Anotācija

Projekta mērķis ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Liepājas simfoniskais orķestris” (turpmāk – kapitālsabiedrība) 2022.gadā gūtās peļņas novirzīšana kapitālsabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, lai nodrošinātu valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanu.

Vispārējā kārtība

Kapitālsabiedrība ir valsts kapitālsabiedrība, kurā 100% kapitāla daļu turētāja ir Kultūras ministrija.

Kapitālsabiedrība ir vecākais orķestris Baltijas valstīs, un Latvijā tas aizvien ir vienīgais profesionālais orķestris ārpus galvaspilsētas. Orķestra darbība galvenokārt ir vērsta uz nacionālās un pasaules kultūras mantojuma saglabāšanu simfoniskās mūzikas jomā, daudzveidīgas simfoniskās mūzikas koncertprogrammu iestudēšanu, skaņu ierakstu veidošanu, jaunrades veicināšanu latviešu simfoniskajā mūzikā, apgūstot starptautisko pieredzi ar ārvalstu viesmākslinieku piesaisti atskaņojumos, kā arī simfoniskās mūzikas pieejamības nodrošināšanu Latvijas sabiedrībai, primāri – Kurzemes reģionā, lai veicinātu kultūras procesu decentralizāciju Latvijā. Tā kā kapitālsabiedrības darbības primārais mērķis ir deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšana atbilstoši Kultūras institūciju likuma 23.panta otrajai daļai, kapitālsabiedrības 2023.gadā dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nepieciešams novirzīt kapitālsabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai – orķestra mūzikas instrumentu iegādei. Kapitālsabiedrības mākslinieciskajā darbībā izmantojamie mūzikas instrumenti jau ilgstoši ir kritiskā stāvoklī, daļa ir pilnībā nolietoti un jānomaina pret jauniem, bet trūkstošie tiek īrēti. Tāpat kapitālsabiedrībai optimālas darbības nodrošināšanai nepieciešams iegādāties datortehniku un  programmatūru. Tā kā kapitālsabiedrības rīcībā nav brīvu finanšu līdzekļu, lai uzreiz iegādātos nepieciešamos mūzikas instrumentus, datortehniku un nepieciešamo programmatūru, šis process jāveic pakāpeniski, ilgtermiņā.

Kapitālsabiedrības 2022. un 2023.gada pirmā pusgada darbību raksturojošie finanšu rādītāji:

Rādītāji	Fakts 2022. pārskata gadā	Fakts 2023. gada pirmajā pusgadā
Neto apgrozījums, euro	280 251	94 658
Bilances kopsumma, euro	599 485	632 894
Pašu kapitāls, euro, tai skaitā	256 819	299 123
Pamatkapitāls, euro	210 312	210 312
Nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi, euro	- 33 506	+46 507
Pārskata gada peļņa, euro	80 013	42 304
Pašu kapitāla atdeve (ROE), %	0.31	0.14
Kopējais likviditātes rādītājs	1.61	1.90
Saistības pret pašu kapitālu	1.33	1.12
Pamatdarbības naudas plūsma, euro	75 805	-70 565
Valsts budžeta dotācija, euro	2 196 288	1 070 522

Kapitālsabiedrības plānotais finanšu mērķis 2022.gadā bija gūt peļņu 2 000 euro apmērā.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), ir 64% no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši Noteikumu Nr.72 II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi.  Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var noteikt sadalīt peļņu par 2022.gadu saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu, nosakot dividendes 64% apmērā no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, un, neiemaksājot dividendes valsts budžeta ieņēmumos, 51 208 euro novirzīt valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu īstenošanai.

Ar kapitālsabiedrību, pamatojoties uz Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu, 2021.gada 4.janvārī noslēgts līdzdarbības līgums Nr.2.5-8-4 „Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā”, saskaņā ar kuru kapitālsabiedrība veic valsts deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, kuru ietvaros kapitālsabiedrības tiešie uzdevumi ir iestudēt daudzveidīgas un kvalitatīvas simfoniskās mūzikas koncertprogrammas un skaņu ierakstus, nodrošinot repertuāra plašumu un veicinot jaunradi, nodrošināt simfoniskās mūzikas mākslas pieejamību Latvijas sabiedrībai, primāri – Kurzemes reģionā, sekmējot kultūras procesa decentralizāciju, ar koncertprogrammu starpniecību nodrošināt kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai, apgūt starptautisko pieredzi simfoniskās mūzikas mākslas jomā, veicinot izcilību, un nodrošināt kapitālsabiedrības finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju.

Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām veikt intervences kultūras pakalpojumu tirgū dažādu atbalsta pasākumu veidā (granti, dotācijas, projektu finansējums, nodokļu atvieglojumi), kultūras pakalpojumi ir izņēmums, kas paredzēts gan Līgumā par Eiropas Savienības darbību, gan tiek plaši piemērots Eiropas Savienības dalībvalstu praksē. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167.pants paredz, ka „Savienība veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam. (..) Rīkojoties saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, Savienība ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību”. Savukārt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 3.punkta d) apakšpunkts nosaka, ka „atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Savienībā tiktāl, ka tas ir pretrunā kopīgām interesēm, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu”. Papildus 2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Saskaņā ar Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34.punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistības darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts.

Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā – „daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50% no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi).

Saskaņā ar 2022.gada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2022.gadā bija 280 251 euro, kas veidoja 10,73% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (2 611 631 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt dotācija no valsts pamatbudžeta bija 2 196 288 euro, faktiski izlietota un uzskaitīta kā 2022.gada ieņēmumi no valsts budžeta dotācijas 2 122 268 euro jeb 81,26% kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Saskaņā ar 2023.gada pirmā pusgada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības (jeb neto apgrozījums), tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2023.gada pirmajā pusgadā bija 94 658 euro, kas veidoja 7,65% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (1 237 411 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt dotācija no valsts pamatbudžeta bija 1 070 522 euro, faktiski izlietota un uzskaitīta kā 2023.gada ieņēmumi no valsts budžeta dotācijas 1 070 522 euro jeb 86,51% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Ņemot vērā to, ka pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2022.gadā nepārsniedza 50% no izdevumiem un ieņēmumu dinamika 2023.gadā liecina, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2023.gadā arī nepārsniegs 50% no izdevumiem, secināms, ka pasākumam nav saimnieciska rakstura.

Kapitālsabiedrības darbība pārsvarā aptver Kurzemes, kā arī pārējos Latvijas reģionus, kur tiek atskaņota gan latviešu, gan arī citu valstu komponistu sacerētā mūzika. Lai arī simfoniskā mūzika ir saprotama jebkurā valodā runājošam klausītājam, tomēr kapitālsabiedrības koncertu mērķauditorija ir Latvijas iedzīvotāji. Koncerti netiek reklamēti ārvalstīs un tie nepiesaista ievērojamu skaitu skatītāju no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, līdz ar to kapitālsabiedrībai piešķirtais valsts finansējums nevar ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un konkurenci, un šim atbalsta pasākumam (t.i., dotācijai no valsts pamatbudžeta) ir vienīgi vietēja mēroga ietekme. Ņemot vērā iepriekš minēto, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2022.gadā nepārsniedza 50% no izdevumiem un 2023.gadā arī to nepārsniegs, kā arī to, ka nepastāv ietekme uz tirdzniecību un konkurenci starp citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, pasākums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts un komercdarbības atbalstu regulējošās tiesību normas nav jāpiemēro.

Nē

-