22-TA-2948: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2022./2023. mācību gadā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi noteikumu projektu pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4. panta 12. punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets katru mācību gadu nosaka valsts pārbaudes darbu norises laiku un kārtību atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” (turpmāk – pamatizglītības standarts) un Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumiem Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” (turpmāk – vispārējās vidējās izglītības standarts), un saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 7. panta 15.3 punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets katru gadu profesionālās vidējās izglītības programmās nosaka vispārizglītojošo mācību priekšmetu valsts noslēguma pārbaudījumu norises laiku un kārtību atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumiem Nr. 332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” (turpmāk arī – profesionālās vidējās izglītības standarts).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt valsts pārbaudes darbu norises laiku 2022./2023. mācību gadā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1510 „Valsts pārbaudījumu norises kārtība” un Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 398 „Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” noteikto, katru gadu ir nepieciešams izdot Ministru kabineta noteikumus par attiecīgā mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laiku un kārtību. Valsts pārbaudes darbu norises laiki 2022./2023. mācību gadā ir noteikti ar Ministru kabineta 2022. gada 22.februāra noteikumiem Nr. 132 „Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2022./2023. mācību gadā” (turpmāk – MK 132. noteikumi).
2022./2023. mācību gadā noslēdzas trīs mācību gadu pārejas periods, kurā tiek ieviests projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” ietvaros pilnveidotais mācību saturs un mācīšanās pieeja. Līdztekus izmaiņām mācību saturā 2022./2023. mācību gadā tiek ieviesta jaunā eksaminācijas sistēma. Laikā, kad tika sagatavoti un pieņemti MK 132. noteikumi, vēl nebija pieņemti visi lēmumi attiecībā uz jauno valsts pārbaudījumu sistēmu vispārējā izglītībā.
MK 132. noteikumi būtu papildināmi ar vispārizglītojošo mācību priekšmetu valsts noslēguma pārbaudījumu norises laiku profesionālās vidējās izglītības programmās saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 7. panta 15.3 punktu.
Ņemot vērā minēto, būtu nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus MK 132. noteikumos. Taču ir identificēts, ka grozījumu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo MK 132. noteikumu normu apjoma, tāpēc saskaņā ar Ministra kabineta 2003. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 140. punktu tiek veidots jauns noteikumu projekts.
2022./2023. mācību gadā noslēdzas trīs mācību gadu pārejas periods, kurā tiek ieviests projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” ietvaros pilnveidotais mācību saturs un mācīšanās pieeja. Līdztekus izmaiņām mācību saturā 2022./2023. mācību gadā tiek ieviesta jaunā eksaminācijas sistēma. Laikā, kad tika sagatavoti un pieņemti MK 132. noteikumi, vēl nebija pieņemti visi lēmumi attiecībā uz jauno valsts pārbaudījumu sistēmu vispārējā izglītībā.
MK 132. noteikumi būtu papildināmi ar vispārizglītojošo mācību priekšmetu valsts noslēguma pārbaudījumu norises laiku profesionālās vidējās izglītības programmās saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 7. panta 15.3 punktu.
Ņemot vērā minēto, būtu nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus MK 132. noteikumos. Taču ir identificēts, ka grozījumu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo MK 132. noteikumu normu apjoma, tāpēc saskaņā ar Ministra kabineta 2003. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 140. punktu tiek veidots jauns noteikumu projekts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK 132. noteikumos paredzēts, ka pārsvarā visi valsts pārbaudes darbi notiek 2023. gada maijā, kad skolās turpināsies intensīvs mācību process. Valsts pārbaudes darbu norises nodrošināšanā kā valsts pārbaudes darbu vadītāji, novērotāji un vērtētāji tiek iesaistīti daudzi pedagogi, līdz ar to būtiski tiek traucēts mācību process izglītības iestādēs. Lai novērstu šādu situāciju, sagatavotajā noteikumu projektā paredzēts, ka pārsvarā visi valsts pārbaudes darbi tiks organizēti 2023.gada jūnijā.
Līdz ar noteikumu projektu Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi pamatizglītības standarta grozījumu projektu, kurā paredzēts, ka no 2022./2023.mācību gada, beidzot 9. klasi, izglītojamie kārtos valsts pārbaudes darbu svešvalodā (angļu, vācu vai franču – pēc izglītojamā izvēles). Šāda pieeja pamatojama ar to, ka izglītības iestāžu īstenotajās pamatizglītības programmās tiek nodrošināta vismaz vienas no Eiropas Savienības oficiālajām valodām (angļu, vācu vai franču) kā pirmās svešvalodas apguve. Saskaņā ar izglītības pakāpju secīguma principu nepieciešams ņemt vērā, ka vispārējās vidējās izglītības standartā ietvertajos vispārējās vidējās izglītības programmu paraugos tiek akcentēta Eiropas Savienības oficiālo valodu (angļu, vācu vai franču) kursu īstenošana.
MK 132. noteikumos nav noteikti vispārizglītojošo mācību priekšmetu valsts noslēguma pārbaudījumu norises laiki profesionālās vidējās izglītības programmās saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 7. panta 15.3 punktu.
Līdz ar noteikumu projektu Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi pamatizglītības standarta grozījumu projektu, kurā paredzēts, ka no 2022./2023.mācību gada, beidzot 9. klasi, izglītojamie kārtos valsts pārbaudes darbu svešvalodā (angļu, vācu vai franču – pēc izglītojamā izvēles). Šāda pieeja pamatojama ar to, ka izglītības iestāžu īstenotajās pamatizglītības programmās tiek nodrošināta vismaz vienas no Eiropas Savienības oficiālajām valodām (angļu, vācu vai franču) kā pirmās svešvalodas apguve. Saskaņā ar izglītības pakāpju secīguma principu nepieciešams ņemt vērā, ka vispārējās vidējās izglītības standartā ietvertajos vispārējās vidējās izglītības programmu paraugos tiek akcentēta Eiropas Savienības oficiālo valodu (angļu, vācu vai franču) kursu īstenošana.
MK 132. noteikumos nav noteikti vispārizglītojošo mācību priekšmetu valsts noslēguma pārbaudījumu norises laiki profesionālās vidējās izglītības programmās saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 7. panta 15.3 punktu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz noteikt norises laiku 2022./2023. mācību gadā Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” 16. punktā, Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumu Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” 21. punktā, Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” 21.2., 21.3., 21.4., 26.1.2., 26.1.2.1., 26.1.2.2., 26.1.2.1. apakšpunktos noteiktajiem valsts pārbaudes darbiem. Tāpat arī noteikumu projekts nosaka valsts pārbaudes darbu norises laikus izglītojamiem, kuriem attaisnojošu iemeslu dēļ nebūs iespējams kārtot valsts pārbaudes darbus noteiktajos laikos.
Noteikumu projektā, nosakot valsts pārbaudes darbu norises laikus, raugoties no fiziskās un psihoemocionālās veselības veicināšanas un slimību profilakses aspekta, netiek paredzēta divu vai vairāku eksāmenu kārtošana divdesmit četru stundu periodā.
Noteikumu projektā paredzēts, ka par pamatizglītības ieguvi 9. klases izglītojamiem jākārto pārbaudes darbi – latviešu valoda, matemātika, svešvaloda (angļu, vācu vai franču – pēc izglītojamā izvēles), kuri noteikti kā centralizētie eksāmeni, lai to rezultātus pēc tam varētu izmantot kā atlases kritērijus vispārējās vidējās izglītības iestādēs atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 41.panta otrajā daļā noteiktajam. Papildu 2022./2023.mācību gadā Valsts izglītības satura centrs aprobācijas nolūkos nodrošinās starpdisciplinārā valsts pārbaudes darba, kurā ietverts sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturs, projekta īstenošanu 9.klašu izglītojamajiem, nodrošinot izglītojamo snieguma datu ieguvi un atgriezenisko saiti par sniegumu izglītojamajiem, un nosakot tā norisi izglītības iestādēs ārpus valsts pārbaudes darbu sesijas.
2023. gada maija beigās paredzēti 9. klases centralizētie eksāmeni, kuru rezultātus nepieciešams paziņot līdz 2023. gada 21. jūnijam, un tie valsts pārbaudes darbi par vispārējo vidējo izglītību, kuros iesaistīti pēc iespējas mazāk izglītojamo un pedagogu. 2023. gada jūnija sākumā ir plānota tādu eksāmenu norise, kuros piedalās visvairāk izglītojamo. Latviešu valodas un angļu valodas eksāmenus kārto liels skaits izglītojamo, līdz ar to mutvārdu daļas norisei paredzētas vairākas dienas. Franču valodas vai vācu valodas eksāmenus izvēlas kārtot neliels izglītojamo skaits, tāpēc šo eksāmenu norisei ir paredzēta viena diena. Valsts pārbaudes darbu, kuros paredzēta arī praktiskā daļa, norise ieplānota divās dienās. Savukārt papildtermiņā, ņemot vērā nelielo izglītojamo skaitu, kas kārto eksāmenus papildtermiņā, mazinot administratīvo slogu izglītības iestādēs un ievērojot ierobežoto dienu skaitu eksāmenu grafikā, eksāmeni, kuros ir rakstiskā un mutvārdu vai praktiskā daļa, norise paredzēta vienā dienā.
Atbilstoši vidējās izglītības iestāžu izstrādātajiem mācību plāniem, eksāmenus vidējās izglītības pakāpē optimālajā mācību satura apguves līmenī izglītojamie var kārtot gan 11. klasē, gan 12. klasē vai kādā no profesionālās izglītības kursiem. Vienā mācību gadā izglītojamais nevar kārtot eksāmenu gan optimālajā, gan augstākajā mācību satura apguves līmenī, līdz ar to noteikumu projekts paredz, ka eksāmens mācību priekšmetos, kuros ir vairāki līmeņi, notiek vienā dienā. Tas nepieciešams, lai būtu iespējams visu eksāmenu norisi iekļaut mācību gada ietvaros, izņemot eksāmenus, kuri paredzēti izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevar piedalīties valsts pārbaudījumā noteiktajā laikā. Noteikumu projekts paredz atsevišķus laikus (turpmāk – papildtermiņš) tiem izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ eksāmenus nevar kārtot noteiktajā laikā. Šiem izglītojamajiem svešvalodu eksāmeniem kārtošanai paredzētas divas dienas, lai izglītojamie, kuri kārto eksāmenus divās svešvalodās, tos varētu kārtot katru savā dienā.
Lai mazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi, noteikumu projekts paredz, ka, kārtojot visus noteiktos pārbaudes darbus atbilstoši izglītojamo izvēlētajām mācību programmām un izvēlētajiem pārbaudījumiem, izglītojamajam starp visiem pārbaudījumiem ir nodrošināts vairāk nekā divdesmit četru stundu periods gan noteiktajā laikā, gan izglītojamajiem, kuri eksāmenus kārto papildtermiņā. Ja kāds izglītojamais izvēlēsies kārtot eksāmenus, kuri notiek blakus dienās, tad viņam ir iespēja kādu no eksāmeniem kārtot papildtermiņā, savukārt papildtermiņa grafiks pielāgots, lai blakus dienās nebūtu valsts noteiktie eksāmeni (latviešu valoda, matemātika, svešvaloda) un vienas mācību jomas izvēles priekšmeti.
Noteikumu projekta 8.–10. punkts atsevišķi paredz valsts pārbaudes darbus vispārējās izglītības mācību priekšmetos atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” 26. punkta prasībām. Šos valsts pārbaudes darbus kārtos profesionālo skolu 4. kursu audzēkņi, kuri mācību kursu apgūst četros gados un šajā mācību gadā vienīgie kārtos eksāmenus atbilstoši iepriekšējā standarta prasībām.
Ņemot vērā 2022./2023. mācību gadā paredzēto valsts pārbaudījumu norises plānojumu, sertifikātus par pamatizglītību plānots izsniegt 2023. gada 21. jūnijā un par vispārējo vidējo izglītību – 2023. gada 11. jūlijā. Izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs piedalīties valsts pārbaudījumos noteiktajā laikā un kārtos valsts pārbaudes darbus papildtermiņā, sertifikātus par pamatizglītību varēs izsniegt 2023. gada 30. jūnijā un par vispārējo vidējo izglītību – 2023. gada 17. jūlijā.
Noteikumu projektā, nosakot valsts pārbaudes darbu norises laikus, raugoties no fiziskās un psihoemocionālās veselības veicināšanas un slimību profilakses aspekta, netiek paredzēta divu vai vairāku eksāmenu kārtošana divdesmit četru stundu periodā.
Noteikumu projektā paredzēts, ka par pamatizglītības ieguvi 9. klases izglītojamiem jākārto pārbaudes darbi – latviešu valoda, matemātika, svešvaloda (angļu, vācu vai franču – pēc izglītojamā izvēles), kuri noteikti kā centralizētie eksāmeni, lai to rezultātus pēc tam varētu izmantot kā atlases kritērijus vispārējās vidējās izglītības iestādēs atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 41.panta otrajā daļā noteiktajam. Papildu 2022./2023.mācību gadā Valsts izglītības satura centrs aprobācijas nolūkos nodrošinās starpdisciplinārā valsts pārbaudes darba, kurā ietverts sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomu saturs, projekta īstenošanu 9.klašu izglītojamajiem, nodrošinot izglītojamo snieguma datu ieguvi un atgriezenisko saiti par sniegumu izglītojamajiem, un nosakot tā norisi izglītības iestādēs ārpus valsts pārbaudes darbu sesijas.
2023. gada maija beigās paredzēti 9. klases centralizētie eksāmeni, kuru rezultātus nepieciešams paziņot līdz 2023. gada 21. jūnijam, un tie valsts pārbaudes darbi par vispārējo vidējo izglītību, kuros iesaistīti pēc iespējas mazāk izglītojamo un pedagogu. 2023. gada jūnija sākumā ir plānota tādu eksāmenu norise, kuros piedalās visvairāk izglītojamo. Latviešu valodas un angļu valodas eksāmenus kārto liels skaits izglītojamo, līdz ar to mutvārdu daļas norisei paredzētas vairākas dienas. Franču valodas vai vācu valodas eksāmenus izvēlas kārtot neliels izglītojamo skaits, tāpēc šo eksāmenu norisei ir paredzēta viena diena. Valsts pārbaudes darbu, kuros paredzēta arī praktiskā daļa, norise ieplānota divās dienās. Savukārt papildtermiņā, ņemot vērā nelielo izglītojamo skaitu, kas kārto eksāmenus papildtermiņā, mazinot administratīvo slogu izglītības iestādēs un ievērojot ierobežoto dienu skaitu eksāmenu grafikā, eksāmeni, kuros ir rakstiskā un mutvārdu vai praktiskā daļa, norise paredzēta vienā dienā.
Atbilstoši vidējās izglītības iestāžu izstrādātajiem mācību plāniem, eksāmenus vidējās izglītības pakāpē optimālajā mācību satura apguves līmenī izglītojamie var kārtot gan 11. klasē, gan 12. klasē vai kādā no profesionālās izglītības kursiem. Vienā mācību gadā izglītojamais nevar kārtot eksāmenu gan optimālajā, gan augstākajā mācību satura apguves līmenī, līdz ar to noteikumu projekts paredz, ka eksāmens mācību priekšmetos, kuros ir vairāki līmeņi, notiek vienā dienā. Tas nepieciešams, lai būtu iespējams visu eksāmenu norisi iekļaut mācību gada ietvaros, izņemot eksāmenus, kuri paredzēti izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevar piedalīties valsts pārbaudījumā noteiktajā laikā. Noteikumu projekts paredz atsevišķus laikus (turpmāk – papildtermiņš) tiem izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ eksāmenus nevar kārtot noteiktajā laikā. Šiem izglītojamajiem svešvalodu eksāmeniem kārtošanai paredzētas divas dienas, lai izglītojamie, kuri kārto eksāmenus divās svešvalodās, tos varētu kārtot katru savā dienā.
Lai mazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi, noteikumu projekts paredz, ka, kārtojot visus noteiktos pārbaudes darbus atbilstoši izglītojamo izvēlētajām mācību programmām un izvēlētajiem pārbaudījumiem, izglītojamajam starp visiem pārbaudījumiem ir nodrošināts vairāk nekā divdesmit četru stundu periods gan noteiktajā laikā, gan izglītojamajiem, kuri eksāmenus kārto papildtermiņā. Ja kāds izglītojamais izvēlēsies kārtot eksāmenus, kuri notiek blakus dienās, tad viņam ir iespēja kādu no eksāmeniem kārtot papildtermiņā, savukārt papildtermiņa grafiks pielāgots, lai blakus dienās nebūtu valsts noteiktie eksāmeni (latviešu valoda, matemātika, svešvaloda) un vienas mācību jomas izvēles priekšmeti.
Noteikumu projekta 8.–10. punkts atsevišķi paredz valsts pārbaudes darbus vispārējās izglītības mācību priekšmetos atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” 26. punkta prasībām. Šos valsts pārbaudes darbus kārtos profesionālo skolu 4. kursu audzēkņi, kuri mācību kursu apgūst četros gados un šajā mācību gadā vienīgie kārtos eksāmenus atbilstoši iepriekšējā standarta prasībām.
Ņemot vērā 2022./2023. mācību gadā paredzēto valsts pārbaudījumu norises plānojumu, sertifikātus par pamatizglītību plānots izsniegt 2023. gada 21. jūnijā un par vispārējo vidējo izglītību – 2023. gada 11. jūlijā. Izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs piedalīties valsts pārbaudījumos noteiktajā laikā un kārtos valsts pārbaudes darbus papildtermiņā, sertifikātus par pamatizglītību varēs izsniegt 2023. gada 30. jūnijā un par vispārējo vidējo izglītību – 2023. gada 17. jūlijā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Skolēni Pedagogi Izglītības speciālisti Valsts izglītības satura centra darbinieki
Ietekmes apraksts
Aptuveni 42 000 izglītojamie. Izglītības speciālisti, Valsts izglītības satura centra darbinieki, kas iesaistīti valsts pārbaudes darbu nodrošināšanā.
Izglītojamie 2022./2023. mācību gadā izglītības iestādēs kārtos valsts pārbaudes darbus par vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmu apguvi, vai profesionālās izglītības programmas apguvi. Izglītības speciālisti, Valsts izglītības satura centra darbinieki nodrošinās valsts pārbaudes darbu norisi.
Izglītojamie 2022./2023. mācību gadā izglītības iestādēs kārtos valsts pārbaudes darbus par vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmu apguvi, vai profesionālās izglītības programmas apguvi. Izglītības speciālisti, Valsts izglītības satura centra darbinieki nodrošinās valsts pārbaudes darbu norisi.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. 22-TA-2947 - Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" grozījumi
Pamatojums un apraksts
Projektā tiek paredzēti valsts pārbaudes darbi par vispārējās pamatizglītības ieguvi.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.1.2. 22-TA-2944 - MK noteikumu projekts "Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem"
Pamatojums un apraksts
Projektā tiek paredzēts mainīt termiņus un kārtību dokumentu iesniegšanai par atbrīvošanu no valsts pārbaudījumiem.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
Noteikumu Nr.747 grozījumu projekts ir sagatavots un tiek virzīts vienlaikus ar šo noteikumu projektu.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības iestādes un pašvaldības izglītības pārvaldesNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tiks aizpildīti pēc publiskās apspriešanas noslēguma
6.4. Cita informācija
Izglītības iestādes un pašvaldības izglītības pārvaldes tika informētas IZM organizētajā konferencē 2022. gada 18.augustā, kā arī tiešsaistes vebinārā 2022.gada 5.oktobrī - tika saņemts atbalsts jaunu noteikumu izstrādāšanai.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības iestādes, pašvaldību izglītības pārvaldes, Valsts izglītības satura centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas, vispārējās vidējās izglītības programmas un profesionālās vidējās izglītības programmas. Projekta izpilde neatstās ietekmi uz to institūciju, kuras piedalīsies projekta izpildē, funkcijām un uzdevumiem.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ir pilnvērtīgi un vispusīgi izvērtēta un atbilst bērna labākajām interesēm.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi