Anotācija

Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.¹ panta pirmo daļu un 37.¹ panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka publiskas personas kapitālsabiedrības, publiski privātas kapitālsabiedrības un publiskas personas kapitālsabiedrības atkarīgās kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa mēneša atlīdzības, prēmijas un atsaukšanas pabalsta apmēra noteikšanas un mēneša atlīdzības pārskatīšanas kārtību un kritērijus.
Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.¹ panta otro daļu un 37.¹ panta otro daļu Ministru kabinets nosaka valsts kapitālsabiedrības, publiski privātas kapitālsabiedrības un valsts kapitālsabiedrības atkarīgās kapitālsabiedrības padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa mēneša atlīdzības apmēra noteikšanas un pārskatīšanas kārtību un kritērijus.

Ņemot vērā, ka ir papildināts Ministru kabinetam dotais pilnvarojums valdes locekļu atlīdzības sastāvdaļu regulēšanā, kā arī to, ka atlīdzības noteikšanā jāņem vērā arī kapitālsabiedrību iedalījums grupās pēc to finansējuma avotiem un vidējā atlīdzība vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai – atsevišķos gadījumos – nozarē, kurā attiecīgā kapitālsabiedrība darbojas, nepieciešams papildināt un precizēt MK noteikumos Nr. 63 iekļauto regulējumu, izdodot jaunus Ministru kabineta noteikumus.

Ņemot vērā Ministru prezidenta rezolūcijā doto uzdevumu un Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā doto pilnvarojumu, noteikumu projektā papildus tiek iekļauti iepriekš Atlīdzības vadlīnijās ietvertie valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības apmēra noteikšanas kritēriji, kā arī tiek noteikts jauns kritērijs, kas saistīts ar kapitālsabiedrības eksportspēju. 
Atbilstoši Atlīdzības vadlīniju pielikumam privātā sektora atlīdzība tiek izmantota kā bāze tālāku kritēriju piemērošanai. Atlīdzības vadlīnijās ir skaidrots, bet normatīvi nav regulēts informācijas par privātā sektora atlīdzību ieguves avots. Kapitāla daļu turētājs vai padome izvērtē, kas ir konkrētajam gadījumam piemērotākais informācijas par privātā sektora atlīdzību ieguves avots, tai skaitā vai ir būtiski un vai ir iespējams izmantot specifiski  nozares atlīdzību.  Atlīdzības politikā iekļauj informāciju par to, kā un cik bieži tiek iegūta informācija par privātā sektora atlīdzību, kā arī nosaka, kas ir atbilstoša nozare (ja attiecināms) un šīs informācijas iegūšanas avots.

Noteikumu projektā tiek iekļauta iepriekš Atlīdzības vadlīnijās skaidrotā valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības pārskatīšanas kārtība, valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa prēmijas noteikšanas kārtība un prēmijas apmēra noteikšanas kritēriji, kā arī valdes locekļa atsaukšanas pabalsta apmēra noteikšanas kritēriji.
Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 79. panta sesto un astoto daļu un 117. panta trešo un ceturto daļu pilnvarojuma līgumā valdes loceklim var pielīgt apdrošināšanu un atsaukšanas pabalstu. Atsaukšanas pabalstu var paredzēt tikai tad, ja valdes loceklis no amata atsaukts pirms pilnvaru termiņa beigām un ja atsaukšana nav saistīta ar pilnvaru pārkāpšanu, pienākumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi, kā arī ar kaitējuma nodarīšanu sabiedrības interesēm. Atsaukšanas pabalstu nevar paredzēt, ja valdes loceklis ievēlēts šā likuma 31.panta astotās daļas 2.punktā vai 37.panta ceturtās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā. Ja pilnvarojuma līgumā nav pielīgta apdrošināšana un atsaukšanas pabalsts, tos nepiešķir.  Atsaukšanas pabalstu var pielīgt ne vairāk kā triju mēnešu atlīdzības apmērā, ja valdes loceklis zaudē amatu sabiedrības reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā, kā arī šā panta sestajā daļā noteiktajos gadījumos. Ņemot vērā minēto, slēdzot pilnvarojuma līgumu ar valdes locekli, pusēm jāvienojas par to, vai atsaukšanas pabalsts tiek pielīgts, kā arī attiecīgi par atsaukšanas pabalsta noteikšanas nosacījumiem (piemēram, ka pabalsts tiek izmaksāts reorganizācijas, likvidācijas, valdes locekļu skaita samazināšanas vai citos gadījumos, kas nav saistīti ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 79. panta sestajā daļā noteiktajiem izslēdzošajiem nosacījumiem, bet var būt saistīti ar citu svarīgu iemeslu (Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 81.pants)). 

Dalībnieku (akcionāru) sapulcei vai padomei, izskatot jautājumu par padomes vai valdes locekļu atlīdzību, jāņem vērā, ka saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma pārejas noteikumu 36. punktu laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim publiskas personas kontrolētās kapitālsabiedrībās, publiski privātās kapitālsabiedrībās, publiskas personas kapitālsabiedrībās un to atkarīgajās kapitālsabiedrībās valdes un padomes locekļu atlīdzība tiek noteikta, nepārsniedzot to atlīdzību, kāda valdes vai padomes loceklim bija noteikta šā pārejas noteikumu punkta spēkā stāšanās dienā. Minētajā laikposmā valdes vai padomes locekļa atlīdzību var palielināt ne vairāk kā par 2,6 procentiem virs šā pārejas noteikumu punkta spēkā stāšanās dienā noteiktās atlīdzības apmēra tikai tādā gadījumā, ja valdes vai padomes locekļa atlīdzība 2023. un 2024. gadā netika palielināta.

Ņemot vērā, ka Ministru kabinetam likumā nav dots pilnvarojums regulēt jautājumus, kas skar valdes locekļa atlīdzības apmēru par cita amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā, noteikumu projektā nav iekļauts vienotās atlīdzības regulējums, kāds tas bija MK noteikumos Nr. 63. Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7. panta ceturtās daļas otrā punkta "a" apakšpunkts nosaka, ka valdes loceklis papildus minētā likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu publiskas personas institūcijā, bet ne vairāk kā ar vienu citu atalgotu vai citādi atlīdzinātu amatu, ja tas nerada interešu konfliktu, nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā. Savukārt minētā likuma 6. panta ceturtās daļas 2. punktā ir noteikts, ka valsts amatpersonai, kurai šā likuma 7. pantā noteikti speciālie amatu savienošanas ierobežojumi, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta, profesionāla sportista vai radošo darbu, arī veicot šo darbu kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Pieņemot lēmumu par valdes locekļa amata savienošanu ar citu amatu, jāņem vērā, ka valdes locekļa amats publisku personu kapitālsabiedrībās ir uzskatāms par pilnas slodzes amatu un tā izpildes ietvaros tiek sagaidīts, ka valdes loceklis nepastarpināti nodarbosies ar kapitālsabiedrības operatīvo vadību. Arī Valsts kontroles revīzijas ziņojumā uzsvērts, ka par neatbilstošu ir uzskatāma tāda tiesību normu piemērošana, kur valdes loceklis ieņem kapitālsabiedrībā otru amatu par pienākumu izpildi, kas ietilpst vai daļēji ietilpst katra valdes locekļa atsevišķā kompetencē, t. i., kuru ietvaros veicamie amata pienākumi satur detalizētāk noteiktu katra valdes locekļa atbildības jomu un veicamos pienākumus. Valsts kontroles ieskatā šādi noslēgtu darba līgumu mērķis ir nepamatoti palielināt valdes locekļu atlīdzību un nodrošināt tiem darba koplīgumos vai citos iekšējos normatīvos aktos paredzētus labumus, kas neatbilst Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajai prasībai ar līdzekļiem rīkoties likumīgi un lietderīgi. Situācijā, kad valdes loceklis veic ārsta, radošo vai citu darbu attiecīgajā kapitālsabiedrībā, ievērojot likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ietverto regulējumu, būtu jānodrošina atbilstoša samaksa par papildus veikto darbu.

Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.¹ panta pirmo daļu un 37.¹ panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka publiskas personas kapitālsabiedrības, publiski privātas kapitālsabiedrības un publiskas personas kapitālsabiedrības atkarīgās kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa mēneša atlīdzības maksimālā apmēra noteikšanai piemērojamos koeficientus, ņemot vērā kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to finansējuma avotiem, vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai – atsevišķos gadījumos – nozarē, kurā attiecīgā kapitālsabiedrība darbojas. Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 79. panta ceturto daļu mēneša atlīdzību valdes loceklim nosaka, ievērojot Ministru kabineta noteikumos paredzēto mēneša atlīdzības maksimālo apmēru. Valdes locekļa mēneša atlīdzības maksimālais apmērs nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos euro un kam piemērots koeficients 10.

Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.¹ panta otro daļu un 37.¹ panta otro daļu Ministru kabinets nosaka valsts kapitālsabiedrības, publiski privātas kapitālsabiedrības un valsts kapitālsabiedrības atkarīgās kapitālsabiedrības padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa mēneša atlīdzības maksimālā apmēra noteikšanai piemērojamos koeficientus.
Atbilstoši MK noteikumiem Nr. 63 un iepriekš Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā iekļautajam pilnvarojumam valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālā apmēra aprēķinā tika ņemta vērā kapitālsabiedrības lieluma kategorija un mēneša atlīdzības maksimālais apmērs bija saistīts ar iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru valstī. MK noteikumos Nr. 63 tika definētas kapitālsabiedrību lieluma kategorijas un to rādītāji, kas neatbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajiem rādītājiem.
Ņemot vērā Ministru kabinetam doto pilnvarojumu, kas paredz atlīdzības maksimālā apmēra noteikšanā ņemt vērā arī kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to finansējuma avotiem, kā arī vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās privātajā sektorā vai – atsevišķos gadījumos – nozarē, kurā attiecīgā kapitālsabiedrība darbojas, nepieciešams papildināt un precizēt MK noteikumos Nr. 63 iekļauto regulējumu.
 

Noteikumu projekta 2. pielikumā ir ietverti valdes un padomes priekšsēdētāja maksimālās atlīdzības noteikšanai piemērojamie koeficienti. Valdes priekšsēdētāja maksimālās atlīdzības noteikšanai piemērojamais koeficients ir atkarīgs no kapitālsabiedrības lieluma un kapitālsabiedrības iedalījuma grupā pēc finansējuma avotiem. Minētais risinājums atbilst zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal SIA veiktajā pētījumā par valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanas praksi un atlīdzības apmēru publisku personu kapitālsabiedrībās un privātās kapitālsabiedrībās Latvijā un ārvalstīs iekļautajam secinājumam, ka publisku personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atalgojuma aprēķina metodiku nepieciešams vēl vairāk diferencēt, lai nodrošinātu augstāku atalgojuma konkurētspēju lielajās kapitālsabiedrībās un augstāku pārvaldes institūciju locekļu motivāciju izvirzīt un sasniegt ambiciozus mērķus to kapitālsabiedrību valdēs un padomēs, kurām izvirzītie darbības mērķi ir stratēģiski nozīmīgi visas valsts ekonomikas kontekstā.

Padomes priekšsēdētāja maksimālās atlīdzības noteikšanai piemērojamais koeficients ir atkarīgs no kapitālsabiedrības lieluma. Papildus tam noteikumu projekts paredz noteikt, ka padomes priekšsēdētāja mēneša atlīdzību nosaka ne lielāku par 30 % no valdes priekšsēdētāja atlīdzības, tādējādi sasaistot abu pārvaldes institūciju amatpersonu atlīdzības apmēru.

Ņemot vērā, ka valdes un padomes priekšsēdētājam praksē ir būtiski lielāka darba intensitāte nekā valdes un padomes locekļiem, ir nepieciešams palielināt atšķirību starp kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas priekšsēdētāja un locekļu atlīdzību. Arī atbilstoši starptautiskajai praksei atšķirība starp pārvaldes institūcijas priekšsēdētāja un locekļa atlīdzību parasti ir lielāka nekā MK noteikumos Nr. 63 noteiktie 10 % (skatīt: https://www.oecd.org/corporate/remuneration-of-boards-of-directors-and-executive-management-in-state-owned-enterprises-80d6dc04-en.htm).
Kategorijās pēc lieluma (maza, vidēja vai liela kapitālsabiedrība) kapitālsabiedrības iedala, izmantojot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktās kritēriju robežvērtības, lai nodrošinātu skaidru pieeju kapitālsabiedrību grupēšanai.

Noslēguma noteikumos ir paredzēts pārejas regulējums, proti, atlīdzību, kas valdes priekšsēdētājam, valdes loceklim, padomes priekšsēdētājam vai padomes loceklim noteikta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim var nepārskatīt līdz pilnvaru termiņa beigām.

Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.¹ panta trešo daļu un 37.¹ panta trešo daļu Ministru kabinets nosaka valsts un atvasinātas publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu atlīdzības politikā ietveramos mēneša atlīdzības, prēmijas un atsaukšanas pabalsta apmēra noteikšanas un mēneša atlīdzības pārskatīšanas kritērijus un to piemērošanas kārtību.

Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 8. panta otrās daļas ceturtais punkts nosaka kapitāla daļu turētājam pienākumu nodrošināt, ka publiskas personas kontrolētā kapitālsabiedrībā valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzību, prēmiju un atsaukšanas pabalstu nosaka, ievērojot valdes un padomes locekļu atlīdzības politiku, kā arī uz minētā likuma pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus. 
Atbilstoši labai korporatīvās pārvaldības praksei kapitālsabiedrībā jābūt ieviestai valdes un padomes atlīdzības politikai (Korporatīvās pārvaldības kodeksa 10. princips).
Ņemot vērā Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā doto pilnvarojumu, noteikumu projektā ir ietverts regulējums atalgojuma politikas būtiskajām sastāvdaļām un atlīdzības pārskatīšanai, ņemot vērā kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to finansējuma avotiem un vidējo atlīdzību vadībai līdzīga lieluma (neto apgrozījums, bilances kopsumma, darbinieku skaits) kapitālsabiedrībās tai pašā vai līdzīgā nozarē privātajā sektorā Latvijā vai starptautiski. Ņemot vērā, ka kapitālsabiedrības mēdz saskarties ar grūtībām salīdzināmas kapitālsabiedrības konkrētā nozarē izvēlē,  deleģējuma norma pieļauj izmantot līdzīgas nozares uzņēmumu, tādējādi normas piemērotājiem dodot pietiekamu rīcības brīvību līdzīgas nozares salīdzināmā uzņēmuma izvēlē.

Ņemot vērā, ka Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā jēdziens "publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība" (arī valsts un atvasinātas publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība) lietots, lai apzīmētu tādas kapitālsabiedrības, kas nav publiskas personas kapitālsabiedrības vai publiski privātas kapitālsabiedrības, Ministru kabineta noteikumu VII. sadaļa neattiecas uz publiskas personas kapitālsabiedrībām, to atkarīgajām kapitālsabiedrībām un publiski privātām kapitālsabiedrībām. Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.¹ panta un 37.¹ panta struktūra veidota tā, ka pantu pirmā un otrā daļa attiecas uz publiskas personas kapitālsabiedrībām, to atkarīgajām kapitālsabiedrībām un publiski privātajām kapitālsabiedrībām, savukārt trešajā daļā ir ietverts regulējums valsts un atvasinātas publiskas personas kontrolētajām kapitālsabiedrībām. 

Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 78. panta piekto daļu un 106. panta otro daļu kapitālsabiedrības padomes locekļu skaits ir ne mazāks kā trīs un ne lielāks kā septiņi. Ministru kabinets nosaka padomes locekļu skaitu atbilstoši sabiedrības lielumam.
Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 79. panta pirmo daļu un 114. panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka valdes locekļu skaitu atbilstoši sabiedrības lielumam.

Noteikumu projekta 1. pielikumā ir ietverts regulējums kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu skaitam atkarībā no kapitālsabiedrības iedalījuma kategorijā pēc lieluma un grupā pēc finansējuma avotiem.
Saeimas Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā apstiprinātais kapitālsabiedrību iedalījums grupās pēc finansējuma avota, kā arī dotais uzdevums Ministru kabinetam līdz 2025. gada 31. decembrim izvērtēt no publiskas personas atkarīgu nekomerciālu publiskas personas kapitālsabiedrību un no publiskas personas atkarīgu komerciālu publiskas personas kapitālsabiedrību juridiskās formas atbilstību tām noteiktajām funkcijām, stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem, parāda vēlmi pārskatīt kapitālsabiedrību juridiskās formas atbilstību. No publiskas personas atkarīga nekomerciāla publiskas personas kapitālsabiedrība tuvinās aģentūras (iestādes) darbībai, jo pašu ienākumu apjoms ir neliels un nav plāns arī tos kāpināt. Aģentūras (iestādes) vadību nodrošina viens vadītājs, kas arī atbild par visiem sasniedzamajiem mērķiem. Pašreiz, lai samazinātu administratīvos izdevumus kapitālsabiedrībā un kapitāla daļu turētājam tiek virzīts Ministru kabineta lēmuma projekts par kapitālsabiedrības reorganizāciju par tiešās pārvaldes iestādi (25-TA-817). Apskatot privātu īpašnieku uzņēmumus, nav novērojama prakse visu darbības jomu vadītāju iekļaušanai valdes sastāvā. Arī Latvijas lielākie privātie uzņēmumi darbojas ar vienu vai diviem valdes locekļiem. Ņemot vērā minēto, sagatavots 1. pielikums.
Noslēguma jautājumos ir ietverts pārejas regulējums, paredzot, ka kapitāla daļu turētājs līdz 2026. gada 31. decembrim nodrošina, ka kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu skaits atbilst šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajam.