Anotācija

VFPS ieguldījumu plānu pārvaldībā esošo aktīvu apjoms kopš iepriekš veikto grozījumu maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi jomā stāšanās spēkā 2019. gada sākumā (noslēdzoties pārejas periodam), galvenokārt pašu dalībnieku regulāro iemaksu rezultātā ir pieaudzis no 3.6 mljrd. euro līdz 7.0 mljrd. euro 2023. gada beigās (pieaugums 2 reizes). Savukārt, maksājuma pastāvīgā daļa, balstoties uz Latvijas Bankas aplēsi, 2023. gadā bija tikai nedaudz zemāka (0.46% no aktīviem) salīdzinājumā ar 0.48% no aktīviem 2019.gadā. Pārmaiņas ir pietiekami būtiskas, lai pārvērtētu iepriekš noteikto nosacījumu aktualitāti un pilnveidotu pašreizējo regulējumu.
Likumprojekta mērķis (attiecībā par Likuma 11. panta 5.¹ daļas izteikšanu jaunā redakcijā) ir nodrošināt VFPS dalībniekiem iespējami lielāku pensijas uzkrājuma vērtības pieaugumu ilgā termiņā, līdzsvarojot VFPS dalībnieku un līdzekļu pārvaldītāju intereses. Citiem vārdiem – veicot izmaiņas Likumā tiktu vairota sabiedrības labklājība, vienlaikus nodrošinot pienācīgu un taisnīgu atlīdzību līdzekļu pārvaldītājiem.
Mērķa veiksmīgu īstenošanu būtiski ietekmē gan VFPS ieguldījumu plānu darbības rezultāti ilgā termiņā, gan izmaksas VFPS dalībniekiem par ieguldījumu pārvaldīšanu. Tā kā VFPS uzkrājumu pieaugumu galvenokārt veido regulārās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē tas ir nodoklis),  uzkrājuma pieaugums ir nodrošināts VFPS dalībnieku darba mūža laikā. Pieaugot līdzekļu pārvaldītāju pārvaldītajiem uzkrājumiem no arvien augošajām VFPS dalībnieku iemaksām, līdzekļu pārvaldnieks gūst apjoma radītos ietaupījumus, jo tā pārvaldīšanas izdevumi nepieaug proporcionāli pieaugošajām iemaksām. Vienlaikus, gandrīz visu VFPS ieguldījumu plānu pārvaldīšanas komisiju pastāvīgās daļas (kas tiek ieturētas neatkarīgi no ieguldījuma plāna darbības rezultātiem) noteiktas pie Likumā tām atļautā maksimālā līmeņa t.i. griestiem. Konkurencei līdzekļu pārvaldītāju vidū efektīvi nodrošinot līdzsvarotu apjoma radīta ietaupījuma sadalījumu VFPS dalībnieku un pārvaldītāju starpā (pēdējiem automātiski gūstot visu apjoma radīto ietaupījumu), ir nepieciešams Likumā iestrādāt pilnvērtīgu mehānismu maksājuma par ieguldījumu plāna pārvaldi pastāvīgās daļas noteikto griestu sasaistei ar līdzekļu pārvaldītāja pārvaldāmo aktīvu apjomu. Vienlaikus ir saglabājams motivējošs mehānisms līdzekļu pārvaldītājiem, nosakot maksājuma mainīgo daļu atbilstoši noturīgam VFPS plāna darbības sniegumam, kurš nodrošina VFPS dalībniekam augstāku kapitāla pieaugumu ilgā termiņā salīdzinājumā ar neitrālu, pasīvu ieguldījumu stratēģiju.

VFPS tiek novirzīta daļa no katra dalībnieka pensiju apdrošināšanas iemaksām. Šis process nodrošina valsts izveidotās pensiju sistēmas funkcionēšanu un ir obligāts. Vairāk nekā 80% no 7 mljrd. euro kopējiem VFPS aktīviem 2023. gada beigās veidoja to VFPS dalībnieku kumulatīvās neto iemaksas. Iemaksas ir galvenais iemesls kāpēc VFPS uzkrājumu apmērs tik strauji aug, pēdējo 10 gadu laikā VFPS aktīviem pieaugot par apmēram 15% gadā. Tas nozīmē, ka līdzekļu pārvaldītāju biznesa apjoms ir audzis straujāk un apjoma ietaupījumu efekts ir bijis izteiktāks, salīdzinot ar gadījumu, kad aktīvu apjoms pieaugtu no to ieguldīšanas rezultāta.

Līdzekļu pārvaldītāji kopējam pensijas uzkrājumu apjomam piemēro maksājuma pastāvīgo daļu, kas ir izteikta procentos gadā no pārvaldīto aktīvu apjoma (2023. gadā vidēji 0,49% no VFPS aktīviem). Līdzekļu pārvaldītāji pārsvarā izmanto maksājuma pastāvīgās daļas maksimālo vērtību jeb griestus, izņemot dažus pasīvi pārvaldītos ieguldījuma plānus.
Latvijas Banka, salīdzinot ieguldījumu pārvaldīšanas izmaksas starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm, izmantoja OECD datubāzi (tā kā  OECD datu portāls slēgts šā gada 12. jūnijā un OECD aicina izmantot “OECD Data Explorer” informācijas iegūšanai https://data-explorer.oecd.org/).
Balstoties uz OECD sniegto informāciju, kopējās pārvaldīšanas izmaksas Latvijā 2022. gadā bija par 0,1% punktu augstākas nekā vidēji OECD valstīs. Nemainot maksājuma pastāvīgās daļas aprēķina metodi, uzkrātā VFPS kapitāla apjoma pieauguma ietekmē tās varētu vairs nesamazināties un apstāties pie 0,4% robežas un tajā pašā laikā atlīdzība par kopējo pārvaldībā esošo līdzekļu pārvaldīšanu augtu, neradot pietiekamu motivāciju līdzekļu pārvaldītājiem sasniegt lielāku pensijas aktīvu atdevi un palielināt nākotnes pensionāru pensiju – nesasniegtu VFPS mērķi.

Vēršam uzmanību, ka jau 2021. gadā OECD gandrīz pusei valstu, vidējās kopējās pārvaldīšanas izmaksas bija aptuveni 0.2% vai būtiski zemāk, to vidū arī valstis, kuru pārvaldāmie aktīvi pašlaik nepārsniedz 40 miljardus vai atsevišķā gadījumā ir pat būtiski mazāki par Latvijā jau pārvaldītajiem 8.5 miljardiem euro.

Aicinājumu Labklājības ministrijai, piesaistot neatkarīgus ekspertus, pārskatīt regulējumu VFPS pārvaldīšanas izdevumu segšanai, kā arī rast iespēju noteikt kārtību pārvaldīšanas izdevumu regulārai izvērtēšanai, paudusi Valsts kontrole savā 2017. gada maija revīzijas ziņojumā nr. 2.4.1-10/2016 "Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?" (lietderības revīzija "Valsts politikas efektivitāte pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai").

Likumprojekts (attiecībā par Likuma 11. panta 5.¹ daļas ievaddaļas un 1.punkta izteikšanu jaunā redakcijā) paredz pārskatīt maksimālo maksājuma pastāvīgās daļas apmēru par ieguldījumu plāna pārvaldi atbilstoši ilgtermiņa VFPS dalībnieku interesēm, izvērtējot iepriekš – 2017. gada 22. novembrī – veikto Likuma grozījumu ietekmi un ņemot vērā finanšu nozares attīstības tendences kopš tā.

Ņemot vērā, ka visu ieguldījuma risku uzņemas VFPS dalībnieki, kā arī to, ka VFPS dalībnieku neto iemaksas veido vairāk nekā 80% no uzkrātā VFPS kapitāla, maksājuma pastāvīgās daļas maksimālā vērtībā būtu jāstiprina regresivitātes princips – jo lielāki aktīvi, jo mazāka maksājuma pastāvīgā daļa. Maksimālā maksājuma pastāvīgā daļa būtu nosakāma 0,6% apmērā par pirmajiem 100 milj. euro pārvaldībā un samazināma par 7,5% par katriem nākamajiem VFPS 100 milj. euro pārvaldībā (t.sk. ieviešot 0,20% grīdu).

Priekšlikumā noteiktie maksājuma pastāvīgās daļas griesti ir strukturēti un pieļauj lielāku komisiju piemērošanas elastīgumu attiecībā uz sākotnējiem pārvaldītajiem aktīviem, kā rezultātā ļauj segt kā fiksētās, tā arī mainīgās izmaksas.
Par katriem nākamajiem 100 miljoniem euro pārvaldīšanā maksājuma pastāvīgā daļa pakāpeniski samazinātos. Pastāvīgās komisijas griestu apmērs sasniegs apmēram 50% no OECD dalībvalstu pārvaldītāju vidējās relatīvās vērtības (2022. gada dati), tikai, būtiski pieaugot aktīvu pārvaldīšanā apmēram. Piemēram, 0.23% maksājuma pastāvīgās daļas griesti būtu piemērojami tikai tad, kad līdzekļu pārvaldītāja kopējie aktīvi pārvaldīšanā pārsniegtu aptuveni 7 mljrd. euro.

Priekšlikums saglabā līdzšinējā redakcijā paredzēto mehānismu, kur maksimālais maksājuma pastāvīgās daļas apmērs noteikts soļos, sākot no 0.6%. Pieaugot līdzekļu pārvaldītāja pārvaldībā esošajiem līdzekļiem, attiecībā uz katru nākamo pārvaldībā esošo aktīvu soli maksimālais maksājuma pastāvīgās daļas apmērs tiek samazināts, lai atspoguļotu mēroga ekonomiju, kamēr iepriekšējos soļos noteiktais apmērs nemainās. Par visiem soļiem aprēķinot kopējo maksimālo maksājuma pastāvīgās daļas apmēru, tas turpina absolūtā izteiksmē pieaugt un vienīgi tā kopējā relatīvā vērtība par visiem soļiem samazinās nākot klāt nākamajiem soļiem.Piemērotais pārvaldībā esošo aktīvu apjoma kritērijs ir objektīvs mēroga ekonomiju raksturojošs faktors. To nenoliedz arī VFPS līdzekļu pārvaldītāju nozare.

Iestrādātā priekšlikuma izpausme būs acīmredzama apstākļos, kad VFPS līdzekļu pārvaldībā esošo aktīvu apjoms būtiski pieaug, radot turpmākus mēroga ekonomijas ietaupījumus. Līdz šim bija paredzēts tikai viens solis – līdzekļu pārvaldnieka pārvaldīšanā esošajiem kopējiem ieguldījumu plānu kopējiem aktīviem pārsniedzot 300 miljonus euro maksājumu pastāvīgās daļas maksimālais apmērs samazinājās no 0.6% uz 0.4%  aktīvu daļai, kas pārsniedz 300 miljonus. Jaunā redakcija paredz pakāpenisku sākotnējās 0.6% pastāvīgās komisijas griestu samazinājumu pie katriem nākamajiem pārvaldībā esošajiem 100 miljoniem euro, taču nesamazinoties zemāk par 0.2%.

Latvijas Banka ir veikusi aprēķinus, pieņemot, ka nākotnē saglabājas esošais katra pārvaldītāja īpatsvars pensiju
2. līmeņa aktīvu pārvaldīšanā: aprēķini rāda, ka pie šādas 0.2% pastāvīgās komisijas griestu robežvērtības, vidējā pastāvīgā komisija Latvijā kopumā pietuvotos 0.23% līmenim tikai tad, kad esošie aptuveni 8.5 miljardi euro pensiju 2. līmeņa aktīvi pieaugtu virs 40 miljardiem euro, kas netiek sagaidīts pārskatāmā nākotnē.

Jāuzsver, ka kopējā maksājuma pastāvīgā daļa par ieguldījumu plānu pārvaldi netiek mainīta: ieguldījumu plāniem ar ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros un citos riska ziņā pielīdzināmos finanšu instrumentos (turpmāk – kapitāla vērtspapīri) tā ir 1.1% no ieguldījumu plāna aktīviem, savukārt, ieguldījumu plāniem bez ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros tā ir 0.85% no ieguldījumu plāna aktīviem.

Secīgi no Latvijas Bankas izvērtētās maksājuma pastāvīgās daļas aprēķina metodes, lielāka nozīme tiktu piešķirta maksājuma mainīgajai daļai. Maksājuma mainīgā daļa nodrošina pārvaldītājam iespēju ieturēt papildus ienākumus no VFPS ieguldījumu plānu pārvaldes, kā arī vairot VFPS dalībnieku pensiju uzkrājumus. Jāatzīmē, ka klients noteikti būtu ieinteresēts, ja pensiju pārvaldītāja lielākā izdevumu daļa būtu saistīta ar līdzekļu pārvaldīšanu nevis klientu piesaisti. Ieviešot lielāku regresivitāti maksājuma pastāvīgajā daļā un palielinoties maksājuma mainīgās daļas īpatsvaram, pieaugs arī līdzekļu pārvaldītāju motivācija sasniegt augstākus ieguldījumu atdeves rādītājus.
Par katru pārvaldībā esošo aktīvu apjoma nākamo soli visiem līdzekļu pārvaldītājiem ir noteikti vienādi griesti, izslēdzot labvēlīgu vai nelabvēlīgu attieksmi pret kādu no līdzekļu pārvaldītājiem.
Kā minēts iepriekš, saskaņā ar Likumu maksājuma pastāvīgās daļa ietver maksājumus līdzekļu pārvaldītājam, līdzekļu turētājam, kā arī maksājumus trešajām personām. Ņemot vērā, ka ar Latvijas Bankas piedāvāto Likuma grozījumu priekšlikumu –  maksājuma pastāvīgajai daļai noteikt regresivitātes principa ievērošanu – jo lielāki aktīvi, jo mazāka maksājuma pastāvīgā daļa-Latvijas Banka izpētīja Latvijas turētājbanku komisijas maksas komponenti un secināja, ka Latvijā turētājbanku komisijas apmērs būtiski nemainās atkarībā no līdzekļu pārvaldītāju pārvaldībā esošā aktīvu apmēra. No 2019. gada sākuma līdz 2023. gada beigām pensiju 2. līmeņa turētājbanku komisijas apmērs ir samazinājies no 0.08% līdz 0.07%, kaut arī šajā periodā pensiju 2. līmeņa aktīvu apmērs ir gandrīz dubultojies. Salīdzinot ar kaimiņvalsti Igauniju, kur pensiju 2. līmeņa aktīvu apmērs ir par aptuveni 2 miljrd. euro mazāks nekā Latvijā, komisijas apmērs 2023. gadā bija vidēji 0.055%. Daži Igaunijas pensiju 2. līmeņa plānu pārvaldnieki līgumā starp pārvaldītāju un turētājbanku pat ir noteikuši, ka viņu komisijas maksas nepārsniegs 0.05% no aktīviem un samazināsies līdz 0.042% no aktīvu apjoma. Latvijas lielākais pensiju 2. līmeņa pārvaldītājs, kura aktīvi 2023. gada beigās 2. lielāko pārvaldītāju pārsniedz par apmēram 1.4 mljrd. euro., 2023. gadā piedāvāja par 0.02% punktiem augstākas turētājbankas komisijas nekā 2. lielākais pārvaldītājs. Latvijas Bankas ieskatā turētājbanku tirgū pašlaik spēkā esošās komisijas ir ļoti augstas, tomēr to samazināšana ir jāskata kā līdzekļu pārvaldītāju pienākums uzņemties rūpes par klientam visizdevīgāko nosacījumu sasniegšanu, rīkojoties kā rūpīgam un gādīgam saimniekam.
Lai arī šīs komisijas ir augstas, tās nav atdalāmas no maksājumu pastāvīgās daļas, jo līdzekļu pārvaldītājiem ir uzticēts rīkoties ar VFPS līdzekļiem klienta vārdā kā gādīgam un rūpīgam saimniekam (līdzekļu pārvaldītāja-klienta interešu saite), tai skaitā nodrošinot labāko darījumu izpildi, līdzekļu turēšanas pakalpojumu un citas ar pārvaldīšanu saistītās darbības. Minēto izdevumu atdalīšana padarītu vājāku šo līdzekļu pārvaldītāja-klienta interešu saiti, un, otrkārt, samazinātu līdzekļu pārvaldītāja funkciju klāstu, kā rezultātā par to pienākošos atlīdzību.

