Anotācija (ex-ante)

22-TA-1030: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr. 421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas" 41. punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Latvijas brīvprātīgs finansiāls atbalsts Starptautiskajai krimināltiesai
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Starptautiskā krimināltiesa (turpmāk – SKT) ir dibināta 2002. gadā ar pastāvīgo mītni Hāgā, Nīderlandē, un tās darbību regulē 1998.gada 17.jūlija Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūti (turpmāk – Statūti) un tiem ir pievienojušās 123 pasaules valstis. Latvijas Republikā Statūti stājās spēkā 2002.gada 1.septembrī.

Atbilstoši Statūtu 5. pantam SKT jurisdikcijā ietilpst genocīds, noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi un agresija. SKT ir pēdējā instance, kas nodarbojas ar sevišķi smagu noziegumu pret cilvēci izmeklēšanu un sodīšanu.

1999. gada 22. aprīlī Latvija parakstīja Statūtus un 2002. gada 20. jūnijā tos ratificēja, kļūstot par Statūtu dalībvalsti un līdz ar to arī SKT dalībvalsti. Savukārt 2014. gadā Latvijas Republikas Saeima atbalstīja grozījumu Statūtos apstiprināšanu, kas paredz Latvijas pievienošanos pārējām dalībvalstīm attiecībā uz Statūtu papildināšanu ar agresijas noziegumu. 

SKT budžetu galvenokārt veido tās dalībvalstis, veicot ikgadējās iemaksas atbilstoši noteiktajai dalībvalstu skalai, kas balstīta uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asamblejā pieņemtajām dalībvalstu iemaksu kategorijām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd, kad SKT galvenais resurss tiek veltīts Ukrainā izdarīto noziegumu izmeklēšanā, SKT dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, ir saņēmušas SKT prokurora notu ar aicinājumu sniegt praktisku palīdzību Prokurora birojam, tostarp, veicot brīvprātīgas finansiālas iemaksas, lai palīdzētu birojam pēc iespējas efektīvi strādāt pie situācijām vai lietām, kas pašlaik tiek izmeklētas vai tiek izskatītas.

Tieslietu ministrs, piedaloties SKT dalībvalstu sanāksmē Hāgā, Nīderlandē š.g. 24. martā pauda stingru atbalstu SKT darba stiprināšanai un uzsvēra SKT centrālo lomu šī brīža starptautiskajās krimināltiesībās un cīņā ar smagākajiem noziegumiem. Jāapzinās, ka šobrīd SKT uzsāktais darbs ir izšķirošs Eiropas nākotnei un, ja kara noziedznieki netiks sodīti, ja sankcijas pret viņiem nebūs pietiekami efektīvas, tad visai pasaulei būs jāsaskaras ar sekām – agresors netiks kavēts turpināt pret visu civilizāciju vērsto destruktīvo darbību.
 
Risinājuma apraksts
SKT Prokurora birojs šim mērķim ir izveidojis Īpašo progresīvo tehnoloģiju un specializēto spēju trasta fondu, kurā šādas brīvprātīgās iemaksas būtu veicamas. Kopumā uz doto brīdi 14 dalībvalstis jau ir veikušas iemaksas vai izteikušas savu vēlmi to darīt.

Brīvprātīgā finansiālā iemaksa SKT fondā veicinās uzlabojumus tiesiskuma nodrošināšanā starptautiskā līmenī un vēl vairāk sekmēs Latvijas pozicionēšanos kā aktīvai Statūtu dalībvalstij. Šī būs papildu vienreizēja iemaksa līdzās Latvijas ikgadējai obligātajai iemaksai SKT budžetā, kas balstīta uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas iemaksu kategorijām.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
100 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
100 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-100 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-100 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
100 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Vienreizējs finansiālais atbalsts 100 000 euro apmērā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumi tiks segti Tieslietu ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus pārdalot no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. 

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība uz šo projektu neattiecas.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi