Anotācija (ex-ante)

Zemesgabals izveidots Būvju uzturēšanai, pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas Zemes komisijas 2002. gada 12. aprīļa lēmumu Nr. 306 “Par zemesgabala izveidošanu Jūrmalā, Ķemeri 6107”.
Zemesgabals atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā.

Saskaņā ar Zemesgabala privatizācijas lietā esošajiem dokumentiem dažādos dokumentos (valsts uzņēmuma “Zinātnes un ražošanas uzņēmums “Kūrortoloģija””pamatlīdzekļu uzskaites akts, zemes robežu plāns, būves tehniskās inventarizācijas lieta, SIA “Urbšanas centrs 2015.gada atskaite, Valsts SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” arhīvā pieejamā Urbuma pase”, NĪVKIS dati) tika konstatēta atšķirīga informācija par būvju sastāvu, piederību un izvietojumu dabā. 2021. gadā tika aktualizēti Zemesgabala robežu, situācijas un apgrūtinājuma plāni un NĪVKIS dati, novēršot minētās neatbilstības.

Būves saskaņā ar valsts uzņēmuma "Zinātnes un ražošanas uzņēmums "Kurortoloģija"" (turpmāk - valsts uzņēmums "Kurortoloģija") privatizācijas noteikumiem un 2000.gada 31.jūlija pamatlīdzekļu nodošanas aktu valsts uzņēmuma "Kurortoloģija" privatizācijas rezultātā ieguva SIA "Eiropas minerāls", kas ar 2016.gada 17.jūnija pirkuma līgumu tās atsavināja SIA "STRUTENE".

Būves reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastra informācijas sistēma) kā patstāvīgs ēku (būvju) nekustamais īpašums, ar kadastra numuru 1300 526 6103. Kadastra informācijas sistēmas izdrukas sadaļā "Dokumenti" kā dokuments, kas apliecina būves iegūšanu norādīts 2000.gada 31.jūlija valsts uzņēmuma "Kurortoloģija" pamatlīdzekļu nodošanas akts.

Saskaņā ar valsts uzņēmuma "Kurortoloģija" privatizācijas lietā esošo informāciju SIA "Eiropas minerāls" 2004.gada 15.martā ar dokumentu pieņemšanas - nodošanas aktu nodeva glabāšanā akreditētam privātam arhīvam pastāvīgi glabājamos dokumentus, tostarp arī valsts uzņēmuma "Hidroģeologs" aktu par pamatlīdzekļu pieņemšanu no valsts uzņēmuma firmas "Latvijas kūrorti" (Arodbiedrību kūrortu pārvaldes Latvijas Republikāniskās padomes tiesību pārņēmējs), līgumus par pamatlīdzekļu nomu, pamatlīdzekļu inventarizācijas sarakstus.

Sazinoties ar attiecīgo arhīvu, lai iepazītos ar dokumentiem un pārbaudītu uzņēmuma pamatlīdzekļu sastāvu, tika noskaidrots, ka minēto dokumentu arhīvā nav. Tāpat, sazinoties ar Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienībām, kā arī ar SIA "Eiropas minerāls" maksātnespējas procesa administratoru, noskaidrot, kur tiek glabāti attiecīgie arhīva dokumenti, neizdevās.
SIA "Strutene"iesniedza Possessor SIA "Urbšanas centrs" 2015.gadā sagatavotas atskaites kopiju par dziļurbumu Nr.50204, un Nr.50437 apsekošanu un tehniskā stāvokļa novērtējumu. Saskaņā ar atskaitē norādīto informāciju Urbums ir izvietots SIA "Strutene" piederošajā sūkņu ēkā ar kadastra apzīmējumu 1300 026 6107 001, savukārt SIA "Strutene" piederošais urbums Nr.50204 izvietots zemesgabalā ārpus sūkņu ēkas. Minētais bija pretrunā ar būvju tehniskās inventarizācijas lietās, zemesgabala „Ķemeri 6107" robežu plānā, un attiecīgi Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto informāciju.

Valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" arhīvā pieejamajā Urbuma pasē ietvertā informācija par dziļurbumu Nr.50204 un Nr.50437 izvietojumu tāpat nesakrīt ar būvju tehniskās inventarizācijas lietās un zemesgabala robežu plānā atspoguļoto, un apstiprina SIA "Urbšanas centrs" atskaitē norādīto.

Ņemot vērā minēto, pastāvēja iespēja, ka pretēji līdz šim Possessor rīcībā esošajai informācijai Urbums ir izvietots sūkņu ēkā, kas, iespējams, varētu būt iemesls, kāpēc valsts uzņēmuma pamatlīdzekļu uzskaites dokumentos urbums nav atsevišķi izdalīts. Lai varētu objektīvi izvērtēt informāciju par privatizētajām būvēm, bija nepieciešams pārliecināties, vai Possessor rīcībā ir patiesa informācija, un, konstatējot kadastra datu neatbilstību faktiskajai situācijai dabā, īpašniekam būtu jāveic kadastra datu aktualizācija.

2021. gadā tika aktualizēti Zemesgabala robežu, situācijas un apgrūtinājuma plāni un NĪVKIS dati, novēršot minētās neatbilstības.

Saskaņā ar 2021. gada 1. oktobra apgrūtinājumu plānu Zemesgabala daļa 0,0162 m2 platībā atrodas Ķemeru nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā, kas atbilstoši Ķemeru nacionālā parka likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktajam piekrīt valstij un ir ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) personā.

Ņemot vērā minēto, Possessor lūdza Jūrmalas valstspilsētas administrācijai sniegt informāciju, vai ir iespējama Zemesgabala sadalīšana, atdalot neprivatizējamo Ķemeru nacionālā parka ainavu aizsardzības zonā ietilpstošo Zemesgabala daļu. Jūrmalas valstspilsētas administrācija 2022. gada 22. decembra vēstulē Nr. 14-1/2861 “Par zemes vienības sadali Ķemeri 6107, Jūrmalā (kadastra apzīmējums 1300 026 6107)” informēja, ka visa Zemesgabala platība ir nepieciešama Būvju uzturēšanai, līdz ar to Zemesgabals nav sadalāms.

Savukārt VARAM, atbildot uz Possessor lūgumu izvērtēt, vai VARAM piekrīt pārņemt Zemesgabalu tās valdījumā, 2023. gada 9. februāra vēstulē Nr. 1-132/823 “Par zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 13000266107 (Ķemeri 6107)” informēja, ka Zemesgabals atrodas Ķemeru nacionālā parka neitrālajā zonā un  attiecīgi Dabas aizsardzības pārvalde sniegs informāciju Valsts zemes dienestam apgrūtinājuma aktualizācijai NĪVKIS. Līdz ar to VARAM nepārņems Zemesgabalu savā valdījumā, bet to (tai skaitā, valsts meža zemi) ir iespējams virzīt atsavināšanai Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā, ievērojot Meža likuma prasības.

Pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes 2023. gada 1. februāra izziņu Nr. 4.1/564/2023-N aktualizēti NĪVKIS dati par  Zemesgabala apgrūtinājumiem.

Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta 3.¹ daļu, Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tāda valsts īpašumā esoša nekustamā īpašuma pārdošanai, kurš nodots privatizācijai un kura privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, un kurš atrodas privatizāciju veicošās institūcijas valdījumā un lēmumu par šāda nekustamā īpašuma pārdošanu pieņem valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija.

Atsavināšanas likuma 5.panta 3.¹ daļā noteiktajos gadījumos lēmumu par valsts nekustamā īpašuma pārdošanu pieņem valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija un attiecīgi nav nepieciešama Ministru kabineta atļauja.

Savukārt atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) 14. panta trešajā daļā noteiktajam Possessor var pieņemt lēmumu par apbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu tikai tad, ja personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz šo zemesgabalu, ir piedāvāts to privatizēt un tā savas pirmpirkuma tiesības likumā noteiktajā termiņā nav izmantojusi.

Ņemot vērā minēto, pirms nodot Zemesgabalu atsavināšanai, valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai ir pienākums piedāvāt Būvju īpašniekam izmantot Zemesgabala privatizācijas tiesības.

Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta “b” apakšpunktā noteikts, ka zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, pilsētās privatizējot/atsavinot zemi, ko aizņem būves tādā platībā, kādā šī zeme ir būvju īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā vai vairāk, ja ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.

Zemesgabalā ietilpstošā valsts meža zemes platība 0,05 ha atbilst Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta “b” apakšpunktā noteiktajai platībai 0,12 ha, ko var privatizēt, saņemot Ministru kabineta atļauju.

Sabiedrība atbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 20. panta pirmās daļas 3. punkta “a” apakšpunktā noteiktajam personu lokam, kam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūt īpašumā zemi, tostarp valsts meža zemi.

Līdz ar to sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atbilstoši Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 3. punkta “b” apakšpunktā noteiktajam atļaut Būvju īpašniekam, privatizējot Zemesgabalu, privatizēt arī tā sastāvā ietilpstošo valsts meža zemi 0,05 ha platībā.

Zemesgabals (tajā skaitā meža zeme 0,05 ha) tiks privatizēts likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā.

Likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 28. panta ceturtajā daļā noteikts, ja uz zemes, par kuru līdz 2006. gada 31. augustam ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi, atrodas valsts īpašuma objekti, kas nodoti privatizācijai vai privatizēti, šīs zemes privatizāciju veic valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra noteikumu Nr.557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 2.punktu Possessor deleģēts valsts pārvaldes uzdevums – valsts vārdā organizēt un veikt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pienākumus.