Anotācija (ex-ante)

22-TA-3810: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 582 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virzienu "Reģionālā politika" 3.1.2.1.i. investīcijas "Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem" pirmās kārtas "Valsts un pašvaldību ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Uzsākot Ministru kabineta (turpmāk – MK ) 2022. gada 20. septembra noteikumu Nr. 582 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virzienu “Reģionālā politika” 3.1.2.1.i. investīcijas “Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem” pirmās kārtas “Valsts un pašvaldību ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 582) īstenošanu ir konstatēti nepieciešami vairāki precizējumi un papildinājumi, lai veicinātu MK noteikumu Nr. 582 īstenošanu un tajos noteikto atskaites punktu sasniegšanu.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Precizēt Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.2.1.i. investīcijas “Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem” (turpmāk – 3.1.2.1.i. investīcija) pirmās kārtas “Valsts un pašvaldību ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumi” (turpmāk – pasākums) īstenošanas nosacījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
MK noteikumi Nr. 582 paredz, ka 3.1.2.1.i. investīcijas pirmā kārta tiek finansēts no diviem finanšu avotiem, t.i.,  AF finansējuma gadījumos, kad 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākuma finansējuma saņēmējs (turpmāk – finansējuma saņēmējs) ir pašvaldība vai kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, vai arī AF finansējuma un valsts budžeta finansējuma, ja finansējuma saņēmējs ir valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VAS “Valsts nekustamie īpašumi”) un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Šampētera nams” (turpmāk – VSIA “Šampētera nams”). Attiecīgi MK noteikumi Nr.582 nosaka, ka 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas kopējais attiecināmais finansējums ir 7 326 340 euro, tai skaitā attiecināmais AF finansējums – 7 000 000 euro un valsts budžeta finansējums (pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN)) – indikatīvi 326 340 euro.

Tāpat arī šobrīd MK noteikumos Nr. 582 ir noteikts ēkas definējums, kas nosaka definīciju ēkai, kurā var tikt veikti AF investīciju ieguldījumi.

MK noteikumu Nr. 582 7. punktā ir noteikti 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākuma sasniedzamie atskaites punkti un to sasniegšanas termiņi:
7.1. līdz 2022. gada 31. martam – to valsts un pašvaldību ēku izvēle, kurās jāveic vides pielāgojumi;
7.2. līdz 2022. gada 31. decembrim – līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, lai nodrošinātu piekļuvi publiskām telpām valsts un pašvaldību ēkās;
7.3. līdz 2024. gada 31. decembrim – būvniecības pabeigšana, lai nodrošinātu piekļuvi publiskām telpām 63 valsts un pašvaldību ēkās.

MK noteikumi Nr. 582 arī šobrīd nosaka, ka ar 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākumu īstenošanu saistītā dokumentācija ir jāuzglabā piecus gadus pēc 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas projekta noslēguma maksājuma.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Šobrīd MK noteikumu Nr. 582 11. punkts paredz 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākuma īstenošanai AF vai valsts budžeta finansējumu (PVN atmaksai). Taču, uzsākot MK noteikumos Nr. 582  noteiktā 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākuma īstenošanu, ir konstatēts, ka vairākiem projekta veidlapas iesniedzējiem (gan pašvaldībām, gan VSIA “Šampētera nams”) projekta izmaksas pārsniedz tiem pieejamo AF finansējumu. Tam par pamatu ir dažādi iemesli, piemēram, būvniecības izmaksu sadārdzinājums, ēku dažādais tehniskais stāvoklis, nepieciešamo ieguldījumu apmērs, lai  ieguldījumi atbilstu būvniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajiem pieejamības principiem (MK noteikumu Nr. 582 24.4.1.2. apakšpunkts) un lai nodrošinātu ēkā sniegtā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma vides pieejamības atbilstību normatīvajiem aktiem par būvju prasībām (MK noteikumu Nr. 582 24.4.1.3. apakšpunkts). Daļa projektu veidlapas iesniedzēji ir gatavi projekta īstenošanai piesaistīt papildu finansējumu, taču MK noteikumi Nr. 582 šobrīd neparedz papildu līdzfinansējuma iespējas un attiecīgi šādu izmaksu iekļaušanai projekta veidlapā. Līdz ar to minētā situācija rada risku MK noteikumu Nr. 582 atskaites punkta sasniegšanai par 63 vides pieejamībai pielāgotām ēkām.

2. MK noteikumos Nr. 582 šobrīd paredzētais ēkas definējums nav pietiekami plašs, lai noteiktu visas situācijas, kurām atbilstot, AF ieguldījumi ēkā var tikt attiecināti. Piemēram, situācijās, kad ēka, kurā tiek sniegts labklājības nozares valsts pakalpojums vai pašvaldības sociālais pakalpojums, atrodas kopīpašumā vai arī zeme, uz kuras šī ēka atrodas, pieder citam īpašniekam vai ir kopīpašumā. Līdz ar to šī situācija izslēdz iespēju AF investīcijas prasībām atbilstošām ēkām tikt iekļautām MK noteikumu Nr. 582 pielikumā esošajā sarakstā, un tas rada risku MK noteikumu Nr. 582 atskaites punkta sasniegšanai par 63 vides pieejamībai pielāgotām ēkām.

3. Tāpat arī šobrīd MK noteikumos Nr. 582 iekļauto atskaites punktu (7.2. apakšpunkts – līdz 2022. gada 31. decembrim – līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, lai nodrošinātu piekļuvi publiskām telpām valsts un pašvaldību ēkās, un 7.3. apakšpunkts – līdz 2024. gada 31. decembrim – būvniecības pabeigšana, lai nodrošinātu piekļuvi publiskām telpām 63 valsts un pašvaldību ēkās) izpilde nav iespējama plānotajā termiņā, ņemot vērā, ka aizkavējās 7.1. apakšpunktā noteiktā atskaites punkta (līdz 2022. gada 31. martam – to valsts un pašvaldību ēku izvēle, kurās jāveic vides pielāgojumi) izpilde. MK noteikumu Nr. 582 7.1. apakšpunktā noteiktā atskaites punkta izpilde aizkavējās, jo:
- līdz 2021. gada 4. ceturksnim notika sarunas/konsultācijas ar valsts un pašvaldības ēku, kurās sniedz labklājības nozares valsts pakalpojumus un sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētus pašvaldību sociālos pakalpojumus, īpašniekiem/tiesiskajiem pārvaldītājiem, t.sk. par investīcijas īstenošanas nosacījumiem un atbalstāmo ēku sarakstu;
- pašvaldības pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas nebija veikušas nepieciešamās izmaiņas saistošajos noteikumos, kā rezultātā nebija veikta sociālo pakalpojumu sniedzēju pārreģistrācija atbilstoši sociālo pakalpojumu sniedzēju prasībām;
- tika identificēta nepieciešamība mainīt sarakstā iekļaujamos objektus (ēkas), lai nodrošinātu atbilstību investīcijas nosacījumiem (piemēram, sākotnēji plānotais objekts – ēka nepieder pakalpojumu sniedzējam, tā tiek nomāta, pakalpojumu sniedzējs neplāno turpināt pakalpojumu sniegšanu minētajā ēkā, ēka ir avārijas stāvokli vai kļūdaini veikts ēkas vides pieejamības novērtējums).
Ēku, kurās paredzēti vides pielāgošanas pasākumi, saraksts tika apstiprināts 2022. gada 20. septembrī ar MK noteikumiem Nr. 582. Balstoties uz MK noteikumu Nr. 582 20.1. apakšpunktā noteikto, ēku īpašnieki/tiesiskie pārvaldītāji tika uzaicināti iesniegt Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KP VIS) projektu iesniegumus. Taču, ņemot vērā, ka vairākus projekta iesniegumus bija nepieciešams precizēt, joprojām notiek to atbilstības pārbaude un līgumu par projektu īstenošanu slēgšana. Līdz ar to 7.2. apakšpunktā noteiktā atskaites punkta izpilde arī aizkavējas un attiecīgi paredzams, ka 7.3. apakšpunktā noteiktā atskaites punkta izpilde nebūs nodrošināma plānotajā termiņā.

4. MK noteikumu Nr. 582 25.13. apakšpunkts nosaka, ka ar 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākuma īstenošanu saistītā dokumentācija jāuzglabā piecus gadus pēc 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākuma noslēguma maksājuma. Finanšu ministrija ir veikusi precizējumus 2022. gada 11. jūlija vadlīnijās “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai MK noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu”, paredzot, ka informatīvajā ziņojumā vai MK noteikumos nosaka projekta dokumentācijas glabāšanas nosacījumus un ilgumu – piecus gadus pēc pēdējā maksājuma dalībvalstij jeb līdz 2031. gada beigām. Līdz ar to šobrīd MK noteikumu Nr. 582 25.13. apakšpunkta redakcija neatbilst vadlīniju aktuālajai versijai.

5. Uzsākot 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākuma īstenošanu, ir konstatēts, ka vairāki no MK noteikumu Nr. 582 pielikumā iekļauto ēku īpašniekiem nav iesnieguši projekta veidlapu vai arī projekta veidlapā nav iekļāvuši visas AF finansējuma saņemšanai paredzētās ēkas, vai arī ir mainījušies apstākļi, kādēļ ēka nekvalificējas AF atbalstam, līdz ar to ēka tiek izslēgta no turpmākās virzības AF finansējuma saņemšanai, un pastāv risks nesasniegt MK noteikumos Nr. 582 noteikto atskaites punktu – vides piekļūstamības nodrošināšanu 63  ēkās.

6. Tāpat arī MK noteikumos Nr. 582 un to pielikumā ir konstatētas dažas tehniskas neprecizitātes, kā piemēram, 27.1. apakšpunktā ir jāprecizē uz “finansējuma saņēmējs” vārda “saņēmējs” vietā, jāprecizē 20.3. apakšpunkta redakcijā noteiktais termiņš kādā notiek projekta veidlapas izskatīšana un līguma par projekta īstenošanu nosūtīšana parakstīšanai,  27.2. apakšpunktā jāsvītro vārdus “vai iepirkumu plāna”, jāsvītro 27.4. apakšpunkts, jāprecizē MK noteikumos Nr. 582 pielikumā norādītajā ēku sarakstā jāprecizē ēkas adrese, sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistra numurs u.tml.
 
Risinājuma apraksts
1. Lai rastu risinājumu situācijās, kad 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākuma īstenošanas izmaksas pārsniedz  AF finansējumu vai valsts budžeta finansējumu PVN segšanai, bet finansējuma saņēmējam ir iespējas piesaistīt papildu finansējumu 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākuma īstenošanai, nepieciešams, pirmkārt, precizēt MK noteikumu Nr. 582 11. punktu, paredzot paplašināt finansējuma piesaistīšanas iespējas (pašvaldības budžets, privātais budžets) 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākuma īstenošanai. 