Likuma 11. pants nosaka prasības turētājam būt Latvijā reģistrētai bankai vai ES dalībvalstī reģistrētai bankas filiālei pamatojoties uz to, ka ir svarīgi aizsargāt VFPS līdzekļus turētājbankas maksātnespējas gadījumā, kā to paredz Kredītiestāžu likuma 172. pants. Ar mērķi novērtēt šo risku un noteikto regulatīvo prasību samērīgumu, Latvijas Banka 2025. gadā izanalizēs līdzekļu pārvaldītāju un turētājbanku sadarbības modeļus un to risku pārvaldību un izmaiņu iespējamības gadījumā sagatavos priekšlikumus regulatīvo prasību izmaiņām.

Aplūkojot Latvijas līdzekļu pārvaldītāju kapitāla atdeves (return on equity) jeb ROE rādītājus, sešas no septiņām (VAIRO IPAS netika ņemts vērā, jo 2023. gada pēdējā ceturksnī uzsāka darbību) sabiedrībām 2023. gadu noslēdza ar peļņu. Visu septiņu sabiedrību ROE bija no -2,8% līdz 34,0%. Šī diapazona zemākā vērtība ir izskaidrojama ar viena pārvaldītāja lēmumu turpināt strauji audzēt VFPS tirgus daļu, novirzīt būtisku naudas plūsmu klientu piesaistei un attīstīt citu ar pensiju pārvaldīšanu nesaistītu biznesa virzienu^[1]. Savukārt Latvijas četru lielāko  līdzekļu pārvaldītāju ROE 2023. gadā bija vidēji 17,3 % (t.sk. arī tā līdzekļu pārvaldītāja, kura 2023. gada ROE bija -2,8%) un šo četru sabiedrību 2023. gada peļņas attiecība pret tām minimāli nepieciešamo pamatkapitālu (atbilstoši Likumā noteiktajam) bija vidēji 48,3 % (t.sk. arī tā līdzekļu pārvaldītāja, kura 2023. gada ROE bija -2,8%).

Apjoma radītais ietaupījums ir izteiktāks tiem līdzekļu pārvaldītājiem, kuri pārvalda ieguldījumus, izmantojot pasīvu pārvaldīšanas stratēģiju. Jaunpienākušo un  esošo klientu no jauna veiktās sociālās iemaksas līdzekļu pārvaldītāji iegulda pirms tam jau izvēlētajos finanšu instrumentos. Pasīvā pārvaldīšanas stratēģija  atspoguļojas komisijas maksas apmērā: tā, 2023. gadā vidējā pastāvīgā komisijas maksa pasīvi pārvaldītajiem ieguldījuma plāniem bija 0,36%, kas ir par 0,13% punktiem zemāk nekā aktīvi pārvaldītajiem ieguldījuma plāniem. Izmaksu ziņā konkurētspējīgāki ir tieši pasīvi pārvaldīto ieguldījuma plānu pārvaldītāji, savukārt, pārvaldītājiem, kuri aktīvi pārvalda ieguldījuma plānus, ir iespēja iegūt atlīdzības mainīgo daļu. No minētā izriet, ka katram līdzekļu pārvaldītājam atkarībā no tā izvēlētās līdzekļu pārvaldīšanas stratēģijas ir savas priekšrocības un iespējas, kuras tas var izmantot, pielāgojoties jaunajiem pastāvīgās komisijas maksas griestiem.

Regulējuma aktualitātes analīze par līdzekļu pārvaldītāja maksājumu par ieguldījumu plānu pārvaldi būtu jāveic ne retāk kā reizi piecos gados.

^[1] 2024. gada pirmajā pusē INDEXO uzrāda 536 tūkstošu eiro normalizēto peļņu no pensiju pārvaldes un konsolidētos zaudējumus 1,96 miljonu eiro apmērā bankas izveides investīciju dēļ.

Grozījumi Likuma 11. panta ceturtajā daļā, 5.¹, 5.³ un 5.⁵ daļā, 11.¹ un 12. pantā, kā arī pārejas noteikumu 22. un 32. punktu izslēgšana, saistīti ar turpmāk minētajiem apsvērumiem.

a) Līdzekļu pārvaldītāja nepārprotamu pienākumu nodrošināt kvalitatīvu un patiesu informācijas sniegšanu un nodrošināt VFPS dalībnieku apkalpošanu. Tā kā VFPS dalībniekiem ir atšķirīga finanšu pratība un atšķirīgas vajadzības pēc apkalpošanas līmeņa, specifikas un veida, pastāv ļoti liela varbūtība, ka liela daļa VFPS dalībnieku izvēlēsies individuālās konsultācijas un apkalpošanu klātienē. No tā izriet nepieciešamība nodrošināt kvalitatīvu un apstākļiem piemērotu VFPS dalībnieku informēšanas un apkalpošanas kompetenci.

Ņemot vērā Likuma redakciju, kas stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā un kas paredz līdzekļu pārvaldītāja pienākumu izvērtēt VFPS dalībnieka izvēlēto ieguldījumu plānu un informētu viņu par to, vai viņš ir izvēlējies savam vecumam un vajadzībām atbilstošāko, personai, kas konsultēs VFPS dalībnieku, ir jābūt atbilstoši kvalificētai gan attiecībā uz ieguldījumu veidiem, finanšu instrumentiem, to salīdzinājumiem un novērtējumu, gan arī citām ieguldījumu plāniem raksturīgajām pazīmēm.
Pamatojoties uz eksistējošo ieguldījumu plānu piedāvāšanas praksi līdzekļu pārvaldītāju vidū, kas balstīta t.sk. uz personīgu kontaktu ar klientu pārdošanas vietās, ir pieaudzis tādu sūdzību skaits, kuru pamatā ir nekvalitatīva VFPS dalībnieku informēšana par ieguldījumu plānam raksturīgām pazīmēm un atšķirībām no citiem ieguldījumu plāniem. Tā kā VFPS dalībniekiem ir atšķirīga finanšu pratība un vajadzības pēc apkalpošanas līmeņa un veida, pastāv ļoti liela varbūtība, ka liela daļa VFPS dalībnieku izvēlēsies individuālās konsultācijas un apkalpošanu klātienē, no kā izriet nepieciešamība nodrošināt kvalitatīvu un apstākļiem piemērotu VFPS dalībnieku informēšanas un apkalpošanas kompetenci.
Tiek ierosināta jauna 11.¹ panta sestās daļas redakcija, kas paredz apzināt ieguldījumu plānu konsultantus, reģistrējot tos vienotā pārvaldītāja uzturētā reģistrā, kā arī pārvaldītāja pienākumu nodrošināt to apmācības un iegūto zināšanu kvalitatīvu pielietošanu praksē.

b) Ar ieguldīšanas riskiem, kas ir saistīti ar pensiju līdzekļu ieguldījumiem alternatīvajos ieguldījumu fondos un vērtējami kā  augsti un pastāvošajām atšķirībām normatīvā regulējuma prasībās licencētiem un reģistrētiem alternatīvo ieguldījumu fondiem. Minēto risku mazināšanas nolūkā tiek piedāvāts paredzēt līdzekļu pārvaldītāju pienākumu pārliecināties par alternatīvā ieguldījumu fonda pārvaldītāja risku pārvaldības sistēmu un interešu konflikta pārvaldību gadījumos, ja līdzekļu pārvaldītāja ieguldījumu politika paredz VFPS līdzekļu ieguldījumus kādā no alternatīvo ieguldījumu fondiem neatkarīgi no tā, vai tas ir reģistrēts vai licencēts.

Ieguldīšanas riski, kas ir saistīti ar ieguldījumiem alternatīvajos ieguldījumu fondos, vērtējami kā augsti. Skaidrojums tam ir ieguldījumu alternatīvais raksturs, kas, nodrošinot diversifikāciju, pārsniedz tradicionālās ieguldījumu iespējas un piedāvā dažādas stratēģijas konkrētu finanšu mērķu sasniegšanai, bet arī atšķirīga alternatīvo ieguldījumu fondu līdzekļu pārvaldītāju pieredze, profesionālisms un riska apetīte. Par minēto liecina praksē konstatētie nodarījumi. Papildus jāuzsver, ka normatīvā regulējuma prasību apmērs licencētiem un reģistrētiem alternatīvo ieguldījumu fondiem ir atšķirīgs.

Ņemot vērā to, ka VFPS līdzekļu ieguldījumi ir ilgtermiņa ieguldījumi, kas tiek veikti t. sk. ar alternatīvo ieguldījumu fondu (turpmāk – AIF) starpniecību, kuri var būt arī reģistrēti (nevis licencēti) AIF pārvaldnieki ar normatīvajos aktos paredzētām zemākām darbību regulējošām prasībām, piedāvātie Likuma grozījumi paredz līdzekļu pārvaldītāja pienākumu vērtēt AIF pārvaldnieka rīcību ieguldītāju interesēs gan ieguldījuma veikšanas brīdī, gan VFPS līdzekļu pārvaldniekam uzņemoties līgumisku atbildību par turpmākajiem ieguldījumiem attiecīgajā alternatīvo ieguldījumu fondā, un gūt pārliecību par to, ka AIF pārvaldnieks ir izveidojis un uztur tā darbības specifikai atbilstošu risku, t. sk. interešu konfliktu risku pārvaldības sistēmu.

Pamatojoties uz Likuma 12. panta pirmo daļu pārvaldītājam, veicot ieguldījumus, ir jārīkojas kā gādīgam un rūpīgam saimniekam vienīgi ieguldījumu plāna dalībnieku interesēs. Pārvaldītāja pienākums ir ievērot piesardzības principus, kas nodrošina riska samazināšanu, ieguldījumu drošību, kvalitāti un likviditāti atbilstoši ieguldījumu plāna noteikumiem. Šī darbības principa stiprināšanai un atbalstam piedāvāts paredzēt pārvaldītāju pienākumu pārliecināties par alternatīvā ieguldījumu fonda pārvaldnieka risku pārvaldības sistēmu un interešu konflikta pārvaldību gadījumos, ja pārvaldītāja ieguldījumu politika paredz VFPS līdzekļu ieguldījumus kādā no alternatīvo ieguldījumu fondiem neatkarīgi no tā, vai tas ir reģistrēts vai licencēts.

Līdzekļu pārvaldītāja pienākums rīkoties ar ieguldījumu plāna līdzekļiem kā rūpīgam un gādīgam saimniekam ir nosacījums, kas izriet no personu tiesībām uz īpašumu, tāpēc attiecas uz līdzekļu pārvaldītāju kā uz jebkuru citu personu, kurai pilnībā vai daļēji uzticēti pārvaldītāja uzdevumi. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad līdzekļu pārvaldītājs uztic pārvaldīt citai personai daļu no ieguldījumu plānu līdzekļiem, jo pārvaldītāja uzdevumu pilnīga vai daļēja nodošana citai personai neatbrīvo viņu no pienākuma rīkoties kā gādīgam un rūpīgam saimniekam.

c)Ar maksimāli atļautā kapitāla vērtspapīru īpatsvara ierobežojumu atcelšanu, jo tādā veidā tiek mazinātas Likumā ietvertās barjeras, paredzot līdzekļu pārvaldītājiem tiesības veidot tādus plānu, kas atbilst VFPS dalībnieku vecumam un spējai uzņemties finanšu tirgus risku.

d)Juridiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešamas redakcionālas izmaiņas VFPL 11. panta ceturtās daļas 1. un 2. teikumos, aizvietojot jēdzienu “noteikumu kopums” ar jēdzienu “līdzekļu kopums” tādā veidā skaidrojot ieguldījumu plāna sastāvu un būtību, kā arī nepieciešams precizējums attiecībā uz dalībniekiem paredzētās pamatinformācijas dokumentu, sniedzot šī dokumenta detalizētāku skaidrojumu.

Veicot jēdzienu precizēšanu netiks izmainīta līdzšinējā kārtība. Proti, plāna prospekta sagatavošanu nosaka Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumi Nr. 272 "Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību", savukārt dalībniekiem paredzētās pamatinformācijas dokumenta (DPPD) sagatavošanu nosaka Latvijas Bankas 2023. gada 27. novembra noteikumi Nr. 255 "Valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem paredzētās pamatinformācijas sagatavošanas un dalībnieka vajadzību noskaidrošanas noteikumi". Prospekta un DPPD gala versijas jāsaskaņo ar Latvijas Banku un arī turpmāk šāda kārtība tiek saglabāta. Ņemot vērā, ka šo saskaņošanas procedūru primāri reglamentē administratīvā procesa normas, ciktāl speciālajā regulējumā nav paredzēti īpaši noteikumi, un kas netiek izmainīti likumprojekta pilnveides ietvaros, atsevišķs (jauns) iesniedzēja un iestādes domstarpību risināšanas process netiek ieviests. Līdz ar to saglabājot līdzšinējās procedūras.
 

a) Tiek ierosināta jauna 11.¹ panta sestās daļas redakcija, kas paredz, ka līdzekļu pārvaldītājs nodrošina, ka ieguldījumu plānu mārketingu veicošās personas ar pienācīgu rūpību sniedz potenciālajiem un esošajiem VFPS dalībniekiem patiesu informāciju par ieguldījumu plāniem. Līdzekļu pārvaldītājs izstrādā un uztur kārtību, kādā notiek šo personu mācības, regulāra zināšanu, kompetenču un konsultāciju sniegšanas kvalitātes pārbaude.

b) Līdzekļu pārvaldītāja pienākums ir ievērot piesardzības principus, kas nodrošina riska samazināšanu, ieguldījumu drošību, kvalitāti un likviditāti atbilstoši ieguldījumu plāna noteikumiem. Šī darbības principa stiprināšanai un atbalstam piedāvāts paredzēt pārvaldītāju pienākumu pārliecināties par alternatīvā ieguldījumu fonda pārvaldītāja risku pārvaldības sistēmu un interešu konflikta pārvaldību gadījumos, ja pārvaldītāja ieguldījumu politika paredz VFPS līdzekļu ieguldījumus kādā no alternatīvo ieguldījumu fondiem neatkarīgi no tā, vai tas ir reģistrēts vai licencēts.

c) Lai skaidrotu, kas ir kapitāla vērtspapīriem riska ziņā pielīdzināmi finanšu instrumenti, un panāktu normas konsekventu īstenošanu, Likuma 12. pants jāpapildina ar jaunu devīto daļu. Šāds skaidrojums par to, kādi ieguldījumu veidi, alternatīvo ieguldījumu fondi ir vai nav attiecināmi uz ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros vai citos riska ziņā tiem pielīdzināmos finanšu instrumentos, pašlaik ir minēts Likuma pārejas noteikumu 22. un 32. punktā (kurus attiecīgi no Likuma jāizslēdz).
Likumprojekta 12. panta devītās daļas redakcija veidota tā, lai nerastos savstarpēji pretrunīgs regulējums attiecībā ar jau esošajiem Ministru kabineta 2017. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 765 "Kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs aprēķina maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi, un kārtība, kādā tiek veikta minētā maksājuma uzskaite un ieturēšana" (turpmāk – Noteikumi Nr. 765). Līdzekļu pārvaldītāji, saskaņā ar Noteikumu Nr. 765 prasībām, ieguldījumu portfeli sadala kapitāla vērtspapīros un parāda vērtspapīros. Ņemot vērā, ka šādam regulējumam nepieciešams pastāvīgas normas statuss, to vairs nav pamata noteikt pārejas noteikumu 22. punktā, kuru no Likuma jāizslēdz.

Pamatojoties uz Likuma redakciju, kas stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā, paredzot līdzekļu pārvaldītāja pienākumu izvērtēt VFPS dalībnieka izvēlēto ieguldījumu plānu un informēt viņu par to, vai viņš ir izvēlējies savam vecumam un vajadzībām atbilstošāko, līdzekļu pārvaldītājam vienlaicīgi būtu jādod tiesības izvēlēties tādu kapitāla īpatsvaru ieguldījumu plānā, kas atbilstu dalībnieku vairākuma vecumam.

Informācija par VFPS dalībnieku sadalījumu ieguldījumu plānos pa vecuma grupām ļauj secināt, ka ieguldījumu plānos ar kapitāla vērtspapīru un tiem riska ziņā pielīdzināmo finanšu instrumentu īpatsvaru līdz 50% līdzekļus iegulda tādi dalībnieki, kuriem saskaņā ar viņu vecumu un termiņu līdz pensionēšanās vecumam būtu bijis jābūt ieguldījušiem augstāka kapitāla vērtspapīru vai citu riska ziņā tiem pielīdzināmu finanšu instrumentu (turpmāk – kapitāla vērtspapīru) īpatsvara ieguldījumu plānos.

Atceļot maksimāli atļautā kapitāla vērtspapīru īpatsvara ierobežojumus, tiek mazinātas Likumā ietvertās barjeras, paredzot līdzekļu pārvaldītājiem tiesības veidot tādus plānus, kas atbilst VFPS dalībnieku vecumam un spējai uzņemties finanšu tirgus risku. Tā kā ieguldījumi kapitāla vērtspapīros ilgtermiņā ir bijuši ievērojami ienesīgāki par ieguldījumiem parāda vērtspapīros, tas uzlabotu visu šo dalībnieku ieguldījumu ienesīgumu un līdz ar to arī ienākumu zuduma atvietojumu pensionēšanās vecumā.

d) Izteikt 4) daļas 1. un 2. teikumu šādā redakcijā:

(4) Līdzekļu pārvaldnieks veido vienu vai vairākus fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānus. Ieguldījumu plāns ir līdzekļu kopums, kura pārvaldīšanu nosaka ieguldījumu plāna prospekts, saskaņā ar kuru līdzekļu pārvaldītājs veic ieguldījumu plāna dalībnieka līdzekļu pārvaldīšanu. Ieguldījumu plāna prospekts un fondēto pensiju shēmas dalībniekiem paredzētā pamatinformācija jeb īsi un kodolīgi apkopota galvenā informācija par ieguldījumu plānu, kas paredzēta dalībniekiem atbilstošākā ieguldījumu plāna izvēlei, ir Aģentūras un fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāja noslēgtā līguma neatņemama sastāvdaļa.
 

Likumā nav precīzi aprakstīts rīcības modelis, kā VSAA rīkoties gadījumos, attiecībā uz kreditoru prasījumu apmierināšanu no pensiju 2.līmeņa kapitāla, kas atzīts par bezmantinieka mantu.

Saeima 2018. gada 11. oktobrī pieņēma likumu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, kas paredz no 2020. gada 1. janvāra VFPS dalībniekam izvēlēties, kā izmantot viņa VFP kapitālu, ja dalībnieks nomirst pirms vecuma pensijas piešķiršanas. Šīs izmaiņas tika veiktas 18 gadus pēc VFPS darbības uzsākšanas un 24 gadus pēc valsts pensiju sistēmas reformas, kas sākotnēji paredzēja VFPS izveidošanu un neizmantotā valsts fondētā pensijas kapitāla novirzīšanu valsts pensiju speciālajā budžetā, tādējādi saglabājot sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ilgtspēju. Valsts pensiju sistēmā primārs ir solidaritātes princips.
Likumdevējs, izvērtējot valsts ekonomiskās iespējas un citus apstākļus, var izmantot savu rīcības brīvību un veidot sociālās drošības sistēmu, nosakot tās darbības vispārējos principus, līdzekļu iemaksāšanas, administrēšanas, pārvaldīšanas un izmaksāšanas noteikumus.
Likumā noteiktais šobrīd panāk saprātīgu līdzsvaru starp sabiedrības interesēm uz solidaritātes ievērošanu valsts pensiju sistēmā un personas individuālo uzkrājumu un tiesībām noteikt tā tālāku izmantošanu, izvērtējot, kas ir izdevīgākais risinājums, un primāri no nepilngadīgo bērnu interesēm.
Likumdevējs noteica, lai nodrošinātu, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļa no valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem un valsts pamatbudžeta netiktu mantota un vienlaikus kompensētu no pensiju speciālā budžeta ieguldīto, fondētās pensijas kapitāls, kas veidojas no šīm obligātajām iemaksām par periodu līdz 2019. gada 31. decembrim, mantošanai tiek nodots 80 % apmērā, bet 20 % tiek ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā.
Tātad fondētās pensijas kapitālu nevar skatīt atrauti no pensiju sistēmas un tajā pastāvošā solidaritātes principa un citiem mērķiem, ko pensiju sistēmai ir jāsasniedz. Likumdevējam valsts fondētās pensiju uzkrājuma gadījumā rīcības brīvība ir plašāka nekā, piemēram, uzkrājuma privātajos pensiju fondos gadījumā. Likumdevējs šo rīcības brīvību ir izmantojis racionāli, garantējot personai iespēju brīvi izdarīt izvēli.
Jāņem vērā, ka izvēles neizdarīšanas gadījumā, uzkrājums nonāk valsts pensiju speciālajā budžetā, un tas primāri bija iecerēts, lai nodrošinātu bērnu intereses. Proti, šo summu izmanto apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķinam un izmaksai, nevis, piemēram, to mantotu laulātais vai testamentā jebkura cita norādītā persona pēc bērnu neatraidāmas daļas izdalīšanas.
Saskaņā ar Likuma 8. panta trešo daļu gadījumos, kad VFPS dalībnieks izdarījis izvēli atbilstoši šā likuma 3.¹ panta pirmās daļas 3. punktam, bet 10 gadu laikā no viņa nāves dienas VSAA nav saņēmusi mantinieka pieprasījumu izmaksāt fondētās pensijas kapitālu, neizmaksātais fondētās pensijas kapitāls tiek ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā. No iepriekš minētā izriet, ka likumdevējs ir devis pietiekamu laiku, lai mantinieki varētu pieteikties mantojumam un pieprasīt izmaksāt mantoto fondēto pensijas kapitālu.
Likumdevējs par politikas mērķi ir noteicis, ka uzkrātais fondētās pensijas kapitāls iespējami jāpatur pensiju sistēmā un sociālajām vajadzībām, nevis patēriņam pēc mantošanas Civillikuma kārtībā. Sabiedrības intereses uz sociālo nodrošinājumu, tostarp bērnu intereses, likumdevējs uzskata par vairāk aizsargājamām nekā nomirušās personas radinieku vai citu personu tiesības. VFPS izveidošana sekmē uzkrājumu veidošanu, un tie vienlaikus kalpo kā papildu balsts sociālās drošības sistēmai.
Ņemot vērā fondētā pensijas kapitāla specifisko raksturu, jo arī īpašumu veidi un to aizsardzība, un no tiem izrietošās tiesības un pienākumi var atšķirties, likumdevējs noteica, ka uzkrātais kapitāls automātiski nav uzskatāms par mantojuma masas daļu.
Fondētās pensijas kapitāla mantošana nav pielīdzināma naudas noguldījumu mantošanai.
Tātad fondētā pensijas kapitāla mantošana ir ļoti īpaša un tikai tad, ja ir pieteikušies mantinieki, pretējā gadījumā primāras ir sabiedrības intereses uz sociālo nodrošinājumu. Līdz ar to, fondētās pensijas kapitāls gadījumā, kad nav pieteikušies mantinieki ir ieskaitāms valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemams vērā nosakot apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru mirušā apgādājamajiem, ja tādi ir.

Satversmības kritēriju izvērtējums:
1. Pamattiesību ierobežojums ar likumu (vai ierobežojums noteikts ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu, t. i.):
Valsts fondēto pensiju likums ir izstrādāts un pieņemts, lai izveidotu finansiāli pašpietiekamu, stabilu un ekonomiski pamatotu pensiju sistēmu.
Savukārt 2018. gada 11. oktobrī Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, kas paredz no 2020. gada 1. janvāra VFPS dalībniekam izvēlēties, kā izmantot viņa VFP kapitālu, ja dalībnieks nomirst pirms vecuma pensijas piešķiršanas. Šīs izmaiņas tika veiktas 18 gadus pēc VFPS darbības uzsākšanas un 24 gadus pēc valsts pensiju sistēmas reformas, kas sākotnēji paredzēja VFPS izveidošanu un neizmantotā valsts fondētā pensijas kapitāla novirzīšanu valsts pensiju speciālajā budžetā, tādējādi saglabājot sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ilgtspēju.
Arī attiecībā uz fondētā pensijas kapitāla ieskaitīšanu valsts budžetā, ja mantojums ir atzīts par bezmantinieka mantu regulējums tiks noteikts Valsts fondēto pensiju likumā, kas tādējādi:
ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību;
ir ticis izsludināts un publiski pieejams atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
ir pietiekami skaidri formulēts saistībā ar mantošanas iespējām, vienlaikus papildinot likumu ar precīzi aprakstītu rīcības modeli, kā VSAA rīkoties gadījumos, attiecībā uz kreditoru prasījumu apmierināšanu no pensiju 2.līmeņa kapitāla, kas atzīts par bezmantinieka mantu.

2. Leģitīmais mērķis
Valsts pensiju sistēmā primārs ir solidaritātes princips. Likumdevējs, izvērtējot valsts ekonomiskās iespējas un citus apstākļus, var izmantot savu rīcības brīvību un veidot sociālās drošības sistēmu, nosakot tās darbības vispārējos principus, līdzekļu iemaksāšanas, administrēšanas, pārvaldīšanas un izmaksāšanas noteikumus.
Likumā noteiktais šobrīd panāk saprātīgu līdzsvaru starp sabiedrības interesēm uz solidaritātes ievērošanu valsts pensiju sistēmā un personas individuālo uzkrājumu un tiesībām noteikt tā tālāku izmantošanu, izvērtējot, kas ir izdevīgākais risinājums, un primāri no nepilngadīgo bērnu interesēm.
Likumdevējs noteica, lai nodrošinātu, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļa no valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem un valsts pamatbudžeta netiktu mantota un vienlaikus kompensētu no pensiju speciālā budžeta ieguldīto, fondētās pensijas kapitāls, kas veidojas no šīm obligātajām iemaksām par periodu līdz 2019. gada 31. decembrim, mantošanai tiek nodots 80 % apmērā, bet
20 % tiek ieskaitīti valsts pensiju speciālajā budžetā.
Tātad fondētās pensijas kapitālu nevar skatīt atrauti no pensiju sistēmas un tajā pastāvošā solidaritātes principa un citiem mērķiem, ko pensiju sistēmai ir jāsasniedz. Likumdevējam valsts fondētās pensiju uzkrājuma gadījumā rīcības brīvība ir plašāka nekā, piemēram, uzkrājuma privātajos pensiju fondos gadījumā. Likumdevējs šo rīcības brīvību ir izmantojis racionāli, garantējot personai iespēju brīvi izdarīt izvēli.
Jāņem vērā, ka izvēles neizdarīšanas gadījumā, uzkrājums nonāk valsts pensiju speciālajā budžetā, un tas primāri bija iecerēts, lai nodrošinātu bērnu intereses. Proti, šo summu izmanto apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķinam un izmaksai, nevis, piemēram, to mantotu laulātais vai testamentā jebkura cita norādītā persona pēc bērnu neatraidāmas daļas izdalīšanas.
Saskaņā ar Likuma 8. panta trešo daļu gadījumos, kad VFPS dalībnieks izdarījis izvēli atbilstoši šā likuma 3.1 panta pirmās daļas 3. punktam, bet 10 gadu laikā no viņa nāves dienas VSAA nav saņēmusi mantinieka pieprasījumu izmaksāt fondētās pensijas kapitālu, neizmaksātais fondētās pensijas kapitāls tiek ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā. No iepriekš minētā izriet, ka likumdevējs ir devis pietiekamu laiku, lai mantinieki varētu pieteikties mantojumam un pieprasīt izmaksāt mantoto fondēto pensijas kapitālu.
Likumdevējs par politikas mērķi ir noteicis, ka uzkrātais fondētās pensijas kapitāls iespējami jāpatur pensiju sistēmā un sociālajām vajadzībām, nevis patēriņam pēc mantošanas Civillikuma kārtībā. Sabiedrības intereses uz sociālo nodrošinājumu, tostarp bērnu intereses, likumdevējs uzskata par vairāk aizsargājamām nekā nomirušās personas radinieku vai citu personu tiesības. VFPS izveidošana sekmē uzkrājumu veidošanu, un tie vienlaikus kalpo kā papildu balsts sociālās drošības sistēmai.
Ņemot vērā fondētā pensijas kapitāla specifisko raksturu, jo arī īpašumu veidi un to aizsardzība, un no tiem izrietošās tiesības un pienākumi var atšķirties, likumdevējs noteica, ka uzkrātais kapitāls automātiski nav uzskatāms par mantojuma masas daļu. Fondētās pensijas kapitāla mantošana nav pielīdzināma naudas noguldījumu mantošanai.
Tātad fondētā pensijas kapitāla mantošana ir ļoti īpaša un tikai tad, ja ir pieteikušies mantinieki, pretējā gadījumā primāras ir sabiedrības intereses uz sociālo nodrošinājumu. Līdz ar to, fondētās pensijas kapitāls gadījumā, kad nav pieteikušies mantinieki ir ieskaitāms valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemams vērā nosakot apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru mirušā apgādājamajiem, ja tādi ir.

