Anotācija

24-TA-2837: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.1.pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana" ceturtās kārtas īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts “Ministru kabineta noteikumi par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju” 4.3.5.1.pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana” ceturtās kārtas īstenošanas noteikumi” (turpmāk – TA projekts) ir Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) iniciatīva un izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
TA projekta mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.5.1. pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana” ceturtajai kārtai (turpmāk – 4.3.5.1. pasākuma 4.kārta).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem 2024. gada 1. janvārī Latvijā bija 9 423 bērni (t.sk. 5 680 zēni un 3 743 meitenes), kuriem bija noteikta invaliditāte. 3 784 bērniem ar invaliditāti (t.sk. 2 486 zēniem un 1 298 meitenēm) bija noteikta īpašas kopšanas nepieciešamība. Pēdējo piecu gadu laikā bērnu ar invaliditāti skaits ir pieaudzis par 1 123 vienībām.

Pilngadīgu peronu ar garīga rakstura traucējumiem (psihiski un uzvedības traucējumi) (turpmāk – GRT) skaits saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem 2024. gada 1. janvārī bija 26 643, tai skaitā I grupa – 5 754, II grupa – 18 919. Pēdējo piecu gadu laikā pilngadīgo personu ar GRT, kuriem noteikta invaliditāte, skaits ir pieaudzis par 2 520 vienībām.

Sociālajiem pakalpojumiem ir būtiska nozīme cilvēka, kuram ir grūtības aprūpēt sevi, vai pārvarēt kādas dzīves situācijas, dzīvē. Bērni ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk – FT) un pilngadīgas personas ar GRT ir mērķa grupas, kuru dzīves kvalitāti būtiski ietekmē sociālo pakalpojumu pieejamība. Ar funkcionālu traucējumu saprot slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisītu fiziska vai garīga rakstura traucējumu.

Pēdējos divos Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu plānošanas periodos sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībai ir bijis pieejams Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) līdzfinansējums, veicinot to pieejamību.

Jau ES fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” ietvaros tika uzsākta atbalsta sniegšana sociālo pakalpojumu attīstības programmu izstrādei un ieviešanai plānošanas reģionos, izvirzot mērķi mazināt atšķirības sociālo pakalpojumu pieejamībā un sekmēt pakalpojumu plānošanu pašvaldībās. Tomēr ESF sniegtais atbalsts tikai daļēji atrisināja esošās sociālo pakalpojumu pārklājuma un pieejamības problēmas.

ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda ERAF līdzfinansētajos DI projektos tika būtiski paplašināta sociālo pakalpojumu pieejamība. 32 pašvaldības veica ieguldījumus, lai izveidotu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus bērniem ar FT, tajā skaitā 24 dienas aprūpes centrus, 37 sociālās rehabilitācijas centrus, 7 atelpas brīža pakalpojumus. Kopā ir izveidoti 68 sociālo pakalpojumu sniedzēji ar 377 klientu vietām. Savukārt, cilvēkiem ar GRT kopumā 39 pašvaldības veica ieguldījumus, lai izveidotu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, tajā skaitā 53 dienas aprūpes centrus, 50 grupu dzīvokļus, 34 specializētās darbnīcas, 8 atelpas brīža pakalpojumus. Kopā tika veidoti 145 sociālo pakalpojumu sniedzēji ar 2 080 klientu vietām. Papildus tam sociālo pakalpojumu sniedzēji darbojās un tika veidoti arī ārpus DI projektiem.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanā svarīga loma ir pašvaldībām. Pakalpojumu sniegšana bieži vien notiek sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, deleģējot pakalpojumu sniegšanu vai iepērkot nevalstisko organizāciju sniegtos pakalpojumus. Papildus minētajam nevalstiskās organizācijas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanai piesaista arī citus finansējuma avotus, bet to pieejamība ir ierobežota.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Neskatoties uz ievērojamo SBSP sniedzēju skaita pieaugumu, ko būtiski sekmēja ES fondu ieguldījumi 2014.–2020. gada plānošanas periodā, veicot izvērtējumu par esošo situāciju sociālo pakalpojumu jomā (atbilstoši Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam 2. pielikumā minētajam, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/325828-par-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam), līdzšinējo DI projektu progresu un novērtējot saņemto informāciju no pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, kuras pārstāv dažādu mērķa grupu personu intereses, ir jāsecina, ka sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu (turpmāk – SBSP) pieejamība, efektivitāte un atbilstība dažādu mērķa grupas personu vajadzībām joprojām ir nepietiekama. Attiecīgi Latvijā ir jāturpina DI process arī 2021.–2027. gada ES fondu plānošanas periodā, lai nodrošinātu cilvēku vajadzībām atbilstošos pakalpojumus, tādējādi dodot iespēju plašākam cilvēku skaitam saņemt atbalstu.

Ņemot vērā bērnu ar invaliditāti un FT un pilngadīgu personu ar GRT skaita pieaugumu, ir būtiski nodrošināt atbalstu, lai sniegtu iespēju uzturēt vai uzlabot personas optimālo fizisko, sensoro, intelektuālo un sociālo funkcionēšanas līmeni. Atbalstu ir svarīgi sniegt pēc iespējas pilnvērtīgi un daudzpusīgi, lai arī situācijā, kad slimības vai funkcionēšanas ierobežojumi saglabājas, tie tiek kontrolēti vai mazināti. Līdz ar to atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajam, šāds atbalsts ir sniedzams sociālās rehabilitācijas ietvaros, t.i., piedāvājot pasākumu kopumu, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā. Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt atbalstu ne tikai personām ar FT un GRT, bet arī viņu ikdienas aprūpē iesaistītajiem ģimenes locekļiem vai neformālajiem aprūpētājiem, lai novērstu izdegšanas sindromu, mazinātu stresu, dotu iespēju atpūsties no aprūpes pienākumiem un atjaunot spēkus.

Pēc DI projektu noslēgšanās pašvaldības turpina sniegt izveidotos pakalpojumus, bet ierobežotie finanšu resursi ne vienmēr ļauj izmantot izveidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju kapacitāti pilnā apmērā vai nodrošināt visus mērķa grupu personu sociālās funkcionēšanas spēju uzlabošanai nepieciešamos pakalpojumus. Tādēļ ir būtiski nodrošināt papildus finansējuma pieejamību savlaicīgu, mērķa grupu personu vajadzībām atbilstošu pakalpojumu nodrošināšanai.
Risinājuma apraksts
Arī ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā ir jāturpina cilvēku ar invaliditāti vajadzībām atbilstošu pakalpojumu nodrošināšana, palielinot gan pieejamo pakalpojumu klāstu, gan atbalstu saņēmušo cilvēku skaitu.

Lai paplašinātu sociālās rehabilitācijas un atelpas brīža pakalpojumu pieejamību, TA projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtu, tā mērķi, atbalstāmās darbības un sasniedzamos uzraudzības rādītājus, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, specifiskos 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.

4.3.5.1. pasākuma 4.kārtas ietvaros tiks sniegts atbalsts šādām mērķa grupām:
1. pilngadīgām personām ar GRT (I vai II invaliditātes grupa);
2. bērniem ar FT, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs;
3. pilngadīgu personu ar GRT un bērnu ar FT vecāki, aizbildņi, audžuģimenes vai neformālie aprūpētāji.

