Anotācija (ex-ante)

Saistībā ar nepieciešamību transponēt ETD Direktīvas normas Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos, ir veikti attiecīgi grozījumi Likumā. Tā kā ar šo grozījumu spēkā stāšanos 2025. gada 9. decembrī spēku zaudēs Noteikumi Nr. 223, nepieciešams izdot jaunus pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanas valsts nodevas noteikumus.
ETD Direktīvas 5. panta "Finanšu noteikumi" 1. un 3. punkts ir obligāti transponējams Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos, bet 2. punktu dalībvalstis var izvēlēties - transponēt vai netransponēt Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos. Noteikumu projektā pilnībā tiek pārņemts ETD Direktīvas 5. panta 1., 2. un 3. punkts.

Pamatojoties uz Likumā doto deleģējumu, un to, ka spēku zaudēs Noteikumi Nr. 223, nepieciešams izdot jaunus pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanas valsts nodevas noteikumus, kuri vienlaicīgi stāsies spēkā ar grozījumiem Likumā - 2025. gada 9. decembrī.
Pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšana ir saistīta ar dažādu darbību veikšanu - dokumentu pieņemšanu, apstrādi, informācijas iegūšanu, pārbaudi, sagatavošanu un nosūtīšanu, kā arī saziņu ar kompetentajām iestādēm Latvijā, ja tas nepieciešams, un citām pagaidu ceļošanas dokumenta pieprasītāja pilsonības valsts kompetentajām iestādēm. 
 

Pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanai veicamās darbības	Laiks minūtēs
Ienākošā e-pasta satura izvērtēšana. Ja klients ierodas klātienē (vairumā gadījumu), konsulāro funkciju veikšanas laiks var ieilgt.	3
Saņemto iesniegumu/paskaidrojuma datu pārbaude	10
Atbildes par tālāk veicamajām darbībām sagatavošana un sniegšana.	8
Maksājuma uzdevuma valsts nodevas samaksai sagatavošana	3
Maksājuma uzdevuma veikšana/pārbaude, piesaiste	3
Vēstules sagatavošana un nosūtīšana kompetentajām iestādēm	10
Pagaidu ceļošanas dokumenta datu ievade, foto ieskenēšana/pievienošana, pagaidu ceļošanas dokumenta printēšana	15
Papildu laiks, ja pagaidu ceļošanas dokuments tiek sabojāts (norakstīšanas akts, datu ievade)	4
Pagaidu ceļošanas dokumenta kopēšana, izsniegšana, komunikācija ar klientu	10
Citas papildu darbības, kas ietekmē patērēto laiku, piemēram, ja klients neveic obligātās darbības pagaidu ceļošanas dokumenta izdošanai (nesniedz nepieciešamo papildu informāciju), papildu sarakste ar kompetentajām iestādēm, izceļošanas vīzas noformēšana, papildu komunikācija ar vecākiem (nepilngadīgo izceļošanas jautājumi).	var variēt
Laiks kopā:	66

Izsniegto atgriešanās apliecību un pagaidu ceļošanas dokumentu skaits pēdējos trīs gados joprojām ir augsts - vidēji gadā tiek izsniegti 887 dokumenti. Nereti tieši nevērīgas attieksmes dēļ personu apliecinoši dokumenti tiek nozaudēti.
Noteikumi Nr. 223 nosaka, ka valsts nodevas apmērs par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu no 2025. gada 1. janvāra ir 50 euro. Šādas valsts nodevas apmērs paaugstinās personu attieksmi pret personu apliecinošu dokumentu un motivēs rūpīgāk izturēties par tā drošu uzglabāšanu atrodoties ārvalstīs. Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir būtiski stiprināt valsts ārējo drošību, un viens no soļiem kā to darīt ir motivēt iedzīvotājus rūpīgāk izturēties pret personu apliecinošu dokumentu uzglabāšanu. Valsts nodevas apmērs neierobežo personu ceļošanas iespējas, jo atgriešanās apliecība vai pagaidu ceļošanas dokuments tiek izsniegts tikai gadījumos, ja personu apliecinošais dokuments ir zudis, īslaicīgi uzturoties ārvalstīs.
Ievērojot minēto un to, ka mainīsies tikai izsniedzamais dokuments, bet nemainīsies tā izdošanas mērķis un veicamās darbības tā izdošanai, nolemts saglabāt valsts nodevas apmēru par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu esošā apmērā - 50 euro.

Tāpat noteikumu projekts nosaka, ka valsts nodeva jāsamaksā pirms pakalpojuma sniegšanas. Tas nozīmē, ka personai pagaidu ceļošanas dokuments tiks izsniegts, ja būs veikta valsts nodevas apmaksa. Ja personas rīcībā nebūs nepieciešamie finanšu līdzekļi valsts nodevas apmaksai, tad persona varēs iesniegt iesniegumu materiālās palīdzības piešķiršanai atbilstoši noteikumu projekta 7. punktam, kurā persona apņemsies atmaksāt tai piešķirto materiālo palīdzību, atgriežoties galamērķa valstī. Savukārt, ja persona tiks atbrīvota no valsts nodevas samaksas noteikumu projekta 8. punkta kārtībā, personai varēs tikt izsniegts pagaidu ceļošanas dokuments bez valsts nodevas samaksas, par to veicot attiecīgas atzīmes Ārlietu ministrijas Valsts nodevu uzskaites sistēmā. Tādējādi izvairoties no situācijām, kad persona pakalpojumu ir pieprasījusi, tas ir sniegts, bet nav veikusi tā apmaksu vai atsakās no pakalpojuma saņemšanas pirms tā samaksas, kā arī samazinot pārstāvniecības konsulāro amatpersonu administratīvo slogu. Valsts nodevas samaksu par pagaidu ceļošanas dokumenta saņemšanu varēs veikt gan pati persona, kurai pagaidu ceļošanas dokuments nepieciešams, gan arī cita persona vai citas iestādes, piemēram, sociālie dienesti.

Noteikumu projektā tiek noteikts, ka valsts nodevas maksājumu valsts budžetā veic šādos veidos:
1) ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē;
2) Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā (turpmāk - pārstāvniecība) ar maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā, ja Ārlietu ministrija vai starpniekinstitūcija to tehniski nodrošina;
3) veicot tiešsaistes maksājumu ("Pay by Link"). Tiešsaistes maksājumu pakalpojumu funkcionalitāte dod iespēju pakalpojumu saņēmējam nosūtīt e-pasta paziņojumu par valsts nodevas apmaksu, izmantojot e-pastā iekļauto apmaksas saiti. Tiešsaistes maksājumu pakalpojumu funkcionalitātes izmantošana ļauj izvairīties no nepareizi veiktiem maksājumiem, kā arī ļauj operatīvi identificēt veikto maksājumu.

Noteikumu projekta 5. punktā paredzēts, ka, ja persona valsts nodevas maksājumu veic ar maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību vai tiešsaistes maksājumu, pārstāvniecība pagaidu ceļošanas dokumentu izsniedz pēc valsts nodevas maksājuma summas ieskaitīšanas attiecīgajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā Valsts kasē vai pārstāvniecības kontā. Tas nozīmē, ka konsulārajai amatpersonai, pirms pagaidu ceļošanas dokumenta izdošanas ir jāpārliecinās vai veiktā samaksa par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu ir veikta, izpildot noteikumu projekta 3. punktā noteikto.

Savukārt, ja persona valsts nodevas samaksu veic pārstāvniecībā ar maksājumu karti maksājumu karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā, pārstāvniecība pagaidu ceļošanas dokumentu izsniedz pēc maksājumu karšu darījuma apstiprināšanas, kas nozīmē, ka konsulārā amatpersonai ir jāpārliecinās par darījuma veikšanu par ko tiek saņemts apliecinājums maksājumu karšu pieņemšanas terminālī vai citā alternatīvā sistēmā. Konsulārajai amatpersonai pārliecinoties par valsts nodevas samaksu, tiks izpildīts noteikumu projekta 3. punktā noteiktais.

Vienlaikus noteikumu projektā paredzēts, ka persona varēs tikt atbrīvota no valsts nodevas šādos gadījumos:
1) saskaņā ar Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem. Tie ir gadījumi, kad Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi satur tiešu norādi uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksu vai citos gadījumos, kad starptautiskajā līgumā nav tiešas norādes uz atbrīvojumu, bet līguma mērķa īstenošanai atbrīvojums no valsts nodevas samaksas varētu tikt piemērojams;
2) valsts interesēs vai
3) humānu apsvērumu dēļ uz personas argumentēta iesnieguma pamata, piemēram, ja personai ir maznodrošinātā statuss, persona ārvalstīs atrodas bez finanšu līdzekļiem un pastāvīgas dzīvesvietas un nav neviena persona vai iestāde, kura varētu apmaksāt valsts nodevu.
Norādāms, ka šāda kārtība jau veiksmīgi tiek īstenota attiecībā uz atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu (Noteikumu Nr. 223  9. punkts), publisku dokumentu legalizēšanu (Ministru kabineta 2019. gada 18. jūnija noteikumu Nr. 264 “Publiska dokumenta legalizācijas noteikumi” 8. punkts), kā arī atbrīvošanu no konsulārās atlīdzības samaksas (Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumi Nr. 707 "Ārlietu ministrijas konsulārās atlīdzības cenrādis un kārtība, kādā tiek iekasēta konsulārā atlīdzība un valsts nodevas" 5. punkts).
Šādu lēmumu varēs pieņemt Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktors vai viņa pilnvarota amatpersona. Noteikumu projektam stājoties spēkā Konsulārā departamenta direktors izdos rīkojumu, nosakot to amatpersonu loku, kuras būs pilnvarotas pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu.
Savukārt gadījumos, ja Latvijas valstspiederīgajam vai Savienības pilsonim nebūs iespējams samaksāt valsts nodevu par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu un nebūs pamats personu atbrīvot no valsts nodevas samaksas, tad, saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumos Nr. 630 "Materiālās palīdzības piešķiršanas un atmaksāšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 630) noteikto kārtību, personai varēs tikt piešķirti finanšu līdzekļi, kuri tai pēc atgriešanās mītnes vai galamērķa valstī būs jāatgriež. Ja būs nepieciešams piešķirt materiālo palīdzību, Latvijas valstspiederīgais vai Savienības pilsonis iesniegs Noteikumos Nr. 630 norādītos dokumentus. Savienības pilsoņa iesniegtie dokumenti, kuros tas apliecina, ka apņemas atlīdzināt valsts nodevas izmaksas, tiks nosūtīti Savienības pilsoņa pilsonības valsts kompetentajai iestādei personas identificēšanai un dokumentu izvērtēšanai. Pārbaudot, iegūstot un saņemot visu nepieciešamo informāciju, Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā vai Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā tiks pieņemts lēmums par materiālās palīdzības piešķiršanu, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar valsts nodevas par pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu saistītos izdevumus, kas personai, atgriežoties savā mītnes vai galamērķa valstī, būs jāatmaksā.