3. Samērīgums
vai likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai:
izraudzītie līdzekļi – pensiju 2.līmeņa kapitāla ieskaitīšana valsts budžetā
mērķis – saglabāt līdzekļus valsts sistēmā, aizsargājot sabiedrības labklājību un veidot papildus balstu sociālās drošības sistēmai, tādā veidā īstenojot pensiju sistēmas attīstību.
Pastāv saprātīga saikne starp likumdevēja izraudzīto līdzekli un rezultātu, jo jau sākotnēji personas uzkrātais pensiju 2.līmeņa kapitāls tika paredzēts kā sociālās drošības balsts gan pašai personai, gan sabiedrībai tajos gadījumos, ja personai nav mantinieku un līdz ar to persona nav izmantojusi izvēles iespējas. Līdz ar to likumsakarīgi jānodrošina arī līdzvērtīga sistēma tajos gadījumos, kad persona ir norādījusi izvēles iespēju – mantošana civillikumā noteiktajā kārtībā, taču personas pensiju 2.līmeņa kapitālam nav mantinieku.
vai nav saudzējošāku līdzekļu leģitīmā mērķa sasniegšanai:
Saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē. Konkrētajā gadījumā nepastāv alternatīvi līdzekļi, ar kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis varētu tikt sasniegts tādā pašā kvalitātē, jo pensiju 2.līmenis ir valsts fondētā pensiju shēma, kas izveidota ar mērķi primāri nodrošināt personai papildu uzkrājumus vecumdienām, kā arī saglabāt solidaritātes principu sabiedrībā.
Pensiju 2.līmeni nevar atdalīt no kopējās valsts sistēmas, jo sistēmā ir arī personas, kam iemaksas tiek novirzītas tikai pensiju 1.līmenī un personai nesasniedzot pensijas vecumu, arī šajā gadījumā visas uzkrātās iemaksas tiek saglabātas valsts budžetā sabiedrības interešu nodrošināšanai. Līdz ar to, arī pensiju 2.līmeņa kapitāls ir līdzvērtīgs 1.līmenī uzkrātajam, kas nav paredzēts citiem mērķiem, kā tikai atsevišķs uzkrājums sociālajai drošībai.
Likumdevējs, lai primāri nodrošinātu atbalstu personas radiniekiem ir noteicis iespēju, kā šis kapitāls var tikt mantots, ja personai ir bijuši mantinieki, respektīvi ir devis izvēli šos līdzekļus nodot mantošanā Civillikuma noteiktajā kārtībā un šis kapitāls netiek ņemts vērā aprēķinot un izmaksājot apgādnieka zaudējuma pensijas. Savukārt, ja personai ir bijusi cita uzticības persona, tad ir iespēja to pievienot personas pensiju 2.līmeņa kapitālam nevis izmaksāt uzreiz, lai līdzekļi netiktu izmantoti neefektīvi, bet šīs personas vecumdienu nodrošināšanai.
Līdz ar to likumdevēja noteiktie ierobežojumi un papildus iespējas vienmēr ir saistītas ar sociālās drošības aspektiem, nodrošinot primāri sabiedrības intereses, ja pašai personai nesasniedzot vecumdienas ir iestājies cits risks – nāve.

vai likumdevēja rīcība ir atbilstoša. Vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesību ierobežojumu:
Pensiju 2.līmeņa iemaksas veic sociālās drošības funkciju, jo nodrošina papildus ieņēmumus personām vecumdienās vai kā papildu atbalsts apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem. Tādēļ sabiedrības gūtais labums ieskaitot mirušās personas uzkrāto pensiju 2.līmeņa kapitālu ir raksturojams kā valsts budžeta ieņēmumi, kuri tālāk var tikt izmantoti sabiedrības labklājības aizsardzībai. Līdz ar to likumdevējam jāīsteno tāda sociālā politika, kas nodrošina sociālo drošību un īsteno solidaritātes principus.
Labums ko iegūst apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji ir sabiedrības interesēm atbilstošāks un cēlāks, jo tiek nodrošināta sociālā drošība.
Jāņem vērā ar apstāklis, ka izvēles neizdarīšanas gadījumā, personas nāves gadījumā pensiju 2.līmeņa uzkrājums nonāk valsts pensiju speciālajā budžetā, un tas primāri bija iecerēts, jo sabiedrības intereses uz sociālo nodrošinājumu, tostarp bērnu intereses (apgādnieka zaudējuma pensijas), likumdevējs uzskata par vairāk aizsargājamām nekā nomirušās personas radinieku vai citu personu tiesības. Līdz ar to, līdzvērtīgi būtu jānosaka arī pensiju 2.līmeņa izmantošanas iespējas, ja persona ir norādījusi izvēli – mantot Civillikuma noteiktajā kārtībā, taču nav personu (mantinieku) kam varētu tikt novirzīts uzkrātais kapitāls.

Tātad izvērtējot jauno regulējumu, tajā ietvertais pamattiesību ierobežojums atbilst visiem iepriekšminētajiem kritērijiem un samērīguma principam, kā arī jaunais regulējums nav prettiesisks un apkopojot iepriekšminēto, grozījumi nav pretrunā ar Satversmes 105.pantu, jo:
Pamattiesību ierobežojums tiks noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu - ar grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, 8.pantā.
Šim ierobežojumam ir leģitīms mērķis - sabiedrības labklājības aizsardzība, jo jaunā norma ir vērsta uz to, lai veidotu papildus balstu sociālās drošības sistēmai, un personu veiktās iemaksas tiktu izmantotas iemaksu veikšanas mērķim – vecumdienu nodrošināšanai vai solidaritātes principa pastāvēšanai.
Šis ierobežojums ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi - valsts apzināti ir izveidojusi pensiju sistēmu, lai primāri personai īstenotu Satversmes 109. pantā garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma gadījumā un nodrošinātu sociāli atbildīgas valsts principa ievērošanu, kā arī īstenotu sabiedrības vispārējās intereses. Pensijai esot ne tikai ekonomiskā funkcija – kompensēt personai ienākumu zudumu, bet arī sociālā funkcija – nodrošināt personai iespējas saglabāt pilnvērtīga sabiedrības locekļa statusu kā arī būt daļai no solidaritātes funkciju veicējiem, līdz ar to šajā gadījumā nepastāv citi līdzekļi kā īstenot likumdevēja mērķi, kā arī netiek pārkāptas paša indivīda tiesības.

Valsts pensiju sistēmā ieviešot pensiju 2. līmeni likumdevēja mērķis jau sākotnēji bija pēc iespējas paturēt pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu valsts budžetā aizstāvot sabiedrības sociālās intereses un vajadzības, līdz ar to likumprojekta 8. pants tiek grozīts papildus skaidrības nodrošināšanai, lai ir nepārprotami noteikts likumdevēja nodoms. Šajā gadījumā tiek uzskatīts, ka kreditorus neietekmēs esošais regulējums, jo pensiju 2. līmenis valsts pensiju sistēmas ietvarā netiek uzskatīts par indivīda īpašumu pirms vecuma pensijas sasniegšanas, bet gan kā apdrošināšana pret konkrētu risku, kas personai tiek izmaksāta tad, ja risks iestājas (tieši tāpat kā pensiju 1. līmenī reģistrētais kapitāls). Personas nāves gadījumā kopējais uzkrātais un reģistrētais kapitāls primāri tiek novirzīts iedzīvotāju sociālo vajadzību nodrošināšanai.

Savukārt, saistībā ar kreditoru tiesību ierobežojumu norādām, ka jaunajam regulējumam ir leģitīms mērķis: pirmkārt, nodrošināt iedzīvotāju, īpaši bērnu, labklājību, otrkārt – veidot atbilstošu valsts pensiju sistēmu, lai tā kalpotu sabiedrības visnepieciešamākajām vajadzībām, tātad sabiedrības interešu aizstāvībai.


Lai atrunātu un noregulētu tiesību normās papildus nosacījumus saistībā ar pensiju 2.līmeņa kapitāla mantošanu, respektīvi, kā VSAA rīkoties situācijās, kad mantinieki nav pieteikušies un pensiju 2.līmeņa kapitāls atzīstams par bezmantinieka mantu, pie tam mirušajam bijuši parādi, nepieciešams precizēt Likuma 8. panta trešo daļu, norādot, ka, ja VFPS dalībnieks nomirst pirms vecuma pensijas pieprasīšanas un šis dalībnieks izdarījis izvēli, ka viņa fondētās pensijas kapitāls tiks mantots Civillikumā noteiktajā kārtībā, bet mantojums ir atzīts par bezmantinieka mantu un zvērināts notārs VSAA iesniedzis aktu par mantojuma lietas izbeigšanu, tad Civillikumā noteiktais par bezmantinieka mantas piekritību valstij saprotams kā piekritība valsts pensiju speciālajam budžetam daļā par valsts fondēto pensiju kapitālu, no kura nesedz kreditoru prasības.

Likumā nav precīzi noregulēta pienākumu sadale starp VSAA un Latvijas Banku pārskatu sagatavošanā, nodrošināšanā un publicēšanā, jo daļu no informācijas, kas ietverta pārskatā apkopo arī Latvijas Banka, līdz ar to VSAA tiek patērēti resursi, lai sagatavotu informāciju, kas no līdzekļu pārvaldītāju puses tiek sniegta arī Latvijas Bankai uzraudzības vajadzībām.
Kā arī līdzekļu pārvaldītāju iesniegtie ziņojumi par VFPS darbību, iesniedzot tos VSAA, tiek revidēti atkārtoti (ziņojumi tiek revidēti arī līdzekļu pārvaldītāju pusē pirms iesniegšanas VSAA), līdz ar to papildus zvērināta revidenta pakalpojums VSAA sagatavotajam pārskatam ir nevajadzīgs administratīvais slogs, kā arī papildus izmaksas VFPS dalībniekiem par VFPS administrēšanu, kas tiek segtas no VFPS dalībnieku iemaksām. 

Lai samazinātu izmaksas VFPS administrēšanai, kas tiek segtas no VFPS dalībnieku iemaksām, kā arī administratīvo slogu VSAA, ko veido zvērināta revidenta pakalpojumu iepirkuma organizēšana, detalizēta katra ieguldījumu plāna finanšu ieguldījumu analīze pa ieguldījumu veidiem, pēc ģeogrāfiskā izvietojuma un pa valūtas pozīcijām, kā arī praktiska palīdzība un skaidrojumu sniegšana auditoriem pārskata pārbaudes laikā, grozījumi Likuma 10. panta pirmās daļas 6. punktā paredz iespēju atteikties no pārskata par VFPS darbību zvērināta revidenta pārbaudes un samazināt tvērumu gada pārskatam, publicējot informāciju, kura sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par fondēto VFPS dalībniekiem, kā arī fondētajā pensiju shēmā veiktajām iemaksām un uzkrātā fondētās pensijas kapitāla pārskaitījumiem. Normas piemērošanu pārskatiem, kas minēti 10.panta pirmās daļas 6.punktā, uzsāk 2026. gadā ar pārskata sagatavošanu par 2025. gadu.
Kā arī ir panākta vienošanās ar Latvijas Banku par daļēju informācijas apkopošanas pārņemšanu no VSAA par līdzekļu pārvaldītāju darbību.

Likuma 11.⁴ pantā nav precīzi nodefinēts saziņas kanāls caur kuru līdzekļu pārvaldītāji var sazināties ar VFPS dalībniekiem.

Precizēt Likuma 11.⁴ pantā norādīto saziņas kanālu www.latvija.lv, papildinot to ar e-adresi. Ņemot vērā to, ka līdzekļu pārvaldītāju saziņa ar klientiem ir valstiski nozīmīgs jautājums, kā arī līdzekļu pārvaldītājiem ir būtiski sasniegt visus VFPS dalībniekus neatkarīgi no dzīvesvietas, rakstveida formālā saziņa līdzekļu pārvaldītājiem ar VFPS dalībniekiem e-adresē ir obligāta.  Gadījumos, ja VFPS dalībniekam e-adrese nav pieejama, tad līdzekļu pārvaldītājs ir tiesīgs izmantot arī citus saziņas līdzekļus.

Ņemot vērā, ka šobrīd vēl nav izstrādāts tehnisks risinājums, lai līdzekļu pārvaldītājiem būtu iespēja sazināties ar VFPS dalībniekiem caur e-adresi, līdz brīdim kamēr risinājums tiks rasts, līdzekļu pārvaldītāji ar VFPS dalībniekiem var sazināties nosūtot informāciju uz deklarēto dzīvesvietas adresi.