Attiecībā uz mērķa grupu – pilngadīgas personas ar GRT – tā ietver personas, kurām ir psihiska saslimšana vai garīgās attīstības traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina tās iekļaušanos sabiedrībā. Vienlaikus šīm personām atbilstoši spēkā esošajai Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK) redakcijai ir noteikta I invaliditātes grupa (ļoti smaga invaliditāte) vai II invaliditātes grupa (smaga invaliditāte). Bērni ar FT, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs, ietver bērnus, kuriem ir noteikta invaliditāte. Savukārt bērnu ar FT un pilngadīgu personu ar GRT vecākiem, aizbildņiem, audžuģimenēm vai neformālajiem aprūpētājiem, t.i. cilvēkiem, kas ikdienā rūpējas par mērķa grupas personu, bet nav šo personu formālie aprūpētāji (nesaņem atalgojumu par aprūpes nodrošināšanu kā profesionālu darbību) ir būtiski sniegt atbalstu, jo aprūpes nodrošināšana patērē ievērojamus fiziskos un emocionālos resursus. Atbalsta nodrošināšana var novērst izdegšanas sindromu, mazināt stresu un uzlabot viņu vispārējo veselības stāvokli un labsajūtu. Savukārt, lai cilvēki, kas ikdienā rūpējas par mērķa grupas personām, varētu atpūsties no aprūpes pienākumiem un atjaunot spēkus, ir nepieciešams atelpas brīža pakalpojums. Plānots, ka neformālā aprūpētāju identificēšanu veiks sociālais darbinieks, izvērtējot mērķa grupas personas vajadzības un izstrādājot individuālo atbalsta plānu. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķiršana mērķa grupas vecākiem, aizbildņiem, audžuģimenēm vai neformālajiem aprūpētājiem (aprūpē iesaistītās personas, kurām tiks sniegts pakalpojums un nepieciešamais pakalpojuma veids) tiks dokumentēta mērķa grupas personas individuālajā atbalsta plānā. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu var saņem ne vairāk kā divas vienas mērķa grupas personas aprūpē iesaistītas personas – vecāki, aizbildņi, audžuģimenes vai neformālie aprūpētāji.

4.3.5.1. pasākumu 4. kārtu paredzēts īstenot atklātā projektu iesniegumu atlasē, kā projektu iesniedzēju nosakot:
1) pašvaldību vai tās izveidotu sociālo pakalpojumu sniedzēju;
2) citu sociālo pakalpojumu sniedzēju (neatkarīgi no to juridiskā statusa – sabiedrība ar ierobežotu atbildību, biedrības un nodibinājumi u.c.).
Sociālo pakalpojumu sniedzējs iesniedz projekta iesniegumu tikai par to SBSP, kuru sniegšanai tas ir reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Pašvaldība iesniedz projekta iesniegumu tikai par to SBSP, kuru sniegšanai tās iestāde vai struktūrvienība ir reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.
Projekta iesniedzējs pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas būs ESF Plus (turpmāk - ESF+) finansējuma saņēmējs (turpmāk – finansējuma saņēmējs).

4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas projektu iesniegumu atlases ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt projekta iesniegumu par SBSP sniegšanu:
1) pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja projekta iesniedzējs ir pašvaldība vai tās izveidots sociālo pakalpojumu sniedzējs;
2) vienā vai vairākās plānošanas reģiona teritorijā esošajās pašvaldībās, ja projekta iesniedzējs ir cits sociālo pakalpojumu sniedzējs. Ja SBSP sniegšanu ir plānots nodrošināt vairākos plānošanas reģionos, projekta iesniedzējs iesniedz atsevišķu projekta iesniegumu par SBSP sniegšanu katrā no plānošanas reģioniem.
Piemēram, ja projekta iesniedzējs darbojas vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās viena plānošanas reģiona ietvaros, tas 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas projektu iesniegumu atlasē var iesniegt vienu projekta iesniegumu par pakalpojumu sniegšanu mērķa grupas personām katrā no attiecīgā plānošanas reģiona pašvaldībām, kuru administratīvajās teritorijās šis projekta iesniedzējs darbojas un ir reģistrējis attiecīga sociālā pakalpojuma sniegšanu sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Ja cits sociālo pakalpojumu sniedzējs darbojas vairāku plānošanas reģionu administratīvajās teritorijās, tas var iesniegt arī vairākus projekta iesniegumus, t.i., vienu iesniegumu par pakalpojumu sniegšanu katrā no plānošanas reģioniem, kurā sociālo pakalpojumu sniedzējs darbojas un ir reģistrējis attiecīgo pakalpojumu sniegšanu.

4.3.5.1. pasākuma 4. kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 5 622 757 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 4 779 343 euro un nacionālais līdzfinansējums – 843 414 euro, ko veido valsts un pašvaldību budžeta finansējums.

Valsts budžeta līdzfinansējums kā nacionālā līdzfinansējuma finansējuma avots tiek noteikts, ņemot vērā, ka sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtā pamatā būs biedrības un nodibinājumi, ir ļoti ierobežoti pašu finansējuma līdzekļi, lai nodrošinātu nepieciešamo līdzfinansējumu (15 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām) 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas projekta īstenošanai. Tā kā šie sociālo pakalpojumu sniedzēji savu darbību un pakalpojumu sniegšanu mērķa grupas personām pamatā nodrošina, piesaistot finansējumu no dažādu fondu un citu finanšu instrumentu finansētiem projektiem, prasība sociālo pakalpojumu sniedzējiem atrast un nodrošināt privāto finansējumu 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas projekta īstenošanas līdzfinansēšanai nemotivēs un atsevišķos gadījumos arī atturēs potenciālos projektu iesniedzējus no dalības 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas projektu iesniegumu atlasē. 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros ieguldījumi plānoti tikai SBSP sniegšanas nodrošināšanai un ir vērsti tikai uz atbalsta nodrošināšanu mazaizsargātajām sabiedrības grupām – personām ar invaliditāti un būtiskām aprūpes vajadzībām, nevis uz šo sociālo pakalpojumu sniedzēju attīstību.

4.3.5.1. pasākuma ietvaros elastības finansējums nav plānots. Uz 4.3.5.1. pasākuma 4.kārtu attiecināmā elastības finansējuma daļa (887 131 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 754 061 euro) tiks kompensēta, nosakot elastības finansējumu programmas 4.3.3. SAM “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku” 4.3.3.1. pasākuma “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana” ietvaros 34 298 869 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 29 154 039 euro apmērā un programmas 4.3.3.2. pasākuma “Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana” ietvaros 14 000 000 euro, tai skaitā ESF Plus finansējums 11 900 000 euro apmērā.

4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros izmaksas būs attiecināmas, ja tās atbildīs MK noteikumos par 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas īstenošanu minētām izmaksu pozīcijām un būs radušās ar dienu, kad noslēgtas vienošanās vai līgumi par projekta īstenošanu.

4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas projektu īstenošana ir plānota no 2025. gada 3. ceturkšņa, bet ne ilgāk kā 30 mēnešus no dienas, kad noslēgta vienošanās vai līgums par projekta īstenošanu ar sadarbības iestādi un kopumā ne ilgāk līdz 2029. gada 31. decembrim. Šajā 30 mēnešu projekta īstenošanas laika periodā finansējuma saņēmējam ir jānodrošina sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana mērķa grupas personām 24 mēnešus. Pārējo laiku projektā (ne vairāk kā 6 mēnešus) var plānot projekta uzsākšanas sagatavošanās darbībām (piemēram, personāla piesaistei, mērķa grupas personu individuālo vajadzību izvērtēšanai) un projekta īstenošanas noslēgšanas darbībām (piemēram atskaišu un noslēguma maksājuma sagatavošanai). Izmaksas projektā atbilstoši TA projekta noteiktajam izmaksu ierobežojumam plāno uz visu projekta īstenošanas laiku.

4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzams šāds uzraudzības rādītājs: programmas iznākuma rādītājs – sociālās atstumtības riskam pakļautas personas, kuras saņēmušas SBSP –  660. Šajā rādītājā ieskata tikai personas ar GRT un bērnus ar FT, kuri 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas projektā saņems SBSP. Personu ar GRT un bērnu ar FT vecākiem, aizbildņiem, audžuģimenēm vai neformālajiem aprūpētājiem sniegto atbalstu projekta ietvaros neieskaita iznākuma rādītājā.

Tāpat 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas projektā var iesaistīt tikai tādas mērķa grupas personas – personas ar GRT un bērnus ar FT, attiecībā uz kurām pašvaldības sociālais dienests ir pieņēmis lēmumu par attiecīgu projektā plānotā SBSP piešķiršanu.

4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros uzraudzības rādītāju starpposma vērtības netiek noteiktas, ņemot vērā, ka līdz 2024. gada 31.decembrim nav uzsākta pakalpojumu sniegšana mērķa grupas personām.

4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros paredzētas šādas atbalstāmās darbības:
1. SBSP sniegšana mērķa grupas personām. Projekta ietvaros finansējuma saņēmējs ne vairāk kā 24 mēnešu periodā nodrošinās šādu SBSP sniegšanu:
- Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi visām mērķa grupas personām. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ir pakalpojumi, kas dod labāko iespēju sasniegt un uzturēt mērķa grupas personas optimālo fizisko, sensoro, intelektuālo un sociālo funkcionēšanas līmeni, piemēram, psihologa, logopēda, rehabilitologa pakalpojums, fizioterapija, reitterapija, hidroterapija, izglītojošās atbalsta grupas u.c. Savukārt mērķa grupas personu likumiskajiem pārstāvjiem, audžuģimenēm vai neformālajiem aprūpētājiem, lai rūpētos par viņu emocionālās labsajūtas un veselības uzlabošanu, var nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, piemēram, psihologa, rehabilitologa pakalpojums, fizioterapija, izglītojošās atbalsta grupas utml. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ir nodrošināmi atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 338) noteiktajām vispārīgajām prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem;
- Atelpas brīža pakalpojums personām ar GRT un bērniem ar FT. Atelpas brīža pakalpojums līdz 30 diennaktīm gadā aizstāj aprūpes procesā mājsaimniecības locekļus un nodrošina nepieciešamo īslaicīgo aprūpi bērnam ar FT, kuram izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, vai pilngadīgai personai ar GRT, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa, bet ģimenes locekļiem vai neformālajiem aprūpētājiem dod iespēju sakārtot sadzīviskas lietas, veikt nepieciešamos darbus vai atpūsties. Atelpas brīža pakalpojums ir nodrošināms atbilstoši MK noteikumos Nr. 338 noteiktajām vispārīgajām prasībām un prasībām atelpas brīža pakalpojuma sniedzējam. Atelpas brīža pakalpojuma sniedzējs klientam nodrošina izmitināšanu klienta vajadzībām pielāgotās telpās vai pakalpojuma sniegšanu klienta mājoklī.

Pirms SBSP pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas ir jāveic individuālo vajadzību izvērtēšana un individuālā atbalsta plāna izstrāde katrai mērķa grupas personai, izņemot bērnu ar FT vecākiem, aizbildņiem, audžuģimenēm vai neformālajiem aprūpētājiem, kuru vajadzības pēc konkrēta sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nosaka bērna ar FT vai pilngadīgas personas ar GRT individuālajā atbalsta plānā.

Individuālajā atbalsta plānā jāietver:
- risināmās problēmas definējumu;
- ilgtermiņa un īstermiņa mērķus;
- uzdevumus, veicamos pasākumus, termiņu, sagaidāmo rezultātu un atbildīgo personu;
- informāciju par mērķa grupas personu vecākiem, aizbildņiem, audžuģimenēm vai neformālajiem aprūpētājiem un tiem nepieciešamajiem pakalpojumiem, ja projektā plānots tos nodrošināt.

Individuālo vajadzību izvērtējums ir veicams atbilstoši vispārējam regulējumam sociālo pakalpojumu sniegšanas jomā – Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 4. panta pirmajā daļā noteiktajam pamatprincipam, ka sociālos pakalpojumus sniedz, tikai pamatojoties uz sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu, un minētajam likumam pakārtotajiem MK noteikumiem – MK noteikumiem Nr. 338 un Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumiem Nr. 138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu”.

Visiem SBSP, kurus plānots projekta ietvaros nodrošināt projekta mērķa grupas personām, ir jābūt reģistrētiem sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Tostarp sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ir jābūt reģistrētam gan SBSP sniedzējam, gan sniegšanas vietai, gan konkrētajam pakalpojuma veidam attiecīgajai mērķa grupai. Lai sniegtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, projekta pieteicējam vai tā izveidotam sociālo pakalpojumu sniedzējam Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā kā pakalpojuma veidam ir jābūt reģistrētai sociālajai rehabilitācijai (pakalpojumam vai programmai) vai sociālās rehabilitācijas institūcijai. Lai sniegtu atelpas brīža pakalpojumu, finansējuma saņēmējam vai tā izveidotam sociālo pakalpojumu sniedzējam Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā kā pakalpojuma veidam ir jābūt reģistrētam atelpas brīdim.

2. Materiāltehniskā nodrošinājuma iegāde vai noma SBSP sniegšanai. Šīs atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmējs var iegādāties vai nomāt visu nepieciešamo materiāltehnisko nodrošinājumu (aprīkojums, izejmateriāli u.c.), kas nepieciešams pilnvērtīga un kvalitatīva SBSP nodrošināšanai mērķa grupas personām. Piemēram, mēbeles, iekārtas vai materiāli, kas nepieciešami izvēlētās terapijas vai nodarbības īstenošanai.

3. Finansējuma saņēmēja speciālistu supervīzijas un mācības darbam ar mērķa grupas personām. Šis atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmējs organizē visu speciālistu, kas nodrošina SBSP sniegšanu mērķa grupas personām, supervīzijas un mācības, kas nepieciešamas profesionālajai pilnveidei un kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanai.

4. Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmēji nodrošina informācijas un publicitātes, kā arī vizuālās identitātes pasākumus, kas noteikti regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantā, normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā un ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās. Piemēram, infromatīvas plāksnes izvieošana telpās, kurās par projekta līdzekļiem tiks nodrošināta SBSP sniegšana mērķa grupas personām. Papildus TA projekts paredz, ka 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros visi īstenotie projekti ir stratēģiski svarīgu projektu kopa. Lai nodrošinātu papildu komunikācijas pasākumus par stratēģiski svarīgu projektu īstenošanu, atbildīgā iestāde izstrādā komunikācijas plānu 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas stratēģiski svarīgo projektu kopai un pasākuma 4.kārtas īstenošanas laikā organizē vismaz vienu informatīvo pasākumu vai aktivitāti, kurā iesaista Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Labklājības ministriju, vadošo iestādi un sadarbības iestādi.[SU1] 

5. Projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana. Šīs darbības ietvaros finansējuma saņēmējs nodrošina visas nepieciešamās darbības (speciālistu piesaiste, maksājumu pieprasījumu sagatavošana u.c.), kas saistītas ar projekta vadību un tā īstenošanas nodrošināšanu.

4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros paredzētas tiešās attiecināmās personāla izmaksas un pārējās attiecināmās izmaksas.
Tiešās attiecināmās personāla izmaksas ietver finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla (speciālisti, kas nodrošina SBSP sniegšanu mērķa grupas personām) izmaksas, izņemot virsstundas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, atlīdzības izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilna darba laika noslodzei. Personāla atlīdzības izmaksām jābūt atbilstošām finansējuma saņēmēja iestādes atlīdzības sistēmā noteiktajai samaksai par līdzvērtīga darba veikšanu vai atbilstošām vidējai darba samaksai saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem par līdzvērtīgu darbu attiecīgajā nozarē. Tiešās attiecināmās personāla izmaksas ietver, tai skaitā personāla atlīdzības izmaksas, kas rodas, noslēdzot darba līgumu starp darba devēju un darbinieku un noslēdzot uzņēmuma līgumu par konkrēta uzdevuma veikšanu (piemēram, SBSP sniegšanu mērķa grupas personām). Minētais nozīmē, ka tiešās attiecināmās personāla izmaksas ietver arī finansējuma saņēmēja uz uzņēmuma (pakalpojuma) līguma (t.i. ārpakalpojumā) piesaistīta projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas. Tādējādi finansējuma saņēmējs var piesaistīt ārpakalpojumā personālu atbalsta pasākumu un SBSP nodrošināšanai 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros. Vienlaikus uzņēmuma (pakalpojuma) līgumā personāla izmaksām ir jābūt skaidri identificējamām. Piemēram, ja finansējuma saņēmējs ārpakalpojuma līgumā ar personālu uztic ārējam speciālistam atsevišķu SBSP sniegšanu, dažādie izmaksu veidi ir jānorāda rēķinā. Speciālista alga tiks uzskatīta par ārēja personāla izmaksām. Ja personāla izmaksas par speciālistu darbu nav identificējamas kā kategorija, kas ir nošķirama no citām izmaksu kategorijām kā, piemēram, SBSP sniegšanai nepieciešamo materiālu nodrošināšana, tās nevar izmantot par pamatu vienotajām likmēm, piemēram, vienotajai likmei 40 % apmērā.
Savukārt pārējās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 56. panta 1. punktu plāno kā vienu izmaksu pozīciju 40 procentu apmērā no projekta attiecināmajām personāla izmaksām. Šajās izmaksās plāno materiāltehnisko nodrošinājumu, supervīzijas, mācības, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus un citas nepieciešamās izmaksas (piemēram komunālie maksājumi, telekomunikāciju pakalpojumi), kas nepieciešamas SBSP nodrošināšanai mērķa grupas personām.

TA projekts paredz maksimālo izmaksu apmēru, ko projektā var plānot uz vienu mērķa grupas personu (personu ar GRT vai bērnu ar FT), un tas nepārsniedz 8 526 euro.
Šāds izmaksu ierobežojums noteikts, balstoties uz pieredzi 9.2.2.3. pasākuma[1] 3. kārtas īstenošanā, kurā tika plānotas izmaksas 4 135 euro gadā viena mērķa grupas personai. Tā kā 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros SBSP varēs sniegt divus gadus, izmaksas uz vienu mērķa grupas personu plāno 8 270 euro + 3.1% (inflācijas koeficients pret 2022. gada novembri, kad tika uzsākta 9.2.2.3. pasākuma 3. kārtas projektu īstenošana) = 8 526 euro.
Vienlaikus TA projekts paredz, ka 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas projektā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personu ar GRT un bērnu ar FT vecākiem, aizbildņiem, audžuģimenēm vai neformālajiem aprūpētājiem finansē iepriekšminēto indikatīvo izmaksu vienai mērķa grupas personai – personai ar GRT vai bērnam ar FT – ietvaros  un atsevišķas izmaksas pakalpojumu sniegšanai mērķa grupas personu vecākiem, aizbildņiem, audžuģimenēm  vai neformālajiem aprūpētājiem projektā neplāno.

Attiecīgi 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas projekta izmaksu kopsummu aprēķina, reizinot projektā iesaistīto mērķa grupas personu (personas ar GRT un/vai bērni ar FT) skaitu ar indikatīvajām izmaksām vienai mērķa grupas personai (kas nepārsniedz 8 526 euro).
Piemērs: projekta iesniedzējs projektā plāno nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu 10 bērniem ar FT (tai skaitā arī atsevišķu bērnu ar FT vecākiem) un atelpas brīža pakalpojumu četrām personām ar GRT. Šādā gadījumā projekta izmaksu kopsumma nevar pārsniegt 119 364 euro. Projekta izmaksu kopsumma var būt arī mazāka, ja projekta iesniedzēja pieņēmumi liecina par mazākām izmaksām vienai mērķa grupas personai.

Tāpat TA projekts paredz minimālo un maksimālo vienā projektā iesaistāmo mērķa grupas personu (personas ar GRT un bērni ar FT) skaitu. Lai neradītu lielu administratīvo slogu mazu projektu (piemēram iesaistītas 2 vai 3 personas) īstenošanai un uzraudzībai, 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas projektā minimālais iesaistāmo mērķa grupas personu skaits ir piecas personas. Savukārt, lai izvairītos no pārāk apjomīgu projektu īstenošanas, kas var ietekmēt projektā sniegto pakalpojumu kvalitāti, 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas projektā maksimālais iesaistāmo mērķa grupas personu skaits ir 50 personas. Līdz ar to 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas viena projekta maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma nevarēs būt lielākā par 426 300 euro. Projektā var iesaistīt arī lielāku mērķa grupas personu (personas ar GRT un bērni ar FT) skaitu, ja netiek pārsniegta projekta maksimālo attiecināmo izmaksu kopsummu.

Tāpat TA projekts paredz, ka gadījumā, ja finansējuma saņēmējs ir cits sociālo pakalpojumu sniedzējs (biedrības un nodibinājumi), tiem ir pienākums izvērtēt, vai iepirkumu īstenošanai ir piemērojams Publisko iepirkumu likuma vai Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumiemos Nr. 104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” c(turpmāk – MK noteikumi Nr.104) regulējums. Gadījumā, ja iepirkumi ir veicami atbilstoši MK noteikumu Nr. 104 regulējumam, finansējuma saņēmējs ievēro šajos noteikumos noteikto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru un noteiktos ierobežojumus šādu līgumu slēgšanai, tai skaitā aizpilda un paraksta MK noteikumu Nr. 104. 1. pielikumā noteikto apliecinājumu par interešu konflikta neesību un pievieno to iepirkuma līgumu slēgšanas dokumentācijai.

