Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka tirgus nepilnība, kas pamato garantiju instrumenta nepieciešamību, ir pamatota Tirgus nepilnību sākotnējā (ex-ante) novērtējumā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda atbalstam finanšu instrumentu veidā (turpmāk – tirgus nepilnību analīze), atbalsts komersantiem garantiju veidā ir nepieciešams arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas periodā. Lai ar pēc iespējas mazāku administratīvo slogu uzsāktu 2021.-2027.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda (turpmāk – ES fondu plānošanas periods) atbalsta programmas finanšu instrumentu veidā, MK Noteikumu projekts paredz MK noteikumos Nr. 383 iestrādāt normas, kas ļautu turpināt īstenot komersantu garantiju programmu secīgos ES fondu plānošanas periodos.

1. MK noteikumi Nr. 383 papildināšana ar jauniem atbalsta pasākumiem 2021.-2027.gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros

MK Noteikumu projekts paredz grozījumus, kas nepieciešami, lai MK noteikumi Nr. 383 papildinātu ar jauniem atbalsta pasākumiem Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" 1.2.3.4. pasākumu “Garantijas, portfeļgarantijas pilna cikla uzņēmējdarbībai (turpmāk – 1.2.3.4. pasākums)” uzsākšanai un 1.2.2. specifiskā atbalsta mērķa (turpmāk – SAM) “Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai ” 1.2.2.2. Individuālās garantijas digitalizācijai un automatizācijai (turpmāk – 1.2.2.2 pasākums).
MK Noteikumu projekts neparedz būtiski mainīt garantiju programmas ieviešanas dizainu. Arī 2021. – 2027.gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros garantijas saimnieciskās darbības veicējiem piešķir sabiedrība Altum) kā de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013).
ES fondu plānošanas periodā 2021.-2027. gadā 1.2.3.4. pasākuma kopējais plānotais un pieejamais finansējums atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi” ir 34 543 165 euro, t.sk. ERAF finansējums 29 361 690 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 5 181 475 euro apmērā, no kuriem:
* 9 869 476 euro t.sk. ERAF finansējums 8 389 055 euro apmērā un valsts līdzfinansējums 1 480 421 euro apmērā ir paredzēti Ministru kabineta 2017. gada 5. septembra noteikumiem Nr. 537 "Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju – juridisko personu – kreditēšanas veicināšanai" (noteikumu grozījumi par papildus finansējumu 2021-2027 ES fondu plānošanas periodā ir atvērti un pieejami Tiesību aktu portālā ar lietas Nr.23-TA-337)
* 24 673 689 euro t.sk, ERAF finansējums 20 972 635 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 3 701 054 euro apmērā ir paredzēti MK noteikumiem Nr. 383.
Savukārt, 1.2.2.2. pasākumam pieejams finansējums 4 934 738 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējums 4 194 527 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 740 211 euro apmērā.
MK Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 383 ar 7.5. apakšpunktu, kas papildina noteikumus ar atsauci, ka pieejamais finansējumu abiem minētajiem pasākumiem Ministru kabineta noteikumu līmenī tiek noteikts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi” (turpmāk – Kopīgie noteikumi). Šāda pieeja izmantota visos 2021.-2027.gada ES fondu plānošanas perioda finanšu instrumentu, kuri tiek īstenota līdzdalības fonda ietvaros, specifiskajos noteikumos.
Vienlaikus, lai nodrošinātu 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros īstenoto programmu (3.1.1.1. pasākuma "Aizdevumu garantijas" (turpmāk – 3.1.1.1. pasākums) un 13.1.1.1. pasākuma "MVU izveide un attīstība" (turpmāk – 13.1.1.1. pasākums) piešķirto ERAF finansējuma pilnīgu apgūšanu attiecināmības perioda ietvaros, kas saskaņā ar regulu Nr. 1303/2013) noteikts līdz 2023.gada 31.decembrim, tiek noteikts, ka finansējuma, kas pieejams 1.2.3.4. pasākumam un 1.2.2.2. pasākumam, lietošana tiek uzsākta tikai pēc  2023.gada 31.decembra vai brīdī, kad 3.1.1.1. un 13.1.1.1. pasākumam pieejamais finansējums pilnā apmērā ir piešķirts komersantiem vai jaunas garantijas nevar piešķirt atbilstoši 3.1.1.1. un 13.1.1.1. pasākuma atbilstības nosacījumiem – t.i. lai nerastos situācija, kurā garantijas termiņš pārsniedz ERAF 2014.-2020.g. ES fondu attiecināmības periodu (2023.gada 31.decembri), bet arī situācijas, (1) kad vēl ir pieejams 3.1.1.1. un 13.1.1.1. pasākuma finansējums, bet garantijas izsniegšanas (bankas aizdevuma līguma) termiņš ir 2024.gadā; (2) garantiju summa pārsniedz 3.1.1.1. un 13.1.1.1. atlikušo pieejamo finansējumu. Punkts precizēts, lai nevarētu rasties situācija, kad nav iespējams piešķirt garantiju, nedz no 2014.-2020.gada ES fondu perioda finansējuma, nedz arī no 2021.-2027.gada perioda finansējuma.” Attiecīgi noteikumi ir papildināti arī ar pārejas noteikumu.
Papildus norādāms, ka attiecībā uz specifiskām normām, kas attiecas uz 3.1.1.1. un 13.1.1.1. pasākumu, 2024.gada sākumā tiks virzīti papildus MK noteikumi Nr. 383 grozījumi, kas atceļ šo normu piemērošanu, ņemot vērā, ka uz 2021.-2027.gada ES fondu plānošanas periodu tās vairs nebūs attiecināmas. 
Vienlaikus ir iekļauta redakcija, par iespēju mainīt/ palielināt vai samazināt ERAF finansējumu, nepārsniedzot kopējo ERAF finansējumu 3.1.1. specifiskajam atbalsta mērķim, kas pieejams fondu fondā saskaņā ar 2016. gada 1. martā Ministru kabineta noteikumu Nr. 118 “Noteikumi par finanšu instrumentu un fondu fonda īstenošanas kārtību darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt mazo un vidējo komersantu izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" pasākumu, 3.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu" pasākumu un 13.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē" 13.1.1.1. pasākuma "MVU izveide un attīstība"  3.1.punktu."
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam ir minēts, ka atbalstu Finanšu instrumentu veidā var saņemt mazas vidējās kapitalizācijas un vidējās kapitalizācijas sabiedrības, attiecīgi, MK noteikumu projekts papildināts ar 3.3.punktu nosakot, ka atbalstu var saņemt mazās vidējās kapitalizācijas sabiedrības atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 25.jūnija Regulas (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds 2.panta 6. un 7.punktiem.

2. 1.2.2.2. pasākumam piemērojamie specifiskie noteikumi

1.2.2.2. pasākums paredz sniegt atbalstu garantiju veidā digitalizācijai un automatizācijai. Ņemot vērā, ka arī šajā gadījumā uz garantijām attiecināmas tādas pašas prasības, kā komersantu garantijām, tomēr, lai sekmētu šī konkrētā garantijas veidu pieejamību komersantiem, Noteikumu projekts paredz MK noteikumus Nr. 383 papildināt ar 12.3. apakšpunktu, kas paredz, ka maksimālā garantijas summa komersantiem, kas piesakās digitalizācijas garantijai, kas var būt lielāka nekā šobrīd spēkā esošajā MK noteikumu Nr. 383. redakcijā un var tikt palielināta līdz 7 000 000 euro, ar nosacījumu, ka aprēķinātais subsīdijas ekvivalents iekļaujas Komisijas regulas Nr.1407/2013 noteiktajā de minimis limitā.
Lai nodrošinātu 1.2.2.2 pasākuma demarkāciju ar 1.2.3.4 pasākumu, tiek noteikts, ka papildus Altum izstrādās palīgmateriālu, lai noteiktu, kuros gadījumos atbilstoši Darbības programmā noteiktajiem mērķiem, lai veicinātu automatizācijas un digitalizācijas pasākumus, garantija tiks sniegta 1.2.2.2. pasākuma ietvaros.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 383. 19.punktu garantijas prēmiju sabiedrība Altum aprēķina, piemērojot gada prēmijas likmes atbilstoši saimnieciskās darbības veicēja kredīta kvalitātei un nodrošinājuma līmenim, kas noteikts saskaņā ar sabiedrības kredīta kvalitātes novērtēšanas sistēmu. 1.2.2.2. pasākuma ietvaros komersantiem tiks piemērota samazināts piemērojamās prēmijas apmērs, kas noteikts saskaņā ar sabiedrības Altum cenrādi.

3. Neatbalstāmie finanšu pakalpojumi un darbības

Tāpat tiek veikti grozījumi neatbalstāmo nozaru sarakstā un MK noteikumi Nr. 383 tiek papildināti ar 16.12. apakšpunktu, kas nosaka ka 1.2.3.4. un 1.2.2.2 pasākuma īstenošanā, garantiju nepiešķir nozarē, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu 7. panta 1.punktā.
MK noteikumu projekts papildina MK noteikumu Nr. 383 ar 16.14 punktu par 1.2.3.4. pasākuma īstenošanā papildus šo noteikumu 16. punkta nosacījumiem garantiju nepiešķir neattiecināmajām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par ERAF, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk - Regulas Nr. 2021/1060) 64. panta 1.panta b) apakšpunktā - zemes iegāde, ja summa pārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējiem attiecināmajiem izdevumiem- vai attiecībā uz pamestām teritorijām un bijušajām rūpniecības teritorijām, kurās ir ēkas, minēto ierobežojumu palielina līdz 15 % no garantētā finanšu pakalpojuma summas.
Tāpat garantijas nepiešķir Savienības fondu projektu līdzfinansēšanai, tai skaitā priekšfinansēšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1060 58. panta 7. punktu.

4. Vadības izmaksu kompensācija

Ņemot vērā, ka vadības izmaksu noteikšanas princips tiks noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem par "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi”, MK Noteikumu projekts nenosaka papildus normas attiecībā uz vadības izmaksu noteikšanu 1.2.3.4. un 1.2.2.2. pasākumam, kas jau noteikta sabiedrības Altum līdzdalības fonda pārvaldības maksu un finanšu instrumentu pārvaldības maksu aprēķina, ievērojot Regulas Nr. 2021/1060 68. panta 4. punktā noteiktās robežvērtības.

5. Cita informācija

Lai veicinātu atbalsta pieejamību Latgales reģionā,  1.2.2.2. un 1.2.3.4. pasākumu ieviešanā tiks iesaistīts sabiedrības Altum reģionālais centrs Rēzeknē, kā arī komersantiem ir pieejams konsultāciju sniegšanas centrs Daugavpilī. Ekonomikas ministrija plāno vairāku pasākumu ciklus par Atveseļošanas fonda un Eiropas Savienības fondu atbalsta programmām. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūru un sabiedrību Altum plāno reģionālos forumus dažādos Latvijas reģionos, tai skaitā Latgalē, par aktuālajām Eiropas Savienības fondu atbalsta programmām (kampaņas "Atbalsts uzņēmējiem" ietvaros).

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021-2027. gadam (turpmāk – NIP) ir minēts, ka būtiski ir nodrošināt finansējuma pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai, produktivitātes un eksportspējas celšanai, risinot tirgū pastāvošās nepilnības finanšu pieejamības jomā, stabilizējot tautsaimniecību ekonomiskās lejupslīdes apstākļos un nodrošinot ekonomikas pārorientēšanos un izaugsmi turpmākajos gados. NIP zem 4.5. rīcības virziena – Finanšu pieejamība ir minēts, ka galvenais finanšu instrumentu attīstības uzdevums kreditēšanas paplašināšanā ir esošo finanšu instrumentu pilnveide, padarot uzņēmējiem pieejamāku.
Ņemot vērā kopējo kredītprocentu likmju kāpumu, programmas ietvaros kopumā tiks sekmēts kreditēšanas pieaugums, kur sabiedrība Altum garantiju ietvaros tiks atbalstīti komersantu projekti, kas kopumā veicinās daudzveidīgu projektu īstenošanu, izmantojot komercbanku aizdevumus. Minētā programma, papildinot ar citām sabiedrības Altum realizētām finanšu instrumentu programmām kopumā sekmēs ekonomikas transformācijas īstenošanu.
Kā 2023. gada 20.jūnija Ministru kabineta sēdes izskatītajā informatīvajā ziņojumā par “Prioritārie rīcības virzieni ekonomikas transformācijas īstenošanai” tika minēts, ka privātās investīcijas veido vien 17% no Iekšzemes koppprodukta (turpmāk - IKP), bet mērķim būtu jābūt vismaz 23-25% no IKP. Ja privātā sektora kreditēšana Latvijā būtu Igaunijas līmenī, tad ekonomikā papildus nonāktu ~ 2 mljrd. euro finansējums, kas būtu ļoti būtisks faktors straujākai uzņēmumu attīstībai. Produktivitātes līmeņa paaugstināšanā  uzņēmuma un nozares līmenī būtiska nozīme ir ražošanas modernizācijai, esošo tehnoloģiju pilnveidošanai un jauno tehnoloģiju ieviešanai. Vienlaikus novērtējot garantiju ietekmi uz ekonomikas pārveidi un IKP var ņemt vērā faktoru, ka garantijas var stimulēt saimniecisko darbību un ieguldījumu. Uz 01.04.2023. sabiedrības Altum komersantu garantiju portfelis, kas finansēts no ES fondiem kopumā veido 115 milj. EUR un kopumā ietver 339 darījumus. 61 milj. EUR izsniegti apgrozāmo līdzekļu, 22 milj. EUR investīciju aizdevumu garantēšanai, kā arī 31 milj. EUR banku garantijām. 29% garantiju portfeļa veido darījumi tirdzniecības nozarē, 30% apstrādes rūpniecības nozarē, kā arī 27% būvniecības nozarē.