1.1. Pamatojums
Digitālās prasmes un kompetences mūsdienās ir nepieciešamas gan dažādu profesionālo pienākumu veikšanai, gan ikdienas dzīves situācijās. Studentiem kā topošajiem speciālistiem atbilstošas digitālās prasmes un kompetences ir būtiski apgūt jau studiju procesā, vienlaikus nostiprinot izpratni, ka tās pilnveidot būs nepieciešams nepārtraukti.
Tiesību akta projekts saistīts ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam „Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” (turpmāk – IAP), kur digitalizācija ir viena no horizontālajām prioritātēm, kas ietver digitālo prasmju apguvi kā vienu no caurviju prasmēm sekmīgai darbībai mūsdienu sabiedrībā (2.mērķis; 2.1.3. uzdevums); cits IAP uzdevums paredz palielināt e-izglītības piedāvājumu visos izglītības līmeņos un veidos, kā arī attīstīt digitālās studiju platformas un studiju materiālus e-vidē.
IAP paredz mērīt ieviešanas pasākumu panākto progresu sistēmas līmenī. Attiecībā uz digitalizāciju ir noteikti šādi indikatori: 70% cilvēki (vecuma grupā 16-74) ir apguvuši digitālās pamatprasmes līdz 2027.gadam (DESI indekss); 12% pieaugušo (vecuma grupā 25-64) ir piedalījušies apmācībās pēdējās 4 nedēļās pirms pētījuma (Eurostat) u.c.
“Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam” (turpmāk – DTP) arī ir sadaļa par digitālajām prasmēm un izglītību (4.1. nodaļa), kurā noteikts, ka īstenotās politikas rezultātā palielinās iedzīvotāju skaits, kuriem ir digitālās prasmes. Piemēram, iedzīvotāji (vecuma grupā 16-74 gadi), kuriem digitālās prasmes, 2024.gadā virs pamatlīmeņa ir 35%; 2027.gadā - 45% (atbilstoši DESI indeksam).
Tiesību akta projekts paredz, ka studiju programmā kopumā tiek sasniegti tādi studiju rezultāti, kas nodrošina to, ka programmas absolventi spēj atbildīgi un droši izvēlēties un lietot informācijas tehnoloģijas dažādās situācijās profesionālajā darbībā, pētniecībā, mūžizglītībā, organizējot un vadot komandas darbu, un spēj apgūt, radīt un koplietot digitālo saturu. Proti, studiju programmas saturā tiek nodrošināta digitālo prasmju un kompetenču apguve, kas var tikt organizēta arī studiju moduļa veidā. Studiju modulis atbilstoši Augstskolu likumam ir „studiju programmas sastāvdaļa, ko izveido, apvienojot studiju kursus vai to daļas, kuriem ir kopīgs mērķis un sasniedzami studiju rezultāti” (1.panta 13.punkts), tādējādi studiju programmās jāparedz digitālo prasmju kā caurviju prasmju apguve gan atbilstoši studiju līmenim, gan studiju programmas saturam. Šobrīd daudzas zinātņu un profesionālās darbības jomas ievieš dažādus digitālos risinājumus, tāpēc ir svarīgi tos apgūt vai ar tiem iepazīties labā līmenī atbilstoši studiju jomai/ profesionālajai darbībai nozarē.
Tā kā studijās iegūstamie grādi, izsniedzamie diplomi un profesionālā kvalifikācija atbilst Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūru līmeņiem, tad studiju programmās jāplāno arī atbilstošu digitālo prasmju un kompetenču apguve, attiecīgi augstākos studiju līmeņos tiek apgūtas sarežģītākas vai padziļinātas prasmes pētniecībai un profesionālajai darbībai.
2017.gadā pirmo reizi tika publicēts Digitālo kompetenču ietvars (DigComp), ko izstrādāja Kopīgais pētniecības centrs Cilvēkkapitāla un nodarbinātības nodaļa Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta vajadzībām. Ziņojums „DigComp 2.1: Iedzīvotāju digitālās kompetences ietvars ar astoņiem apguves līmeņiem un lietošanas piemēriem” ir pieejams arī latviešu valodā,[1] un šai publikācijai ir rekomendējošs raksturs. 2022.gadā tika publicēta dokumenta jauna, papildināta un pārskatīta, redakcija DigComp 2.2.[2] Minētās publikācijas var plaši izmantot dažādos kontekstos, t.sk. veidojot arī obligātās izglītības saturu augstākajā izglītībā digitālo prasmju kā caurviju prasmju apgūšanai, ņemot vērā dokumentos ietveros digitālo prasmju apguves līmeņus (6- 7 līmenis). Latvijas līgumā ar Eiropas Komisiju par Atveseļošanās fonda programmu, ieviešot digitālos risinājumus (komponenti) ir atsauce arī uz Digitālo kompetenču ietvaru.
Tiesību akta projekts ir saistāms ANM plāna 482. un 483. punktu. Ar Atveseļošanas fonda Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu apstiprināts Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu padomē (ECOFIN).
Ņemot vērā abu politikas plānošanas dokumentos (IAP un DTP) noteikto un ANM plānu, ir jāapsver plaši pasākumi, kā sasniegt šos mērķus, sekmējot plašu iedzīvotāju grupu digitālo prasmju un kompetenču attīstību. Tiesību akta projekts sekmēs šo prasmju un kompetenču attīstību studiju procesā studentiem kā topošajiem speciālistiem un sabiedrības dalībniekiem/ pilsoņiem.
[1] http://muzizglitiba.gov.lv/sites/default/files/muzizglitiba-Digitala-kompetence.pdf
[2] DigComp 2.2: The Digital Competence Framework for Citizens - With new examples of knowledge, skills and attitudes: https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC128415
1.2. Mērķis
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašlaik digitālo prasmju un kompetenču apguve nav noteikta kā obligāta komponente studiju programmās, un šo prasmju un kompetenču apguve nav vienmērīgi iekļauta studiju programmās. Pašlaik to apguve lielā mērā atkarīga no risinājumiem studiju programmu direktoru līmenī, ja vien tā nav studiju programma vai joma, kurā noteiktu vai padziļinātu digitālo prasmju un kompetenču apguve ir noteikta profesijas standartā.
Ņemot vērā, ka studiju programmu absolventi būs topošie nozaru profesionāļi, kuriem būs sekmīgi jāstrādā izvēlētājā profesijā vai studiju jomas specialitātēs, digitālās prasmes un kompetences kā caurviju prasmes ir būtiski apgūt jau studiju procesā vidējā un augstākā līmenī atbilstoši studiju jomai vai programmai un studiju līmenim.
2022. gada 14. jūlijā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.453 Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība" 2.3.1.1.i. investīcijas “Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves nodrošināšana" īstenošanas noteikumi”, taču tie nenosedz visas studiju jomas dažādos studiju līmeņos.
[1] EK 2020.gada ziņojums par Latviju, 26.2.2020. SWD(2020) 513, 40.lpp.
Tiesību akts veidos zināmu sinerģiju ar to profesionālo studiju programmu nosacījumiem, kuras izstrādātas, balstoties uz profesiju standartiem vai ir saistāmas ar augsta līmeņa digitālo prasmju apguves nodrošināšanu atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr.453 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība" 2.3.1.1.i. investīcijas "Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves nodrošināšana" īstenošanas noteikumi”
Valsts akadēmiskās izglītības standarts tiek papildināts ar 10.1 punktu un 20.1 punktu, norādot, ka bakalaura studiju programma un maģistra studiju programmā norāda studiju rezultātus, kas nodrošina, ka programmas absolventi spēj atbildīgi un droši izvēlēties un lietot informācijas tehnoloģijas dažādās situācijās profesionālajā darbībā, pētniecībā, mūžizglītībā.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
Eiropas Savienības (turpmāk ES) līmenī Digitālās izglītības rīcības plāns[1] (2021–2027) (Digital Education Action Plan, turpmāk – Plāns) tika pieņemts 2020.gada 30.septembrī, lai atbalstītu ES dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmu ilgtspējīgu un efektīvu pielāgošanu digitālajam laikmetam. Plāns nosaka vairākus mērķus, un ir noteiktas divas prioritārās jomas: (1) veicināt augstas veiktspējas digitālās izglītības ekosistēmas attīstību un (2) izglītības sistēmā nostiprināt un attīstīt digitālās prasmes un kompetences, kas nepieciešamas digitalizācijas īstenošanai.
Ir arī citi politikas dokumenti ES līmenī, tādi kā “Digitālais kompass līdz 2030. gadam — Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā”, kas attiecināmi vai saistāmi ar augstākās izglītības absolventiem.
[1] https://education.ec.europa.eu/lv/focus-topics/digital-education/action-plan
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- studenti
- studiju programmu direktori un docētāji
- augstskolu un koledžu studējošie
Tajās studiju programmās un jomās, kurās nav ietverta digitālo prasmju un kompetenču apguve, būs nepieciešams pārskatīt studiju programmas saturu un, iespējams, veikt izmaiņas studiju kursos un/vai moduļos. Tomēr šādas izmaiņas veicamas studiju programmu līmenī un visās augstskolās vai koledžās tas var nebūt nepieciešams.
- Latvijas augstskolas un koledžas
- Akadēmiskās informācijas centrs
Latvijas augstskolām un koledžām būs noteikts, ka visās studiju programmās atbilstoši studiju līmenim ir jāietver studiju modulis vai studiju kursi, kuros apgūst digitālās prasmes un kompetences kā caurviju prasmes, sekmējot mācīšanās rezultātu sasniegšanu atbilstoši studiju jomai.
Akadēmiskās informācijas centrs šī studiju moduļa esamība un šādu mācīšanās rezultātu sasniegšana būs jāizvērtē attiecīgi licencēšanas un/vai akreditācijas procesos.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Izglītības un zinātnes ministrija ar ES fondu finanšu ieguldījumiem ir sekmējusi Latvijas augstskolu un zinātnisko institūciju akadēmiskā un zinātniskā personāla augsta līmeņa digitālo prasmju apgūšanu (t.sk. jaunākās tendences un metodes studiju kursu sagatavošanā un pasniegšanā) Ņujorkas štata Bufalo Universitātē, nodrošinot iegūto zināšanu pārnesi Latvijas augstskolās. Kopš 2019. gada augsta līmeņa digitālās prasmes šajā programmā apguvuši 58 Latvijas augstākās izglītības institūciju docētāji.
ES Atveseļošanas palīdzības programmas ietvaros „REACT-EU” plānotas investīcijas (kopējais finansējums 7,8 milj. EUR) studējošo digitālo prasmju attīstībai, studiju satura pilnveidošanai, mācību metodiku izstrādei un atbilstošiem digitālo tehnoloģiju risinājumiem. Atbalsta programmas veicinās IKT izglītības attīstību un paredzēts atbalsts arī docētājiem jaunā digitālā satura, mācību metodikas un digitālo tehnoloģisko risinājumu ieviešanai. 2022.gada oktobrī plānots uzsākt augstskolu projektu īstenošanu, tos pabeidzot līdz 2023. gada beigām.
ANM plāna digitālās transformācijas komponentes ietvaros plānotas investīcijas augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei (kopējais finansējums 17 milj. EUR). Turpmākajos sešos gados paredzēts ievērojami palielināt speciālistu skaitu ar augsta līmeņa digitālajām prasmēm (DigiComp 7.-8. līmenis), kuriem nepieciešamas zināšanas un kompetences augsto tehnoloģiju jomā, lai attīstītu tehnoloģiski ietilpīgus jaunus produktus un pakalpojumus dažādās nozarēs, vienlaikus sekmējot arī Latvijas lomas nostiprināšanos reģionā augsta līmeņa IKT speciālistu sagatavošanā. Investīcijas studiju procesā un saistīto pētniecības darbības īstenošanai plānotas trīs jomās - kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas skaitļošanā un valodu tehnoloģijās. Šos projektus plānots īstenot no 2022. līdz 2026. gadam.
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
6.4. Cita informācija
Tiesību akta projekta izstrādē bija iesaistīti Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes atbilstošas jomas docētāji un pētnieki, kuri piedalās pētījumā „Augstākajā izglītībā studējošo kompetenču novērtējums un to attīstības dinamika studiju periodā”, kas tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā Nr. 8.3.6.2/17/I/001 „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana”.
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Augstskolas un koledžas
- Akadēmiskās informācijas centrs