Ņemot vērā, ka MK noteikumu Nr. 582 11. punkta regulējums tiek papildināts ar papildu finanšu avotu piesaistes iespējām, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 582 17. punktu par izmaksām, kuras nesedz AF finansējuma ietvaros, nosakot, ka izmaksas, kas radušās 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību īstenošanai un pārsniedz līgumā par projekta īstenošanu noteikto projekta attiecināmo AF finansējumu un valsts budžeta finansējumu PVN izmaksu segšanai, nesedz no AF finansējuma, bet tās ir iekļaujamas projektā kā pašvaldību finansējums  pašvaldību, pašvaldību iestāžu, pašvaldību kapitālsabiedrību vai pašvaldību kontrolētu kapitālsabiedrību gadījumā vai kā privātais finansējums – pašvaldību kapitālsabiedrību, pašvaldību kontrolētu kapitālsabiedrību un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” gadījumā.

Otrkārt, ņemot vērā būvniecības cenu pieaugumu laika periodā no AF plāna pieņemšanas līdz 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākuma īstenošanas uzsākšanai, ir plānota papildu AF finansējuma 2 758 196 euro apmērā piesaiste būvniecības cenu pieauguma segšanai – izmantojot daļu no papildu 8 501 144 euro AF finansējuma, kas tiks novirzīts Latvijai, piesaistot atlikušo AF finansējuma mainīgo daļu (grantu), saskaņā ar indikatīvo aprēķinu, kas iekļauts MK 14.07.2022. sēdē izskatītajā un apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā “Informatīvais ziņojums par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna grozījumiem”.
Pārējā papildu AF finansējuma daļa tiks novirzīta 3.1.2.1.i investīcijas otrai kārtai – 1 339 441 euro, 3.1.2.3.i investīcijas “Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība: jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstība pensijas vecuma personām” otrai kārtai – 3 903 507 euro un 3.1.2.4.i investīcijai “Sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu sinerģiska attīstība cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošumspējas veicināšanai” – 500 000 euro.

Plānotais papildu finansējums būs pieejams ar Eiropas Komisijas lēmumu par AF plāna grozījumiem, taču, ņemot vērā, ka daļa projektu jau tiek īstenoti (iepirkumi jāveic par visiem infrastruktūras uzlabošanas darbiem kopā), plānotais papildu finansējums ir nepieciešams jau šobrīd, lai veiksmīgi īstenotu 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākumu. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka finansējuma saņēmēji atteiksies no vides pieejamības nodrošināšanas kādā no projektā paredzētajām ēkām. Attiecīgi iestāsies atskaites punktu nesasniegšanas risks gan plānotajā apjomā, gan termiņā. Tāpēc noteikumu projektā tiek paredzēts, ka līdz Eiropas Komisijas lēmumam par papildu AF finansējuma 2 758 196 euro apmērā pieejamību šo finansējuma sedz no valsts budžeta līdzekļiem, ko Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA) maksājumu veikšanai pieprasīs pārdalīt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".

Ņemot vērā, ka palielinās AF finansējuma apmērs, palielinās arī vienai ēkai paredzētā finansējuma apmērs no 111 000 euro uz 154 892 euro bez PVN (līdz Eiropas Komisijas lēmumam par papildu AF finansējuma pieejamību projektā AF finansējums vienai ēkai nepārsniedz 111 111,12 euro, valsts budžeta finansējums – 43 780,88 euro. Sadalījums starp finanšu avotiem var mainīties atkarībā no ēku skaita un matemātiskas apaļošanas rezultātā). Līdz ar to ar šo noteikumu projektu tiek precizēts arī MK noteikumu Nr. 582 12. punkts. Saistībā ar vienas ēkas izmaksu pieaugumu palielinās arī indikatīvi nepieciešamais valsts budžeta finansējums PVN segšanai par 96 515 euro.
Vienlaikus, ņemot vērā MK noteikumu Nr. 582 11. un 17. punktā veiktos precizējumus, ir nepieciešams atbilstoši precizēt MK noteikumu Nr. 582 23.1. apakšpunktā noteikto kārtību, kādā  finansējuma saņēmējs sagatavo pieprasījumu avansa maksājumam, kā arī paredzēt MK protokollēmumā uzdevumu CFLA pieprasīt valsts budžeta finansējumu maksājumu plānotā papildu AF finansējuma 2 758 196 euro apmērā veikšanai, kā arī PVN 422 855 euro apmērā segšanai.   
Attiecībā uz avansa apmēru, jāatzīmē, ka pašvaldība, tās iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība vai pašvaldības kontrolēta kapitālsabiedrība var saņemt AF finansējumu projekta īstenošanai, taču finansējumu PVN apmaksai ir jāsedz minētajiem projektu īstenotājiem pašiem, tāpēc avansa piešķiršanas nosacījumus var piemērot tikai no AF finansējuma daļas. Atšķirīga kārtība ir valsts kapitālsabiedrībām, kas minētas MK noteikumu Nr. 582 13.3. un 13.4. apakšpunktos, jo šajos gadījumos papildu AF finansējumam PVN sedz no valsts budžeta finansējuma. Attiecīgi arī avansa maksājums ir rēķināms no AF un valsts budžeta finansējuma kopsummas. 

2. Lai paplašinātu ēku, kurā tiek sniegts labklājības nozares valsts pakalpojums vai pašvaldību sociālais pakalpojums, atbilstību 3.1.2.1.i. investīcijas atbalstam, Labklājības ministrija (turpmāk – LM) ir radusi risinājumu, pārskatot prasības ēkām, kurās tiek veikts 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas ieguldījums, nosakot, ka ēka MK noteikumu Nr. 582 izpratnē ir:
- būve, tās daļa vai telpu grupa ar zemi, kas ir vienots nekustamais īpašums;
- būve, tās daļa vai telpu grupa, kas ir kopīpašumā, un par kuru ir noslēgts līgums par īpašuma lietošanas kārtību un tas ir nostiprināts zemesgrāmatā;
- būve, tās daļa vai telpu grupa, kas atrodas uz zemes vienības, kas ir kopīpašumā un par kuru ir noslēgts līgums par īpašuma lietošanas kārtību un tas ir nostiprināts zemesgrāmatā;
- būve, tās daļa vai telpu grupa, kas ir kopīpašumā, un, kas atrodas uz zemes vienības, kas ir kopīpašumā, un par kuru ir noslēgts līgums par īpašuma lietošanas kārtību un tas ir nostiprināts zemesgrāmatā;
- būve, tās daļa vai telpu grupa, kas atrodas uz zemes vienības, uz kuru ir attiecināmas likumiskās zemes lietošanas tiesības.”
Gadījumos, kad finansējuma saņēmējam nepieciešams slēgt līgumu par īpašuma lietošanas kārtību, jāņem vērā nosacījumi saistībā ar AF investīciju ieguldīšanu ēkā, piemēram, līguma darbības termiņu, kurš nedrīkstētu būt īsāks par pieciem gadiem pēc plānoto būvdarbu pēdējā maksājuma veikšanas, vadoties pēc MK noteikumu Nr. 582 25.18. apakšpunktā noteiktā par ēkā veikto vides pieejamības pielāgojumu izmantošanas mērķi, lai nodrošinātu ēkā veikto ieguldījumu lietderīgu izmantošanu.
Ēkas definīcijā ir uzskaitīti visi varianti, kuriem atbilstot, AF ieguldījumi ēkā var tikt attiecināti. Kaut arī LM veic ēku pārbaudi pirms ēku iekļaušanas MK noteikumu Nr. 582 sarakstā, arī CFLA veic šo ēku atbilstības pārbaudi atbilstoši MK noteikumos noteiktajam pirms līguma noslēgšanas vai pirms projektu grozījumu apstiprināšanas. Situācija var mainīties, un tāpēc CFLA ir nepieciešams pārliecināties, vai ēka, kurā plānoti 3.1.2.1.i investīcijas ieguldījumi vēl aizvien atbilst 3.1.2.1.i investīcijas pirmās kārtas pasākuma ieguldījuma nosacījumiem.

3. Ņemot vērā, ka 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākumam noteikto atskaites punktu izpilde iepriekš minēto iemeslu dēļ nav iespējama noteiktajos termiņos, LM iesniedza priekšlikumu Eiropas Komisijai par atskaites punktu termiņu pagarinājumu. Ņemot vērā, ka 3.1.2.1.i investīcijas pirmās kārtas pasākuma finansējuma saņēmējiem, īstenojot projekta darbības un veicot iepirkumus, ir nepieciešams paredzēt atskaites punkta termiņus atbilstoši to īstenošanai un to, ka 2023. gada 27. martā ir saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas viedoklis par LM virzītajiem AF plāna grozījumu priekšlikumiem (t.sk. 3.1.2.1.i investīcijas pirmās kārtas pasākuma atskaites punktu termiņu pagarinājumu), MK noteikumu Nr. 582 7.2. un 7.3. apakšpunktā tiek precizēti sasniedzamo atskaites punktu īstenošanas termiņi atbilstoši AF plāna grozījumos noteiktajam. Taču ņemot vērā, ka grozījumi šo noteikumu 7.2. un 7.3. apakšpunktā par izmaiņām pasākuma ietvaros sasniedzamo atskaites punktu termiņos var stāties spēkā pēc oficiālā Eiropas Komisijas lēmuma par Atveseļošanas fonda plāna grozījumu priekšlikumiem, MK noteikumi Nr. 582 tiek papildināti ar jaunu sadaļu "Noslēguma jautājumi", nosakot kārtību kādā šie grozījumi stājas spēkā.

Tāpat MK protokollēmumā paredzēts uzdevums LM informēt MK par priekšlikumiem rīcībai gadījumā, ja, neskatoties uz pozitīvo Eiropas Komisijas viedokli par LM virzītajiem AF plāna grozījumu priekšlikumiem, netiek saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par AF plāna grozījumu priekšlikumiem.

Papildus jāatzīmē, ka atbilstoši  MK 2023. gada 25. aprīļa sēdes protokola Nr. 22 lēmuma 28. § "Informatīvais ziņojums "Par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm līdz 2023. gada 1. martam (pusgada ziņojums)"" 3.2. punktā noteiktajam – atbildīgajām nozares ministrijām un Valsts kancelejai jānodrošina maksājuma pieprasījumā iekļaujamo 2022. gada kavēto rādītāju izpilde ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam un ne vēlāk kā līdz 2023. gada 14. jūlijam, iesniedzot KP VIS rādītāju sasniegšanas pamatojošo dokumentāciju un pārvaldības deklarāciju pēc visu rādītāju izpildes. Izņēmums ir iespējams, ja ar MK lēmumu ir noteikts citādi vai saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas lēmums par AF plāna grozījumu priekšlikumiem. Tā kā MK noteikumu Nr. 582 7.2. apakšpunktā minētais atskaites punkts netiks sasniegts noteiktajā termiņā (31.12.2022.), t.i., tā sasniegšana tiks kavēta, saskaņā ar iepriekš minēto, ir nepieciešams atsevišķs MK lēmums, kas ietverts protokollēmuma 6. punktā.

Līgumos par projektu īstenošanu (t.sk. to grozījumos) var iekļaut noteikumu projektā paredzētās izmaiņas projektu īstenošanas nosacījumos. Ņemot vērā no Eiropas Komisijas līdzšinēji saņemto viedokli par AF plāna grozījumiem attiecībā uz 3.1.2.1.i investīcijas pirmo kārtu, LM ieskatā ir zems risks, ka no Eiropas Komisijas varētu tikt saņemts negatīvs lēmums par AF plāna grozījumu priekšlikumiem. Nepieciešamības gadījumā LM turpinās sarunas ar Eiropas Komisiju, pamatojot AF plāna grozījumu nepieciešamību.  

4. Atbilstoši Finanšu ministrijas veiktajam precizējumam 2022. gada 11. jūlija vadlīnijās “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai MK noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” nepieciešams precizēt arī MK noteikumu Nr. 582 25.13. apakšpunktu, nosakot, ka finansējuma saņēmējs nodrošina ar 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākuma īstenošanu saistītās dokumentācijas uzglabāšanu līdz 2031. gada 31. decembrim, kas lielākajā skaitā gadījumu arī atbildīs piecus gadu termiņam pēc pēdējā maksājuma dalībvalstij.

5. Vairāki no MK noteikumu Nr. 582 pielikumā iekļauto ēku īpašniekiem nav iesnieguši projekta veidlapu, projekta veidlapā nav iekļāvuši visas AF finansējuma saņemšanai paredzētās ēkas vai arī ir mainījušies apstākļi, kādēļ ēka nekvalificējas AF atbalstam. Līdz ar to ēka ir izslēdzama no turpmākās virzības AF finansējuma saņemšanai. Taču, lai sasniegtu MK noteikumu Nr. 582 noteikto atskaites punktu par vides pieejamības nodrošināšanu 63 labklājības nozares publisko pakalpojumu un pašvaldības sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās, LM uzrunāja tos MK noteikumu Nr. 582 pielikumā norādīto ēku īpašniekus, kuru ēkās kāda iemesla dēļ nevarēja īstenot 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākumu, aicinot piedāvāt līdzvērtīgas un AF finansējuma saņemšanai atbilstošas papildu ēkas, iekļaušanai MK noteikumu Nr. 582 pielikumā, to ēku vietā, kas no saraksta ir svītrojamas. No vairākiem ēku īpašniekiem tika saņemti priekšlikumi papildu ēku iekļaušanai MK noteikumu Nr. 582 pielikumā, kas tika izvērtēti un virzīti iekļaušanai MK noteikumu Nr. 582 pielikumā esošajā ēku sarakstā.
Līdz ar to ēku saraksts tiek precizēts:
   1) svītrojot šādas ēkas:
Nodarbinātības valsts aģentūras ēka, Zaļā ielā 27, Dobelē, Dobeles novadā (īpašnieks Finanšu ministrija);
Nodarbinātības valsts aģentūras ēka, Skolotāju ielā 3, Jelgavā (īpašnieks – Jelgavas valstspilsētas pašvaldība);
Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta Nakts patversmes ēka, Flotes ielā 7, Liepājā (īpašnieks – Liepājas valstspilsētas pašvaldība);
Salaspils novada Sociālā dienesta Saulkalnes sociālā centra ēka, Daugavmalas 36 dz.1, Saulkalnē, Salaspils pagastā, Salaspils novadā (īpašnieks –  Salaspils novada pašvaldība);
2) aizstājot šādas ēkas:
Sociālā dienesta Bēnes klientu apkalpošanas punkta ēka, Stacijas ielā 8, Bēnē, Bēnes pagastā, Dobeles novadā, tiek aizstāta ar Dobeles novada Sociālā dienesta Krimūnu attālinātā klientu pieņemšanas punkta ēku, “Krimūnu skola”, Krimūnās, Krimūnu pagastā, Dobeles novadā (īpašnieks – Dobeles novada pašvaldība);
Sociālas integrācijas valsts aģentūras ēka, Dubultu prospektā 59, Jūrmalā, tiek aizstāta ar ēku, Lakstīgalu ielā 1, Ventspilī, kur atrodas valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Ventspils reģionālā nodaļa, Nodarbinātības valsts aģentūras Ventspils filiāle, Valsts darba inspekcijas Kurzemes reģionālā nodaļa (īpašnieks – LM);
Sociālas integrācijas valsts aģentūras ēka, Amulas ielā 6, Jūrmalā, tiek aizstāta ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Valmieras reģionālās nodaļas Cēsu klientu apkalpošanas centra ēku, Vaļņu ielā 13, Cēsīs, Cēsu novadā (īpašnieks – LM);
Cesvaines novada Sociālā dienesta ēka, Rīgas ielā 4, Cesvainē, Cesvaines novadā, tiek aizstāta ar Madonas novada Sociālā dienesta ēku, Blaumaņa ielā 3, Madonā, Madonas novadā (īpašnieks – Madonas novads);
Biedrības “Latvijas Sarkanais krusts” īslaicīgās uzturēšanās mītnes ēka, Burtnieku ielā 37, Rīgā, tiek aizstāta ar biedrības “Organizācija cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem “Saule”” dienas aprūpes centra “Saule” ēku, Ezera ielā 21-32, Rīgā (īpašnieks – Rīgas valstspilsēta);
3) pievietojot šādas jaunas ēkas:
biedrības “Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra struktūrvienība “Krīzes centrs” ēka, Maskavas ielā 180b, Rīgā (īpašnieks – Rīgas valstspilsētas pašvaldība);
Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra ēka, Apes ielā 8, Rīgā (īpašnieks – Rīgas valstspilsētas pašvaldība);
Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra struktūrvienības Jauniešu atbalsta centra ēka, Imantas 7. līnijā 4, Rīgā (īpašnieks – Rīgas valstspilsētas pašvaldība);
Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra struktūrvienības Ģimenes atbalsta centra ēka, Sudrabu Edžus ielā 11, Rīgā (īpašnieks – Rīgas valstspilsētas pašvaldība).
un MK noteikumu Nr. 582 pielikums tiek izteikts jaunā redakcijā.
Pirms papildu ēku iekļaušanas noteikumu projekta pielikumā tika pārbaudīta šo ēku atbilstība saskaņā ar ēku atlases principiem, kas iepriekš tika saskaņoti ar Eiropas Komisiju, un kas pēc būtības ir tādi paši kā visām MK noteikumu Nr. 582 pielikumā iekļautajām ēkām. Lai nodrošinātu ieguldījumu veikšanu 63 ēkās, noteikumu projekts paredz elastīgākus īpašumtiesību nosacījumus, tādējādi ļaujot ēku sarakstā iekļaut tādas ēkas, kas atrodas kopīpašumā vai kuras atrodas uz zemes, kas ir kopīpašumā vai kurai ir cits īpašnieks (jo tādējādi ēku īpašniekiem veidojas “piespiedu zemes nomas tiesības”). Savukārt tajās papildu iekļautajās ēkās, kurās projektu iesniedzēji, kas iekļauti noteikumu projekta pielikumā, nebija veikuši  ēkas vides un informācijas pieejamības pašnovērtējumu (turpmāk – pašnovērtējums) tika ļauts šo pašnovērtējumu veikt (pēc 2020. gada novērtēšanas veidlapas) pirms “jaunās” ēkās iekļaušanas noteikumu projekta pielikumā.
Noteikumu projekta pielikumā iekļautās ēkas nav saņēmušas atbalstu vides pieejamības nodrošināšanai no citiem finanšu avotiem, t.sk., Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nav piešķīrusi valsts budžeta aizdevumu un mērķdotāciju finansējumu.
Noteikumu projekta pielikumā iekļautās ēkas atrodas valsts vai pašvaldību īpašumā vai kopīpašumā, vai arī ēka pieder valstij, bet zeme – citai personai, un šajās ēkās tiek sniegti labklājības nozares valsts pakalpojumi vai pašvaldības sociālie pakalpojumi. 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākuma ietvaros plānots nodrošināt tikai tādus ēkas vides pieejamības nodrošināšanas būvdarbus un teritorijas labiekārtošanu, kas tieši saistīti ar ēkā sniegtā labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma sniegšanas vietas, tai skaitā koplietošanas telpu grupas, vides pieejamību. Ņemot vērā to, ka ēkās sniegtajiem pakalpojumiem nav saimnieciska rakstura, minēto pakalpojumu sniegšanas vietu vides pieejamības nodrošināšana nav uzskatāma par atbalstu saimnieciskajai darbībai.

Komercdarbības atbalsta pazīmju vērtējums
3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākuma ietvaros nav plānota valsts atbalsta (t.sk. de minimis atbalsta) sniegšana.
Detalizēts komercdarbības atbalsta pazīmju vērtējums ietverts MK noteikumu Nr. 582 pamata redakcijas anotācijā (skat. 1.3. sadaļu “1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi”).

Veicot minētos grozījumus, t.sk. precizējot ēkas definīciju un sniedzot atbalstu vides pieejamības nodrošināšanai ēkās, kas pieder trešajai personai (fiziskai vai juridiskai personai), netiek identificēts komercdarbības atbalsta pazīmes, jo netiek atcelts MK noteikumu Nr. 582 24.4.2. apakšpunktā minētais nosacījums par to, ka ēkā nodrošina tikai tādus vides pielāgojumus, kas nepieciešami labklājības nozares valsts pakalpojuma vai pašvaldības sociālā pakalpojuma vides pieejamības nodrošināšanai.

Sniedzot atbalstu vides pieejamības nodrošināšanai ēkās, kas daļēji pieder trešajai personai (piemēram, zeme pieder privātajai personai), nav komercdarbības atbalsta pazīmju, jo minētie pielāgojumi būs publiski pieejami visiem iedzīvotajiem. Piemēram, ja uz privātpersonas zemes tiks izbūvēta stāvvieta personām ar invaliditāti vai pielāgota ietve personām, kas izmanto tehniskos palīglīdzekļus, tos varēs izmantot visi, un attiecīgais zemes īpašnieks nevarēs tos izmantot komerciālā nolūkā. Tāpat MK noteikumu Nr. 582 25.18. apakšpunktā tiek noteikts, ka vismaz piecus gadus nedrīkst mainīt ēkā veikto vides pieejamības pielāgojumu izmantošanas mērķi.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka MK noteikumos Nr. 582 nav atrunātas finansējuma saņēmēja darbības, ja par kādu no MK noteikumu Nr. 582 pielikumā noteiktajām ēkām nav iesniegta projekta veidlapa vai tā neatbilda MK noteikumiem Nr.582 (t.sk. to nepieciešams precizēt pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas), ēka nav iekļauta projektā vai ja ar finansējuma saņēmēju ir noslēgts līgums par projekta īstenošanu, bet MK noteikumu Nr. 582  pielikumā ir iekļauta jauna šī finansējuma saņēmējam piederoša ēka, MK noteikumus Nr. 582 paredzēts papildināt ar jaunu 20.1 un 20.2 punktu, nosakot rīcību iepriekš minētajās situācijās.

6. Lai novērstu neprecizitātes MK noteikumos Nr. 582 un to pielikumā, noteikumu projektā tiks veikti tehniski precizējumi, piemēram, MK noteikumu Nr. 582 27.1. apakšpunktā precizējot vārdu “saņēmējs” un aizstājot to ar vārdiem “finansējuma saņēmējs”, precizējot 20.3. apakšpunkta redakcijā noteikto termiņu, kādā notiek projekta veidlapas izskatīšana, no 27.2. apakšpunkta svītrojot vārdus “vai iepirkumu plāna”, ņemot vērā, ka CFLA AF plāna projektos neveic iepirkumu plānu pārbaudi, svītrojot termiņu līguma par projekta īstenošanu nosūtīšanai parakstīšanai, svītrojot 27.4. apakšpunktu, ņemot vērā, ka līgumos par projekta īstenošanu jau ir noteikti termiņi kādos veic projekta grozījumu izskatīšanu un saskaņošanu, pielikumā norādītajā ēku sarakstā precizējot, piemēram, novada nosaukumus atbilstoši aktuālajam novadu sadalījumam, vai arī, precizējot sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistra numuru, atbilstoši aktuālajai informācijai.

Pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā ir paredzēts informēt visus pielikumā iekļautos projektu iesniedzējus/finansējuma saņēmējus par šajā noteikumu projektā veiktajiem MK noteikumu Nr. 582 grozījumiem.

Noteikumu projekts neradīs negatīvu ietekmi uz 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākuma projektiem, par kuru īstenošanu jau ir noslēgts līgums.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • personas ar invaliditāti
  • personas ar funkciju traucējumiem
Ietekmes apraksts
3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākuma ietvaros tiks nodrošināta ēkās sniegto labklājības nozares valsts pakalpojumu vai pašvaldības sociālo pakalpojumu vides pieejamība, veicinot personu ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem iespēju saņemt labklājības valsts pakalpojumus un pašvaldību sociālos pakalpojumus, tādējādi nodrošinot sociālo iekļaušanos un vienlīdzīgas iespējas.

 
Juridiskās personas
  • Pašvaldības vai pašvaldību iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības, VSIA "Šampētera nams", VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
Ietekmes apraksts
3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākuma īstenotāji.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
4 200 000
-3 224 180
2 800 000
127 459
0
3 903 278
1 951 639
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
4 200 000
-3 224 180
2 800 000
127 459
0
3 903 278
1 951 639
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
5 082 000
-3 901 257
3 388 000
154 225
0
4 722 966
2 361 483
2.1. valsts pamatbudžets
4 382 000
-3 363 894
2 921 333
132 982
0
4 072 420
2 036 210
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
700 000
-537 363
466 667
21 243
0
650 546
325 273
3. Finansiālā ietekme
-882 000
677 077
-588 000
-26 766
0
-819 688
-409 844
3.1. valsts pamatbudžets
-182 000
139 714
-121 333
-5 523
0
-169 142
-84 571
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
-700 000
537 363
-466 667
-21 243
0
-650 546
-325 273
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
677 077
-26 766
-819 688
-409 844
5.1. valsts pamatbudžets
139 714
-5 523
-169 142
-84 571
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
537 363
-21 243
-650 546
-325 273
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
MK noteikumu Nr. 582 sākotnējā anotācijā 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākumu īstenošanai tika paredzēts budžets 2022. gadam, taču, ņemot vērā, ka līdz 2022. gada beigām neviena 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākuma īstenošana nebija uzsākusies, finansējums tiek pārplānots uz turpmākajiem gadiem.

Šobrīd kopējais 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākumam plānotais AF finansējums ir 9 758 196  euro, valsts budžeta finansējums (PVN) – indikatīvi 422 855 euro.
Pašvaldībām un pašvaldību iestādēm, kā arī pašvaldību kapitālsabiedrībām, īstenojot projektus, PVN izmaksas būs jāplāno savā budžetā. Atbilstoši 2022. gada 22. marta MK protokollēmuma Nr. 17 34. § 9.4. apakšpunktā minētajam un saskaņā ar Finanšu ministrijas izstrādāto vadlīniju Nr.1. “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” 24. punktu, pašvaldības un pašvaldību kapitālsabiedrības var aizņemties nepieciešamo finansējumu PVN izmaksu segšanai Valsts kasē. Līdz ar to tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, tiek aprēķināta paredzot, ka pašvaldības pašas sedz PVN no sava budžeta.
Kopā 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākumu šobrīd paredzēts īstenot 63 ēkās, no kurām 50 ēku īpašnieki un finansējuma saņēmēji ir pašvaldības, līdz ar to ietekme uz pašvaldību budžetu tika aprēķināta ņemot vērā pašvaldību ēku skaitu.
 
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
 

Plānotā izdevumu pozīcija
Indikatīvā izdevumu summa, euro
Projekta vadības izmaksas 975 819.60
Vides pieejamības nodrošināšanas izmaksas 8 684 794.44
Vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas 97 581.96
KOPĀ (Atveseļošanas fonda finansējums) 9 758 196
PVN izmaksas 2 049 221.2 (21 % kopējām izmaksām)
KOPĀ 11 807 417.16

Izmaksu aprēķins ir indikatīvs un var mainīties pa izdevumu pozīcijām.

Kopējais AF finansējums pasākuma ietvaros 9 758 196 euro, t.sk.:
1) projekta personāla izmaksas rēķināmas atbilstoši vienotai izmaksu likmei 10 % apmērā no pārējām attiecināmām AF izmaksām (noteikumu 16.1. apakšpunkts);
2) vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas noteiktas 1 % apmērā no kopējām attiecināmām AF izmaksām (noteikumu 16.2. apakšpunkts);
3) vides pieejamības nodrošināšanas izmaksas plānotas, indikatīvi, 8 684 794.44 euro apmērā.

Ņemot vērā, ka 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākuma īstenošanas termiņš tiek pagarināts līdz 2026. gada 30. jūnijam, attiecīgi tiek pārplānots arī 3.1.2.1.i. investīcijas pirmajai kārtai paredzētais finansējuma sadalījums.
 
2023. gads 2024. gads 2025. gads 2026.gads
10% 30% 40% 20%
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Noteikumu projekts nosaka kopējā plānotā 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākuma finansējuma pieaugumu no 7 000 000 euro uz 9 758 196 euro, līdz ar ko pieaug arī finansējums vienai ēkai no 111 000 euro uz 154 892 euro.
Noteikumu projektā noteiktais uz laiku līdz Eiropas Komisijas lēmumam par papildu AF finansējuma pieejamību palielina valsts budžeta finansējumu līdz 2 758 196 euro (nav iespējams precīzi prognozēt, cik liela daļa no šī finansējuma būs nepieciešama pirms minētā Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas, tā ir paredzēta uz visu 3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākuma īstenošanas laiku). Papildus tam, saistībā ar vienas ēkas izmaksu pieaugumu palielinās indikatīvi nepieciešamais valsts budžeta finansējums PVN segšanai.

Noteikumu projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums tiks plānots Finanšu ministrijas valsts budžeta apakšprogrammā 74.07.00 “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējums projektu un pasākumu īstenotājiem”.
 
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība nodrošināta, informējot sabiedrību (publiskā apspriešana) no 03.01.23. līdz 17.01.23.

6.4. Cita informācija

Sabiedrības viedokļi par izsludināto noteikumu projektu netika saņemti.
 
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Pašvaldības Pašvaldību kapitālsabiedrības VSIA "Šampētera nams" VAS "Valsts nekustamie īpašumi" CFLA

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākuma ietvaros tiks nodrošināta ēkās sniegto labklājības nozares valsts pakalpojumu vai pašvaldības sociālo pakalpojumu vides pieejamība, veicinot personu ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem iespēju saņemt labklājības valsts pakalpojumus un pašvaldību sociālos pakalpojumus, tādējādi nodrošinot sociālo iekļaušanos un vienlīdzīgas iespējas.
 

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākumam ir tieša ietekme uz personu ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem tiesībām. Pasākuma ietvaros tiks nodrošināta ēkās sniegto labklājības nozares valsts pakalpojumu vai pašvaldības sociālo pakalpojumu vides pieejamība, veicinot minēto personu iespēju saņemt labklājības valsts pakalpojumus un pašvaldību sociālos pakalpojumus. Papildus pasākuma īstenošanā (projektu vadības ietvaros) tiks nodrošinātas vispārīgas darbības, kas vērstas uz personu ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem vienlīdzīgām iespējām un tiesībām, piemēram, personāla atlases nosacījumi un prakses attiecībā uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām būs nediskriminējošas un iekļaujošas, pielāgojot darba vietu.
 

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākumam ir netieša ietekme uz dzimumu līdztiesību. Finansējuma saņēmēji un institūcijas, kas ir iesaistītas pasākuma vadībā un projektu īstenošanā,  īstenos vispārīgas darbības un ievēros nosacījumus, kas netieši veicina dzimumu līdztiesību, piemēram:
-sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu;
-sievietēm un vīriešiem tiks nodrošinātas vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas, tostarp nodrošinot dalību apmācībās, semināros, komandējumos;
-lēmumu pieņemšanā par dažādu aktivitāšu ietvaros veicamajiem uzdevumiem un to rezultātu saskaņošanā tiks ievēroti nediskriminācijas principi.
 

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
3.1.2.1.i. investīcijas pirmās kārtas pasākumam ir netieša ietekme uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību. Institūcijas, kas ir iesaistītas Atveseļošanas fonda vadībā un projektu īstenošanā,  īstenos vispārīgas darbības un ievēros nosacījumus, kas netieši ietekmē nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu.
 

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi