Anotācija (ex-ante)

2001.gada 17.decembrī NĪVKIS reģistrēts Zemesgabala zemes robežu plāns, kurā norādīts, ka Zemesgabalā ir meži 0,53 ha platībā.
Tā kā uz Zemesgabala atrodas nedzīvojamās ēkas (būves), atbilstoši Meža likuma 44.panta redakcijai, kas bija spēkā līdz 2006.gada 20.martam, Zemesgabalā esošā valsts meža zeme bija atsavināma tikai ar Saeimas lēmumu.
Lai sagatavotu minēto lēmumu, Possessor veica saraksti ar Zemkopības ministriju un valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži”, lai noskaidrotu viedokli par Zemesgabala un tajā esošās valsts meža zemes privatizāciju, kā arī pasūtīja Zemesgabalā esošā meža inventarizāciju. Atbilstoši 2005.gada 23.maijā veiktajai meža inventarizācijai Zemesgabalā ietilpa valsts meža zeme 1,8 ha platībā.
Ievērojot būtisko atšķirību starp zemes robežu plānā norādīto meža platību (0,53 ha) un meža inventarizācijas lietā minēto (1,8 ha), Possessor 2005.gada 15.jūnija vēstulē Nr.1.17/4764 lūdza Valsts zemes dienesta, Zemkopības ministrijas un Valsts meža dienesta skaidrojumus par radušos situāciju. Rezultātā Possessor tika saņemta Valsts meža dienesta Rīgas virsmežniecības Lilastes mežniecības 2005.gada 8.decembra vēstule Nr.44 par Zemesgabalā veiktās meža inventarizācijas datu pievienošanu Meža valsts reģistram un Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas 2006.gada 17.janvāra vēstule Nr.2A-3.1/435 par zemes lietošanas veidu labojumiem Zemesgabalam (meža platības precizēšana atbilstoši meža inventarizācijas datiem).
Ņemot vērā informāciju, ka ir sagatavoti grozījumi Meža likuma 44.pantā, kas noteiktu ierobežojumus valsts meža zemes platībā, ko atļauts privatizēt uz zemesgabala esošo ēku (būvju) īpašniekam, Saeimas lēmuma projekts par Zemesgabalā esošās valsts meža zemes privatizāciju netika virzīts izskatīšanai.

2006.gada 16.februārī tika pieņemti un 2006.gada 21.martā stājās spēkā grozījumi Meža likumā, saskaņā ar kuriem atbilstoši 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā noteiktajam zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes privatizāciju lauku apvidos varēja atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot būvju īpašniekiem zemi, ko aizņem būves un pagalms, kā arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā. Līdz ar to Zemesgabalā esošās valsts meža zemes platība (1,8 ha) pārsniedza Meža likumā noteikto pieļaujamo privatizējamās valsts meža zemes platību (0,5 ha).
No otras puses, atbilstoši Privatizācijas likuma 64.panta pirmajā daļā noteiktajam Būvju īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības uz Zemesgabalu. Ņemot vērā minēto, kā arī ievērojot Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 18.septembra spriedumu lietā Nr.A420457011 (AA43-2122-12/4) līdzīgā situācijā (būvju īpašniekam ir ar likumu piešķirtas tiesības privatizēt zemesgabala daļu tādā platībā, kas atbilst Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktajam) un nepārkāpjot privātpersonas tiesību ievērošanas principu, Possessor ieskatā nebija tiesiska pamata pieņemt lēmumu par atteikumu nodot Zemesgabalu privatizācijai.
Turklāt saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 6.panta piekto daļu lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai apbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais zemesgabals nepieciešams. No minētā izriet, ka lēmums par atteikumu nodot privatizācijai apbūvētu zemesgabalu jāpieņem, ja šis zemesgabals nepieciešams kādas valsts pārvaldes funkcijas vai komercdarbības veikšanai. Vēršam uzmanību, ka ne šā Ministru kabineta rīkojuma projekta saskaņošanas procesā, ne arī iepriekš neviena ministrija nav izteikusi priekšlikumu saglabāt Zemesgabalu valsts īpašumā konkrētas valsts pārvaldes funkcijas vai komercdarbības veikšanai.
Arī citos līdzīgos gadījumos, kad uz Possessor valdījumā esoša zemesgabala valsts meža zemes platība pārsniedza Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punktā noteikto privatizācijai pieļauto valsts meža zemes platību, šeit minēto apsvērumu dēļ nav pieņemti lēmumi par atteikumu nodot zemesgabalus privatizācijai.

Atbilstoši grozījumiem Meža likuma 44.panta ceturtajā daļā, kas stājās spēkā 2021.gada 19.maijā, ir paplašināts to gadījumu skaits, kad ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu var atļaut valsts meža zemes privatizāciju vai atsavināšanu.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes privatizāciju lauku apvidos var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot būvju īpašniekiem zemi, ko aizņem būves un pagalms, kā arī šo būvju uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā vai vairāk, ja:
1) ir vajadzīga funkcionāli lielāka platība;
2) valsts meža zemes nodalīšana līdz 0,5 hektāriem nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem;
3) pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.

Konkrētajā gadījumā izpildās 1.kritērijs.
Proti, atbilstoši zemes robežu plānam un kadastra kartei Būves izvietotas Zemesgabala ziemeļaustrumu daļā, bet Zemesgabala dienvidrietumu daļa aptuveni 0,45 ha platībā, kas atrodas 3.meža nogabalā, ir neapbūvēta (turpmāk – Neapbūvētā valsts meža zeme). Tātad Būvju uzturēšanai nepieciešama Zemesgabala daļa aptuveni 1,56 ha platībā (2,01 - 0,45 = 1,56), no kuras 1,45 ha ir valsts meža zeme (1,9 - 0,45 = 1,45). Savukārt no Zemesgabala iespējams apsvērt tikai Neapbūvētās valsts meža zemes atdalīšanas iespējas aptuveni 0,45 ha platībā (mērījumi veikti izmantojot kadastrs.lv tiešsaistes rīkus, aprēķinot Zemesgabala daļas platību, ko iespējams izdalīt ārpus būvēm, ievērojot minimālo būvju attālumu līdz iespējamai robežai vismaz 4m).

Ādažu novada pašvaldība 2021.gada 4.oktobra vēstulē Nr.05-2.1/70 informēja, ka Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikts, ka jaunveidojamā apbūvējamā zemesgabala minimālā platība ir 1200 m², vienlaicīgi norādot, ka Zemesgabals pēc teritorijas plānojuma atrodas Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1). Tātad no Zemesgabala varbūt iespējams nodalīt Neapbūvēto valsts meža zemi.

Lai izvērtētu tālāko rīcību ar Neapbūvēto valsts meža zemi pēc tās iespējamās atdalīšanas no Zemesgabala un ievērojot, ka saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 8.panta ceturto daļu valstij piederošā un piekrītošā meža zeme tiek ierakstīta zemesgrāmatās uz Latvijas valsts vārda Zemkopības ministrijas personā, Possessor lūdza Zemkopības ministriju izvērtēt jautājumu un sniegt viedokli par Neapbūvētās valsts meža zemes nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai un pārņemšanu Zemkopības ministrijas valdījumā. Zemkopības ministrija 2021.gada 3.decembra vēstulē Nr.3.4-11e/2328/2021 norādīja, ka no meža apsaimniekošanas viedokļa Neapbūvētās valsts meža zemes pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā valsts meža īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkcijas nodrošināšanai nav lietderīga.

Savukārt, ja valsts meža zeme nepieciešama noteiktu pašvaldības autonomo funkciju veikšanai, saskaņā ar Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 2.punktu tās atsavināšanu var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Kārtība, kādā valsts meža zeme šādos gadījumos atsavināma, noteikta Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra noteikumos Nr.776 “Valsts meža zemes atsavināšanas kārtība”. Atbilstoši šo noteikumu 2.punktam valsts meža zemes atsavināšanu ierosina pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā valsts meža zeme ir nepieciešama šo noteikumu 1.punktā minēto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai, un par to rakstiski informē zemes tiesisko valdītāju. Darām zināmu, ka Possessor nav saņemts pašvaldības ierosinājums par Neapbūvētās valsts meža zemes atsavināšanu, līdz ar to var secināt, ka Neapbūvētā valsts meža zeme nav nepieciešama pašvaldības funkciju veikšanai.

Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē zemes starpgabals lauku apvidos publiskai personai piederošs zemesgabals, 1) kura platība ir mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto minimālo zemesgabala platību vai 2) kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai 3) kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam). Ņemot vērā to, ka potenciāli atdalāmā zemes daļa sastāv tikai no meža zemes un tajā atrastos Eiropas Savienības nozīmes aizsargājams biotops, zemes izmantošana atbilstoši teritorija plānojumam (savrupmāju būvniecība) faktiski nebūtu pieļaujama.

Tādējādi pēc būtības šī situācija, kad pēc meža zemes nodalīšanas veidotos zemes vienība, kas ir starpgabals, bet kura nav nepieciešama ne valsts, ne pašvaldības funkciju veikšanai, atbilst Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā norādītajam 3.kritērijam – pēc meža zemes nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 17.panta pirmo daļu iestāde, interpretējot (tulkojot) tiesību normu, var lietot ne vien gramatisko (filoloģisko) interpretācijas metodi, kad noskaidro tiesību normas jēgu no valodnieciskā viedokļa, bet arī citas interpretācijas metodes. Atbilstoši šā panta ceturtajai daļai, ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt pie dažādiem rezultātiem, kas visi atbilst tiesību sistēmai, lieto to interpretācijas metodi, ar kuru konkrētajā gadījumā iespējams sasniegt lietderīgāko un taisnīgāko rezultātu. Līdz ar to šajā gadījumā piemērotāka ir teleoloģiskā (jēgas un mērķa) interpretācijas metode, kad noskaidro tiesību normas jēgu, pamatojoties uz lietderīgu un taisnīgu mērķi, kas ar attiecīgo tiesību normu jāsasniedz.

Meža likuma grozījumu, kas stājās spēkā 2021.gada 19.maijā, anotācijā norādīts, ka grozījums, kas paredz papildināt Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punktu un pieļauj, privatizējot vai atsavinot zemi būvju īpašniekiem, atsavināt valsts meža zemi lielākā platībā, nekā noteikts iepriekš, tajos gadījumos, kad nepieciešama funkcionāli lielāka platība vai meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai pēc nodalīšanas veidojas starpgabals, ir vērsts uz dalītā īpašuma pastāvēšanas izbeigšanu. Tāpat anotācijā skaidrots, ka likuma grozījums vērsts uz zemes konsolidācijas veicināšanu, savukārt zemes konsolidācijas būtība vērsta uz racionālu saimniecību struktūru un zemes gabalu platību veidošanu, lai veicinātu lauku infrastruktūras un lauku attīstību, kā arī vides aizsardzību.

Ievērojot minēto, ja Neapbūvētā valsts meža zeme nav nepieciešama ne valsts, ne pašvaldības funkciju veikšanai, nav lietderīga tās nodalīšana no Zemesgabala. Zemes nodalīšana šajā situācijā būtu pretrunā Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktā ietvertās tiesību normas mērķiem, jo neveicinātu ne zemes konsolidāciju, ne arī racionālu zemes izmantošanu un vides aizsardzību. 

Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātas visu pušu tiesiskās intereses samērīgā veidā, ir sagatavots šis Ministru kabineta rīkojuma projekts, kas paredz atbilstoši Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 3.punkta “a” apakšpunktam atļaut Būvju īpašniekam, privatizējot Zemesgabalu, privatizēt arī tā sastāvā ietilpstošo meža zemi 1,90 ha platībā.

Zemesgabals (tajā skaitā meža zeme) tiks privatizēts Privatizācijas likuma un Privatizācijas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši Privatizācijas likuma 64.panta pirmajā daļā noteiktajam Būvju īpašniekam ir tiesības uz Zemesgabala pirmpirkumu.
Privatizējot Zemesgabalu, jāņem vērā likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 29.pantā noteiktie nosacījumi.
Saskaņā ar Privatizācijas likuma 85.panta ceturto daļu, ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu, tās nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un minētais zemesgabals netiek privatizēts vai atsavināts citām personām.

Likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 19.panta pirmās daļas 6.punktā noteikts, ka zemes, par kuru līdz 2006.gada 31.augustam ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi, privatizāciju veic valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumiem Nr.557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu” 2.punktu valsts pārvaldes uzdevums – valsts vārdā organizēt un veikt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pienākumus – deleģēts Possessor.
Ievērojot minēto, Zemesgabala privatizāciju veiks Possessor. Tā kā Zemesgabals jau ir nodots privatizācijai saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.507 “Par zemesgabalu nodošanu privatizācijai”, atsevišķs Possessor lēmums par tā nodošanu privatizācijai nav nepieciešams.
Nākamajam Zemesgabala ieguvējam, izmantojot Zemesgabalu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.

Papildus saskaņošanas procesam norādāms:
1. Pirmpirkums nerada valsts atbalsta situāciju, jo neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 4. panta visas pazīmes. Proti, šīs ir normatīvā regulējuma uzliktas tiesiskas attiecības, kas attiecas uz visiem vienādi. Tātad, neskatoties uz to, ka nav arī konstatējama vai prezumējama tirgus kropļošanas situācija, konkrētajos apstākļos nav vismaz selektivitāte pēc būtības, jo iestādei nav piešķirtas pilnvaras pieņemt individualizētu lēmumu par īpašuma ieguvēju.
Atbilstoši Privatizācijas likuma 64.panta pirmajai daļai tiesības uz privatizējama apbūvēta zemesgabala pirmpirkumu ir uz šā zemesgabala esošā īpašuma objekta īpašniekam, tātad normatīvajos aktos nav paredzēta nepieciešamība izvērtēt zemesgabala pirmpirkuma tiesīgo personu komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā.
Savukārt Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 12.punktā ietvertais pienākums noskaidrot, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, tiek izpildīts, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.

2. Ar Rīgas rajona tiesas 2021.gada 15.februāra spriedumu lietā Nr.C33578220 nolemts piedzīt no Biedrības par labu Possessor parādu par Zemesgabala nomu un ar to saistītos maksājumus. Minētais spriedums Zemesgabala, tajā skaitā meža zemes, privatizāciju neietekmē, jo zemesgabalu privatizācijas paziņojumos cita starpā tiek norādīts, ka būvju īpašnieku atzīst par zemesgabala pircēju, ja tam nav neizpildītu saistību pret Possessor par zemesgabalu, citiem tā atsavināmiem vai privatizējamiem valsts īpašuma objektiem un zemesgabaliem un tas ir samaksājis likumā paredzētos nodokļus. Līdz ar to Biedrība Zemesgabalu varēs privatizēt tikai tad, ja tai būs nokārtotas saistības gan pret Possessor, gan pret valsti par nodokļiem.

3. Apbūvēta zemesgabala atsavināšanas kārtību nosaka Publiskas personas mantas atsavināšanas likums. Saskaņā ar šā likuma 5.panta 3.¹ daļu Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tāda valsts īpašumā esoša nekustamā īpašuma pārdošanai, kurš nodots privatizācijai un kura privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, un kurš atrodas privatizāciju veicošās institūcijas valdījumā. Lēmumu par šāda nekustamā īpašuma pārdošanu pieņem valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija. Tātad, ja apbūvēts zemesgabals ir nodots privatizācijai un atrodas privatizāciju veicošās institūcijas valdījumā, to var nodot atsavināšanai tikai tad, ja tā privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā.

Apbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanas kārtība noteikta Privatizācijas pabeigšanas likuma 14.pantā. Atbilstoši tā trešajai daļai valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija var pieņemt lēmumu par apbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu, ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz šo zemesgabalu, divu mēnešu laikā no dienas, kad saņēmusi uzaicinājumu noslēgt pirkuma līgumu, vai pirkuma līguma slēgšanas termiņa pagarinājuma laikā nav noslēgusi pirkuma līgumu, vai ir saņemta atpakaļ ierakstītā vēstule, ar kuru personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, uz šīs personas norādīto un deklarēto dzīvesvietas adresi bija nosūtīts privatizācijas paziņojums vai uzaicinājums noslēgt pirkuma līgumu. Līdz ar to apbūvēta zemesgabala privatizāciju var izbeigt tikai tad, ja personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz šo zemesgabalu, ir piedāvāts to privatizēt un tā savas pirmpirkuma tiesības likumā noteiktajā termiņā nav izmantojusi.