Anotācija (ex-ante)

25-TA-2023: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts  sagatavots, lai nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu lauku zemei, kuru platība pārsniedz trīs hektārus, arī pēc 2025. gada.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Pagarināt speciālās vērtības piemērošanas termiņu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai lauku zemei, kuru platība pārsniedz trīs hektārus, līdz 2028. gadam.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Likumprojekts tiek virzīts kā budžetu pavadošs likumprojekts (budžeta likumprojektu paketē), un tam jāstājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam".

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" (turpmāk – likums) 3. panta divpadsmito daļu zemes vienībām (to daļām), kuras atrodas administratīvajās teritorijās ārpus pilsētām un kuru platība pārsniedz trīs hektārus, un kurām vismaz viens no noteiktajiem lietošanas mērķiem ir no lietošanas mērķu grupas "Lauksaimniecības zeme", "Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu" vai "Ūdens objektu zeme" (turpmāk – lauku zeme), nekustamā īpašuma nodokli līdz 2025. taksācijas gadam aprēķina no speciālās vērtības, ko nosaka īpaši nodokļa aprēķinam (turpmāk – speciālā vērtība).
Likuma 3. panta trīspadsmitajā daļā paredzēts, ka speciālā vērtība tiek noteikta, pamatojoties uz lauku zemes kadastrālo vērtību, un taksācijas gada lauku zemes speciālās vērtības pieaugums gadā nepārsniedz 10 procentu no iepriekšējam taksācijas gadam noteiktās lauku zemes speciālās vērtības.
Savukārt likuma 3. panta četrpadsmitajā daļā noteikts, ka speciālo vērtību pēc stāvokļa taksācijas gada 1. janvārī nosaka, salīdzinot pirmstaksācijas gada speciālo vērtību ar kadastrālo vērtību, kas noteikta taksācijas gada 1. janvārī. Speciālā vērtība ir vienāda ar kadastrālo vērtību, ja taksācijas gada 1. janvārī noteiktās kadastrālās vērtības pieaugums nepārsniedz 10 procentu no pirmstaksācijas gada speciālās vērtības. Speciālā vērtība ir vienāda ar pirmstaksācijas gada speciālo vērtību, kas reizināta ar koeficientu 1,1, ja taksācijas gada 1. janvārī noteiktās kadastrālās vērtības pieaugums pārsniedz 10 procentu no pirmstaksācijas gada speciālās vērtības.
Speciālā vērtība tika ieviesta 2016. gadā, lai nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu. Tas bija nepieciešams tāpēc, ka no 2016. gada tika ieviestas jaunas kadastrālo vērtību bāzes atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus situācijai 2012.–2013. gadā un bija sagaidāms nesamērīgi liels lauku zemes nekustamā īpašuma nodokļa kāpums.
Saskaņā ar likuma 3. panta divpadsmitā daļā noteikto regulējumu, tas nebūs piemērojams pēc 2025. gada.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma (turpmāk – Kadastra likums) pārejas noteikumu 43.1 punktu Valsts zemes dienests no 2025. gada 1. janvāra līdz brīdim, kad sāk piemērot Kadastra likuma pārejas noteikumu 50. punktā minēto kadastrālo vērtību bāzi, Kadastra informācijas sistēmā katram kadastra objektam aprēķina un reģistrē divas spēkā esošas kadastrālās vērtības:
1) fiskālo kadastrālo vērtību, ko izmanto nodokļu, valsts nodevu un citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā aprēķinam, izņemot aprēķinu maksai par zemes likumisko lietošanu;
2) universālo kadastrālo vērtību, ko izmanto Kadastra likuma pārejas noteikumu 43.1 punkta 1. apakšpunktā neminētām vajadzībām.

