Anotācija

Finanšu tirgū situācija ir tāda, ka tikai atsevišķi nekustamā īpašuma attīstītāji specializējas nekustamā īpašuma attīstīšanā ārpus Rīgas un Pierīgas un tikai neliela daļa no nekustamā īpašuma attīstītājiem var izpildīt nosacījumus kredītiestāžu aizdevumu saņemšanai (attiecībā uz pašu dalību projektā, pašu kapitāla apmēru, nodrošinājumu, esošu naudas plūsmu u.c.).
Turklāt, nekustamo īpašumu attīstīšanai tirgū galvenokārt ir pieejami komercbanku aizdevumi ar termiņu līdz 15 gadiem, un, lai saņemtu komercbanku aizdevumu, attīstītājiem ir jānodrošina pašu līdzdalība 30% - 50% apmērā no projekta izmaksām, bet aizdevuma procentu maksājumiem vismaz sākotnēji ir nepieciešama esošas uzņēmējdarbības naudas plūsma un papildus nodrošinājums.
Šāda komercbanku kreditēšanas politika un aizdevumu procentu likmju būtisks kāpums pēdējos gados ne tikai neveicina nekustamo īpašumu attīstīšanu reģionos, bet nevar praktiski nodrošināt zemas īres maksas mājokļu būvniecību, proti, projektu ar ierobežotiem īres ieņēmumiem maksātspēju.
Par tirgus nepilnību šajā jomā norāda arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2020.gada 17.jūnijā publicētajā sadarbības projektā “Politikas virzieni mājokļu pieejamības veicināšanai Latvijā”, uzsverot, ka mājsaimniecības, kurām nav pietiekami ienākumi pienācīga mājokļa nodrošināšanai par tirgus cenu, ir 44 % mājsaimniecību (vairāk kā 350 tūkst. mājsaimniecību). Šobrīd ar 3.1.1.4.i. investīcijā pieejamo AF finansējumu 42 900 000 euro atbilstoši MK noteikumu Nr.459 8.2.2.apakšpunktam var nodrošināt mājokli 467 mājsaimniecībām (0.13 % no nepieciešamā pieprasījuma).

3.1.1.4.i. investīcijas ietvaros AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk - sabiedrība "Altum") īstenotā zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programma, sniedzot iespēju saņemt ilgtermiņa aizdevumu (līdz 30 gadiem), ar zemu % likmi (fiksēta 0.69%), kā arī kapitāla atlaidi aizdevumu pamatsummas dzēšanai līdz 30 % apmērā, ir efektīvākais instruments, lai veicinātu nekustamā īpašuma attīstītāju aktivitāti reģionos, pieejamas īres maksas mājokļu būvniecību un šādu projektu dzīvotspēju ilgtermiņā.
Ņemot vērā pastāvošo tirgus nepilnību, sasniegtos rādītājus 3.1.1.4.i. investīcijas ietvaros un pastāvošo pieprasījumu pēc zemas īres maksas mājokļiem reģionos, ir būtiski nodrošināt risinājumu papildus finansējumam zemas īres maksas mājokļu būvniecībai reģionos.  
Tiesību akta projekts paredz papildināt ar jaunu 3.1.1.7. investīciju "Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai" (turpmāk – 3.1.1.7.i. investīcija), paredzot zemas īres maksas mājokļu būvniecībai AF finansējumu 29 020 919 euro. Savukārt, ņemot vērā līdzšinējo praksi pievienotās vērtības nodokļa finansēšanā (turpmāk - PVN), no sabiedrības "Altum" īstenošanā un Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošo programmu ietvaros atmaksātā publiskā finansējuma, kas neparedz specifiskus atkalizlietošanas ierobežojumus ar horizontālajiem normatīvajiem aktiem vai konkrēto programmu nosacījumiem, tiek paredzēts papildus finansējums līdz 5 000 000 euro apmērā PVN izmaksu finansēšanai, ja šīs izmaksas nav atgūstamas vispārējā kārtībā. 
3.1.1.7.i. investīcija tiks īstenota saskaņā ar MK noteikumiem Nr.459, atbalsts 3.1.1.7.i. investīcijas ietvaros tiks sniegts saskaņā ar esošajiem nosacījumiem, paredzot atsevišķus izņēmumus tajās tiesību aktu normās, kas attiecināmas tikai uz 3.1.1.4.i. investīciju.
3.1.1.7.i. investīcijas īstenošana, nodrošinot papildus AF finansējumu 29 020 919 euro apmērā zemas īres maksas mājokļu būvniecībai, ir saskaņā ar 2025.gada 18.februārī pieņemto Padomes īstenošanas lēmumu, ar ko groza Īstenošanas lēmumu (2021. gada 13. jūlijs) par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu (turpmāk - Padomes īstenošanas lēmums) un attiecīgajiem Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna grozījumiem.
Atbilstoši Padomes īstenošanas lēmumam 3.1.1.7.i. investīcija paredz jaunus sasniedzamos mērķus: 
1) līdz 2025.gada 30.jūnijam ir noslēgts līgums ar sabiedrību "Altum" par 3.1.1.7.i investīcijas īstenošanu, un ir veikts AF finansējuma pārskaitījums sabiedrībai "Altum" MK noteikumu Nr.459 4.punktā 3.1.1.7.i investīcijas īstenošanai noteiktajā apmērā;
2) līdz 2026.gada 30.jūnijam sabiedrība "Altum" noslēdz aizdevumu līgumus ar nekustamā īpašuma attīstītājiem par visu MK noteikumu Nr.459 4.punktā 3.1.1.7.i investīcijā pieejamo AF finansējumu. 
Lai nodrošinātu mērķa izpildi attiecībā uz līgumu ar sabiedrību "Altum" par 3.1.1.7.i investīcijas īstenošanu, tiks veikti grozījumi 2022.gada 28.oktobra Līgumā par Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma pārvaldīšanu, tā piešķiršanas, izlietošanas un uzraudzību kārtību un noteikto rādītāju uzskaiti un ievadīšanu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - Līgums), kas noslēgts starp Ekonomikas ministriju un sabiedrību "Altum". Atbilstoši Padomes īstenošanas lēmumam Līgumā tiks ietverta, tai skaitā, šāda informācija:
1) sabiedrības "Altum" lēmumu pieņemšanas procesa apraksts, paredzot, ka galīgo lēmumu par investīcijām pieņem investīciju komiteja vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar valdības neatkarīgu locekļu balsu vairākums.
2) saistītās investīciju politikas galvenās prasības, kas ietver šādus elementus:
  2.1.) finanšu produkta un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts;
  2.2.) prasība, lai visas atbalstītās investīcijas būtu ekonomiski dzīvotspējīgas;
  2.3.) prasība ievērot principu "nenodari būtisku kaitējumu", kā noteikts tehniskajos norādījumos (2021/C58/01);
  2.4.) prasība, ka galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.
3) investīcijas īstenošanai pieejamais finansējums, sabiedrības "Altum" pārvaldības maksas struktūra un prasība atkārtoti investēt visu investīcijā atmaksāto finansējumu saskaņā ar investīcijas īstenošanas politiku.
4) uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:
  4.1.) sabiedrības "Altum" uzraudzības sistēmas apraksts ziņošanai par veiktajām investīcijām;
  4.2.) apraksts par sabiedrības "Altum" procedūrām, kas nodrošina krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu;
  4.3.) pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Līgumā noteiktajām prasībām pirms attiecīgās darbības finansēšanas;
  4.4.) pienākums veikt uz risku balstītas expost revīzijas saskaņā ar sabiedrības "Altum" revīzijas plānu. 
Pēc Līguma grozījumu parakstīšanas, tiks veikts 3.1.1.7.i investīcijai pieejamā finansējuma pārskaitījums sabiedrībai "Altum". Ņemot vērā, ka 3.1.1.7.i. investīcijas mērķis paredz visa 3.1.1.7.i. investīcijas AF finansējuma pārskaitījumu sabiedrībai "Altum" līdz 2025.gada 30.jūnijam (attiecīgi vienā maksājumā), tad tiesību akta projekts paredz izņēmumu 3.1.1.7.i. investīcijai tajās tiesību aktu normās, kas nosaka sabiedrībai "Altum" avansa un noslēguma maksājumu nosacījumus. 
Projektiem, par kuru īstenošanu aizdevumu līgumi tiks noslēgti un kas tiks finansēti 3.1.1.7.i. investīcijas ietvaros, kā arī 3.1.1.4.i. investīcijas ietvaros sākot no 2025.gada 1.janvāra, kapitāla atlaide tiek noteikta līdz 30 % apmērā no sabiedrības "Altum" aizdevuma vai paralēlā aizdevuma, ja dzīvojamā īres māja tiek nodota ekspluatācijā (neierobežojot ekspluatācijā nodošanas termiņu). Šāds nosacījums tiek paredzēts, ņemot vērā projektu dokumentācijas pilnvērtīgai sagatavošanai, projektu izvērtēšanai un apstiprināšanai nepieciešamo laiku (atsevišķu projektu gadījumā līdz gadam, atkarībā no projektu gatavības stadijas), un, ņemot vērā atlikušo būvniecības sezonu līdz 2026.gada 31.augustam, kā rezultātā secināms, ka vērtēšanā esošo un jaunu projektu gadījumā 3.1.1.4.i. investīcijas un 3.1.1.7.i. investīcijas ietvaros praktiski nav iespējams nodrošināt dzīvojamās īres mājas nodošanu ekspluatācijā līdz 2026.gada 31.augustam. Šāds nosacījums attiecībā uz 3.1.1.4.i. investīciju paredzēts, tai skaitā izvērtējot 3.1.1.4.i. investīcijā sasniegtos mērķus - ir apstiprināti projekti par 446 dzīvokļu būvniecību, un tos paredzēts nodot ekspluatācijā līdz 2026.gada 31.augustam. Tādējādi nav konstatēti riski attiecībā uz mērķi - ekspluatācijā nodoto 300 mājokļu skaitu. Savukārt, mērķis - līdz 2026.gada 30.jūnijam ir apstiprināti projekti par 467 dzīvokļu būvniecību, ir izpildīts 95,5 % apmērā (apstiprināti projekti par 446 dzīvokļu būvniecību). Lai sasniegtu šī mērķa izpildi 100 % apmērā, ir vēl nepieciešams apstiprināt projektus par vismaz 21 dzīvokļa būvniecību. Sabiedrībā "Altum" papildus noslēgtajiem aizdevumu līgumiem šobrīd ir vērtēšanā vēl 6 projekti kopā par 203 dzīvokļu būvniecību, no kuriem vairākiem vērtēšanā esošajiem projektiem pieprasītais AF finansējums nepārsniedz 3.1.1.4.i. investīcijā pieejamo brīvo AF finansējumu 3 625 609 euro. Tādējādi gadījumā, ja kāds no vērtēšanā esošajiem projektiem tiks apstiprināts un par tā realizēšanu tiks noslēgts aizdevuma līgums, tad minētā mērķa izpilde tiks nodrošināta 100 % apmērā. Savukārt, gadījumā, ja tomēr tiks noraidīti un/vai atsaukti visi šobrīd iesniegtie un vērtēšanā esošie projektu pieteikumi, tad minētā mērķa izpildes termiņš, kas ir 2026. gada 30. jūnijs, ir pietiekošs laiks, lai nodrošinātu jaunu projektu iesniegšanu un attiecīgā mērķa izpildi.
Papildus, tiek svītrots MK noteikumu Nr.459 8.1.2.apakšpunkts, kas paredz uzraudzības rādītāju - līdz 2025. gada 31. decembrim ir apstiprināti projekti par 410 dzīvokļu būvniecību, ņemot vērā, ka Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna Darbības kārtība šādu uzraudzības rādītāju vairs neparedz.
Tiesību akta projekts paredz svītrot MK noteikumu Nr.459 61.punktu. Projektu iesniegšanas datums viena kalendārā mēneša ietvaros nav būtisks, jo katrs projekts ir individuāls, tā gatavības stadija atšķiras un projekta izvērtēšanas process ir laikietilpīgs un komplicēts, tai skaitā, ņemot vērā dažādu iesniegtās informācijas un dokumentācijas apjomu un kvalitāti. Uz lēmuma pieņemšanu par projekta apstiprināšanu tiek virzīti projekti, kam iesniegta korekta visa sākotnējā dokumentācija un ir izvērtēta visa iesniegtā papildinformācija, piemēram, informācija par attīstītāja finanšu līdzekļu izcelsmi, attīstītāja saistītajām personām u.c. Ar katru attīstītāju sadarbība, tai skaitā, izvērtēšanai nepieciešamā papildus informācija ir atšķirīga, arī laika termiņā.
Viens no projektu salīdzināšanas kritērijiem, ir mājsaimniecību skaits rindā (61.1.apakšpunkts), un praksē šis kritērijs nav īstenojams. Atbilstoši MK noteikumu Nr.459 44.3. apakšpunktam, lai saņemtu atbalstu, nekustamā īpašuma attīstītājs sabiedrībā "Altum" iesniedz pašvaldības saistošo noteikumu kopiju, kas nosaka kārtību īrnieku reģistrēšanai rindā. Savukārt, mājsaimniecību rindas veidošanu pašvaldība praksē veic projekta īstenošanas laikā, pirms dzīvojamās īres mājas nodošanas ekspluatācijā. 
Attiecībā uz īres maksas kritēriju kritēriju (61.2.apakšpunkts), jānorāda, ka sākotnēji projekta pieteikumā paredzētā īres maksa ir indikatīva un tā pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā var mainīties atbilstoši faktiskajām naudas plūsmām, nepārsniedzot maksimāli iespējamo attiecīgā gada Ekonomikas ministrijas aprēķināto īres maksu, un šāda pieeja ir atbilstoša MK noteikumu Nr.459 nosacījumiem (22.2.apakšpunkts un 22.¹ punkts). Tādēļ praktiski šāda kritērija piemērošana nav pamatota un objektīva, jo nenodrošina sākotnēji projektā paredzēto īres maksas līmeni.
Savukārt, 61.3. apakšpunktā noteikto kritēriju attiecībā uz dzīvojamās īres mājas nodošanu ekspluatācijā līdz 2026. gada 31. augustam vērtēšanā esošajiem un jaunajiem projektiem nav iespējams izpildīt, ņemot vērā atlikušo būvniecības sezonu un nepieciešamās darbības ēkas nodošanai ekspluatācijā līdz 2026.gada 31.augustam. Šāds kritērijs sākotnēji tika noteikts, lai motivētu attīstītājus dzīvojamo īres māju nodot ekspluatācijā ātrāk, saņemot maksimāli iespējamo kapitāla atlaidi un sniedzot ieguldījumu 3.1.1.4.i. investīcijas mērķa - līdz 2026. gada 30. jūnijam ir uzbūvēti 300 dzīvokļi, izpildē. Papildus, ar noteikumu projektu ir paredzēts grozīt kapitāla atlaides piemērošanas nosacījumus, un ir paredzēts piemērot kapitāla atlaidi līdz 30 % apmērā projektiem, par kuru īstenošanu aizdevumu līgumi ir noslēgti, sākot no 2025.gada 1.janvāra, neatkarīgi no dzīvojamās īres mājas nodošanas ekspluatācijā termiņa.
Jānorāda, ka nav paredzēts apvienot vienā projektā 3.1.1.4.i. un 3.1.1.7.i. investīcijas finansējumu, līdz ar to papildus nosacījumi attiecībā uz šādu projektu finansēšanu un īstenošanu netiek paredzēti .
Ņemot vērā MK noteikumu Nr.459 papildināšanu ar 3.1.1.7.i. investīciju, tiek veikti vairāki tehniski precizējumi, papildinot atsauci arī uz 3.1.1.7.i investīciju. 
Precizējumi veikti arī 75.punktā, svītrojot atsauci resursu piederībai sabiedrībai "Altum", ņemot vērā, ka noteikumu projekta 6.punkts ietver dažādus finanšu avotus, tai skaitā, publiskos resursus. 
Noteikumu projekts neietekmē projektus, par kuru realizāciju jau ir noslēgti aizdevuma līgumi. Līdz 2024.gada 31.decembrim noslēgto 7 aizdevumu līgumu ietvaros visi projekti paredz dzīvojamās īres mājas nodošanu ekspluatācijā līdz 2026.gada augustam. 2025.gadā uz šo brīdi jauni aizdevumu līgumi nav noslēgti. Tādējādi, izpildot aizdevumu līgumos paredzētos nosacījumus attiecībā uz dzīvojamās īres mājas nodošanu ekspluatācijā līdz 2026.gada augustam, 3.1.1.4.i. investīcijas ietvaros projektiem, par kuru īstenošanu aizdevumu līgumi noslēgti līdz 2024.gada 31.decembrim, ir piešķirts maksimāli iespējamais kapitāla atlaides apmērs (līdz 30%).
Noteikumu projektā paredzētie grozījumi nepasliktina situāciju atbalsta pieteikuma iesniedzējiem, bet tie ir ievērojami labvēlīgāki projektiem, par kuru īstenošanu aizdevumu līgumi tiks noslēgti, sākot no 2025.gada 1.janvāra, jo neparedz vairs samazināto kapitāla atlaides apmēru (līdz 25 %), ja dzīvojamā īres māja tiek nodota ekspluatācijā pēc 2026.gada 31.augusta.

Šobrīd MK noteikumi Nr.459 ierobežo īres dzīvokļu skaitu, kas projekta ietvaros var tikt attīstīts vienas administratīvās teritorijas ietvaros (attiecīgi 120 dzīvokļi valstspilsētās un 60 dzīvokļi ārpus valstspilsētu teritorijām), kā arī nosaka ierobežojumus nākamo projektu īstenošanai - nākamie projekti attiecīgajā pašvaldībā var tikt apstiprināti, kad vismaz 90 % īres dzīvokļu no tās administratīvajā teritorijā apstiprinātajiem, uzsāktajiem un īstenotajiem projektiem ir izīrēti. Šāds nosacījums sākotnēji tika noteikts, ņemot vērā pieejamo AF finansējuma apmēru 42 900 000 euro, un nepieciešamību nodrošināt īres mājokļus visos reģionos.
Reģionos nepietiekama dzīvojamā fonda problēma ir liela. Veicināt pieejamu īres mājokļu būvniecību ir būtiski pašvaldībās, kurās notiek aktīva uzņēmējdarbība un pieejami mājokļi ir nepieciešami, lai piesaistītu un izmitinātu jaunus darbiniekus. Zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmas īstenošanas gaitā, vairākām pašvaldībām vēršoties sabiedrībā "Altum", secināts, ka pieprasījums pēc zemas īres maksas mājokļiem vairākās pašvaldībās pārsniedz 120 dzīvokļus valstspilsētās un 60 dzīvokļus ārpus tām.

Lai risinātu nepietiekama dzīvojamā fonda problēmu reģionos un neierobežotu mājokļu pieejamības veicināšanu pašvaldības, kurās pieprasījums ir lielāks, tad tiesību akta projekts paredz svītrot ierobežojumus vienas administratīvās teritorijas ietvaros realizējamam dzīvokļu skaitam (MK noteikumu Nr.459 58.punkts) un ar šiem ierobežojumiem saistītos punktus (MK noteikumu Nr.459 59. un 60.punkts). Šie grozījumi ir būtiski arī, lai novērstu riskus saistībā ar 3.1.1.7.i. investīcijas mērķu sasniegšanu (līdz 2026.gada 30.jūnijam jānoslēdz aizdevumu līgumi ar attīstītājiem par visu 3.1.1.7.i. investīcijas finansējumu).
Projektu īstenošana attiecīgajā administratīvajā teritorijā ir atkarīga no pašvaldības iesaistes, pieprasījuma pēc pieejamiem īres mājokļiem un attīstītāju aktivitātes un kapacitātes attiecīgajā teritorijā projektu īstenot. Turklāt, apstiprināti tiek tikai dzīvotspējīgi projekti. Tādējādi, ierobežojumu svītrošana vienas administratīvās teritorijas ietvaros realizējamam dzīvokļu skaitam, neparedz negatīvu ietekmi uz projektu īstenošanu tajās teritorijās, kurās šobrīd zemas īres maksas mājokļu būvniecības projekti netiek īstenoti. 3.1.1.4.i investīcijas un 3.1.1.7.i investīcijas ieviešanu un īstenošanu regulējošie tiesību akti neparedz ierobežojumu minēto investīciju ietvaros nodrošināt vienmērīgu teritoriālo pārklājumu attiecībā uz izbūvējamo dzīvokļu skaitu.
No projektu īstenošanas viedokļa, sniedzot iespējas vienā administratīvajā teritorijā realizēt lielāku īres mājokļu skaitu, nav saskatāmi riski, ņemot vērā, ka atbalsts tiek īstenots finanšu instrumenta veidā, aizdevums attīstītājam ir jāatmaksā, kapitāla atlaide var tik piešķirta tikai pie noteikta izīrēto dzīvokļu skaita, kā arī sabiedrība "Altum" apstiprina tikai dzīvotspējīgus projektus. Attiecīgi, attīstītājam izvērtējot projekta īstenošanas iespējas, tiek ņemts vērā pieejamu īres mājokļu pieprasījums, naudas plūsmas un projekta dzīvotspējas potenciāls, un aizdevuma atmaksas iespējas. 
Veicot minētos grozījumus, joprojām tiek nodrošināta reģionālā darba spēka mobilitāte, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju vieglāk pārcelties uz tām administratīvajām teritorijām, kur ir ekonomiskā attīstība, attiecīgi vairāk darba iespēju. Veicinot pieprasījumam atbilstošu mājokļu pieejamību attiecīgajā teritorijā, tiek samazināts darbaspēka trūkums un nodrošināta reģionālā attīstība.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.459 18.punktam, reizi gadā, pamatojoties uz sabiedrības "Possessor" iesniegto tāmi, ko ir apstiprinājusi Ekonomikas ministrija, sabiedrība "Altum" viena kalendāra mēneša laikā ieskaita sabiedrības "Possessor" kontā finansējumu par izmaksām, ko veido uzraudzības funkcijas nodrošināšana. Saskaņā ar Līgumu par uzraudzības funkcijas nodrošināšanu, ko Ekonomikas ministrija ir noslēgusi ar sabiedrību "Possessor", tāmes apstiprināšanai Ekonomikas ministrija var pieprasīt papildus informāciju. Šādas informācijas sagatavošana un izvērtēšana var būt laikietilpīga, un ir iespējama situācija, ka viena gada ietvaros var tikt apstiprināta tāme gan par iepriekšējo gadu, gan tekošo gadu. Šādā situācijā MK noteikumi Nr.459 ierobežo sabiedrību "Altum" veikt vairākus maksājumus sabiedrībai "Possessor" viena gada ietvaros. 

Lai neierobežotu sabiedrību "Altum" viena gada ietvaros veikt vairākus maksājumus sabiedrībai "Possessor" uzraudzības funkcijas nodrošināšanai, kā arī šos maksājumus veikt atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, nevis plānotajiem, tad tiesību akta projekts paredz precizējumus MK noteikumu Nr.459 18.punktā.