Anotācija (ex-ante)

Ministrijas / iestādes iniciatīva

Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīva, lai izpildītu Ministru kabineta 2021.gada 28.aprīļa rīkojuma Nr.292 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu” (turpmāk – ANM plāns) 482. un 483. punktā noteikto.

Digitālās prasmes un kompetences mūsdienās ir nepieciešamas gan dažādu profesionālo pienākumu veikšanai, gan ikdienas dzīves situācijās. Studentiem kā topošajiem speciālistiem atbilstošas digitālās prasmes un kompetences ir būtiski apgūt jau studiju procesā, vienlaikus nostiprinot izpratni, ka tās pilnveidot būs nepieciešams nepārtraukti.

Tiesību akta projekts saistīts ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam „Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” (turpmāk – IAP), kur digitalizācija ir viena no horizontālajām prioritātēm, kas ietver digitālo prasmju apguvi kā vienu no caurviju prasmēm sekmīgai darbībai mūsdienu sabiedrībā (2.mērķis; 2.1.3. uzdevums); cits IAP uzdevums paredz palielināt e-izglītības piedāvājumu visos izglītības līmeņos un veidos, kā arī attīstīt digitālās studiju platformas un studiju materiālus e-vidē.
IAP paredz mērīt ieviešanas pasākumu panākto progresu sistēmas līmenī. Attiecībā uz digitalizāciju ir noteikti šādi indikatori: 70% cilvēki (vecuma grupā 16-74) ir apguvuši digitālās pamatprasmes līdz 2027.gadam (DESI indekss); 12%  pieaugušo (vecuma grupā 25-64) ir piedalījušies apmācībās pēdējās 4 nedēļās pirms pētījuma (Eurostat) u.c.
 
“Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam” (turpmāk – DTP) arī ir sadaļa par digitālajām prasmēm un izglītību (4.1. nodaļa), kurā noteikts, ka īstenotās politikas rezultātā palielinās iedzīvotāju skaits, kuriem ir digitālās prasmes. Piemēram, iedzīvotāji (vecuma grupā 16-74 gadi), kuriem digitālās prasmes, 2024.gadā virs pamatlīmeņa ir 35%; 2027.gadā - 45% (atbilstoši DESI indeksam).

Tiesību akta projekts paredz, ka studiju programmā kopumā tiek sasniegti tādi studiju rezultāti, kas nodrošina to, ka programmas absolventi spēj atbildīgi un droši izvēlēties un lietot informācijas tehnoloģijas dažādās situācijās profesionālajā darbībā, pētniecībā, mūžizglītībā, organizējot un vadot komandas darbu, un spēj  apgūt, radīt un koplietot digitālo saturu. Proti, studiju programmas saturā tiek nodrošināta digitālo prasmju un kompetenču apguve, kas var tikt organizēta arī studiju moduļa veidā. Studiju modulis atbilstoši Augstskolu likumam ir „studiju programmas sastāvdaļa, ko izveido, apvienojot studiju kursus vai to daļas, kuriem ir kopīgs mērķis un sasniedzami studiju rezultāti” (1.panta 13.punkts), tādējādi studiju programmās jāparedz digitālo prasmju kā caurviju prasmju apguve gan atbilstoši studiju līmenim, gan studiju programmas saturam. Šobrīd daudzas zinātņu un profesionālās darbības jomas ievieš dažādus digitālos risinājumus, tāpēc ir svarīgi tos apgūt vai ar tiem iepazīties labā līmenī atbilstoši studiju jomai/ profesionālajai darbībai nozarē.

Tā kā studijās iegūstamie grādi, izsniedzamie diplomi  un profesionālā kvalifikācija atbilst Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūru līmeņiem, tad studiju programmās jāplāno arī atbilstošu digitālo prasmju un kompetenču apguve, attiecīgi augstākos studiju līmeņos tiek apgūtas sarežģītākas vai padziļinātas prasmes pētniecībai un profesionālajai darbībai.

2017.gadā pirmo reizi tika publicēts Digitālo kompetenču ietvars (DigComp), ko izstrādāja Kopīgais pētniecības centrs Cilvēkkapitāla un nodarbinātības nodaļa Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta vajadzībām. Ziņojums „DigComp 2.1: Iedzīvotāju digitālās kompetences ietvars ar astoņiem apguves līmeņiem un lietošanas piemēriem” ir pieejams arī latviešu valodā,[1] un šai publikācijai ir rekomendējošs raksturs. 2022.gadā tika publicēta dokumenta jauna, papildināta un pārskatīta, redakcija DigComp 2.2.[2] Minētās publikācijas var plaši izmantot dažādos kontekstos, t.sk. veidojot arī obligātās izglītības saturu augstākajā izglītībā digitālo prasmju kā caurviju prasmju apgūšanai, ņemot vērā dokumentos ietveros digitālo prasmju apguves līmeņus (6- 7 līmenis). Latvijas līgumā ar Eiropas Komisiju par Atveseļošanās fonda programmu, ieviešot digitālos risinājumus (komponenti) ir atsauce arī uz Digitālo kompetenču ietvaru.


Tiesību akta projekts ir saistāms ANM plāna  482. un 483. punktu. Ar Atveseļošanas fonda Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu apstiprināts Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu padomē (ECOFIN).

Ņemot vērā abu politikas plānošanas dokumentos (IAP un DTP) noteikto un ANM plānu, ir jāapsver plaši pasākumi, kā sasniegt šos mērķus, sekmējot plašu iedzīvotāju grupu digitālo prasmju un kompetenču attīstību. Tiesību akta projekts sekmēs šo prasmju un kompetenču attīstību studiju procesā studentiem kā topošajiem speciālistiem un sabiedrības dalībniekiem/ pilsoņiem.


[1] http://muzizglitiba.gov.lv/sites/default/files/muzizglitiba-Digitala-kompetence.pdf

[2] DigComp 2.2: The Digital Competence Framework for Citizens - With new examples of knowledge, skills and attitudes: https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC128415