22-TA-1170: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Elektronisko sakaru komersantam pieprasīto noslodzes datu nodošanas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta piektā daļa, Elektronisjo sakaru likuma (turpmāk - ESL) 104.panta ceturtā daļa, 105.panta sestā daļa, 106.panta ceturtā daļa, 109.panta desmitā daļa un 110.panta trešā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts ir izstrādāts, ievērojot to, ka, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvā Nr.2018/1972/ES par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (turpmāk – Direktīva 2018/1972) noteiktās prasības, tika izstrādāts Elektronisko sakaru likuma projekts (Nr. 1216/Lp13) (turpmāk- ESL projekts). Elektronisko sakaru likums (turpmāk- ESL) stājās spēkā 2022.gada 29.jūlijā. Stājoties spēkā Elektronisko sakaru likumam, zaudē spēku Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti uz iepriekš spēkā esošā Elektronisko sakaru likuma pamata.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Līdz šim kārtību, kādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Datu valsts inspekcija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus noteica Ministru kabineta 2014. gada 17.jūnija noteikumi Nr.306 „Kārtība, kādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Datu valsts inspekcija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus” (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 306).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai ieviestu Direktīvā 2018/1972 noteiktās prasības tika izstrādāts ESL projekts. ESL stājās spēkā 2022.gada 29.jūlijā. Ievērojot Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta piekto daļu, stājoties spēkā jaunajam ESL, zaudē spēku Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti uz esošā Elektronisko sakaru likuma pamata.
Elektronisko sakaru likuma 110.panta trešajai daļā ir paredzēta kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus. Minētā kārtība ir iestrādājama noteikumu projektā.
Elektronisko sakaru likuma 110.panta trešajai daļā ir paredzēta kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus. Minētā kārtība ir iestrādājama noteikumu projektā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz pārizdot Ministru kabineta noteikumus Nr.306. Noteikumu projektā tiek saglabāta spēkā esošā Ministru kabineta noteikumu Nr.306 redakcija bez būtiskiem saturiskiem grozījumiem, veicot tehniskus precizējumus.
Projekts paredz precizēt Ministru kabineta noteikumos Nr.306 ietverto 3.punktu, ievērojot, ka noslodzes dati tiek nodoti nevis amatpersonai, bet iestādei, kura ar tiem rīkojas atbilstoši ārējo un iekšējo normatīvo aktu prasībām. Šādus datus iestāde pieprasa oficiālas vēstules veidā, kurā redzams vēstules sagatavotājs un tās parakstītājs, savukārt saņemtā informācija par noslodzes datiem sākotnēji tiek reģistrēta iestādes lietvedībā un tālāk atbilstoši lietvedības kārtībai uzdevumu veidā nodota apstrādei atbildīgajām amatpersonām. Līdz ar to Noteikumu projekta 3.punkts atšķirībā no spēkā esošā Ministru kabineta noteikumu Nr.306 regulējuma, neparedz papildus regulēt iestāžu iekšējo dokumentu apriti.
Noteikumu projektā nav ietverts Ministru kabineta noteikumu Nr.306 3.4.punkts, lai nedublētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 Par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula), kas paredz, ka pārzinis ir atbildīgs par personas datu apstrādes atbilstību datu aizsardzības pamatprincipiem.
Datu regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts datu minimizēšanas princips, kas paredz, ka datu apstrāde ir adekvāta, atbildīga un ietvert tikai to, kas nepieciešams datu apstrādes nolūkam, līdz ar to iestādēm, kuras pieprasīs noslodzes datus atbilstoši noteikumu projektā noteiktajam, ir saistoši ievērot šo principu, atbilstoši Datu regulā noteiktajam.
Iepriekš Ministru kabineta noteikumos Nr.306 Valsts ieņēmuma dienestam nebija paredzētas tiesības pieprasīt noslodzes datus. Noteikumu projektā atbilstoši ESL 110.panta trešajai daļai paredzēta kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus.
Ministru kabineta noteikumi stājas spēkā vispārīgā kārtībā. Stājoties spēkā Ministru kabineta noteikumiem, spēku zaudē Ministru kabineta 2014. gada 17. jūnija noteikumi Nr. 306 “Kārtība, kādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Datu valsts inspekcija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus” (Latvijas Vēstnesis, 2014, Nr. 120).
Projekts paredz precizēt Ministru kabineta noteikumos Nr.306 ietverto 3.punktu, ievērojot, ka noslodzes dati tiek nodoti nevis amatpersonai, bet iestādei, kura ar tiem rīkojas atbilstoši ārējo un iekšējo normatīvo aktu prasībām. Šādus datus iestāde pieprasa oficiālas vēstules veidā, kurā redzams vēstules sagatavotājs un tās parakstītājs, savukārt saņemtā informācija par noslodzes datiem sākotnēji tiek reģistrēta iestādes lietvedībā un tālāk atbilstoši lietvedības kārtībai uzdevumu veidā nodota apstrādei atbildīgajām amatpersonām. Līdz ar to Noteikumu projekta 3.punkts atšķirībā no spēkā esošā Ministru kabineta noteikumu Nr.306 regulējuma, neparedz papildus regulēt iestāžu iekšējo dokumentu apriti.
Noteikumu projektā nav ietverts Ministru kabineta noteikumu Nr.306 3.4.punkts, lai nedublētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 Par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula), kas paredz, ka pārzinis ir atbildīgs par personas datu apstrādes atbilstību datu aizsardzības pamatprincipiem.
Datu regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts datu minimizēšanas princips, kas paredz, ka datu apstrāde ir adekvāta, atbildīga un ietvert tikai to, kas nepieciešams datu apstrādes nolūkam, līdz ar to iestādēm, kuras pieprasīs noslodzes datus atbilstoši noteikumu projektā noteiktajam, ir saistoši ievērot šo principu, atbilstoši Datu regulā noteiktajam.
Iepriekš Ministru kabineta noteikumos Nr.306 Valsts ieņēmuma dienestam nebija paredzētas tiesības pieprasīt noslodzes datus. Noteikumu projektā atbilstoši ESL 110.panta trešajai daļai paredzēta kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus.
Ministru kabineta noteikumi stājas spēkā vispārīgā kārtībā. Stājoties spēkā Ministru kabineta noteikumiem, spēku zaudē Ministru kabineta 2014. gada 17. jūnija noteikumi Nr. 306 “Kārtība, kādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Datu valsts inspekcija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pieprasa un elektronisko sakaru komersants nodod noslodzes datus” (Latvijas Vēstnesis, 2014, Nr. 120).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Esošie un potenciālie elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāji
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
- tiesībsargājošās un uzraugošās institūcijas (Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Datu valsts inspekcija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts ieņēmumu dienests.
- Elektronisko sakaru komersanti, kas nodrošina publisko elektronisko sakaru tīklu vai sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus;
Ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Datu valsts inspekcijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Priekšlikumi un iebildumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
- Ekonomikas ministrija
- Finanšu ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Tieslietu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi