24-TA-454: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 19. septembra noteikumos Nr. 536 "Noteikumi par Ārvalstu adopcijas komisiju"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 19. septembra noteikumos Nr. 536 “Noteikumi par Ārvalstu adopcijas komisiju” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts pēc Labklājības ministrijas (turpmāk – ministrija) iniciatīvas, lai precizētu 2023. gada 19. septembra noteikumos Nr. 536 “Noteikumi par Ārvalstu adopcijas komisiju” (turpmāk – MK noteikumi Nr.536) ietvertās normas attiecībā uz Ārvalstu adopcijas komisijas (turpmāk – komisija) sastāvu un izveidi. Vienlaikus, pamatojoties uz 2023.gada 7.decembra grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – BTAL), kas stājušies spēkā 2024.gada 1.janvārī, tiek mainīts Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nosaukums atbilstoši BTAL noteiktajam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir:
1) mainīt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nosaukumu, kurš atbilstoši BTAL no 2024.gada 1.janvāra mainīts uz nosaukumu “Bērnu aizsardzības centrs”;
2) aizstāt biedrību “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija” (turpmāk – biedrība LĢĀA) ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, paredzot, ka komisijas sastāvā iekļauj tās pilnvarotu pārstāvi, nosakot aizvietotāju, kā arī precizējot prasības minētās ārstniecības iestādes pārstāvja apstiprināšanai darbam komisijā.
1) mainīt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nosaukumu, kurš atbilstoši BTAL no 2024.gada 1.janvāra mainīts uz nosaukumu “Bērnu aizsardzības centrs”;
2) aizstāt biedrību “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija” (turpmāk – biedrība LĢĀA) ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, paredzot, ka komisijas sastāvā iekļauj tās pilnvarotu pārstāvi, nosakot aizvietotāju, kā arī precizējot prasības minētās ārstniecības iestādes pārstāvja apstiprināšanai darbam komisijā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pamatojoties uz BTAL 31.panta piektajā daļā noteikto, 2023.gada 19.septembrī pieņemti un 2023.gada 23.septembrī stājušies spēkā MK noteikumi Nr.536, kas nosaka komisijas izveides kārtību, sastāvu, kompetenci, darba organizāciju un kārtību, kādā tiek pieņemti komisijas lēmumi.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.536 2.punktā paredzēto, komisija ir labklājības ministra tiešā pakļautībā esoša koleģiāla institūcija, kura bāriņtiesai, kas lēmusi par adoptējamā bērna ārpusģimenes aprūpi, pēc tās pieprasījuma sniedz atzinumu par adopcijas uz ārvalsti atbilstību BTAL noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm. Komisijas personālsastāvu apstiprina labklājības ministrs.
MK noteikumu Nr.536 3.punkts paredz, ka komisijas sastāvā ir septiņi komisijas locekļi. Komisijā iekļauj pa vienam pārstāvim, nosakot aizvietotāju [..] no šādām iestādēm un biedrībām: Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Bērnu aizsardzības centra (līdz 2023.gada 31. decembrim – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija), biedrības "Latvijas Bērnu labklājības tīkls", biedrības "Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija", Latvijas Psihologu biedrības un biedrības LĢĀA. Savukārt MK noteikumu Nr.536 8.punkts paredz, ka komisijas pilnvaru laiks neatkarīgi no izmaiņām komisijas personālsastāvā ir trīs gadi no dienas, kad labklājības ministrs ir apstiprinājis komisijas personālsastāvu kārtējam pilnvaru termiņam.
Minētajām institūcijām ir pienākums nodrošināt pārstāvi un tā aizvietotāju līdz komisijas pilnvaru termiņa beigām, proti, atbilstoši MK noteikumu Nr.536 4.punktā paredzētajam šo noteikumu 3.punktā minētās institūcijas par pilnvaroto pārstāvi un viņa aizvietotāju rakstveidā paziņo komisijas sekretariātam un pilnvarojumam pievieno dokumentus, kas apliecina pārstāvja un aizvietotāja atbilstību šo noteikumu 5.punktā minētajām prasībām.
Komisijas mērķis ir izveidot profesionālu speciālistu komisiju bērna vislabāko interešu aizsardzībai adopcijas uz ārvalstīm procesā. Lai minēto mērķi sasniegtu, katram komisijas sastāvā esošās institūcijas pārstāvim noteiktas to darbības jomai atbilstošas prasības.
Biedrības LĢĀA pārstāvja un viņa aizvietotāja iekļaušana komisijas sastāvā bija paredzēta efektīva un lemttiesīga komisijas darba nodrošināšanai, tostarp, lai savas kompetences ietvaros sniegtu profesionālu viedokli un skaidrojumu par bērnam noteiktām diagnozēm un saslimšanām, atbilstoši pieejamiem veselību raksturojošiem datiem bērna lietā (ja attiecināms).
Atbilstoši MK noteikumu Nr.536 5. punktam, biedrības LĢĀA pārstāvi apstiprina darbam komisijā, ja deleģētais pārstāvis:
1)nav aizdomās turamais, apsūdzētais vai notiesātais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai ir reabilitēts, vai kuram noņemta vai dzēsta sodāmība;
2)atbilstoši BTAL 5.1 pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu, ir apguvis speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā;
3)ir vismaz piecu gadu profesionālā pieredze pēdējo piecu gadu laikā ģimenes ārsta amatā, tostarp pieredze darbā ar ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.536 2.punktā paredzēto, komisija ir labklājības ministra tiešā pakļautībā esoša koleģiāla institūcija, kura bāriņtiesai, kas lēmusi par adoptējamā bērna ārpusģimenes aprūpi, pēc tās pieprasījuma sniedz atzinumu par adopcijas uz ārvalsti atbilstību BTAL noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm. Komisijas personālsastāvu apstiprina labklājības ministrs.
MK noteikumu Nr.536 3.punkts paredz, ka komisijas sastāvā ir septiņi komisijas locekļi. Komisijā iekļauj pa vienam pārstāvim, nosakot aizvietotāju [..] no šādām iestādēm un biedrībām: Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Bērnu aizsardzības centra (līdz 2023.gada 31. decembrim – Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija), biedrības "Latvijas Bērnu labklājības tīkls", biedrības "Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija", Latvijas Psihologu biedrības un biedrības LĢĀA. Savukārt MK noteikumu Nr.536 8.punkts paredz, ka komisijas pilnvaru laiks neatkarīgi no izmaiņām komisijas personālsastāvā ir trīs gadi no dienas, kad labklājības ministrs ir apstiprinājis komisijas personālsastāvu kārtējam pilnvaru termiņam.
Minētajām institūcijām ir pienākums nodrošināt pārstāvi un tā aizvietotāju līdz komisijas pilnvaru termiņa beigām, proti, atbilstoši MK noteikumu Nr.536 4.punktā paredzētajam šo noteikumu 3.punktā minētās institūcijas par pilnvaroto pārstāvi un viņa aizvietotāju rakstveidā paziņo komisijas sekretariātam un pilnvarojumam pievieno dokumentus, kas apliecina pārstāvja un aizvietotāja atbilstību šo noteikumu 5.punktā minētajām prasībām.
Komisijas mērķis ir izveidot profesionālu speciālistu komisiju bērna vislabāko interešu aizsardzībai adopcijas uz ārvalstīm procesā. Lai minēto mērķi sasniegtu, katram komisijas sastāvā esošās institūcijas pārstāvim noteiktas to darbības jomai atbilstošas prasības.
Biedrības LĢĀA pārstāvja un viņa aizvietotāja iekļaušana komisijas sastāvā bija paredzēta efektīva un lemttiesīga komisijas darba nodrošināšanai, tostarp, lai savas kompetences ietvaros sniegtu profesionālu viedokli un skaidrojumu par bērnam noteiktām diagnozēm un saslimšanām, atbilstoši pieejamiem veselību raksturojošiem datiem bērna lietā (ja attiecināms).
Atbilstoši MK noteikumu Nr.536 5. punktam, biedrības LĢĀA pārstāvi apstiprina darbam komisijā, ja deleģētais pārstāvis:
1)nav aizdomās turamais, apsūdzētais vai notiesātais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai ir reabilitēts, vai kuram noņemta vai dzēsta sodāmība;
2)atbilstoši BTAL 5.1 pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu, ir apguvis speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā;
3)ir vismaz piecu gadu profesionālā pieredze pēdējo piecu gadu laikā ģimenes ārsta amatā, tostarp pieredze darbā ar ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbildot uz komisijas sekretariāta lūgumu pilnvarot darbam komisijā pārstāvi un viņa aizvietotāju, kas atbilst MK noteikumos Nr.536 paredzētajām prasībām, 2023.gada 1.novembrī saņemta biedrības LĢĀA vēstule Nr.67, kurā sniegta informācija, ka uz aicinājumu pieteikties pretendentiem, kuri būtu gatavi darbam komisijā un atbilst MK noteikumu Nr.536 5. punkta prasībām, nav pieteicies neviens biedrs, līdz ar to pārstāvja un viņa aizvietotāja deleģēšana komisijas sastāvā nav iespējama. Pēc komisijas sekretariāta lūguma atkārtoti apzināt potenciālos pretendentus, 2023.gada 27. novembrī saņemta biedrības LĢĀA vēstule Nr.76, kurā informēts, ka, izanalizējot MK noteikumu Nr.536 normas un biedrības LĢĀA darbību reglamentējošās tiesību normas, biedrība LĢĀA secinājusi, ka MK noteikumu Nr.536 regulējums attiecībā uz biedrības darbību komisijā ir kļūdains, proti, tai nepiemīt tiesības un kompetence vērtēt bērna veselības stāvokli vai sniegt atzinumus par kādas personas veselību un tās atbilstību adopcijas nosacījumiem. Ievērojot minēto, biedrībai LĢĀA nav pamata deleģēt biedrības pārstāvi darbam komisijā. Vienlaikus biedrība LĢĀA aicinājusi virzīt grozījumus MK noteikumos Nr.536, kas paredzētu attiecīgās normas, kas nosaka komisijā iekļaut biedrības LĢĀA pārstāvi, svītrošanu.
Ievērojot minēto, 2023.gada 14.decembrī organizēta tikšanās ar biedrību LĢĀA, kā arī Veselības ministriju, lai pārrunātu iespējamos risinājumus problēmai, kas radusies saistībā ar komisijas sastāva izveidošanu. Izlemts apzināt citu institūciju potenciālos pretendentus darbam komisijā. 2023.gada 29.decembrī Veselības ministrija sniegusi ministrijai informāciju, ka valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” izteikusi gatavību nodrošināt ārstniecības iestādes ārstu dalību komisijā.
Šobrīd, ievērojot MK noteikumos Nr.536 paredzētās normas, tiesisks pamats pilnvarot komisijas sastāvā pārstāvi un viņa aizvietotāju ir biedrībai LĢĀA. Neveicot izmaiņas šajos noteikumos attiecībā uz komisijas sastāvu, kā arī prasībām ārstniecības iestādes pilnvarotā pārstāvja un viņa aizvietotāja dalībai komisijā, nebūs iespējama komisijas personālsastāva apstiprināšana un komisijas darba nodrošināšana, netiks sasniegts komisijas mērķis izveidot profesionālu speciālistu komisiju bērna vislabāko interešu aizsardzībai adopcijas uz ārvalstīm procesā. Ievērojot minēto, nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr.536, mainot institūciju, kurai būs tiesības un pienākums pilnvarot darbam komisijā pārstāvi un aizvietotāju, kas atbilst šo noteikumu 5.punktā paredzētajām prasībām. Tāpat konstatēta nepieciešamība precizēt prasības ārstniecības personas apstiprināšanai darbam komisijā, proti, noteikt, ka valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” pārstāvim ir profesionālā pieredze amatā ar specializāciju bērnu veselības aprūpes veikšanā, proti, pediatra amatā, kā arī noteikt, ka pieredze darbā ar ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem ir vēlama (ņemot vērā minētās ārstniecības iestādes ārstu darba specifiku attiecīga pieredze praksē ir sarežģīti apliecināma).
Ievērojot minēto, 2023.gada 14.decembrī organizēta tikšanās ar biedrību LĢĀA, kā arī Veselības ministriju, lai pārrunātu iespējamos risinājumus problēmai, kas radusies saistībā ar komisijas sastāva izveidošanu. Izlemts apzināt citu institūciju potenciālos pretendentus darbam komisijā. 2023.gada 29.decembrī Veselības ministrija sniegusi ministrijai informāciju, ka valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” izteikusi gatavību nodrošināt ārstniecības iestādes ārstu dalību komisijā.
Šobrīd, ievērojot MK noteikumos Nr.536 paredzētās normas, tiesisks pamats pilnvarot komisijas sastāvā pārstāvi un viņa aizvietotāju ir biedrībai LĢĀA. Neveicot izmaiņas šajos noteikumos attiecībā uz komisijas sastāvu, kā arī prasībām ārstniecības iestādes pilnvarotā pārstāvja un viņa aizvietotāja dalībai komisijā, nebūs iespējama komisijas personālsastāva apstiprināšana un komisijas darba nodrošināšana, netiks sasniegts komisijas mērķis izveidot profesionālu speciālistu komisiju bērna vislabāko interešu aizsardzībai adopcijas uz ārvalstīm procesā. Ievērojot minēto, nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr.536, mainot institūciju, kurai būs tiesības un pienākums pilnvarot darbam komisijā pārstāvi un aizvietotāju, kas atbilst šo noteikumu 5.punktā paredzētajām prasībām. Tāpat konstatēta nepieciešamība precizēt prasības ārstniecības personas apstiprināšanai darbam komisijā, proti, noteikt, ka valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” pārstāvim ir profesionālā pieredze amatā ar specializāciju bērnu veselības aprūpes veikšanā, proti, pediatra amatā, kā arī noteikt, ka pieredze darbā ar ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem ir vēlama (ņemot vērā minētās ārstniecības iestādes ārstu darba specifiku attiecīga pieredze praksē ir sarežģīti apliecināma).
Risinājuma apraksts
Iepriekš minēto problēmu risināšanai, grozījumi MK noteikumos Nr.536 paredz aizstāt 3.7. apakšpunktā vārdus “biedrības “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija”” ar vārdiem valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, nosakot, ka komisijas sastāvā tiks iekļauts pārstāvis (nosakot aizvietotāju) no minētās ārstniecības iestādes, kurai saskaņā ar citām MK noteikumu Nr.536 normām būs saistošas šajos noteikumos paredzētās tiesības un pienākumi attiecībā uz pārstāvja pilnvarojumu, tā atsaukšanu, kā arī cita pārstāvja pilnvarojumu līdz komisijas pilnvaru termiņa beigām. Tāpat noteikumi paredz aizstāt 5.5. apakšpunktā vārdus “ģimenes ārsta” ar vārdiem “pediatra”, tādējādi precizējot, ka VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”, pārstāvi apstiprina darbam komisijā, ja tam ir vismaz piecu gadu profesionālā pieredze pēdējo piecu gadu laikā pediatra amatā un ir vēlama pieredze darbā ar ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem. Tādējādi attiecīgā grozījuma veikšana nodrošinās tāda komisijas locekļa iekļaušanu komisijas sastāvā, proti, pediatra, kurš specializējies tieši bērnu slimību diagnostikā, ārstēšanā un to profilaksē, kas ir būtiski, pildot komisijas kompetencē esošus pienākumus, kas paredzēti MK noteikumu Nr.536 11. un 12.punktā.
Problēmas apraksts
Atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem BTAL, ar 2024.gada 1.janvāri Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai mainīts nosaukums uz “Bērnu aizsardzības centrs”. Ievērojot minēto, veicami attiecīgi grozījumi MK noteikumos Nr.536, paredzot, ka komisijā iekļauj pārstāvi un aizvietotāju no Bērnu aizsardzības centra.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nosaukuma maiņu, aizstājot MK noteikumu Nr.536 3.3 apakšpunktā vārdus "Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas" ar vārdiem ''Bērnu aizsardzības centra''.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Adopcijas reģistrā iekļautie bērni
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums attiecas uz bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem adoptējamiem bērniem, kuri ievietoti bērnu aprūpes iestādēs un par kuriem informācija iekļauta adopcijas reģistrā. Saskaņā ar adopcijas reģistra datiem adopcijas reģistrā uz 2024.gada 1.janvāri iekļauta informācija par 1094 bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Aprūpes iestādēs uz 01.01.2024. atradās 302 adoptējami bērni, no kuriem 146 ir pieejami adopcijai. Savukārt atbilstoši adopcijas reģistra datiem uz 01.01.2024. bāriņtiesas pieņēmušas lēmumu par bērnu adopciju uz ārvalstīm 71 no šiem 146 bērniem.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Veselības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/3698564d-0058-4784-a864-509c89209e64
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi, priekšlikumi par noteikumu projektu netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VSIA Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektam ir ietekme bērna labāko interešu izvērtēšanas jomā. Komisijas mērķis ir izveidot profesionālu dažādu jomu speciālistu komisiju, lai nodrošinātu pilnvērtīgu bērna vislabāko interešu aizsardzību adopcijas uz ārvalstīm procesā. Noteikumu projekts paredz, ka komisija sniedz atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem (noteikti Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pantā) un bērna labākajām interesēm, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencijā nostiprinātos bērnu tiesību aizsardzības principus. Līdz ar to komisijas darba ietvaros paredzēts vērtēt katra bērna individuālo situāciju no bērna tiesību prioritātes, labāko interešu aspekta.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi