Anotācija (ex-ante)

1. DAP ir tiešā valsts pārvaldes iestāde, bet NBDA pēc būtības ir zinātniska institūcija, kas pārvalda unikālas augu kolekcijas.
Atbilstoši DAP nolikumam, DAP galvenais uzdevums ir īstenot valsts politiku dabas aizsardzības jomā, izdot administratīvos aktus, uzraudzīt aizsargājamās teritorijas un kontrolēt normatīvo aktu ievērošanu, kā arī izglītot un informēt sabiedrību dabas aizsardzības jautājumos.
Savukārt NBDA pamatuzdevums ir zinātniskā darbība, augu kolekciju uzturēšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, selekcija un pētniecība, kā arī izglītība un sabiedrības informēšana savas kompetences ietvaros.
Līdz ar to secināms, ka viena iestāde – DAP – veic gan valsts pārvaldes un kontroles funkcijas, gan zinātnes un pētniecības funkcijas, kas pēc savas būtības nav savstarpēji saistītas.
Papildus norādāms, ka NBDA pamatfunkcija ir nacionālas nozīmes dzīvo augu, savvaļas floras, nacionālās selekcijas šķirņu, vēsturisko kultivāru un references kolekciju saglabāšana, uzturēšana un zinātniska attīstīšana. Šīs kolekcijas pēc būtības ir valsts nozīmes bioloģiskās daudzveidības, ģenētisko resursu un zinātniskās infrastruktūras kopums, kura saglabāšanai nepieciešama specializēta, pastāvīga un institucionāli skaidri atbildīga pārvaldība. Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra noteikumos Nr. 655 "Latvijas Nacionālā botāniskā dārza nolikums" Nacionālā botāniskā dārza darbības mērķis bija tieši saistīts ar Latvijas starptautisko saistību un nacionālo interešu ievērošanu savvaļas floras in situ un ex situ, kā arī nacionālās selekcijas šķirņu genofonda saglabāšanā.
Šādu kolekciju uzturēšana ir ilgtermiņa valsts funkcija, kas prasa nepārtrauktību, zinātnisku kompetenci, starptautisku sadarbību un atbildību par kolekciju pieejamību zinātnei un izglītībai. Nacionālā botāniskā dārza funkcijās jau ir ietverta Latvijas savvaļas augu sugu genofonda ex situ kolekciju un references kolekciju uzturēšana un attīstīšana, Latvijas nacionālās selekcijas augu šķirņu un vēsturisko kultivāru genofonda kolekciju uzturēšana, kā arī kolekciju pieejamības nodrošināšana zinātnes un izglītības vajadzībām.
Ministru kabineta 2024. gada 24. oktobra rīkojums Nr. 863 "Par valsts zinātniskā institūta – atvasinātas publiskās personas "Nacionālais botāniskais dārzs" – likvidāciju un Latvijas Nacionālā botāniskā dārza izveidošanu" (turpmāk - rīkojums Nr. 863) paredzēja Latvijas Nacionālā botāniskā dārza kā zinātniskā institūta likvidēšanu un tā izveidi par tiešās pārvaldes iestādi. Rīkojuma Nr. 863 pieņemšanas laikā tika vērtēta LNBD atbilstība zinātniskā institūta statusam un Zinātniskās darbības likumā noteiktajām prasībām. Savukārt ar rīkojuma projektu "Par Latvijas Nacionālo botānisko dārzu" netiek piedāvāts atjaunot LNBD iepriekšējo zinātniskā institūta statusu vai reģistrēt to Zinātnisko institūciju reģistrā. Tādēļ rīkojuma Nr. 863 pamatojums nav uzskatāms par šķērsli, cita, pašreizējai situācijai atbilstoša LNBD institucionālā modeļa izveidei.
LNBD zinātniskā autonomija nav jāsaprot kā nepieciešamība atjaunot tam zinātniskā institūta statusu. Tā ir nepieciešama, lai nodrošinātu zinātniskās darbības profesionālu un ilgtermiņa plānošanu, kā arī LNBD kolekciju un ģenētisko resursu saglabāšanu un attīstību. Šāda autonomija, LNBD atrodoties DAP struktūrvienības statusā, nav pilnvērtīgi nodrošināma, jo būtiski lēmumi par LNBD darbības prioritātēm, resursu izmantošanu, personālu un attīstības virzieniem pakārtoti iestādes kopējām funkcijām un prioritātēm, tādējādi radot smagnēju, neelastīgu pārvaldības modeli, struktūrvienības statusā pastāv ierobežojumi pildīt atsevišķus uzdevumus. Atsevišķas iestādes statusā LNBD ļaus efektīvāk darboties, jo iestādes pašnoteikšanās iespējas ļaus pieņemt lēmumus par rīcībām, kā arī mobilizēt pieejamos cilvēkresursus un finanšu resursus iestādes mērķu sasniegšanai.
Vienlaikus atsevišķas tiešās pārvaldes iestādes izveide pati par sevi nenozīmē lielāku administratīvo slogu, bet ļauj skaidri nodalīt kompetenci, atbildību un resursus, nodrošināt skaidru institucionālo atbildību par nacionālas nozīmes botāniskajām kolekcijām, augu ģenētiskajiem resursiem un zinātnisko infrastruktūru.
Tāpat būtiski ņemt vērā arī to, ka LNBD pievienošana DAP ar Ministru kabineta 2025. gada 11. novembra rīkojumu Nr. 740 "Par Latvijas Nacionālā botāniskā dārza pievienošanu Dabas aizsardzības pārvaldei" tika īstenota pēc rīkojuma Nr. 863 pieņemšanas. Līdz ar to, pašreizējais jautājums ir vērtējams, ņemot vērā jauno institucionālo situāciju un LNBD funkciju īstenošanas praktisko nepieciešamību, nevis tikai 2024. gadā izdarītos secinājumus, saskaņā ar rīkojumu Nr. 863.
Ņemot vērā minēto, LNBD izveide par atsevišķu tiešās pārvaldes iestādi nav pretrunā iepriekš pieņemtajiem Ministru kabineta lēmumiem. Tieši pretēji – piedāvātais risinājums ir vērsts uz tāda institucionālā modeļa izveidi, kas atbilst LNBD specifiskajām funkcijām, nodrošina nepieciešamo zinātniskās darbības autonomiju un skaidru atbildību par tā rīcībā esošo nacionālas nozīmes bioloģisko un zinātnisko resursu saglabāšanu un attīstību.

2. Zinātniskās autonomijas nepieciešamība
Visā pasaulē botāniskie dārzi darbojas kā zinātniskas institūcijas ar ilgtermiņa pētniecības programmām, starptautisku sadarbību, gēnu bankām un kolekcijām.
Pašreizējā situācijā, kad faktiski botāniskā dārza funkcija ir iekļauta DAP struktūrā, secināms, ka tiek mazināta NBDA zinātniskā patstāvība, jo faktiski NBDA pakārto pētniecību DAP kā valsts pārvaldes iestādes prioritātēm, kas var radīt apgrūtinājumus zinātnisko projektu īstenošanai kā botāniskajam dārzam.
Ņemot vērā, ka DAP nav valsts nozīmes zinātnes iestādes statuss un ar LNBD pievienošanu DAP tas nav pārgājis, tad, lai ievērotu likuma "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" 9. pantu, NBDA ir jāatjauno iestādes statusā.
Ir plānots izveidot valsts pārvaldes iestādi, kas cita starpā nodrošinās arī zinātnisko darbību, nevis zinātnisko institūciju. Kā jau iepriekš ir ticis norādīts, zinātniskā potenciāla trūkuma rezultātā, zinātniskā institūta statuss tika mainīts un nav plānots atjaunot šādu statusu.

3. Interešu konflikta risks
No labas pārvaldības viedokļa ir lietderīgi nodalīt uzraugošās iestādes – DAP – funkcijas, no apsaimniekotāju un pētnieku (botānisko dārzu) iestāžu funkcijām.

Saskaņā ar VPIL 15. panta pirmo daļu Ministru kabinets var izveidot un reorganizēt tiešās pārvaldes iestādi.
Piedāvātais risinājums nodrošina skaidru institucionālo atbildību par nacionālas nozīmes botānisko kolekciju, augu ģenētisko resursu un ar tiem saistītās zinātniskās infrastruktūras saglabāšanu un attīstību, kā arī nodrošināt LNBD funkciju profesionālu, ilgtermiņa un nepārtrauktu īstenošanu.
Atsevišķas iestādes izveide ļaus skaidrāk nošķirt LNBD specializētās funkcijas no DAP pamatkompetences – dabas aizsardzības politikas īstenošanas, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldības, uzraudzības un kontroles. Risinājums nav vērsts uz iepriekšējā zinātniskā institūta – atvasinātas publiskas personas – statusa atjaunošanu. LNBD paredzēts izveidot kā tiešās pārvaldes iestādi, kuras funkcijās ietilps Latvijas savvaļas augu sugu genofonda kolekciju uzturēšana, nacionālās selekcijas šķirņu un vēsturisko kultivāru kolekciju saglabāšana, zinātniskās kolekcijas nodrošināšana, starptautiskā augu materiāla apmaiņa un sabiedrības izglītošana.
Lai gan LNBD nolikumā (noteikumu projekta 3.3., 4.4., 4.7., 4.9. un 4.10. apakšpunkti, 26-TA-1956) pamatfunkciju ietvaros ir paredzēts plašs un pastāvīgs ar zinātnisko darbību saistītu funkciju un uzdevumu kopums, iestādei nav plānots atjaunot zinātniskās institūcijas statusu. Šādas tiesības paredz Zinātniskās darbības likuma 3.pantā noteiktais, ka iestāde var veikt zinātnisko darbību arī ārpus zinātniskās institūcijas statusa.

LNBD atjaunošanas nepieciešamību pamato ne tikai tā funkciju specifika un ilgtermiņa saglabāšanas uzdevumi, bet arī pēc LNBD pievienošanas DAP konstatētās izmaiņas apmeklētāju plūsmā, pašu ieņēmumos, pasākumu organizēšanā un saimniecisko procesu nodrošināšanā. Šīs izmaiņas norāda uz nepieciešamību izvērtēt, vai pašreizējais institucionālais modelis nodrošina LNBD funkciju efektīvu izpildi un tā attīstības potenciāla izmantošanu.
DAP struktūrvienības statusā LNBD ieņēmumu izpilde 2026. gadā būtiski atpaliek no plānotā. Kopējo ieņēmumu izpilde sasniedz 72,56% no plāna, savukārt biļešu tirdzniecības ieņēmumu izpilde – 89,7% no plānotā. Tas norāda uz nepieciešamību izvērtēt LNBD institucionālā statusa un saimnieciskās darbības organizācijas ietekmi uz ieņēmumu ģenerēšanas iespējām. Jāatzīmē, ka ieņēmumi no biļešu tirdzniecības ir samazinājušies 2026. gadā par 8 235 euro, nododot pakalpojumu ārpakalpojuma sniedzējam samazinājums paredzams vēl 21% apmērā.
Šie rādītāji ir būtiski, vērtējot LNBD turpmāko institucionālo modeli. Botāniskais dārzs ir institūcija ar specifisku saimnieciskās darbības, apmeklētāju piesaistes, starptautiskās sadarbības un projektu finansējuma potenciālu. Lai šo potenciālu pilnvērtīgi izmantotu, nepieciešama iespēja operatīvi pieņemt lēmumus par ieņēmumu palielināšanu, pakalpojumu attīstību, pasākumu organizēšanu, sadarbību ar partneriem un ārējā finansējuma piesaisti. Struktūrvienības statuss šādas iespējas var ierobežot, jo LNBD darbības prioritātes un finanšu lēmumi ir pakārtoti lielākas institūcijas kopējai pārvaldības sistēmai. Līdz ar to pastāv risks, ka LNBD specifiskās attīstības vajadzības un ieņēmumu ģenerēšanas iespējas netiek pietiekami ātri un elastīgi izmantotas.

Rīkojuma projekta 1. punkts paredz izveidot Iestādi un reorganizēt DAP, ar 2026. gada 1. novembri nododot Iestādei NBDA. Tādējādi tiek nodrošināta Iestādes specializēta darbība, nošķirot zinātniskās un pētniecības funkcijas no DAP īstenotajām valsts pārvaldes un uzraudzības funkcijām. Iestādes atjaunošana nodrošinās lielāku institucionālo autonomiju, koncentrētāku kompetenci botānisko dārzu darbības jomā, kā arī radīs plašākas attīstības iespējas zinātniskās darbības un starptautiskās sadarbības īstenošanai.
Rīkojuma projekta 2. punkts paredz, ka ar reorganizāciju saistītie izdevumi tiks segti no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) budžeta apakšprogrammas 24.05.00 "Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs" līdzekļiem.
Rīkojuma projekta 3. punktā noteikts, ka Iestāde ir NBDA funkciju, tiesību, saistību, prasību, bilancē esošās mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja un šajā punktā minētā manta tiek nodota Iestādes valdījumā.
Rīkojuma projekta 4. punkts paredz jaunizveidotās Iestādes funkcijas un rīkojuma projekta 5. punkts paredz 99 amata vietu, kas šobrīd ir NBDA sastāvā, nodošanu Iestādei. Izveidojot DAP teritoriālo struktūrvienību "Nacionālā botāniskā dārza administrācija" ar Ministru kabineta 2025.gada 11.novembra rīkojumu Nr.740 "Par Latvijas Nacionālā botāniskā dārza pievienošanu Dabas aizsardzības pārvaldei" (25-TA- 2176) DAP tika nodotas 99 amata vietas, likvidējot septiņas amata vietas. Ar šo rīkojumu no DAP Iestādei tiek nodots atpakaļ tāds pats skaits amata vietu - 99.
Tā kā apvienojot iestādes uz 2025.gada 31.decembri tika nodotas 99 amata vietas, tajā skaitā arī atbalsta funkciju veicēju amata vietas, kas tika integrētas DAP sastāvā, tad arī tagad Iestādei plānots nodot identisku amata vietu skaitu kāds tas bija uz 2025.gada 31.decembri, tajā skaitā atbalsta funkciju, tajā skaitā komunikācijas speciālistu, finanšu un personāla speciālistu amata vietas, jaunas amata vietas netiek plānotas. Tā kā nododamo amata vietu skaits ir identisks, tad šajā Iestādes izveides stadijā amatu saraksti ir vēl tikai izstrādes stadijā. Savukārt mācoties no iepriekšējās pieredzes, svarīgi nodrošināt, ka finanšu speciālists atbilstoši specifikai uz vietas korekti ievadītu un nodotu datus grāmatvedībai par ieņēmumiem no realizētajiem ražošanas krājumiem.
Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā darbinieki tiks brīdināti par būtiskām izmaiņām, tāpat  tiks saskaņoti amatu saraksti ar Valsts kanceleju.
Iestāde tiek izveidota ar 2026.gada 1.novembri, līdz ar to arī darbinieki varēs sākt strādāt Iestādē ar 2026.gada 1.novembri. Iestādes darbība, atalgojuma izmaksa tiek nodrošināta no esošās atsevišķās budžeta programmas.

Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt efektīvu Iestādes materiālo un finanšu līdzekļu inventarizāciju, budžeta sadali, mantas vērtības un saistību apjoma noteikšanu, norādot mantas vērtību un saistību un prasību apjomu atbilstoši inventarizācijas un grāmatvedības uzskaites datiem, rīkojuma projekta 6. punkts paredz pienākumu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram divu darbdienu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma "Par Latvijas Nacionālo botānisko dārzu" stāšanās spēkā izveidot DAP reorganizācijas un LNBD atjaunošanas komisiju, kurai līdz 2026. gada 1. novembrim būs jānodrošina DAP budžeta sadali, nodalot Iestādes funkciju izpildei paredzēto budžetu.

Tiks grozīts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra 2026. gada 20. marta lēmums Nr. P-1-11/13/2026 "Dabas aizsardzības pārvaldes Par Dabas aizsardzības pārvaldes publisko maksas pakalpojumu cenrādi" un izdots jauns lēmums par LNBD publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Tiks nodrošināta darbības nepārtrauktība attiecībā uz publiskajiem maksas pakalpojumiem (t.sk. maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojums LNBD).