Ir paredzēts, ka no 2025. gada līdz brīdim, kad stāsies spēkā Ministru kabineta apstiprināta jaunā kadastrālo vērtību bāze (provizoriski no 2029. gada), Valsts zemes dienestam būs jāuztur divas kadastrālās vērtības. Fiskālās kadastrālās vērtības Valsts zemes dienests turpinās aprēķināt atbilstoši 2024. gadā spēkā esošajai kadastrālo vērtību bāzei un normatīvajiem aktiem kadastrālās vērtēšanas jomā, kuri ir piemērojami līdz 2024. gada 31. decembrim.
Saskaņā ar Valsts zemes dienesta informāciju, 2025.gadā joprojām speciālā vērtība tika piemērota aptuveni 300 tūkstošiem hektāru. Ievērojot minēto, kadastrālajām vērtībām nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām pamatā nevajadzētu mainīties, tomēr ir paredzams, ka atsevišķos gadījumos kadastrālās vērtības 2025. gadā un turpmākajos gados var mainīties.
Valsts zemes dienesta informācija liecina, ka pēdējo 10 gadu laikā notikušais straujais cenu kāpums lauksaimniecībā izmantojamai zemei atspoguļojas arī jaunajos bāzes rādītājos. Zemes bāzes vērtību diapazons lauksaimniecībā izmantojamās zemes IV kvalitātes grupai ir no 1500 eiro/ha (20 vērtību līmeņa lauku teritorijās) līdz 7800 eiro/ha (vienas vērtības līmeņa lauku teritorijā) salīdzinājumā ar spēkā esošo kadastrālo bāzi, attiecīgi tie ir no 460 līdz 2000 eiro/ha. Tādēļ ir paredzams, ka atsevišķos gadījumos kadastrālās vērtības 2025. un turpmākajos gados var mainīties ievērojami.
Valsts zemes dienesta informācija liecina, ka 2025. gadā lielai platībai – gandrīz 300 tūkst. ha nekustamo īpašumu –nodoklis joprojām tika rēķināts no speciālās vērtības.
Tā kā atsevišķos gadījumos kadastrālās vērtības turpmākajos gados var mainīties, ir nepieciešams saglabāt speciālās vērtības piemērošanu lauku zemei, kuru platība pārsniedz trīs hektārus, pēc 2025. gada, lai nodokļa pieaugums būtu samērīgs.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašlaik ir paredzēts, ka pēc 2025. gada lauku zemei, kuru platība pārsniedz trīs hektārus, nekustamā īpašuma nodokli vairs nerēķinās no speciālās vērtības, tādējādi radot nesamērīgu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu nesamērīgu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu lauku zemes īpašniekiem, likumprojekts paredz speciālās vērtības piemērošanas termiņa pagarināšanu līdz 2028. gadam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Lauku zemju īpašnieki (zemnieki, privātpersonas)
Ietekmes apraksts
Samazinot nekustamā īpašuma nodokļa sloga straujo pieaugumu, likuma grozījums pozitīvi ietekmēs lauksaimnieku, lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieku finansiālo stabilitāti, tādējādi veicinot darbības ilgtspēju, radot pozitīvu ietekmi uz lauku teritoriju ekonomisko attīstību, vietējo iedzīvotāju nodarbinātību un dzīves kvalitāti.
Juridiskās personas
  • Lauku zemes īpašnieki (zemnieku saimniecības, uzņēmumi)
Ietekmes apraksts
Samazinot nekustamā īpašuma nodokļa sloga straujo pieaugumu, likuma grozījums pozitīvi ietekmēs lauksaimnieku, lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieku finansiālo stabilitāti, tādējādi veicinot darbības ilgtspēju, radot pozitīvu ietekmi uz lauku teritoriju ekonomisko attīstību, vietējo iedzīvotāju nodarbinātību un dzīves kvalitāti.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
243 600 000
-229 000
246 000 000
-197 000
-169 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
243 600 000
-229 000
246 000 000
-197 000
-169 000
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
243 600 000
-229 000
246 000 000
-197 000
-169 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
243 600 000
-229 000
246 000 000
-197 000
-169 000
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-229 000
-197 000
-169 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
1) Fiskālās ietekmes aprēķins lauku zemei, kurai piemēro speciālo vērtību.
Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem pēdējos trīs gados šim nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumam fiskālā ietekme vērtējama šādā apmērā:
  2023. 2024. 2025.
To zemes vienību apjoms, kurām piemēro speciālo vērtību, ha 361 650 333 839 296 083
To zemes vienību skaits, kurām piemēro speciālo vērtību 19 898 17 865 15 702
Kadastrālo vērtību kopsumma zemei, kurai piemēro speciālo vērtību, milj. eiro 100 642 010 87 274 343 72 830 983
Speciālo vērtību kopsumma, milj. eiro 76 863 703 65 600 878 55 102 213
Starpība, milj. eiro 23 778 307 21 673 465 17 728 770
NĪN likme 1,5 % 1,5 % 1,5 %
Nodokļa atvieglojuma fiskālā ietekme* 356 675 325 102 265 932

Nodokļa atvieglojuma fiskālās ietekmes dinamika un prognoze nākamajiem periodiem līdz 2028. gadam, aprēķināta ņemot vērā iepriekšējo periodu datus un to samazinājumu tendenci.
Laika posmā no 2023. līdz 2025. gadam nodokļa atvieglojuma fiskālā ietekme uz valsts budžetu samazinājusies no 356 675 (2023) līdz 325 102  (2024) un tālāk līdz 265 932 (2025).
Samazinājums starp 2024. gadu ir 8,9 % jeb 31 573 (325 102 - 356 675) salīdzinājumā ar 2023. gadu, savukārt starp 2024. un 2025. gadu samazinājums ir 18,2 % jeb 59 170  (265 932 - 325 102).
Ņemot vērā vidējo samazinājuma tendenci, kas ir aptuveni 14 %, sagaidāms, ka arī turpmākajos gados fiskālā ietekme turpinās samazināties un būs sekojoša:
2026. gadā  - 228 700  (265 932 × 0,86).
2027. gadā -  196 700 (228 700 × 0,86);
2028. gadā -  169 200 (196 700 × 0,86).

Lauku zemes vienībām, kurām piemēro speciālo vērtību, kadastrālo vērtību kopsumma no 2018. gada, kad tā bija 1215 milj. eiro, 2025. gadā ir samazinājusies līdz 72,8 milj. eiro jeb 94 %.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts zemes dienests
  • Pašvaldības

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi