Anotācija (ex-ante)

22-TA-2628: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējuma gadījumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Apraksts
Noteikumu projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra protokollēmuma (Prot.Nr. 50 52.§) 5. punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt pārvietotajiem iedzīvotājus, kas pārvietoti valsts apdraudējuma gadījumos, ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm, kas nav mazāks par 2% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita.

 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 755 “Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējuma gadījumā” nosaka iedzīvotāju nodrošinājumu ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm (turpmāk - preces) valsts apdraudējuma gadījumā ar atliktajām piegādēm. Līdz šim brīdim nav piešķirti līdzekļi atlikto piegāžu līguma slēgšanai, līdz ar to nav noslēgts neviens atlikto piegāžu līgums par precēm.
Atbilstoši esošajam regulējumam Ekonomikas ministrija (turpmāk - ministrija) sadarbībā ar pašvaldībām plāno finanšu līdzekļus, lai organizētu atlikto piegāžu līguma slēgšanu, izveido iepirkuma komisiju, organizē preču piegādi, ja tas nepieciešams, nodrošina materiālās rezerves un to atjaunošanu (savas kompetences jomā), ja tas nepieciešams, slēdz līgumus un veic pārbaudes. Iestājoties valsts apdraudējumam, ministrija veic apmaksu par piegādātajām precēm, ja nepieciešams, organizē papildus preču iegādi un piegādi, kontrolē piegādāto preču skaitu, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par piegādātajām precēm un konstatētajiem pārkāpumiem, ja tādi konstatēti. 
Pašvaldības nosaka preču izsniegšanas punktus, preču izsniegšanas kārtību, sniedz izvērtējumu par precēm, kuras nepieciešams uzglabāt attiecīgajās pašvaldībās kā materiālās rezerves, konsultē ministriju par preču sarakstu un apjomu, informē ministriju par izmantotajām precēm, par nepieciešamību piegādāt papildus preces un nozīmē atbildīgās personas.
Piegādātājs, ar kuru slēgts atlikto piegāžu līgums ir atbildīgs par preču krājumu izveidi un to pieejamību ministrijas pārbaužu veikšanai, preču nogādāšanu pašvaldību norādītajās vietās un ministrijas informēšanu par piegādātajām precēm.
Preču saraksts, kas paredzēts vienam iedzīvotājam tiek iedalīts trīs daļās - iedzīvotājiem līdz 2 gadu vecumam; 2-18 gadu veciem iedzīvotājiem un iedzīvotājiem, kas vecāki par 18 gadiem. Preču klāsts ir paredzēts minimālo higiēnas prasību ievērošanai, iedzīvotāju nodrošināšanu ar apģērbu un apaviem, galda trauku piederumu komplektu, gaismas avotu, radio aparātu nodrošināšanu, sērkociņiem, sausā spirta un svecēm. Precēm ir noteikts apjoms, ko drīkst izsniegt iedzīvotājam reizi mēnesī.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
COVID-19 infekcijas straujās izplatības laikā, ministrija izskatīja iespēju noslēgt atlikto piegāžu līgumus par precēm, bet ņemot vērā mazumtirgotāju un vairumtirgotāju ieteikumus, kā arī, lai  neradītu mākslīgu preču iztrūkumu un satraukumu iedzīvotājos, ministrija atteicās no atlikto piegāžu līgumu slēgšanas.  Ievērojot to, ka liela daļa no Latvijas iedzīvotāju lietotājām precēm netiek ražotas Latvijā, būtiska ir pastāvīga preču piegāžu īstenošana. Rodoties būtiskiem piegāžu ķēžu traucējumiem, kā tas bija COVID-19 infekcijas pirmajā vilnī, un iedzīvotājiem pastiprināti izpērkot atsevišķas preces (veidojot ilgstošākus uzkrājumus), atsevišķu preču uzkrājumi mazumtirgotāju un vairumtirgotāju noliktavās būtiski samazinājās. Pie šādiem apstākļiem, slēdzot atlikto piegāžu līgumus, tas radītu vēl lielāku preču iztrūkumu - jo valsts iegādātos preces, kuras attiecīgajā brīdī ir deficīts, un iegādātās preces nodotu iedzīvotājiem. Tā kā liela daļa preču tiek ražotas citās valstīs vai arī Latvijas uzņēmumi ir būtiski atkarīgi no citu valstu izejvielu piegādēm, tad tas var radīt risku, ka preces var nebūt pieejamas krīzes situācijās, tādējādi ministrija nespēs apgādāt iedzīvotājus ar precēm. 

Krievijas veiktais iebrukums Ukrainā ieskicēja, ka  sabiedrība savstarpēji ir vienota un ir gatava atbalstīt līdzcilvēkus ar dažādu preču ziedojumiem. Ņemot vērā iedzīvotāju atsaucību un praktiskās iedzīvotāju vajadzības, tika nolemts, ka ir jāpārskata arī esošais preču saraksts, piesaistot saraksta sastādīšanā arī nevalstiskās organizācijas, kas ikdienā strādā ar bēgļiem.

Ņemot vērā daudzu iesaistīto pušu - ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, pašvaldības, Nodrošinājuma valsts aģentūra un atlikto piegāžu sniedzēji, ir nepieciešams vienkāršot sistēmu, lai krīzes situācijā būtu skaidra lēmumu pieņemšana un izpildītāji, un iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk spētu saņemt atbalstu.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu Noteikumu projektā noteikto funkciju kvalitatīvāku un operatīvāku īstenošanu, ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka Noteikumu projektā noteiktos valsts pārvaldes uzdevumus īstenos Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”. Vienlaikus ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” atrodas Ekonomikas ministrijas funkcionālā pārraudzībā. Kā arī Ekonomikas ministrija un Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” noslēdz līgumu  par Noteikumu projektā noteikto valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu.

Ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka preces tiek izsniegtas iedzīvotājiem valsts apdraudējuma gadījumā, kā tiek plānots veikt preču nodrošinājumu, izsniegšanu un kontroli.
Tāpat ir nepieciešams paredzēt, ka Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”  plāno finanšu līdzekļus preču nodrošināšanai, veic preču iepirkumu, uzraudzību un kontroli, krājumu atjaunošanu, nosaka preču uzglabāšanas vietas un informē pašvaldību sadarbības civilās aizsardzības komisijas (turpmāk - komisijas), kur tiek uzglabātas tām paredzētās preces, pārskatīt preču sarakstu un skaitu un atļaut nodot preces valsts vai pašvaldību iestādēm bezatlīdzības kārtībā. Būtiski, ka vienas iestādes kompetencē ietilpst viss process, kas saistīts ar iedzīvotāju nodrošināšanu ar precēm valsts apdraudējuma gadījumā. Pie šādiem apstākļiem tiek nodrošināta ātrāka lēmuma pieņemšana un pilnīgāka informācija par kopējo sistēmu. Nosakot uzglabāšanas vietas, svarīgi ir, ņemot vērā iedzīvotāju un dzimuma sadalījumu katrā pašvaldību teritorijā, noteikt attiecīgajās pašvaldību teritorijās glabājamo preču skaitu. Tādējādi, krīzes situācijā, pašvaldības spēs pēc iespējas ātrāk sniegt palīdzību iedzīvotājiem, un pašvaldības jau laicīgi zinās konkrēto preču skaitu katrā noliktavā. Uzglabāšanas vietu decentralizācija ir būtiska, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem un pasargājot krājumus, ja ir radušies dažādi incidenti vai nelaimes gadījumi uzglabāšanas vietā. Svarīgi ir veikt ne tikai krājumu atjaunināšanu, bet paredzēt, ka krājumu skaits vai preču sortiments var tikt mainīts ņemot vērā kompetento iestāžu viedokli un potenciālos apdraudējumus. Gadījumos, ja ir nepieciešams veikt preču atjaunošanu, bet nav pieejams atjaunošanai pilns budžeta apjoms, ir nepieciešams paredzēt iespēju krājumiem noteikt prioritizāciju un atjaunot pakāpeniski, ņemot vērā prioritāti un par to informēt attiecīgās pašvaldības. Tāpat, lai lietderīgi tiktu izmantotas iegādātās preces, ir nepieciešams noteikts, ka, tuvojoties preču derīguma termiņa beigām, tiek izvērtētas iespējas nodot preces bez atlīdzībā Publisko personu mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. 

Lai iegūtu datus par katru pašvaldību, nodrošināt, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sniedz datus par katru pašvaldību pēc Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” pieprasījuma. Dati tiks izmantoti plānojot preču daudzumu un veidus.
Paredzēt, ka komisijām ir jādeleģē un jāinformē Sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”par kontaktpersonu vai tās  maiņu, jānosaka izsniegšanas punkti, jānodrošina preču piegādi no uzglabāšanas vietām, sniedz priekšlikumus par preču sortimentu un skaitu, informēt iedzīvotājus par preču izsniegšanu, organizēt un uzskaitīt izsniegtās preces un par to informēt Sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”. Lai iedzīvotājiem pēc iespējas ātrāk sniegtu atbalstu, komisijām ir būtiski nozīmēt atbildīgo personu, kas ziņos Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”  par nepieciešamību lietot krājumus, spēs laicīgi izplānot piegādes ceļus no uzglabāšanas vietām uz potenciālajiem izdales punktiem, pārraudzīs un iesaistīsies preču izsniegšanā un uzskaitē, lai Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” būtu aktuāla informāciju par preču skaitu, kas  ir izsniegtas iedzīvotājiem un kuru preču krājumus ir nepieciešams atjaunot, vai piegādāt papildus esošajiem krājumiem. Strādājot ikdienā un plānojot preču izsniegšanu, komisijas pārstāvim būs iespēja izteikt viedokli par preču sarakstu vai daudzumu, tādējādi nodrošinot, ka iedzīvotājiem tiks sniegta palīdzība, kura tā būs nepieciešama.

Latvijas valsts iedzīvotāju nodrošināšana ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējuma gadījumā tiek plānota:
1) par noteiktu pirmās nepieciešamības preču apjoma nodrošināšanu piekritīgo pašvaldību uzglabāšanas vietās proporcionāli piekritīgajās pašvaldībās reģistrētajam iedzīvotāju skaitam;
2) par izsniedzamo pirmās nepieciešamības preču sarakstu iedzīvotāju grupām pa vecumposmiem vienam mēnesim un trijos mēnešos, sadalot iedzīvotājus vecumposmos: iedzīvotāji līdz 2 gadu vecumam, iedzīvotāji no 2 gadu vecuma;
vecumposmā līdz 2 gadu vecumam tiek plānotas autiņbiksītes kategorijās 0-6 mēn (līdz 6 kg) veciem bērniem 8 autiņbiksītes dienā, 6-12 mēn (6-10 kg) 5 autiņbiksītes, 12-24 mēn (10-15 kg) 2 autiņbiksītes; barošanas pudelīte ar knupīti atbilstoši vecumam katrā viena gab. – 0-3 mēn, 3-6 mēn un 6-12 mēn;  knupītis/māneklītis atbilstoši vecumposmam pēc identiska iedalījuma kā barošanas pudelīte; aizsargkrēms ādas kopšanai ar cinku 200 ml; mākslīgais piena maisījums, tā sadalījumu veido 78% piena pulveris atbilstoši vecumposmam, 0-6 mēn, 6-12 mēn un 12-24 mēn, kā arī 20% pept MC pulveris 2% priekšlaicīgi dzimušajiem; iedzīvotājiem kategorijā no 2 gadu vecuma izsniedzamo preču sarakstā vienā mēnesī  tiek plānotas higiēniskās paketes meitenēm/sievietēm vecumposmā no 10 gadu vecuma līdz 55 gadu vecumam; sveces 10 gab., vienas sveces degšanas ilgums ne mazāk kā 4 h; autiņbiksītes iedzīvotājiem vecumposmā 70 un vairāk gadu; zobu birstes atbilstoši vecumposmam. 
Kopumā preces ir paredzētas pārvietotajiem iedzīvotājiem, kuri tiks izmitināti atbilstošās telpās (izglītības iestādes, kultūras iestādes, sporta infrastruktūra utt.) un lai iedzīvotājiem būtu iespēja ievērot minimālās higiēnas normas.

 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
izvērtējot esošo modeli un modeli, kas krājumi tiek iegādāti un uzturēti, secināts, ka lielāku drošību un mērķa sasniegšanu nodrošinās krājumu veidošana.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • studenti
  • pirmsskolas vecuma bērni
  • skolēni
  • pensionāri
  • personas ar invaliditāti
Ietekmes apraksts
Valsts apdraudējuma gadījumā, vismaz 2% sabiedrības tiks nodrošināta ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
6 222 980
0
12 445 960
0
12 445 960
0
1 244 596
2.1. valsts pamatbudžets
6 222 980
0
12 445 960
0
12 445 960
0
1 244 596
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-6 222 980
0
-12 445 960
0
-12 445 960
0
-1 244 596
3.1. valsts pamatbudžets
-6 222 980
0
-12 445 960
0
-12 445 960
0
-1 244 596
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
-1 244 596
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Lai nodrošinātu noteikto preču iegādi, piegādi uz uzglabāšanas vietu un uzglabāšanu 6% valsts iedzīvotājiem trīs mēnešu periodam, kā lai nodrošinātu pārējo šo Noteikumu projekta 5.punktā minēto uzdevumu īstenošanu, fiskālais aprēķins trīs gadiem ir novērtējams 31 114 90 eiro apmērā. Preces iedalās 0-2 gadu vecuma posmā un no 2 gadiem, kas kopumā veido 30 preču vienības. Atsevišķas preces (kā piemēram autiņbiksītes pieaugušajiem) ir paredzētas noteiktai vecuma kategorijai, kas ir noteiks šo Noteikumu 1.pielikumā vai aprakstīts anotācijā. Katrā no vecuma posmiem ir paredzētas preces, kuras tiek izsniegtas reizi mēnesī un tādas preces, kuras tiek izsniegtas reizi trīs mēnešos. 2023.gadā, lai nodrošinātu šo Noteikumu projekta 5.punktā minēto funkciju izpildi ir aprēķināts izlietot 6 222 980 eiro. 2024.gadā, lai nodrošinātu šo Noteikumu projekta 5.punktā minēto funkciju izpildi un papildus veiktu šo noteikumu 5.punktā paredzēto preču uzglabāšanu un kontroli, kas tika iegādātas 2023.gadā, ir aprēķināts izlietot  12 445 960 eiro. 2025.gadā, lai nodrošinātu šo Noteikumu projekta 5.punktā minēto funkciju izpildi un papildus veiktu šo noteikumu 5.punktā paredzēto preču uzglabāšanu un kontrolu, kas tika iegādātas 2023.gadā un 2024.gadā, ir aprēķināts izlietot 12 445 960 eiro. 
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Finanšu avots: Finanšu  ministrijas administrētajā 74.resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums”
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas

    7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

    Vai projekts skar šo jomu?

    7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

    Vai projekts skar šo jomu?
    -

    7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

    Ietekme
    Jā/Nē
    Skaidrojums
    1. Tiks veidota jauna institūcija
    -
    2. Tiks likvidēta institūcija
    -
    3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
    -
    4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
    -
    5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
    -
    6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
    -
    7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
    -
    8. Cita informācija
    -

    7.5. Cita informācija

    -
    8. Horizontālās ietekmes

    8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.5. uz teritoriju attīstību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.6. uz vidi

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.7. uz klimatneitralitāti

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.11. uz veselību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.13. uz datu aizsardzību

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.14. uz diasporu

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

    Vai projekts skar šo jomu?
    -

    8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

    Vai projekts skar šo jomu?

    8.2. Cita informācija

    Visiem iedzīvotājiem
    Pielikumi