4.3.5.1. pasākuma 4.kārtas investīcijai būs tieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”).

4.3.5.1. pasākuma 4.kārtas investīcijai nav ietekme uz horizontālajiem principiem (HP) “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.

[1] Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.3. pasākums "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana"
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija


4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros finansējuma saņēmēji būs gan pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji, gan privātie sociālo pakalpojumu sniedzēji (biedrības un nodibinājumi, komersanti).

4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros tiks sniegts atbalsts sociālās atstumtības riskam pakļautām personām, nodrošinot to individuālajām vajadzībām atbilstošus SBSP – sociālās rehabilitācijas un atelpas brīža pakalpojumus.

4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas projektu ietvaros sniegtais atbalsts SBSP nekvalificējas kā valsts atbalsts. Lai gan projekta ietvaros sniegtie SBSP var tikt uzskatīti par atsevišķu finansējuma saņēmēju saimniecisko darbību, (4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros projektu iesniedzēji bez pašvaldībām (kuru autonomā funkcija ir nodrošināt sociālo palīdzību un pakalpojumus saviem iedzīvotājiem) būs arī citi sociālo pakalpojumu sniedzēji (biedrības un nodibinājumi, pašvaldību kapitālsabiedrības, komersanti), kuri var tirgū piedāvāt līdzīgus pakalpojumus), veicot valsts atbalsta piemērošanas nepieciešamības izvērtējumu šādiem SBSP saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma (turpmāk – KAKL) 5. pantā noteiktajām raksturojošajām pazīmēm, LM secina, ka:
1) izpildās KAKL 5. panta 1. punkta pazīme – finansiālu atbalstu sniedz tieši no publiskiem (t.i., ESF+) finanšu līdzekļiem;
2) izpildās KAKL 5. panta 2. punkta pazīme – attiecībā uz finansējuma saņēmēju sniegto SBSP nevar izslēgt KAKL 5. panta 2. punkta pazīmi, ņemot vērā, ka projekta ietvaros sniegtie SBSP var tikt uzskatīti par finansējuma saņēmēju saimniecisko darbību, un attiecīgi projekta ietvaros sniegtais atbalsts var sniegt ekonomisko priekšrocību pret citiem tirgus dalībniekiem;
3) izpildās KAKL 5. panta 3. punkta pazīme – lai gan 4.3.5.1. pasākuma 4. kārta tiek īstenota atklātā projektu iesniegumu atlasē, kurā iespējas iesniegt projekta iesniegumu tiek nodrošinātas pilnīgi visiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem,  tiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuru projektu iesniegumi tiks atbalstīti, tiek piešķirta selektīva priekšrocība attiecībā pret citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuru projektu iesniegumi netika atbalstīti vai kuri nepiedalījās 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas projektu iesniegumu atlasē;
4) neizpildās KAKL 5. panta 4. punkta pazīme (skat. izvērtējumu zemāk).
 
4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros gala labuma saņēmējs ir indivīds ar īpašām sociālajām problēmām (t.i., personas ar GRT, bērni ar FT , viņu vecāki, aizbildņi, audžuģimenes vai neformālie aprūpētāji), kuru tiesības saņemt SBSP (sociālās rehabilitācijas un atelpas brīža pakalpojumi) ir noteiktas SPSPL 3. un 4. pantā. Atbalsts 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros tiek nodrošināts izolēti (nacionālajā līmenī), ņemot vērā to, ka 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros gala labuma saņēmēji ir sociālās atstumtības riskam pakļautas personas (kopā vismaz 1 460 personu). Attiecīgi uzskatāms, ka SBSP 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros tiek nodrošināti ierobežotā lokālā apmērā, neietekmējot konkurenci un tirdzniecību starp ES dalībvalstīm. Papildus norādāms, ka atbalsts 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros ir limitēts arī pēc pakalpojuma sniegšanas ilguma un apjoma (piemēram, reizes vai dienas 24 mēnešu periodā).
Lai varētu uzskatīt, ka 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros sniegtajiem SBSP ir lokāls raksturs un limitēta ietekme uz pārrobežu sadarbību, ir šādi papildu kritēriji:      
1) mērķa grupas (t.i., personas ar GRT, bērni ar FT un viņu vecāki, aizbildņi, audžuģimenes vai neformālie aprūpētāji) un pakalpojuma (t.i., SBSP) specifika iezīmē to faktu, ka šī nav ilgtermiņa aprūpe, kam nepieciešama īpaša vide, bet gan pakalpojums, ko mērķa grupa nevēlas saņemt attālināti no dzīvesvietas, jo vairumā gadījumu ir ierobežota mērķa grupas mobilitāte, kas samazina to iespēju pārvietoties uz citiem reģioniem;        
2) valodas barjeras problēmas samazina iespēju tam, ka citu valstu SBSP sniedzēji būs ieinteresēti sniegt pakalpojumu Latvijā, jo tie nespēs nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu (t.sk. komunikāciju ar klientu un atbildīgajām iestādēm) bez nepieciešamajām valodas (t.i., latviešu) prasmēm. Savukārt, lai spētu sniegt pakalpojumu latviešu valodā, potenciālajam pakalpojuma sniedzējam no cita tirgus būtu nepieciešams apmācīt esošos darbiniekus vai pieņemt jaunus darbiniekus ar nepieciešamajām valodas zināšanām, kas rada papildu administratīvo slogu. Tāpat minētās valodas barjeras problēma samazina iespēju tam, ka, piemēram, bērnu ar FT vecāki izvēlēsies saņemt pakalpojumus ārpus Latvijas vai arī tādā valodā, kas nav saprotama bērnam ar FT vai viņa ģimenes locekļiem;
3) pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt atbilstībai noteiktiem valsts likumdošanas aktiem sociālo pakalpojumu jomā, tai skaitā arī attiecībā uz sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju. Piemēram, ja kāds privātais sSBSP sniedzējs, kas nodrošinās sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus personām ar GRT, bērniem ar FT, atrodas Latvijas pierobežas teritorijā, piemēram, Valka un Valga, pirmkārt, lai sniegtu pakalpojumu Valgā (Igaunija) pakalpojuma sniedzējam jāatbilst Igaunijas nacionālajām normatīvajām prasībām par sociālo pakalpojumu sniegšanu, otrkārt, lai Valgas iedzīvotājs varētu saņemt pakalpojumus Valkā (Latvija), tam jāatbilst tiesībām uz sociālajiem pakalpojumiem saskaņā ar SPSPL 3. pantu.
Nacionālais normatīvais regulējums, SBSP un mērķa grupa specifika izslēdz iespēju tam, ka starp dalībvalstīm varētu tikt organizēts sociālo pakalpojumu “tūrisms”. Pirmkārt, SBSP sniegšana nav vienreizējs risinājums, kas uzlabo personas stāvokli. Vairums gadījumos tas ir ilgstošs atbalsts, un gadījumā, ja persona vēlas saņemt pakalpojumu citā valstī, visdrīzāk tai būtu jāmaina sava dzīvesvieta, lai saņemtu atbalstu ilgtermiņā. Otrkārt, sociālo pakalpojumu sniedzēju piedāvātie pakalpojumi neprezentē unikālu vai ļoti specifisku pakalpojumu, kas varētu piesaistīt citu dalībvalstu iedzīvotājus, turklāt tie ir līdzīgi visās dalībvalstīs.

Izvērtējot minētos faktorus, konstatējams, ka 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros pakalpojumi tiks nodrošināti tikai Latvijas rezidentiem specifiskajos reģionos. Pakalpojumus nodrošinās pašvaldību izveidotie un arī citi sociālo pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas tikai ierobežotā lokālā līmenī ar minimālu ietekmi uz konkurenci vietējā līmenī, kas padara ietekmi uz ES tirgu par marginālu. Proti, 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas projektu īstenošanas ietekme uz vietējo tirgu arī būs minimāla, jo Latvijā SBSP tirgus, kurā pakalpojumus piedāvā ar pašvaldībām nesaistīti (privāti) sociālo pakalpojumu sniedzēji, ir ļoti ierobežots (atsevišķās pašvaldībās darbojas viens vai vairāki sociālo pakalpojumu sniedzēji, bet ir pašvaldības, kurās šādi sociālo pakalpojumu sniedzēji nemaz nepiedāvā savus pakalpojumus). Līdz ar to SBSP pakalpojumu tirgus Latvijā ir ar lokālu raksturu.

Tāpat 4.3.5.1. pasākuma 4. kārta nevarētu ietekmēt ārvalstu kapitāla uzņēmumu ienākšanu Latvijas tirgū, jo darbībai sociālo pakalpojumu (t.sk. SBSP) jomā ir raksturīgs zems rentabilitātes līmenis, kā arī ieguldītajam kapitālam ir ilgstošs atgūšanas laiks (faktiskās pakalpojuma izmaksas var būt augstākas par tirgus maksātspēju), kas iespēju piesaistīt ārvalstu investīcijas padara par maz iespējamu (maza iespēja pārvērst kapitālu ienākumos).

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtā paredzētais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • personas ar invaliditāti
  • Pilngadīgas personas ar GRT (I vai II invaliditātes grupa)
  • Bērni ar FT, kuriem ir noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs
  • Pilngadīgu personu ar GRT un bērnu ar FT vecāki, aizbildņi, audžuģimenes vai neformālie aprūpētāji
Ietekmes apraksts
TA projektam kopumā ir pozitīva ietekme uz mērķa grupām – personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un ierobežotām spējām sevi aprūpēt, jo viņiem tiks nodrošināti individuālajām vajadzībām pielāgoti pakalpojumi, nodrošinot iespēju turpināt dzīvot savā mājoklī vai saņemt atelpas brīža pakalpojumu institūcijā vai dzīvesvietā.
Juridiskās personas
  • Pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji
  • Citi sociālo pakalpojumu sniedzēji
  • Labklājības ministrija
Ietekmes apraksts
TA projekts nosaka īstenošanas nosacījumus 4.3.5.1. pasākuma 4.kārtai, kuras ietvaros sociālo pakalpojumu sniedzēji (pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji, biedrības un nodibinājumi, komersanti) kā finansējuma saņēmēji varēs attīstīt un nodrošināt SBSP sniegšanu savā darbības teritorijā dzīvojošām mērķa grupas personām. 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji un citi sociālo pakalpojumu sniedzēji būs finansējuma saņēmēji, savukārt LM pildīs atbildīgās iestādes funkcijas.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
TA projektam kopumā ir pozitīva ietekme uz tautsaimniecību un pasākuma mērķa grupām. TA projekts sniedz tiešu pozitīvu ietekmi uz tādām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, biedrībām un nodibinājumiem, kas specializējušās gan personu ar GRT, gan bērnu ar FT atbalstam konkrētu funkcionēšanas ierobežojumu jomā. Minētajām sociālo pakalpojumu sniedzējiem  būs iespēja sniegt atbalstu personām ar GRT, bērniem ar FT, viņu ģimenes locekļiem, piedāvājot efektīvus/kvalitatīvus SBSP atbilstoši personu ar GRT un bērna ar FT veselības stāvoklim, tādējādi nodrošinot pēc iespējas lielāku ieguldījumu mērķa grupas personu optimāla fiziskā, sensorā, intelektuālā un sociālā funkcionēšanas līmeņa stabilizēšanai un uzlabošanai. Tāpat ir pozitīva ietekme uz konkurenci, jo TA projekta rezultātā personām ar GRT, bērniem ar FT, viņu ģimenes locekļiem nepieciešamos SBSP varēs nodrošināt plašāks sociālo pakalpojumu sniedzēju loks, bērnu ar FT ģimenes locekļi varēs izvēlēties kvalitatīvāko vai sev piemērotāko sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu. Paredzētais atbalsts nodrošinās kompleksu un papildinošu atbalstu mērķa grupas personām un viņu ģimenēm, preventīvi novēršot viņu ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā.  Tāpat paredzama pozitīva ietekme uz mērķa grupas personu atbalstu saņemt SBSP visā Latvijā.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

-

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
955 868
0
2 389 672
0
1 433 803
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
955 868
0
2 389 672
0
1 433 803
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 124 551
0
2 811 379
0
1 686 827
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 040 210
0
2 600 525
0
1 560 315
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
84 341
0
210 854
0
126 512
0
3. Finansiālā ietekme
0
-168 683
0
-421 707
0
-253 024
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-84 342
0
-210 853
0
-126 512
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
-84 341
0
-210 854
0
-126 512
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-168 683
-421 707
-253 024
0
5.1. valsts pamatbudžets
-84 342
-210 853
-126 512
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
-84 341
-210 854
-126 512
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
4.3.5.1. pasākuma 4.kārtai pieejamais maksimālais kopējais attiecināmais finansējums ir 5 622 757 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 4 779 343 euro un nacionālais līdzfinansējums – 843 414 euro, ko veido valsts un pašvaldību budžeta finansējums.

Budžeta ieņēmumi ir finansējuma ESF Plus daļa, kas nepārsniedz 85 procentus no 4.3.5.1.pasākuma 4. kārtas attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie pasākuma ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ESF+, valsts budžeta un pašvaldību budžeta finansējums) līdzekļi attiecīgajā gadā.

4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas projektu plānotais īstenošanas termiņš ir no 2025. gada 3. ceturkšņa un to īstenošana paredzēta maksimāli 30 mēnešus, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31.decembrim. Precīzs projektu īstenošanas termiņš un attiecīgi 4. kārtas finanšu plānojums tiks noteikts, finansējuma saņēmējiem sagatavojot un iesniedzot projekta iesniegumus sadarbības iestādē, kā arī ir iespējams, ka atsevišķu projektu īstenošanas termiņš tiks precizēts projektu īstenošanas laikā, ja būs kādas izmaiņas/ietekme, piemēram, secīgu darbību īstenošanā, iepirkumu īstenošanā u.tml. Nacionālā līdzfinansējuma sadalījumam pa finansēšanas avotiem (valsts budžets un pašvaldību budžeeti) tiek piemērots pieņēmums, ka puse (50%) no projekta iesniedzējiem būs pašvaldības vai to izveidoti sociālo pakalpojumi sniedzēji (līdzfinansējuma avots – pašvaldību budžeta finansējums), bet otra puse (50%) – citi sociālo pakalpojumu sniedzēji (līdzfinansējuma avots – valsts budžets).

2025. gadā finansējums plānots indikatīvi 1 124 551 euro, t.sk., ESF+ finansējums 955 868 euro un nacionālais līdzfinansējums 168 683 euro, tai skaitā valsts budžets 84 342 euro un pašvaldību budžets - 84 341 euro;
2026. gadā finansējums plānots indikatīvi 2 811 379 euro, t.sk., ESF+ finansējums 2 389 672 euro un nacionālais līdzfinansējums 421 707 euro, tai skaitā valsts budžets 210 853 euro un pašvaldību budžets – 210 854 euro;
2027. gadā finansējums plānots indikatīvi 1 686 827 euro, t.sk., ESF+ finansējums 1 433 803 euro un nacionālais līdzfinansējums 253 024 euro, tai skaitā valsts budžets 126 512 euro un pašvaldību budžets – 126 512 euro.

2024. gadā 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtai finansējums nav plānots. Sākot ar 2025.gadu, nepieciešamo valsts budžeta finansējumu Finanšu ministrija (CFLA) pēc projektu apstiprināšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lūgs pārdalīt no 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
Projektiem nepieciešamais finansējums tiks ieplānots Finanšu ministrijas (CFLA) apakšprogrammā 63.08.00 “Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) avansa maksājumi un atmaksas finansējuma saņēmējiem (2021-2027)”.

TA projekts paredz, ka pēc visu vienošanos un līgumu par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēju rakstisku avansa pieprasījumu nodrošina finansējuma saņēmējiem avansa un starpposma maksājumus atbilstoši MK 2023. gada 25. aprīļa noteikumiem Nr.205 “Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā” (turpmāk – MK Nr.205), nodrošinot avansa un starpposma maksājumu kopsummu 90 procentu apmērā no projekta apstiprinātā ESF+ attiecināmā finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopējās summas. Līdztekus MK noteikumu Nr. 205 tiesiskajam regulējumam, finansējuma saņēmējam noteikumu projektā tiks piemēroti arī papildus nosacījumi avansa maksājuma saņemšanai, proti, maksimālais avansa maksājumu apjoms ir 30% no projekta ESF+ un valsts budžeta finansējuma, tas izlietojams sešu mēnešu laikā (pašvaldību vai to izveidotu sociālo pakalpojumu sniedzēju gadījumā arī saimnieciskā gada ietvaros) un to var izmaksāt vairākos maksājumos.

Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts projekta īstenošanas gaitā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
4.3.5.1. pasākuma 4.kārtas ESF+ investīcijām 4 779 343 euro piemērots:
- intervences kategorija: 159. kods “Pasākumi, ar ko uzlabo pakalpojumus, kas nodrošina aprūpi ģimenes apstākļos un vietējā kopienā”;
- finansējuma veids: 01. kods “Dotācija”;
- teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33. kods “Bez teritoriālā mērķa”;
- ESF+ sekundārās tēmas: 06. kods “Bērnu nabadzības problēmas risināšana” piemērots 50% ESF+ finansējuma jeb 2 389 672 euro, pārējam ESF+ finansējumam 2 389 671 euro apmērā piemērots 09. kods “Nepiemēro”;
- dzimumu līdztiesība: 02. kods “Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana”.

4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 12. marta noteikumos Nr. 173 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.1. pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana" pirmās kārtas īstenošanas noteikumi" (24-TA-2836).

Pamatojums un apraksts
4.3.5.1. pasākuma 1. kārtas finansējuma atlikums tiek pārdalīts, lai īstenotu jaunu 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtu. Līdz ar to ir ierosināti grozījumi MK noteikumos Nr. 173, laii samazinātu 4.3.5.1. pasākuma 1. kārta pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu.
Vienlaikus TA projekta MK sēdes protokollēmumā tiek noteikti divi uzdevumi:
1)Centrālajai  finanšu un līgumu aģentūrai nodrošināt, ka 4.3.5.1. pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana" (turpmāk – 4.3.5.1. pasākums) ceturtās kārtas ietvaros līgumi vai vienošanās par projektu īstenošanu ar finansējuma saņēmējiem tiek slēgti tikai pēc grozījumu Ministru kabineta 2024. gada 12. marta noteikumos Nr. 173 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" 4.3.5.1. pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana" pirmās kārtas īstenošanas noteikumi" (24-TA-2836), kas paredz 4.3.5.1.pasākuma pirmās kārtas kopējā attiecināmā finansējuma samazināšanu, spēkā stāšanās.  
2)LM informēt Ministru kabinetu par tālākām rīcībām gadījumā, ja Eiropas Komisija neatbalsta Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumu priekšlikumus iznākuma rādītāja i.4.3.5.b. "Sociālās atstumtības riskam pakļautas personas, kuras saņēmušas sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus" vērtības samazināšanai.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2021/1060)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32012R1057
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu Nr. 1296/2013 (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2012/1057)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32024R2509
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija)(turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2024/2509)
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2021/1060)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2021/1060 47. un 50. pants
TA projekta
29.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta “c” apakšpunkts
TA projekta 21. punkts
Pārņemtas pilnībā
-
Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2021/1060 56. panta 1. punkts
TA projekta 20. punkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
TA projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
TA projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu Nr. 1296/2013 (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2012/1057)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2012/1057 1. pielikums
TA projekta 29.5. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
TA projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
TA projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija)(turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2024/2509)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2024/2509 61. pants
TA projekta 30.1.2. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Netiek paredzētas stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
TA projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
TA projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
 https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/ee6e5bd2-279e-4477-9cc0-d8c9a56e572f 

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līdzdalība tika organizēta no 2024. gada 5. novembra līdz 19. novembrim. Sabiedrības līdzdalības procesā ierosinājumus TA pilnveidošanai sniedza Rīgas valstspilsētas pašvaldība:
1) attiecībā uz minimālo projektā iesaistāmo mērķa grupas personu skaita samazināšanu no sešām personām uz piecām – ņemts vērā;
2) attiecībā uz anotācijas papildināšanu ar skaidrojumu, vai uz MKN projekta ietvaros plānotājā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu klāstā būtu/nebūtu attiecināmi arī citi sociālie pakalpojumi personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā – ņemts vērā.

6.4. Cita informācija

Nevalstiskās organizācijas tiešā veidā netika iesaistītas TA projekta izstrādē, bet 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas īstenošanas nosacījumi ir balstīti uz ES fondu 2014. 2020. gada plānošanas perioda ietvaros īstenotā 9.2.2.3. pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana” (turpmāk – 9.2.2.3. pasākums) īstenošanas nosacījumiem, kuru izstrādē aktīvi piedalījās arī nevalstiskais sektors. 9.2.2.3. pasākums bija ļoti pieprasīts nevalstiskā sektora sociālo pakalpojumu sniedzēju vidū, par ko liecina arī 9.2.2.3. pasākuma ietvaros īstenotās trīs kārtas (trīs projektu iesniegumu uzsaukumi un vairākkārtīga citu LM pārziņas pasākumu finansējumu atlikumu pārdale tieši 9.2.2.3. pasākuma papildu kārtu īstenošanai). LM pieņem, ka arī radniecīgā 4.3.5.1. pasākuma 4. kārta būs pieprasītā sociālo pakalpojumu sniedzēju vidu, jo sociālo pakalpojumu sniedzējiem ir pazīstami un pievilcīgi 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas īstenošanas nosacījumi.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Labklājības ministrija
  • Centrālā finanšu un līgumu aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

ES fondu vadībā iesaistītās atbildīgās iestādes funkcijas pilda LM, sadarbības iestādes funkcijas – CFLA. Projekta finansējuma saņēmējs – pašvaldības vai izveidoti sociālo pakalpojumu sniedzēji, citi sociālo pakalpojumu sniedzēji.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros tiks veicināta sociālās situācijas uzlabošanās mērķa grupas personām – personām ar FT ar ierobežotām spējām sevi aprūpēt, jo viņiem būs iespēja saņemt individuālajām vajadzībām pielāgotus pakalpojumus, nodrošinot iespēju turpināt dzīvot savā mājoklī vai izmitināšanu nelielās grupās. Vienlaikus tiks uzlabota mērķa grupas personu ģimenes locekļu un citu neformālo aprūpētāju situācija un sekmēts darba un ģimenes dzīves līdzsvars, mazinot viņu noslodzi aprūpes nodrošināšanā.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības:

(Vispārīgās HP darbības)
- projekta vadībā un īstenošanā tiks ievēroti tādi personāla atlases nosacījumi un prakses, kas ir nediskriminējošas un iekļaujošas cilvēkiem ar invaliditāti;
- projekta vadība un īstenošana notiks personām ar funkcionāliem traucējumiem pielāgotās telpās, tostarp pielāgotas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, ja tas ir nepieciešams;
- tiks nodrošināts, ka prasībās iepirkumu līgumu izpildītājiem (iepirkumu nolikumos) tiek izvirzīta prasība nodrošināt, ka pakalpojumu sniegšanas vietām ir iespēja fiziski piekļūt un to var izmantot personas ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem patstāvīgi;
- tiks nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus;

(Specifiskās HP darbības)
- tiks nodrošināti konsultatīva rakstura pasākumi par personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jautājumiem, tostarp piesaistīti eksperti vai nodrošinātas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv personu ar invaliditāti intereses.

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina dzimumu līdztiesību:

(Vispārīgās HP darbības)
- sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu;
- projekta vadībā un īstenošanā sievietēm un vīriešiem tiks nodrošinātas vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās un semināros;
- tiks ieviesti nediskriminējoši personāla atlases nosacījumi un prakses, kas veicina mazāk pārstāvētā dzimuma piesaisti, personu ar invaliditāti piesaisti, nediskriminē pēc vecuma, rases, reliģiskās piederības vai seksuālās orientācijas;
- projektu vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus.

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros paredzēts veikt personu datu apstrādi. Personas datu apstrādes nolūks šajā pasākumā ir TA projekta 3. punktā noteiktās mērķa grupas personu individuālo vajadzību izvērtēšanai un SBSP sniegšanai.
4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas mērķa grupas personas SBSP saņemšanas atbilstības pārbaudei ir apstrādājams šāds minimālais personas datu apjoms: vārds, uzvārds, personas kods, kontaktinformācija (telefons vai e-pasta adrese), personas dzīvesvietas adrese un fakts, ka personai ir noteikta invaliditāte, tai skaitā arī informācija par to, ka personai ir garīga rakstura traucējumi vai funkcionālie traucējumi. Cita veida datus personas identitātes nav paredzēts apstrādāt. Personas vārda un uzvārda, un personas koda apstrāde nepieciešama datu subjekta unikālai identifikācijai. Savukārt personas kontaktu (telefona vai e-pasta) nepieciešama savstarpējai saziņai ar projektā iesaistīto mērķa grupas personu, kā arī informēšanai par SBSP saņemšanas nosacījumiem. 
Minētā personas datu apstrāde veicama, pamatojoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu. Tāpat personas datu (t.i. personas vārds un uzvārds un personas kods) apstrāde veicama, lai uzskaitītu  4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas ietvaros atbalstu saņēmušās mērķa grupas personas, jo šajā pasākumā noteiktais uzraudzības rādītājs ir  –  sociālās atstumtības riskam pakļautas personas, kuras saņēmušas sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus –660.
Personas datu apstrāde veicama saskaņā ar Vispārīgas datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu un atbilstoši TA projekta nosacījumiem. Personas datus un citu informāciju finansējuma saņēmējs izmantos maksājuma pieprasījumu un dalībnieku pārskatu sagatavošanai un iesniegs tos Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (KPVIS) atbilstoši MK 21.03.2023. noteikumiem Nr. 135 “Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā” (noteikts MK noteikumu 1.pielikumā). Datu apstrāde un uzkrāšana KPVIS tiks nodrošināta atbilstoši MK 13.12.2022. noteikumiem Nr.770 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā nodrošina ieguldījumu uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī izstrādā un uztur Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu”. Nosakot datu glabāšanas termiņus, ir ņemtas vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības par dokumentu pieejamību un attaisnojuma dokumentu glabāšanas minimāliem termiņiem. Grāmatvedības likuma  28. panta 5. punkts noteic, ka pārējie attaisnojuma dokumenti glabājami līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu šī likuma 6. panta otrās daļas prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību, bet ne īsāks par pieciem gadiem. KPVIS personas dati atbilstoši MK 13.12.2022. noteikumu Nr.770 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā nodrošina ieguldījumu uzraudzību un izvērtēšanu, kā arī izstrādā un uztur Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu” 27. punktam, glabājami līdz 31.12.2039.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
4.3.5.1. pasākuma 4.kārtas ietvaros tiks veicināta bērnu ar FT sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošana, uzlabošana vai saglabāšana, jo mērķa grupas personām – bērniem ar FT - būs iespēja saņemt individuālajām vajadzībām atbilstošus pakalpojumus – sociālo rehabilitāciju un atelpas brīža pakalpojumu - un tas atbilst bērna labākajām interesēm.

8.2. Cita informācija

4.3.5.1. pasākuma 4. kārtai ir tieša ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. Plānoto 4.3.5.1. pasākuma 4. kārtas projektu ietvaros tiks īstenotas darbības, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu, kā arī tā īstenošanā tiks īstenoti vispārīgi un specifiski horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” pasākumi.
4.3.5.1.pasākuma 4. kārta tiks īstenota atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. 4.3.5.1. pasākuma 4 .kārtas projektu iesniegumu vērtēšanā tiks definēts horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” kvalitātes kritērijs (vienīgais precizējamais kritērijs), par kuru var tikt pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, vai apstiprināšanu ar nosacījumu, ja projekta iesniedzējs nodrošina pilnīgu atbilstību kritērijam lēmumā noteiktajā termiņā un kārtībā. Kritērija neatbilstības gadījumā projekta iesniegums tiks noraidīts.
Pielikumi