīti dabas un vides izglītības centri nacionālajos parkos, jo 2.2.3.3. pasākuma trešā un ceturtā kārtā var tikt īstenota šo nacionālajos parku dabas aizsardzības plānu apsaimniekošanas pasākumi. 2.2.3.3. pasākuma īstenošana var sniegt papildinājumu šādiem LIFE programmas īstenotiem projektiem Latvijā - LIFE MarshMeadows, WoodMeadowLIFE
Īstenojot 2.2.3.3. pasākumu ir jāievēro demarkācija ar Zemkopības ministrijas Kopējās Lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023 – 2027. gadam atbalsta pasākumu LA 4.6. Bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošana, ko plānots uzsākt 2025. gada I ceturksnī un jāievēro demarkācija ar platību maksājumiem LA 10 Vidiskās, klimatiskās un citas pārvaldības saistības LA 10.5. pasākumā Zālāju biotopu apsaimniekošana un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda atbalsta 2021 – 2027.gadam, Programmas zivsaimniecības attīstībai 2021-2027.gadam pasākuma "Zivju dzīvotņu kvalitātes uzlabošana”, kuras ietvaros veikti šķēršļa pilnīgu vai daļēju nojaukšanu un upes atjaunošanu tostarp Natura 2000 teritorijās esošās ūdenstecēs.
Tāpat 2.2.3.3. pasākuma īstenošanā jāievēro demarkācija ar LIFE programmas īstenotajiem pasākumiem Latvijā, kā GrassLIFE2 projekta nr. 101073829 LIFE21-NAT-LV-GrassLIFE2, LIFE PeatCarbon projekta nr. 101074396, LIFE MarshMeadows projekta nr. LIFE20 NAT/LV/000273, WoodMeadowLIFE projekta nr. LIFE20 NAT/EE/ 000074, LIFE IS SALACA projekta nr. LIFE22-ENV-LV-LIFE-IS-SALACA/101114155.
Demarkācija papildus jāvērtē atbilstoši Finanšu ministrijas izstrādātajai demarkācijas matricai, kas pieejama šeit: https://www.esfondi.lv/profesionaliem/demarkacija.

Komercdarbības atbalsta nosacījumi
2.2.3.3. pasākuma trešajā un ceturtajā kārtā netiek atbalstītas projekta iesniedzēja un sadarbības partneru aktivitātes, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. MK noteikumu projekta 30. punktā tiek norādīts, ka pasākuma ietvaros var tikt finansētas projekta iesniedzēja aktivitātes, kas nodrošina valsts pārvaldes funkciju vai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, piemēram, īstenot valdījumā nodoto valsts stratēģisko aktīvu, tai skaitā, valsts īpašuma ilgtspējīgu – ekonomiski izdevīgu, videi draudzīgu, sociāli atbildīgu - apsaimniekošanu un tam nepieciešamās infrastruktūras, pakalpojumu un zināšanu attīstību. Bet, ja projektam tiek piesaistīts sadarbības partneris atbilstoši MK noteikumu projekta 29. punktam šim sadarbības partneriem tiek piemēroti komercdarbības atbalsta nosacījumi atbilstoši MK noteikumu 41. punktā un V nodaļā minētajiem nosacījumiem.
Vienlaikus piesaistot fizisku vai juridisku personu atbilstoši MK noteikumu projekta 21.1.4. vai 21.2.3. apakšpunktiem, kas tai piederošajā īpašumā, kurā tiks īstenotas projekta aktivitātes, saimniecisko darbību neveic un projekta dzīves cikla laikā saimnieciskā darbība, tostarp primārā lauksaimniecība, netiks veikta, sniegtais atbalsts nav klasificējams kā komercdarbības atbalsts.
2.2.3.3. pasākuma trešās un ceturtās kārtas ietvaros projekta iesniedzēja un sadarbības partneru, izņemot MK noteikumu projekta 29. punktā minētajiem sadarbības partneriem, izveidotajā infrastruktūrā var tikt paredzēti maksas pakalpojumi, daļējai uzturēšanas izdevumu segšanai, kā piemēram, maksas stāvvietas, infrastruktūras izmantošanas ieejas maksa un projekta īstenošanas darbību rezultātā var rasties mantiskas vērtības, piemērām, koksne vai šķelda. Saskaņā ar Komisijas paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu saskaņā ar Līguma par ES darbību 107. panta 34. un 35. punktu atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistītas darbības var, ņemot vērā to īpašo raksturu, būt organizētas nekomerciāli un tādējādi būt tādas, kurām nav saimnieciska rakstura. Tādējādi publiskais finansējums šādām darbībām var nebūt komercdarbības atbalsts. Lai nodrošinātu, ka paredzētajā projekta infrastruktūrā tās ekspluatācijas laikā tiks ievērots nosacījums par darbību veikšanu, kurām nav saimnieciska rakstura un kuras nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, veicot izmaksu un ieguvumu analīzi vai finanšu analīzi atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajai metodikai saskaņā MK noteikumu projekta 31. punktu, ja ir paredzēts gūt ieņēmumus projekta dzīves ciklā tie ikgadēji nevar pārsniegt 50 procentus no infrastruktūras uzturēšanas izdevumiem. Izmaksu un ieguvumu un finanšu analīze ir projekta un tātad līguma par projekta īstenošanu neatņemama sastāvdaļa un projekta īstenotājiem ir pienākums izpildīt uzņemtās saistības, uzskaiti veic finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (kas nav saimnieciskās darbības veicējs). Sadarbības iestāde veic pasākuma uzraudzību visu projekta dzīves ciklu.
Projekta īstenotājs un sadarbības partneris (ja attiecināms) projekta dzīves ciklā nodrošina projekta rezultātu uzturēšanu un apsaimniekošanu par saviem līdzekļiem, t.sk. gūtajiem ieņēmumiem, ja tādi ir. DAP pēc pasākuma īstenošanas projekta dzīves ciklā nodrošina rezultātu uzturēšanu un apsaimniekošanu no valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem, t.sk. gūtajiem ieņēmumiem, ja tādi ir.

Ja projekta īstenotājs 2.2.3.3. pasākuma trešajā un ceturtajā atlases kārtā piesaista sadarbības partneri atbilstoši MK noteikumu projekta 29.punktam, atbalstu piešķir atbilstoši regulas Nr. 651/2014 45. panta “c” apakšpunktam.

Saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 45. pantu MK noteikumu projektā iekļauti šādi nosacījumi:
- atbilstoši regulas Nr. 651/2014 45. panta 2. punkta “c” apakšpunktam ar kuru piešķir atbalstu ieguldījumiem, kas vērsti uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un atjaunošanu attiecināmās izmaksas ir kopējās izmaksas par darbiem, kuru rezultātā tiek sekmēta bioloģiskās daudzveidības aizsardzība vai atjaunošana un ietver tādas izmaksas, kas nodrošina darbību īstenošanu ar mērķi atjaunot biotopus un sugu dzīvotnes vai saglabāt to aizsardzības statusu, kas atbilst MK noteikumu projekta 36.3. apakšpunktam;
- atbalstu nepiemēro darbībām, kas paredzēts, lai novērstu dabas katastrofu, piemēram, zemes nogruvumu, plūdu, viesuļvētru, orkānu un dabiskas izcelsmes ugunsgrēku radītos zaudējumus;
- atbalstu nepiešķir pēc elektrostaciju slēgšanas vai ieguves darbību izbeigšanas (tostarp kūdras ieguves);
- atbalstu nepiešķir tādu darbību īstenošanai, kur iespējams noteikt subjektu vai uzņēmumu, kas ir atbildīgs par videi nodarīto kaitējumu saskaņā ar tiesību aktiem. Šādā gadījumā šis subjekts vai uzņēmums finansē darbus, kas vajadzīgi, lai novērstu un labotu vides degradāciju un piesārņojumu saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”, un atbalstu nepiešķir par darbiem, kuru veikšana subjektam vai uzņēmumam būtu juridisks pienākums;
- atbalsta intensitāte un tās paaugstināšanas iespējas. Regulas Nr. 651/2014 45. panta 9. punktā noteikta atbalsta intensitāte bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai vai atjaunošanai, kas atbilstoši iekļauta MK noteikumu projekta 36.2. apakšpunktā un ir 70%, savukārt regulas Nr. 651/2014 45. panta 10. punktā noteikts, ka maziem uzņēmumiem atbalsta intensitāti var palielināt par 20%, savukārt vidējiem uzņēmumiem – par 10%. Tādējādi maksimālās atbalsta intensitātes atkarībā no komersanta lieluma ir šādas:
     - lielajiem uzņēmumiem 70%;
     - vidējiem uzņēmumiem 80%;
     - mazajiem uzņēmumiem 85%.

- izmaksu attiecināmība noteikta no 2024. gada 1. janvāra, kas ir saskaņā ar Regulas 651/2014 6.panta 5.punkta “m” un “n” apakšpunktiem, kuri nosaka stimulējošās ietekmes izņēmumu, ja tiek sniegts atbalsts bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un ir izpildīti regulas 651/2014 45. panta nosacījumi – attiecīgi uzsākot projekta darbības sākot ar 2024. gada 1. janvāri izmaksas, saskaņā ar MK noteikumu projekta 31. punktā norādītajām ir attiecināmas un šajā gadījumā netiek pārkāptas stimulējošas ietekmes prasības. Attiecināmība no 2024. gada 1. janvāra noteikta ņemot vērā to, ka atbilstoši regulas Nr. 651/2014 45.panta 1. punkta “c” apakšpunktam var tikt īstenotas arī dažādas tehniskas darbības, kā piemēram, hidrotehniski un melioratīvi pasākumi ar mērķi atjaunot hidroloģisko režīmu, kas ir atbilstošs un biotopu raksturojošs. Lai to īstenotu ir iepriekš jāveic hidroloģiskā vai hidroģeoloģiskā modeļa un hidroloģisko aprēķinu sagatavošana, lai noteiktu veicamās darbības un to secību un paši būvdarbi u.tml., tādējādi kā izmaksu attiecināmība ļaus projekta īstenotājiem attiecināt iepriekš radušās izmaksas un pilnībā īstenot projektus.
- atbilstoši regulas Nr. 651/2014 1.panta 4. punkta “c” apakšpunktam, atbalsts netiek sniegts komersantam uzņēmumu grupas līmenī, ja var tikt attiecināmi līdzekļu atgūšanas nosacījumi saskaņā ar iepriekšēju komisijas lēmumu ar ko atbalsts atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu. Komercdarbības atbalsta saņēmējs apliecina, ka attiecībā uz to nav iestājusies Komisijas regulas Nr. 651/2014 1.panta 4. punkta  “c” apakšpunktā minētā situācija iesniedzot apliecinājumu par to, ka tas neatbilst normatīvajos aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditora pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru;
- atbalstu nepiešķir grūtībās nonākušam komersantam (turpmāk – GNU), ja īstenojas viena no regulas Nr. 651/2014 2. panta 18.punktā minētajām situācijām. Vērtējot GNU pazīmes, ir jāiegūst informācija par atbalsta pretendentu un visiem tā saistītajiem uzņēmumiem uzņēmumu grupas līmenī. [DB1]  Ja uzņēmums ir daļa no plašākas uzņēmumu grupas (ietverot arī uzņēmumus, kas dibināti ārpus Latvijas), tas var ietekmēt grupas kopējo finansiālo veselību un stabilitāti. Tā kā uzņēmumu grupa var ietvert vairākas juridiski atsevišķas vienības, bet tās kopīgā struktūra un finanšu saistības var veidot savstarpēju atkarību, grupas līmenī novērtētas grūtības var norādīt uz vispārējiem riskiem, kas apdraud grupas stabilitāti. Uzņēmumu grupu nosaka galvenokārt pēc kontrolējošās attiecības starp uzņēmumiem, kopīgas finanšu un vadības struktūras u.c.

Regulas Nr. 651/2024 45. panta tvērums ir plašs un aptver ieguldījumus videi nodarītā kaitējuma remediācijai, dabisko dzīvotņu un ekosistēmu sanācijai, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai vai dabā balstīto risinājumu īstenošanai nolūkā panākt klimatadaptāciju un klimata pārmaiņu mazināšanos. Noteikumu projekts pārņem tās regulas 651/2024 45. panta prasības, ko iespējams piemērot bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai, kas ir saskaņā ar MK noteikumu projekta 36.2. apakšpunktā norādītajām izmaksām, nosakot visiem projektu iesniedzējiem vienādus atbalsta nosacījumus (izņēmums ir atbalsta likmes lielums atkarībā no uzņēmuma lieluma un atkarībā no īstenojamās darbībās – atbilstoši degradētu dabisko dzīvotņu bioloģiskās daudzveidība aizsardzība un atjaunošana).
Izmaksas par komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumiem, kas veikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā 2021.–2027. gada plānošanas periodā publisko informāciju par projektiem, bet nepārsniedzot vienu procentu no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām atbilstoši MK noteikumu projekta 36.11.2. apakšpunktam var tikt pilnā apmērā finansētas no ERAF, jo atbalsts šādai darbībai netiek kvalificēts kā komercdarbības atbalsts. Citas izmaksas projekta sadarbības partneris, kas ir saimnieciskās darbības veicējs atbilstoši MK noteikumu projekta 29. punktam 100 procentu apmērā finansē  no līdzekļiem, par kuru nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts.
Vienlaikus, jāņem vērā, ka piešķirtais komercdarbības atbalsts sadarbības partnerim nevar tikt apvienots ar finansējumu citas atbalsta programmas ietvaros, kam finansējums tiek piešķirts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai ES finanšu līdzekļiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām.

Noteikumu projekts paredz, ka projektā maksimālais piešķiramais ERAF finansējums ir 85%. Ja Regulas Nr. 651/2014 atbalsta intensitāte ir mazāka kā 85%, tiek palielināta privātā līdzfinansējuma daļa. 85% slieksnis noteikts, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz Kopīgo noteikumu regulas Nr. 2021/1060 112. pantu, kas paredz nosacījumu nepārsniegt ERAF likmi 85% apmērā prioritātes līmenī.
Ja, kā sadarbības partneris tiek piesaistīta juridiska vai fiziska persona, kas nenodarbojas ar saimniecisko darbību projekta darbību īstenošanas teritorijā norādītu kadastra apzīmējumu un saimnieciskā darbība tās īpašumā esošajā projekta teritorijā ar noteiktu kadastra apzīmējumu netiks veikta projekta dzīves cikla laikā, tostarp arī primārā lauksaimnieciskā ražošanā, komercdarbības atbalsta regulējums nav jāpiemēro.


Citi nosacījumi.
Ar Iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā neiekļauj 2.2.3.3. pasākuma trešajā vai ceturtajā kārtā piesaistītajiem sadarbības partneriem, kas ir fiziskas personas, saskaņā ar likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 198. punktu, kurā noteikts, ka ar nodokli apliekamajā ienākumā 2025., 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā neiekļauj likuma pārejas noteikumu 94. punktā noteiktajam ienākumam līdzvērtīgus atbalsta maksājumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai no valsts un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, tai skaitā atbalsta maksājumus projekta "Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija" (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature), ņemot vērā, ka 2.2.3.3. pasākuma trešā un ceturtā atlases kārta pēc būtības un mērķa ir līdzvērtīga noteiktajiem atbalsta maksājumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.
Lai nodrošinātu, ka gadījumos, ja tiek organizēts iepirkums, kas atbilst publiskā iepirkuma principiem, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, nediskriminējošu un beznosacījumu konkursa procedūru (Eiropas Komisijas Paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu ((2016/C 262/01) 89.–96.punkts), tiek paredzēta norma, ka Pasākuma ietvaros iepirkums (konkrēta pakalpojuma) jāveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.  Projekta ietvaros veicamiem iepirkumiem piemēro Ministru kabineta 2017.gada 20. jūnija noteikumos Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” iekļautajām grupām  noteiktos zaļā publiskā iepirkuma kritērijus, kā arī publiskos iepirkumus īsteno sociāli atbildīgā veidā, piemērojot sociāli atbildīgā publiskā iepirkuma nosacījumus. 
2.2.3.3. pasākuma trešās un ceturtās kārtas īstenošanai nav ietekmes uz horizontālo  principu “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, tāpēc netiek izvirzīti nosacījumi šī principa ievērošanai.
Horizontālā princips “Klimatdrošināšana” 2.2.3.3. pasākuma trešajā un ceturtajā kārtā tiek piemērotas infrastruktūras izveides gadījumā - projektā izveidotajai infrastruktūrai, piemēram, izbūvētajām, laipām, piebraucamajiem ceļiem, skatu laukumiem, skatu torņiem utt., tiks veikts klimata risku izvērtējums un paredzēti risku mazinoši pasākumi, piemēram, kā tiks risinātas sekojošās problēmas - infrastruktūras pārkaršana un materiālu nolietojums karstuma dēļ, infrastruktūras pamatu vai grunts bojājumi ūdenslīmeņa izmaiņu dēļ un uzplūdu radītie bojājumi, lietusgāžu, vēja brāzmu vai sasalšanas un kušanas ciklu radītie bojājumi utt. Respektīvi projektā ir tiek paredzēti iespējamie riski un aprakstīti to novēršanas vai mazināšanas pasākumi atbilstoši projektā paredzētajai infrastruktūrai un elementiem un faktoriem, kas to varētu negatīvi ietekmēt.
          Horizontālais princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 2.2.3.3. pasākumā trešajā un ceturtajā kārtā iekļauts prasībās par zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu, kā arī gadījumā, ja īstenojot projektu, piemēram, veicot esošās infrastruktūras pārbūvi, tiks iegūti azbestu saturoši materiāli, tad tie tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu. Tāpat projekta ietvaros radītie elektronisko iekārtu atkritumi un citi atkritumi tiks apsaimniekoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām: tiks nodrošināta to savākšana, atkalizmantošana, sagatavošana pārstrādei un reģenerācijai, pārstrāde vai reģenerācija sadarbībā ar attiecīgu piesārņojošās darbības atļaujas saņēmušu komersantu. Reizē projektā tiks nodrošināts, ka būvniecības procesa laikā tiks ievērotas prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā un nodrošināta esošo koku veselības stāvokļa aizsardzība, tai skaitā nekaitējot koku saknēm (ja attiecināms) un piemērotas prasības par būvdarbu ierobežošanu saldūdeņos zivju nārsta laikā (ja attiecināms).
Pasākumam ir netieša ietekme uz HP “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (turpmāk – HP VINPI). Projektu mērķis ir tehniska rakstura, primāri tie ir pasākumi dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi, bet projekta gaitā ir paredzēts īstenot arī tādas darbības kā, piemēram, ekotūrisma infrastruktūras izveide un teritoriju labiekārtošana,  sabiedrības informēšanas, izglītošanas, komunikācijas  un vizuālās identitātes pasākumi, kas nozīmē, ka teritoriju infrastruktūrai un vides informācijas piekļūstamībai ir ietekme uz personām ar invaliditāti, senioriem, ģimenēm ar bērniem, proti, tā ir jāveido piekļūstama un tas ir jāņem vērā, izstrādājot tehniskās specifikācijas iepirkumus, būvniecības ieceres dokumentāciju un būvprojektus.

Projekta iesniegums, tā vērtēšana un atlases process
  
2.2.3.3. pasākumā trešajā un ceturtajā kārtā vienā projektā iekļauj vienu vai vairākas pasākuma īstenošanas teritorijas. Pasākuma trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros viena projekta īstenošanas teritorija var tikt iekļauta vienā vai vairākos projektos, kā arī projekta iesniedzējs var iesniegt vienu vai vairākus projekta iesniegumus.  
Pasākuma trešās un ceturtās atlases kārtas ietvaros sadarbības iestāde lēmumu par ES fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc ES fonda projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma.

Ieviešanā iesaistītas institūcijas 
Par 2.2.3.3. pasākuma trešās un ceturtās kārtas īstenošanu atbildīgā iestāde ir VARAM. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde (turpmāk – CFLA), Dabas aizsardzības pārvalde un pašvaldības un to iestādes. 
2.2.3.3. pasākuma trešās un ceturtās kārtas projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji tiks izskatīti ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejā (turpmāk - Uzraudzības komiteja).   

Īstenošana un uzraudzība 
Projekta uzraudzību nodrošina CFLA.