Anotācija (ex-ante)

Ar Ministru kabineta 2022.gada 23.decembra rīkojumu Nr.968 “Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu”, lai pilnveidotu un uzsvērtu klimata un enerģētikas politiku nozīmīgumu, kā arī sekmētu to savstarpējo koordināciju tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija.  

Klimata pārmaiņas ir viens no mūsdienu lielākajiem globālajiem izaicinājumiem, kas rada arvien nozīmīgākus izaicinājumus cilvēku veselībai, drošībai, labklājībai, kā arī tautsaimniecībai un videi kopumā. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, kurā saskaramies ar vides un klimata izaicinājumiem, tostarp bioloģiskās daudzveidības zudumu, piesārņojumu, kā arī lai nodrošinātu Latvijas saistību izpildi klimata, enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā, ir nepieciešams nodrošināt visaptverošu un saskaņotu pārvaldību, risinot vides aizsardzības un klimata pārmaiņu politikas jautājumus. Lai veiksmīgi izpildītu Latvijas saistības, ir nepieciešams nodrošināt, vides aizsardzības un klimata politikas saskaņotu ieviešanu. Nododot vides aizsardzības jomu Klimata un enerģētikas ministrijai, tiks optimizēta politikas veidošana, kā arī tiks veicināta efektīvāka un saskaņotāka pieeja vides risku mazināšanai un klimata jautājumu risināšanai. 

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz reorganizēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju, ar 2024.gada 1.jūliju nododot vides aizsardzības politikas jomu (izņemot dabas aizsardzības jomu) Klimata un enerģētikas ministrijai. 

Papildus jāmin, ka visiem nodarbinātajiem neatkarīgi no statusa jānodrošina vienota pieeja uzsākot darba, civildienesta attiecības vai informējot par izmaiņām darba/ civildienesta  attiecībās. Darba likuma 97. un 98.panta pirmā daļa paredz, ka Darba devējam saskaņā ar šā likuma 101.panta pirmās daļas noteikumiem ir tiesības ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš rakstveidā uzteikt darba līgumu ar nosacījumu, ka darba tiesiskās attiecības tiks izbeigtas, ja darbinieks nepiekritīs tās turpināt atbilstoši darba devēja piedāvātajiem darba līguma grozījumiem. Savukārt Valsts civildienesta likuma (turpmāk - VCL) 37.pants paredz pārceļot ierēdni prasīt ierēdņa viedokli. Gadījumā, ja ierēdnis nepiekrīt pārcelšanai, ņemot vērā, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas amata vieta tiek likvidēta, ierēdnis tiek atbrīvots saskaņā ar  VCL 41.panta pirmās daļas  g) apakšpunktu, izmaksājot atlaišanas pabalstu. Savukārt VCL 41.panta trešās  daļas 4) apakšpunkts paredz, ka valsts civildienesta attiecības jāizbeidz vienu mēnesi iepriekš. Līdz ar to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizācijas process var aizkavēties un notikt pēc 2024.gada 1.jūlija, ievērojot nepieciešamību reorganizācijas procesā rīkoties saskaņā ar Darba likumā un VCL noteikto. 

Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma projektu  Klimata un enerģētikas ministrija būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārvaldes uzdevumu, tiesību, saistību, mantas, personāla resursu, tiesvedību, lietvedības un arhīva pārņēmēja attiecībā uz vides aizsardzības politikas jomu.  Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz, izveidot reorganizācijas komisiju, kas nodrošinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tiesību, saistību, uzkrājumu, mantas, lietvedības un arhīva nodošanu  Klimata un enerģētikas ministrijai.

No Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz  Klimata un enerģētikas ministriju plānots pārcelt Vides aizsardzības departamentu ar 33 amata vietām (tai skaitā 30 ierēdņa amata vietas un 3 darbinieka amata vietas), 1 (vienu) vides nozares padomnieka ierēdņa amata vietu, valsts sekretāra vietnieka ierēdņa amata vietu ar 0,5 amata slodzi un 1 (vienu) Latvijas vides aizsardzības fonda administratora slodzi. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā saglabājas valsts sekretāra vietnieka amata vieta ar finansējumu 0,5 amata slodzei. Savukārt, Klimata un enerģētikas ministrijai būs jauna valsts sekretāra vietnieka amata vieta ar finansējumu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 0,5 slodzei. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodod Klimata un enerģētikas ministrijai arī 1 (vienu) Eiropas Savienības jautājumu vides aizsardzības jomā koordinatora amata vietu bez finansējuma, Klimata un enerģētikas ministrijai šīs amata vietas atlīdzībai un uzturēšanai nepieciešamās izmaksas sedzot no Klimata un enerģētikas ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Papildus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodod Klimata un enerģētikas ministrijai 1 (vienu) terminētu eksperta amata vietu bez finansējuma Eiropas Savienības fondu ieviešanas jautājumos (Ministru kabineta rīkojuma 6.punkts, saskaņā ar klimata un enerģētikas ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres tikšanās laikā panākto vienošanos).

Jautājumu par tehnisko palīdzību regulē Finanšu ministrijas izstrādātie spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam tehniskās palīdzības īstenošanu.

Plānots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija noslēgs atsevišķu starpresoru vienošanos par iekšējā audita funkciju nodrošināšanu, līdz ar to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija) nodrošinās Klimata un enerģētikas ministrijai audita pakalpojumus slēdzot atsevišķu Starpresoru vienošanos par audita pakalpojumu nodrošināšanu ievērojot Iekšējā audita likuma prasības. Savukārt,  jau spēkā esošajā Starpresoru vienošanās  ir nepieciešams veikt grozījumus, kas paredz iekšējā audita pakalpojumu dzēšanu no šīs starpresoru vienošanās.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē saglabājas atbildība par dabas politikas izstrādi un ieviešanas uzraudzību, tai skaitā Latvijas Nacionālā dabas muzeja, Dabas aizsardzības pārvaldes, Latvijas Nacionālais botāniskais dārza pārraudzība, kuru nodrošinās valsts sekretāra vietnieka amats ar 0,5 slodzi.

Nododot vides aizsardzības jomu, Klimata un enerģētikas ministrijai tiek nodots pienākums izstrādāt politiku šādās jomās: atkritumu rašanās novēršana un atkritumu apsaimniekošana; dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana; gaisa piesārņojuma samazināšana;  ietekmes uz vidi novērtējums; jūras vides aizsardzība un pārvaldība; ķīmisko vielu un maisījumu pārvaldība; radiācijas drošība un kodoldrošība;  resursu efektīva izmantošana, īstenojot aprites ekonomikas principus; piesārņojuma novēršana; vides ekonomiskie instrumenti;  vides monitorings; virszemes un pazemes ūdens resursu aizsardzība un pārvaldība.

Tostarp, ar vides aizsardzības jomas nodošanu, Klimata un enerģētikas  ministrijai tiek nodots pienākums veikt pašvaldību saistošo noteikumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, saistošo noteikumu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību, saistošo noteikumu par līdzfinansējuma piešķiršanu dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un/vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, saistošo noteikumu par decentralizēto kanalizācijas sistēmu saskaņošanu. Papildus, tiek nodots arī pienākums attiecībā par deleģējuma līgumu ar reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centriem saskaņošana. 

Kā arī nododot vides aizsardzības politikas jomu, Klimata un enerģētikas ministrijai nepieciešams pārņemt dalību vairākās starptautisko jautājumu darba grupās, kas saistītas ar vides aizsardzības politiku, tostarp Eiropas Savienības darba grupās (B.07 - Atomic Questions; B.27.A  - Integrated Maritime Policy; G.07.H - Dangerous Substances – Chemicals; H.02 – Shipping; J.01. – Environment; J.02. - International Environment Issues; J.99.), Eiropas Komisijas darba grupas un komitejās, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas komitējās (piemēram, Vides politikas komitēja; Ķimikāliju un biotehnoloģiju komiteja) u.c., kā arī dalība vairākās nacionālajās darba grupās.

Savukārt saistībā ar vides aizsardzības projektiem - Klimata un enerģētikas ministrijai tiek nodoti tie Eiropas Komisijas vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) un LVAF projekti, kas tiks apstiprināti līdz 2024.gada 1.jūlijam. Pilnu sarakstu ar minētajiem projektiem, plānots sastādīt Ministru kabineta rīkojuma projekta 8.punktā minētās reorganizācijas komisija darbības laikā, jo uz šī rīkojuma izstrādes brīdi pilns apstiprināto projektu saraksts nav pieejams, ievērot to, ka vairāki plānotie projekti vēl nav apstiprināti. 

Tā pat Klimata un enerģētikas ministrijai jānodrošina pēcuzraudzība tiem Vides aizsardzības departamenta pārziņā īstenotajiem vides jomas projektiem, t.sk., Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) projektiem, kuriem īstenošana ir pabeigta, bet atbilstoši atbalsta instrumenta regulējošiem normatīvajiem aktiem ir paredzēta projekta dokumentācijas un rezultātu saglabāšana noteiktos termiņos.

Tai skaitā, Klimata un enerģētikas ministrijai saskaņā ar Ministru kabineta rīkojuma projektu tiek nodotas divas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esošās valsts iestādes – Valsts vides dienests un Vides pārraudzības valsts birojs. Kā arī Klimata un enerģētikas ministrijai tiks nodotas turējumā valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” valstij piederošās daļas, jo sabiedrības mērķis ir nodrošināt vides informācijas apkopošanu, uzkrāšanu un sniegšanu sabiedrībai un valsts un pašvaldību institūcijām, vides monitoringa veikšanu, zemes dzīļu resursu apzināšanu un izvērtēšanu, valstij piederošo bīstamo atkritumu apsaimniekošanas objektu apsaimniekošanu, radioaktīvo atkritumu un kodolobjektu drošu apsaimniekošanu, kā arī piedalīties valsts politikas īstenošanā ģeoloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, hidroloģijas, ūdens un gaisa kvalitātes, pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes un radioaktīvo un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Valdības rīcības plāna 32.12. pasākuma 2.punktā noteiktais rezultāts  paredz Klimata un enerģētikas ministrijai līdz 2024.gada 31.martam izstrādāt sadarbības un saskaņošanas mehānismu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu darbības programmas 2021.-2027. gadam plānošanas pasākumu īstenošanai klimata pārmaiņu mazināšanas, pielāgošanās klimata pārmaiņām, vides aizsardzības un attīstības, un pārejas uz klimatneitralitāti prioritātēs. Attiecīgi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija īstenos sadarbību šādos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kā  ES fondu Atbildīgās iestādes pārziņā esošajos ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam ietvertajos vides investīciju pasākumos:
2.1.3.2. Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi
2.2.1.1. Notekūdeņu un to dūņu apsaimniekošanas sistēmas attīstība piesārņojuma samazināšanai
2.2.2.1. Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācija
2.2.2.2. Atkritumu dalītā vākšana
2.2.3.4. Vides monitoringa attīstība harmonizētai vides un klimata datu informācijas nodrošināšanai
2.2.3.5. Gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumi pašvaldībās
2.2.3.6. Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas
2.2.3.7. Gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšana pašvaldību siltumapgādē
6.1.1.1. Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā.

Reorganizācijas sarunās, kas norisinājās līdz 2024.gada 20.martam, starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju, kā arī atsevišķi starp abu ministriju ministriem, tika panākta vienošanās par Valdības rīcības plāna 32.12. pasākuma 2.punktā minēto sadarbības mehānismu, līdz ar to minētais Valdības rīcības plāna uzdevums uzskatīts par izpildītu. 

Līdz ar to tiks veikti atbilstoši grozījumi 2023.gada 24.februāra starpresoru vienošanās, kas noslēgta starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju, par sadarbību iepriekšminētajos ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam ietvertajos vides investīciju pasākumos.  Kā arī  vienojoties par Klimata un enerģētikas ministrijas jaunuzņemtajiem pienākumiem un grozot 2023.gada 24.februārī noslēgto Starpresoru vienošanās par atbalsta funkciju nodrošināšanu, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija varēs turpināt sniegt atbalsta funkcijas Klimata un enerģētikas ministrijai. 

Attiecīgi, tiks veikti atbilstoši grozījumi arī starpresoru vienošanās, kas noslēgta starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Klimata un enerģētikas ministriju, par sadarbību Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā.

Ievērojot to, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija turpinās atbildīgās iestādes funkcijas attiecībā uz iepriekšminētajiem vides investīciju pasākumiem, attiecībā uz ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam ietverto 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" 2.2.2.3. pasākumu “Notekūdeņu dūņu pārstrāde” un 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" 2.2.2.4. pasākumu “Aprites ekonomikas principu ieviešana” nodošanu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju kā Eiropas Savienības fondu atbildīgo iestādi, netiek paredzēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tehniskās palīdzības resursu pārdale Klimata un enerģētikas ministrijai. Klimata un enerģētikas ministrijai no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tiek nodoti tie ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam ietvertie investīciju pasākumi (2.2.2.3. pasākums “Notekūdeņu dūņu pārstrāde” un  2.2.2.4. pasākums “Aprites ekonomikas principu ieviešana”), kuros Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nav uzsākusi šo investīciju pasākumu regulējošo normatīvo aktu un projektu atlases kritēriju izstrādi. Tādējādi Klimata un enerģētikas ministrija varēs nodrošināt pilnvērtīgu šo pasākumu izstrādi atbilstoši ES kohēzijas politikas programmā 2021.-2027.gadam paredzētajam un nozares vajadzībām, kā arī aktuālajam MK izskatītajam laika grafikam par ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda MK noteikumu par specifisko atbalsta mērķu ieviešanu izstrādi,  kas kā pielikums tiek ietverts Finanšu ministrijas informatīvajos ziņojumos par Finanšu ministrijas pārziņā esošo ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm.

LVAF ir valsts budžeta līdzekļu kopums vides aizsardzības pasākumu un projektu īstenošanai. Pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta spēkā stāšanās, plānots izstrādāt grozījumus Latvijas vides aizsardzības fonda likumā paredzot, ka tiks izveidotas attiecīgi divas LVAF padomes – vides aizsardzības un dabas aizsardzības padome.  Savukārt LVAF līdzekļu turētāji būs Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Klimata un enerģētikas ministrija, kuras attiecīgi veiks LVAF administrāciju funkcijas. Attiecīgi vidējā termiņa budžeta līdzekļu kopums dalās vienādās daļās uz pusēm, proti EUR 2 701 202 katrai pusei.  LVAF projektu (vides aizsardzības jomā) uzraudzībai Klimata un enerģētikas ministrijai jāizveido 2 (divas) jaunas amata vietas, atlīdzībai un uzturēšanai nepieciešamās izmaksas sedzot no Klimata un enerģētikas ministrijas valsts budžeta līdzekļiem. 

 Savukārt, saskaņā ar Latvijas vides aizsardzības fonda likuma 6.pantu, LVAF padome ir LVAF lēmējinstitūcija, kas pieņem lēmumus Fonda darbības plānošanas un finanšu izlietošanas jautājumos. Pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta spēkā stāšanās, plānots veikt grozījumus Latvijas vides aizsardzības fonda likuma 6.pantā, paredzot, ka tiks izveidotas attiecīgi divas LVAF padomes – vides aizsardzības un dabas aizsardzības padome, attiecīgi sadalot arī LVAF valsts budžeta līdzekļus. 

Ministru kabineta protokollēmuma projekta 4.punkts paredz noteikt, ka Klimata un enerģētikas ministrija ir atbildīga par prioritāro pasākumu 2025.-2027.gadam vides jomā iesniegšanu Finanšu ministrijā un Valsts kancelejā atbilstoši budžeta grafikam.  Tas izriet no tā, ka prioritāro pasākumu pieteikums ir politisks jautājums un attiecās uz 2025.- 2028.gada budžetu. Ņemot vērā, ka atbilstoši virzītajam rīkojuma projekta 4.punktam, Klimata un enerģētikas ministrija ar 2024.gada 1.jūliju kļūst par vadošo valsts pārvaldes iestādi vides aizsardzības politikas jomā, arī prioritāros pasākumus 2025.- 2028.gadam vides aizsardzības politikas jomā būtu jāvirza Klimata un enerģētikas ministrijai.

Savukārt, reorganizācijas izdevumus segs Klimata un enerģētikas ministrija. Reorganizācijas izdevumi ietver grāmatvedību saistītos izdevumus (Pielikums Nr.1), kā arī pārcelšanās izdevumus (mēbeļu, tehnikas un citu materiālo resursu pārvietošanai prognozējamas izmaksas sastāda EUR 5000 neieskaitot PVN). Reorganizācijas izdevumi tiks segti no Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana".