Anotācija

       Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk - EST) pieņēma 2022. gada 21. jūnija  spriedumu lietā Nr. C-817/19 Ligue des droits humains (turpmāk - Spriedums). Minētajā spriedumā EST tostarp pauda, ka gaisa kuģu pasažieru datu apstrāde, kas pamatojas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/681 par pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem (turpmāk - Direktīva 2016/681) ir iespējama tikai minētajā direktīvā noteiktajiem mērķiem. 
       Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums, ievērojot arī Covid-19 pandēmijas un citu reģistrējamu infekcijas slimību radīto apdraudējumu, kā nacionālo iniciatīvu paredzēja iespēju Slimību profilakses un kontroles centram, pastāvot iepriekš apzinātai un pamatotai konkrētas personas inficēšanās iespējamībai ar tādu reģistrējamu infekcijas slimību, par kuru veicama epidemioloģiskā izmeklēšana, vai iespējamība, ka persona ir kontaktējusies ar šādu inficētu personu, iesniegt Pasažieru informācijas nodaļai rakstveida pieprasījumu izsniegt tikai likumā attiecīgi minētās ziņas par konkrētu un iepriekš apzinātu attiecīgās personas ceļojumu (gaisa pārvadājumu vai atdalītajām rezervācijām), kas reģistrā ir iekļautas ne agrāk kā pēdējo triju mēnešu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas, ciktāl ir pietiekams pamats uzskatīt, ka pieprasītā ziņu apjoma iegūšana var palīdzēt novērst sabiedrības veselības apdraudējumu.
       Veselības ministrija 2022. gada 23. decembra vēstulē Nr. 01-18.2/6067 sniedza informāciju Iekšlietu ministrijai, ka attiecīgais regulējums, ievērojot arī Tieslietu ministrijas un Datu valsts inspekcijas pausto viedokli, Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā nav saglabājams kā nacionālā iniciatīva, jo Slimību profilakses un kontroles centrs savu kompetenci un darbības epidemioloģiskā izmeklēšanas un sabiedrības veselības apdraudējuma novēršanas jomā veiks saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumā noteikto.      

         Likumprojekts paredz izslēgt normas par iespēju lūgt izsniegt gaisa kuģu pasažieru datus no Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra nolūkā apzināt personas, kas iespējami varētu būt inficējušās ar attiecīgo inficēšanās slimību (vīrusu).
       
        Direktīva 2016/681 un Spriedums neliedz valstīm paralēli veidot nacionālo gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes sistēmu valstiski izraudzītiem nolūkiem. Spriedumā, Eiropas Savienības kompetences ietvaros vērtējot Direktīvas 2016/681 regulējumu prejudiciālo jautājumu kontekstā, pausta atziņa, ka saskaņā ar Direktīvu 2016/681 iegūtos datus nav pieļaujams apstrādāt tālākiem mērķiem ārpus sākotnēji paredzētiem nolūkiem (Sprieduma 234.punkts).
       Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums tika izstrādāts un virzīts kā nacionālā iniciatīva vēl pirms Direktīvas 2016/681 pieņemšanas. Tas jau sākotnēji kā likuma mērķi noteica tostarp valsts drošības apdraudējumu novēršanu. Pēc Direktīvas 2016/681 spēkā stāšanās Direktīvas 2016/681 prasības tika iestrādātas jau virzītajā nacionālajā regulējumā. Tādējādi Spriedumā kontekstā ar attiecīgiem prejudiciāliem jautājumiem minētās atziņas par liegumu vienā datubāzē glabāt gaisa kuģu pasažieru datus, kurā var veikt meklēšanu gan Direktīvas 2016/681 mērķiem, gan citiem mērķiem, mutatis mutandis ir attiecināmas uz Latvijas Republikas attiecīgo regulējumu.
       Saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (turpmāk – ICAO) 1944. gada konvencijas par Starptautisko civilo aviāciju 13. pantu valstīm ir tiesības noteikt tostarp personu ieceļošanas un izceļošanas nosacījumus, no kā izriet valsts rīcības brīvība attiecībā uz informācijas apjomu, kas par personu attiecīgajos gadījumos tiek apstrādāts, ko var pieprasīt sniegt tostarp gaisa pārvadātājiem (skat. ICAO Guidelines on Passenger Name Record (PNR) Data 2010, Doc 9944 (turpmāk– Vadlīnijas) 1.2.-1.3. apakšpunktu). Vadlīniju 2.2.1.-2.2.2. apakšpunkts paredz, ka gaisa kuģu pasažieru datiem ir būtiska nozīme apdraudējuma novērtējumā, īpaši attiecībā uz terorismu un smagiem noziegumiem. Proti, iespējami augsta riska gaisa kuģu pasažieru identificēšana, kas pamatojas uz gaisa kuģu pasažieru datu apstrādi sniedz iespēju a) uzlabot aviācijas drošību; b) uzlabot valsts drošību un robežu drošību; c) novērst un apkarot terora aktus un ar tiem saistītos noziegumus, kā arī citus smagus pārrobežu noziegumus, tostarp organizēto noziedzību, izpildīt rīkojumus un novērst bēgšanu no apcietinājuma par attiecīgajiem noziegumiem; d) aizsargāt pasažieru un plašas sabiedrības intereses, tostarp veselību; e) uzlabot robežkontroles apstrādi lidostās; un f) veicināt un aizsargāt likumīgu pasažieru satiksmi. Attiecīgi Vadlīnijas sniedz vienotu ietvaru valstīm un gaisa pārvadātājiem, lai sasniegtu minētos mērķus un vienlaikus neradītu pārmērīgu slogu gaisa pārvadātājiem (skat. Vadlīniju 2.3. punktu).
        Vadlīnijas paredz, ka gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes nosacījumi un mērķi ir jānosaka nacionālajos normatīvajos aktos (skat. Vadlīniju 2.4. punktu). Vienlaikus Vadlīnijas nosaka, ka gaisa pārvadātājiem nebūtu jāprasa sniegt gaisa kuģu pasažieru datus, ko tie neapstrādā nolūkā īstenot gaisa pārvadājumus. Datu apjomu, kas varētu būt gaisa pārvadātāju rīcībā paredz Vadlīniju 1. pielikums. Tāpat Vadlīnijas paredz, ka valstīm būtu jāievieš filtrācijas mehānisms, lai tiktu dzēstu dati, kuru apstrāde nav nepieciešama attiecīgo mērķu sasniegšanai (skat. Vadlīniju 2.1.9.-2.1.10.apakšpunktu, 2.5.-2.13. punktu).
        Attiecīgi Vadlīniju 1. pielikums paredz, ka gaisa kuģu pasažieru datu elementi, kas var būt gaisa pārvadātāju rīcībā un ko tādējādi var lūgt nosūtīt valstīm Vadlīniju 2.2.1. un 2.2.2. nolūkos, tostarp valsts drošības apdraudējumu novēršanai ir gaisa kuģu pasažiera: 1) vārds, uzvārds; 2) adrese (tostarp e-pasta adrese, kontaktpersona ārkārtas gadījumiem), citu pasažieru, kas saistīti ar to pašu gaisa pārvadājuma ieraksta rādītāju, vārdi, uzvārdi; 3) telefona numurs; 4) API jeb iepriekšējās pasažieru informācijas dati (vārds kā norādīts pasē, dzimšanas datums, dzimums, valstspiederība, pases numurs); 5) bieži ceļojošas personas jeb priekšrocību kartes numurs un priekšrocību veids; 6) gaisa pārvadājuma rezervācijas numurs, izsekošanas numurs un gaisa pārvadājuma ieraksta rādītāja numurs; 7) gaisa kuģu pasažieru skaits gaisa kuģī; 8) pasažiera statuss gaisa pārvadājuma laikā, tostarp gaidīšanas režīmā; 9) aktuālā informācija - rezervācijas izveides datums, rezervācijas datums, izbraukšanas datums, ierašanās datums, datums, kad rezervācijas informācijā pēdējoreiz veiktas izmaiņas, biļetes izdošanas datums, savienoto gaisa pārvadājumu gadījumā - pirmais paredzētais ceļojuma datums, pirmās ierašanās datums, vēlā rezervācija, gaisa pārvadājuma datums; 10) informācija par pasažieri – personas, kas saistītas ar rezervāciju un saistītās rezervācijas, kā arī citi pasažieri, kas saistīti ar to pašu gaisa pārvadājuma ieraksta rādītāju, atdalītās rezervācijas; 11) informācija par biļeti – biļetes izdošanas vieta, datums, biļetes numurs, biļetes priekšrocību līmenis jeb biļetes veids; vienvirziena biļete, automātiskie biļetes tarifa lauki; 12) gaisa pārvadājuma maršruts; 13) maksājuma informācija (skaidrā naudā, ar pārskaitījumu, dāvanu kuponu, maksājuma kartes numurs un datums, informācija par maksātāju, tostarp tūrisma aģentūru); 14) informācija par personas ierašanos uz gaisa pārvadājumu pēc tam, kad pasažieru iekāpšana vai izkāpšana no gaisa kuģa nav iespējama (ierašanās uz gaisa pārvadājumu apstiprinājuma numurs, darbinieka, kas pārbaudīja ierašanos uz gaisa pārvadājumu identifikācijas numurs; ierašanās uz gaisa pārvadājumu laiks, statuss, apstiprinājuma statuss, iekāpšanas gaisa kuģī numurs, iekāpšanas sākuma indikators, iekāpšanas gaisa kuģī secība; 15) sēdvietu informācija– iepriekš rezervētas sēdvietas un sēdvietas, kuras pasažieri ieņem pēc tam, kad to iekāpšana vai izkāpšana no gaisa kuģa nav iespējama; 16) bagāžas informācija - izlidošanas kontroles sistēmā pieejamās ziņas par pasažiera nodoto bagāžu - skaits un svars, identifikācijas numurs, bagāžas pārvadātāju kods, bagāžas statuss (piemēram, nodota, izsniegta, nozagta, bojāta, konfiscēta), bagāžas izsniegšanas vieta; 17) tūrisma aģentūras un aģenta vārds, kontaktinformācija, adrese, Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (turpmāk - IATA) kods; 18) persona, kas veica rezervāciju; 19) informācija par ierašanos un neierašanos uz gaisa pārvadājumu, vēsturiskā informācija par neierašanos uz gaisa pārvadājumu; 19) vispārīgās piezīmes; 20) IATA kodi.
        Neskatoties uz to, ka apstrādei iespējami pakļaujamais informācijas apjoms, tostarp valsts drošības apdraudējumu novēršanas nolūkā, ir plašs un detalizēts, Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma izstrādes ietvaros tika analizēts nepieciešamais apstrādes apjoms. Attiecīgi secināts, ka Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā noteikto mērķu, tostarp valsts drošības apdraudējumu novēršanas nolūkā nav nepieciešams apstrādāt tik detalizētu informāciju, kā pieļauj Vadlīniju 1. pielikums. Līdz ar to apstrādei nepieciešamais datu apjoms tika reducēts un atsevišķi ziņu lauki, piemēram, vispārējās piezīmes, tiesiskās skaidrības un noteiktības nolūkos, precizēti, ietverot konkrētus piemērus. Ņemot vērā, ka valsts drošības apdraudējumu novēršanas nolūks ir plašākais no Vadlīnijās minētajiem iespējamajiem gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes mērķiem, apstrādei nepieciešamais gaisa kuģu pasažieru datu apjoms vērtēts vispirms atbilstoši attiecīgajam mērķim. Vienlaikus, ievērojot, ka citi Vadlīniju 2.2.1. un 2.2.2. apakšpunktā minētie pieļaujamie gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes nolūki, lai gan mazāk plaši, tomēr var būt saistīti, pāraugt vai reducēti, vērtējot iespējamos valsts drošības apdraudējumus un otrādi, tādējādi secināts, ka nepieciešamais apstrādei pakļaujamais gaisa kuģu pasažieru datu apjoms būtu analogs arī terorisma un citu smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai. Vērtējumu par to kā konkrēti gaisa kuģu pasažieru datu elementi jeb ziņu lauki palīdz sasniegt Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma 2. pantā noteikto mērķi - nodrošināt pasažieru datu apstrādi, kas nepieciešama, lai veiktu analīzi noziegumu, kas saistīti ar terorismu, un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, kā arī valsts drošības apdraudējumu novēršanai  - skatīt Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma (stājās spēkā 2017. gada 3. aprīlī) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2.sadaļā.
        Tāpat Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums, kā minēts tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 2.sadaļā, izstrādāts, ievērojot ne vien Vadlīnijas, bet arī IATA Pasažieru un lidostu datu apmaiņas standartus, Gaisa transporta un ceļojumu industriju principus, funkcionālās un biznesa PNRGOV prasības, ICAO, IATA un Pasaules muitas organizācijas (WCO) Apsteidzošās pasažieru informācijas vadlīnijas u.c. ar mērķi panākt saderīgu formātu ieviešanu automatizētai pasažieru datu iekļaušanai Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā.
        Minētais attiecīgi nodrošināja ne vien vienota standarta ieviešanu ar attiecīgām sistēmām citās valstīs, bet arī neradīja pārmērīgu slogu gaisa pārvadātājiem, ja dažādiem Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā ietvertajiem mērķiem tiktu pieprasīts atšķirīgs gaisa kuģu pasažieru datu apjoms no gaisa pārvadātājiem.
        Vienlaikus arī Direktīva 2016/681 tika izstrādāta, balstoties uz iepriekš minētajām aviācijas nozarē pastāvošajām starptautiskajām rekomendācijām. Līdz ar to, tā kā secināts, ka nepieciešamais gaisa kuģu pasažieru datu apjoms valsts drošības apdraudējumu novēršanas nolūkiem ir analogs ar nepieciešamo gaisa kuģu pasažieru datu apjoms terorisma un smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai, secināts, ka valstī pieejamo resursu efektīvas izlietošanas nolūkā, samērīgi būtu gaisa kuģu pasažieru datus gan valsts drošības apdraudējumu novēršanas nolūkiem, gan terorisma un smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai apstrādāt vienā valsts informācijas sistēmā - Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā.
       Tādējādi attiecīgi Direktīvā 2016/681 noteiktais gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes mērķis vienlaikus kalpo arī attiecīgu valsts drošības apdraudējumu novēršanai kā nacionālās iniciatīvas regulējums.
       Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5. panta 1. punkta “b” apakšpunkts, 13.panta 1. punkta “c” apakšpunkts, 14. panta 1. punkta “c” apakšpunkts, Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvas (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI 4. panta 1.punkta “b” apakšpunkts, 13. panta 1. punkta “c” apakšpunkts, 14. panta “a” apakšpunkts un likuma “Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā” 4. panta pirmās daļas 2. punkts, 11. panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka fizisko personu dati tiek apstrādāti konkrētā nolūkā, par ko informācija sniedzama datu subjektam.
       Ievērojot minēto, Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma 2. pants paredz, ka gaisa kuģu pasažieru datu apstrāde tiek veikta tostarp valsts drošības apdraudējumu novēršanas nolūkā.

       Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums, transponējot Direktīvas 2016/681 12. panta 1. punktu, paredz, ka gaisa kuģu pasažieru dati pēc to iekļaušanas Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā glabājami piecus gadus.
       Spriedumā noteikts, ka kopumā Direktīva 2016/681 ir atzīstama par spēkā esošu. Vienlaikus tās normas ir piemērojamas, ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību Hartu. Attiecīgi Direktīvas 2016/681 12. panta 1. punkts, lasot to atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantam un 52. panta 1. punktam, ir jāinterpretē tādējādi, ka gaisa kuģu pasažieru datus, kurus gaisa pārvadātāji ir nosūtījuši Pasažieru informācijas nodaļai, datubāzē piecus gadus pēc to nosūtīšanas tās dalībvalsts Pasažieru informācijas nodaļai, kuras teritorijā atrodas lidojuma ielidošanas vai izlidošanas vieta, ir atļauts uzglabāt – pēc tam, kad ir veikts minētās direktīvas 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais iepriekšējais novērtējums, – tikai tad, ja, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ir konstatēts, ka šie dati ir saistīti ar cīņu pret teroristu nodarījumiem un smagiem noziegumiem. 
       Kā minētajā spriedumā noteikts, visaptverošu un nediferencētu gaisa kuģu pasažieru datu uzglabāšanu neanonimizētā formā var attaisnot tikai tad, ja pastāv nopietni draudi dalībvalstu drošībai, kas ir patiesi un faktiski vai paredzami un ir saistīti, piemēram, ar teroristu nodarījumiem, un ar nosacījumu, ka šīs uzglabāšanas laiks ir ierobežots ar to, kas ir absolūti nepieciešams.

       Likumprojekts paredz veikt grozījumus Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma 8. pantā, nosakot, ka valsts drošības apdraudējuma novēršanai pasažieru datus par Eiropas Savienības iekšējiem un ārējiem gaisa pārvadājumiem reģistrā glabā piecus gadus.
Likumprojekts arī nosaka, ka sešus mēnešus gaisa kuģu pasažieru datus glabā par Eiropas Savienības ārējiem gaisa pārvadājumiem terorisma un citu smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai, kā arī par tādiem Eiropas Savienības iekšējiem gaisa pārvadājumiem terorisma vai citu smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai, kas atbilstoši kompetento iestāžu sniegtajam riska novērtējumam tiek veikti no paaugstinātas noziedzības zonas.
       Papildus likumprojekts nosaka, ka pēc sešu mēnešu termiņa minēto pasažieru datu glabāšanu reģistrā par gaisa pārvadājumiem vai atsevišķiem pasažieriem, iestājoties šo datu glabāšanas termiņam, pārskata un pagarina uz sešiem mēnešiem, ja atbilstoši Pasažieru informācijas nodaļas veiktam riska novērtējumam, pastāv pamats uzskatīt par to iespējamo saistību ar terorismu vai citu smagu noziegumu. Kopējais pieļaujamais attiecīgo pasažieru datu glabāšanas termiņš reģistrā ir pieci gadi no to iekļaušanas dienas. Likumprojekts arī paredz, ka gaisa kuģu pasažieru dati, iestājoties to glabāšanas termiņam vai zūdot attiecīgo datu apstrādes nolūkam, tiek automatizēti un neatgriezeniski dzēsti no Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra.

       Spriedumā EST tostarp atzina, ka, pamatojoties uz Direktīvu 2016/681, gaisa kuģu pasažieru datu apstrāde par Eiropas Savienības (turpmāk - ES) iekšējiem gaisa pārvadājumiem ir pieļaujama par tiem maršrutiem, par kuriem pastāv attiecīgais riska novērtējums (skat. Sprieduma 291.punktu).

       Likumprojekts nosaka, ka pēc sešu mēnešu termiņa attiecīgo pasažieru datu glabāšanu reģistrā par minētajā normā norādītajiem gaisa pārvadājumiem, iestājoties šo datu glabāšanas termiņam, pārskata un pagarina uz sešiem mēnešiem, ja atbilstoši Pasažieru informācijas nodaļas veiktam riska novērtējumam, pastāv pamats uzskatīt par to iespējamo saistību ar terorismu vai citu smagu noziegumu. Kopējais pieļaujamais attiecīgo pasažieru datu glabāšanas termiņš reģistrā ir pieci gadi no to iekļaušanas dienas.
      Normas tvērums attiecas uz datu apstrādi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma 4. pantā noteiktajā apjomā par Eiropas Savienības iekšējiem gaisa pārvadājumiem (konkrētiem maršrutiem) un Eiropas Savienības ārējiem gaisa pārvadājumiem, kuru apstrāde tiek veikta terorisma un citu smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai. Norma ir piemērojama visām Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma 10. pantā noteiktajām kompetentajām iestādēm, tostarp valsts drošības iestādēm, apstrādājot datus attiecīgajā nolūkā. Proti, spēkā esošā 10. panta redakcija paredz piekļuvi datiem neatkarīgi no maršruta veida. Ievērojot Spriedumā paustās atziņas, nepieciešams diferencēt arī kompetento iestāžu piekļuves apjomu, papildinot 10. pantu ar otro daļu.

       Attiecīgais novērtējums tiks atspoguļots filtrācijas mehānisma veidā, kas tiks integrēts Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā. Proti, filtrācijas rezultātā, tie Eiropas Savienības iekšējie gaisa pārvadājumi un attiecīgie Eiropas Savienības ārējie gaisa pārvadājumi, par ko atbilstoši Pasažieru informācijas nodaļas veiktam riska novērtējumam nebūs konstatēta turpmākas apstrādes nepieciešamība, tiks dzēsti jau no saņemšanas brīža.
Līdz ar to minētās normas sniegs papildus datu aizsardzības garantijas, kā arī attiecīgais mehānisms neradīs slogu gaisa pārvadātājiem, jo tiem nebūs jāintegrē uz riska novērtējumu balstīts filtrācijas mehānisms savās informācijas sistēmās.     
     
       Riska novērtējums par Eiropas Savienības iekšējiem un attiecīgajiem ārējiem gaisa pārvadājumiem:
       Kā ir mutatis mutandis pausts ģenerāladvokāta secinājumos EST lietā Nr. C-817/19, izveidotās gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes sistēmas efektivitāti var novērtēt tikai praksē, izvērtējot tās piemērošanas rezultātus. Šajā ziņā ir būtiski, lai šādu efektivitāti pastāvīgi novērtētu, pamatojoties pēc iespējas uz precīzākiem un uzticamākiem statistikas datiem (skat. secinājumu 111. punktu).
      Paredzēts, ka Eiropas Savienības iekšējo un attiecīgo ārējo gaisa pārvadājumu filtrācija tiks veikta, balstoties uz Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā pieejamo statistisko informāciju par gaisa pārvadājumu maršrutos konstatētajiem trāpījumiem pret citām informācijas sistēmām un kompetento iestāžu iesniegto atlases kritēriju kopām (riska profili, kontrolsaraksti) iepriekšējā gada laikā, kā arī, ņemot vērā kompetento iestāžu un tiesībaizsardzības institūciju ekspertu grupu (t.sk. kriminālizlūkošanas sadarbības institūciju un Nacionālās drošības padomes) iesniegtos novērtējumus. Nepieciešamība izmantot statistisko informāciju par visu iepriekšējo gadu tiek pamatota ar vajadzību ietvert analīzē lidojumu un ceļotāju plūsmu sezonalitātes faktorus.
       Pirms kārtējo risku novērtējumu izstrādes, paredzēts, ka Pasažieru informācijas nodaļa uzrunās visas kompetentās iestādes, aicinot tās iesniegt savus vērtējumus attiecībā uz riska maršrutiem, datu uzglabāšanas periodu un paaugstinātā noziedzības riska zonām.
       Paaugstinātā noziedzības riska zonas
       Līdzšinējā operacionālā pieredze norāda, ka riska subjekti, reaģējot uz efektīviem drošības pasākumiem noteiktajā gaisa pārvadājumā, meklē alternatīvus ceļus nokļūšanai uz vēlamo galamērķi (piemēram, šim nolūkam var tikt izmantoti citi transporta veidi nokļūšanai līdz tuvākām lidostām, vai arī savienotie gaisa pārvadājumi, izmantojot citas lidostas). Attiecīgi, izstrādājot maršrutu novērtējumus, paredzēts, ka Pasažieru informācijas nodaļa būs tiesīga noteikt paaugstinātas noziedzības riska zonas, kas ietvers ar citu kritēriju palīdzību identificētos riska galamērķus un to tiešā tuvumā esošās lidostas (tuvāk par 500 kilometriem vai mazāk par piecām stundām, izmantojot citu transporta veidu), kā arī lidostas, kuras izmantojot, ir pieejami savienotie gaisa pārvadājumi nokļūšanai uz riska galamērķiem. 
       Tāpat, nosakot paaugstinātas noziedzības riska zonas, paredzēts, ka Pasažieru informācijas nodaļa ņems vērā kompetento iestāžu un ekspertu grupu sniegtos novērtējumus par valstīm, reģioniem un teritorijām, ceļošana uz kurām ir saistīta ar paaugstinātu noziedzības vai terorisma risku.
       Statistikas rīks
       Lai nodrošinātu riska novērtējumu izstrādei nepieciešamo statistisko informāciju, Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā plānots izveidot statistikas rīku, kas sniegs pārskatāmus un anonimizētus datus par apstrādātajiem, rezultatīvajiem kompetento iestāžu pieprasījumiem un attiecīgajiem trāpījumiem Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā.   
       Rezultatīvo pieprasījumu statistika
      Attiecīgais statistikas rīks nodrošinās pārskatu par rezultatīvo pieprasījumu skaitu noteiktajā laika periodā pēc to tipa (vēsturisko Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā iekļauto gaisa kuģu pasažieru datu analīze, kritēriju ievietošana uzraudzībai), atbildes tipa (nav attiecīgu gaisa kuģu pasažieru datu vai attiecīgie dati Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā ir pieejami), kompetentās iestādes vai valsts (ārvalstu pieprasījuma gadījumā), atrasto gaisa kuģu pasažieru datu elementu skaita un gaisa pārvadājuma datuma, kā arī pieprasījumā minētā noziedzīgā nodarījuma veida.
      Trāpījumu statistika
      Attiecīgais statistikas rīks nodrošinās pārskatu par trāpījumu skaitu noteiktajā laika periodā pēc trāpījuma objekta (persona, kontaktinformācija vai citas pazīmes), trāpījuma tipa, manuālās pārbaudes rezultātā pieņemtā lēmuma, atbildīgās kompetentās iestādes vai valsts (ārvalstu pieprasījumu gadījuma), ar trāpījumu saistītā noziedzīgā nodarījuma veida (tikai kompetento iestāžu pieprasījumiem par atlases kritēriju ievietošanu sistēmā), gaisa pārvadājuma maršruta (lidosta, pilsēta, valsts).
     Trāpījums
     Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra sistēmā konstatēta un manuāli apstiprināta pasažieru datu sakritība ar Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma 9. pantā minēto ārējo informācijas sistēmu datiem vai kompetento iestāžu iesniegtajiem atlases kritējiem. 
     Maršrutu novērtējums
     Filtrācijas mehānisma kritēriji tiks pārskatīti reizi 6 mēnešos, vai biežāk – pēc kompetentās iestādes vai, piemēram, Datu valsts inspekcijas kā uzraugošās iestādes pieprasījuma. Eiropas Savienības iekšējā un attiecīgā ārējā gaisa pārvadājuma galamērķis tiks noteikts par riska galamērķi uz nākamo pārskata periodu gadījumā, ja izpildīsies vismaz viens no šādiem kritērijiem:
       1) Pasažieru informācijas nodaļas datu apstrādes statistika norāda, ka gaisa pārvadājumos uz attiecīgo galamērķi vai no šī galamērķa iepriekšējā gada laikā konstatēti vairāki manuāli apstiprināti trāpījumi saistībā ar terorismu, smagiem vai sevišķi smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas liecina par konkrētā galamērķa pastāvīgu paaugstinātu risku. Veicot novērtējumu, Pasažieru informācijas nodaļa ņems vērā vismaz šādus faktorus: trāpījumu skaits un regularitāte, noziedzīgo nodarījumu vai apdraudējumu veids un smagums. Novērtējumam nepieciešamie dati tiks iegūti no Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra statistikas rīka.
       2) Pēdējā gada laikā saņemti vairāki rezultatīvi kompetento iestāžu pieprasījumi par personām, kuras ir ceļojušas uz attiecīgo galamērķi vai no tā, kas liecina par šī maršruta pastāvīgu paaugstinātu risku. Veicot novērtējumu, Pasažieru informācijas nodaļa ņems vērā vismaz šādus faktorus: pieprasījumu skaits un regularitāte, noziedzīgo nodarījumu veids un smagums. Novērtējumam nepieciešamie dati tiks iegūti no Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra statistikas rīka.
       3) Kompetentā iestāde vai nozares ekspertu grupa iesniedz Pasažieru informācijas nodaļai pamatotu atzinumu par noteiktā galamērķa iekļaušanu riska galamērķu sarakstā uz noteiktu laiku (ne ilgāk par  sešiem mēnešiem, ar iespēju minēto termiņu pagarināt). Kompetentās iestādes vai ekspertu grupas sniedz savu atzinumu, balstoties uz tām pieejamo aktuālo riska informāciju (piem., no ārvalstu partneru dienestiem saņemtie ziņojumi, operatīvās darbības rezultāta iegūtā informācija u. tml.), kas nepārprotami liecina par noteiktā maršruta paaugstinātu risku.
       4) Galamērķis ir iekļauts paaugstinātā noziedzības riska zonā saistība ar citu riska galamērķi attiecīgā perioda Maršrutu novērtējuma ietvaros.
Pieaugot riska līmenim, piemēram, ja Latvijā ir konstatēti patiesi un esoši vai paredzami terorisma draudi, Pasažieru informācijas nodaļai ir tiesības atsākt visu Eiropas Savienības iekšējo vai attiecīgo ārējo maršrutu pasažieru informācijas vākšanu uz laiku līdz apdraudējuma līmeņa samazināšanai, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem. Pamatojoties uz attiecīgā dienesta vai institūcijas informāciju par to, ka apdraudējums nav novērsts, vispārēju datu vākšanas režīmu var pagarināt.
       Risku novērtējumu klasifikācija un pieejamība
       Filtrācijas rīks tiks integrēts Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā, un analogi kā attiecībā uz sensitīviem fizisko personu datiem tie gaisa kuģu pasažieru dati, kuru apstrāde saskaņā ar iepriekš Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā ietvertu riska novērtējumu (piemēram, noteikti riska maršruti u.c.) nebūs nepieciešama, tiks automātiski un neatgriezeniski dzēsti pirms to iekļaušanas Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā.
       Attiecīgais mehānisms tādējādi neradīs slogu gaisa pārvadātājiem, jo tiem nebūs jāintegrē uz riska novērtējumu balstīts filtrācijas mehānisms savās informācijas sistēmās. 
     
      Papildus likumprojekts paredz, ka arī gaisa kuģu pasažieru datu pieejamība Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā tiks diferencēta atkarībā no gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes mērķa un kompetentās iestādes funkcijām.

       Spriedumā EST tostarp atzina, ka pēc sākotnējā sešu mēnešu glabāšanas termiņa, atļauts turpināt glabāt tikai to gaisa kuģu pasažieru datus, par kuriem pastāv uzskats, ka tām ir iespējama saistība ar teroristu nodarījumu vai smagu noziegumu, kuri ir vismaz netieši objektīvi saistīti ar pasažieru gaisa pārvadājumiem (skat. Sprieduma 262. punktu).

       Likumprojekts nosaka, ka pēc sešu mēnešu termiņa attiecīgo pasažieru datu glabāšanu reģistrā par minētajā normā norādītajiem atsevišķiem pasažieriem, iestājoties šo datu glabāšanas termiņam, pārskata un pagarina uz sešiem mēnešiem, ja atbilstoši Pasažieru informācijas nodaļas veiktam riska novērtējumam, pastāv pamats uzskatīt par to iespējamo saistību ar terorismu vai citu smagu noziegumu. Kopējais pieļaujamais attiecīgo pasažieru datu glabāšanas termiņš reģistrā ir pieci gadi no to iekļaušanas dienas.
       Normas tvērums attiecas uz datu apstrādi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma 4. pantā noteiktajā apjomā par konkrētiem pasažieriem attiecībā uz Eiropas Savienības ārējiem gaisa pārvadājumiem, kuru apstrāde tiek veikta terorisma un citu smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai, kā arī Eiropas Savienības iekšējiem gaisa pārvadājumiem (konkrētiem maršrutiem), ja atbilstoši Pasažieru informācijas nodaļas veiktam riska novērtējumam, pastāv pamats uzskatīt par to iespējamo saistību ar terorismu vai citu smagu noziegumu. Norma ir piemērojama visām Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma 10. pantā noteiktajām kompetentajām iestādēm, tostarp valsts drošības iestādēm, apstrādājot datus attiecīgajā nolūkā. Proti, spēkā esošā 10. panta redakcija paredz piekļuvi datiem neatkarīgi no maršruta veida. Ievērojot Spriedumā paustās atziņas, nepieciešams diferencēt arī kompetento iestāžu piekļuves apjomu, papildinot 10. pantu ar otro daļu.
       Attiecīgais novērtējums tiks atspoguļots filtrācijas mehānisma veidā, kas tiks integrēts Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā. Proti, filtrācijas rezultātā, tie dati par konkrētiem pasažieriem, par ko atbilstoši Pasažieru informācijas nodaļas veiktam riska novērtējumam nebūs konstatēta turpmākas apstrādes nepieciešamība, tiks dzēsti. Līdz ar to minētās normas sniegs papildus datu aizsardzības garantijas.     

       Riska novērtējums par konkrētiem pasažieriem
       Turpmākas datu apstrādes novērtējums tiks veikts individuāli katram pasažierim, ievērojot konkrēto personu un to izvēlēto gaisa pārvadājumu riska līmeņus. Novērtējums tiks veikts, balstoties uz Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā pieejamo statistisko informāciju un Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas apakšsistēmas “Sodu reģistrs” datiem (turpmāk – Sodu reģistrs). Riska esamību pamato vismaz viens no turpmāk minētajiem apstākļiem:
      - iepriekšējā gada laikā par konkrētu personu Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā ir konstatēti un manuāli apstiprināti rezultatīvi trāpījumi pret kompetento iestāžu atlases kritērijiem / ārējām informācijas sistēmām, kas liecina par šīs personas saistību ar terorismu, smaga vai sevišķi smaga noziegumu izdarīšanu;
      - iepriekšējā gada laikā par konkrētu personu ir saņemts vismaz viens rezultatīvs kompetentās iestādes pieprasījums saistībā ar terorismu, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu;
      - novērtējuma brīdī konkrēta persona ir ievietota Sodu reģistrā saistībā ar terorismu, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu un sodāmība nav dzēsta;
      - persona ir izmantojusi īpaši augsta riska lidojuma maršrutu. 
      Īpaši augsta riska lidojumu maršruti
       Izvēlēto gaisa pārvadājumu maršrutu riska līmenis tiks noteikts, ievērojot turpmāk minētos aspektus, kas var pamatot nepieciešamību saglabāt noteiktā maršruta visu pasažieru datu pieejamību pēc sākotnējā sešu mēnešu perioda beigām:
      - gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes statistika norāda, ka gaisa pārvadājumos uz attiecīgo galamērķi vai no šī galamērķa iepriekšējā gada laikā konstatēti vairāki manuāli apstiprināti trāpījumi saistībā ar terorismu, smagiem vai sevišķi smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas liecina par konkrētā galamērķa īpaši augstu risku noteiktajā laika periodā un pamato nepieciešamību saglabāt noteiktā maršruta visu pasažieru datu pieejamību vēl sešus mēnešus. Veicot novērtējumu, Pasažieru informācijas nodaļa ņems vērā vismaz šādus faktorus: trāpījumu skaits un regularitāte, noziedzīgo nodarījumu vai apdraudējumu veids un smagums.  Novērtējumam nepieciešamie dati tiks iegūti no Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra statistikas rīka;
      - pēdējā gada laikā saņemti vairāki rezultatīvi kompetento iestāžu pieprasījumi par personām, kuras ir ceļojušas uz attiecīgo galamērķi vai no tā, kas liecina par šī maršruta pastāvīgu paaugstinātu risku pamato nepieciešamību saglabāt noteiktā maršruta visu pasažieru datu pieejamību vēl sešus mēnešus. Veicot novērtējumu, Pasažieru informācijas nodaļa ņems vērā vismaz šādus faktorus: pieprasījumu skaits un regularitāte, noziedzīgo nodarījumu vai apdraudējumu veids un smagums. Novērtējumam nepieciešamie dati tiks iegūti no Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra statistikas rīka;
      - kompetentā iestāde vai nozares ekspertu grupa iesniedz Pasažieru informācijas nodaļai pamatotu atzinumu par nepieciešamību saglabāt noteiktā galamērķa lidojumu pasažieru datu pieejamību pēc sākotnējā sešu mēnešu perioda. Kompetentās iestādes vai ekspertu grupas sniedz savu atzinumu, balstoties uz tām pieejamo riska informāciju (piem., no ārvalstu partneru dienestiem saņemtie ziņojumi, operatīvās darbības rezultātā iegūta informācija u.tml.), kas nepārprotami liecina par noteiktā maršruta paaugstinātu risku un pamato nepieciešamību saglabāt noteiktā maršruta visu pasažieru datu pieejamību vēl sešus mēnešus;
      - galamērķis ir iekļauts paaugstinātā noziedzības riska zonā saistība ar citu riska galamērķi attiecīgā perioda maršrutu novērtējuma ietvaros.
        Nepieciešamība izmantot statistisko informāciju par visu iepriekšējo gadu tiek pamatota ar vajadzību ietvert analīzē gaisa pārvadājumu un ceļotāju plūsmu sezonalitātes faktorus. 
        Pirms kārtējo risku novērtējumu izstrādes, paredzēts, ka Pasažieru informācijas nodaļa uzrunās visas kompetentās iestādes, aicinot tās iesniegt savus vērtējumus attiecībā uz pasažieriem, kuru datu uzglabāšanu Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā nepieciešams turpināt. 
       
        Papildus likumprojekts paredz, ka arī gaisa kuģu pasažieru datu pieejamība Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā tiks diferencēta atkarībā no gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes mērķa un kompetentās iestādes funkcijām.

        EST Spriedumā pauda, ka, veicot gaisa kuģu pasažieru iepriekšēju novērtējumu, Pasažieru informācijas nodaļa var salīdzināt gaisa kuģu pasažieru datus ar datubāzēm, kuras ir lietderīgas nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt teroristu nodarījumus un smagus noziegumus un saukt pie atbildības par tiem, tostarp datubāzēm par personām vai objektiem, kuri tiek meklēti vai par kuriem ir izdots brīdinājums saskaņā ar Savienības, starptautiskiem un valsts noteikumiem, ko piemēro šādām datubāzēm (skat. Sprieduma 182. punktu).
       Nacionālais normatīvais regulējums paredz, ka Latvijas Republikā tiek uzturēts arī Izraidīto ārzemnieku un ieceļošanas aizliegumu reģistrs, kā arī Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistrs. Attiecīgi Ministru kabineta 2013. gada 5.marta noteikumu Nr. 122 “Noteikumi par izraidīto ārzemnieku un ieceļošanas aizliegumu reģistru” 2. punkts paredz, ka reģistrā iekļauj informāciju par ārzemniekiem, kuriem noteikts ieceļošanas aizliegums Latvijas Republikā un Šengenas līguma dalībvalstu teritorijā, kā arī informāciju par ārzemniekiem, uz kuriem attiecināma Imigrācijas likumā noteiktā izraidīšanas procedūra. Atbilstoši Imigrācijas likumā noteiktajam ieceļošanas aizliegums, kā arī izraidīšana tiek piemērota personām, kas ir izdarījušas attiecīgo likumpārkāpumu. Analogi Ministru kabineta 2024. gada 23. janvāra noteikumu Nr. 57 “Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistra noteikumi” 1.punkts paredz, ka reģistrā iekļauj ziņas par personu un neaizsargātu personu, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par liegumu izceļot no Latvijas Republikas, un par bērnu, attiecībā uz kuru tiesa ir pieņēmusi lēmumu par aizliegumu viņu izvest no valsts. Atbilstoši Nacionālās drošības likumā un likumā “Par policiju” noteiktajam personas, par kurām var tikt pieņemts lēmums par liegumu izceļot no valsts ir personas, kas ir vai var tikt iesaistītas attiecīgajos likumpārkāpumos. Vienlaikus nav izslēgts, ka attiecīgajām personām var būt saistība ar valsts drošības apdraudējumu vai kādu no noziedzīgiem nodarījumiem, kas ietverts Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma pielikumā, tostarp nelikumīgas ieceļošanas un uzturēšanās veicināšanu u.c.
       Ieraksti valsts informācijas sistēmās par personām, kam liegts attiecīgi ieceļot Latvijas Republikā, izceļot vai izvest personu no tās ir tieši saistīti ar personu pārvietošanos pāri valsts robežām. Pārvietošanās pāri valsts robežām var notikt arī ar gaisa pārvadājumu starpniecību.
      Tādējādi informācija par personām, kas ir iekļautas kādā no minētajām valsts informācijas sistēmām, būtu nepieciešams salīdzināt ar Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra ierakstiem, lai noskaidrotu, vai persona ir šķērsojusi vai mēģinājusi šķērsot Latvijas Republikas robežu ar gaisa kuģi, kā arī vai izmantojusi gaisa kuģi, lai pārvietotos turpmāk kontekstā ar Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma pielikumā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem vai valsts drošības apdraudējumu. Saņemtā informācija sniegtu iespēju lemt par nepieciešamajiem turpmākajiem soļiem attiecīgajos gadījumos, kā arī sasniegt Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma mērķi.

       Likumprojekts paredz, ka gaisa kuģu pasažieru dati tiks automatizēti salīdzināti arī ar ierakstiem Izraidīto ārzemnieku un ieceļošanas aizliegumu reģistrā un Personu izceļošanas un izvešanas liegumu reģistrā.

       Mainījies Valsts ieņēmuma dienesta struktūrvienības nosaukums, kas ir kompetenta lūgt izsniegt gaisa kuģu pasažieru datus no Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra. Proti, pašreizējais attiecīgās struktūrvienības nosaukums ir “Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde”, taču likums paredz iepriekšējo nosaukumu “Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policija, Iekšējās drošības pārvalde”.

       Tāpat saistībā ar īstenoto Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju Latvijas Republikas Saeima 2024.gada 31.oktobrī trešajā lasījumā pieņēma likumu “Nodokļu un muitas policijas likums” (Nr. 645/Lp14) un likumu “Valsts ieņēmumu dienesta likums” (Nr. 644/Lp14), kas stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī. Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijas rezultātā ar 2026. gada 1. janvāri Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policija tiks izveidota par atsevišķu, jaunu valsts pārvaldes iestādi - Nodokļu un muitas policiju un Iekšējās drošības pārvalde tiks likvidēta un tās funkcijas tiek nodotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Likuma “Nodokļu un muitas policijas likums” (Nr. 645/Lp14) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 4.1.apakšpunktā “Saistītie tiesību aktu projekti” kā viens no saistītajiem tiesību aktiem, kurā veicams grozījums saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju, norādīts Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums.  Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma 10.pantā.

       Likumprojekts paredz aizstāt likuma 10. panta 9. punktā vārdus “Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijai, Iekšējās drošības pārvaldei” ar vārdiem “Nodokļu un muitas policijai”, ņemot vērā ar likumu “Nodokļu un muitas policijas likums” (Nr. 645/Lp14) un likumu “Valsts ieņēmumu dienesta likums” (Nr. 644/Lp14) ieviešamās institucionālās izmaiņas, Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma 10. pantā.

       Vienlaikus, ievērojot, ka likums “Nodokļu un muitas policijas likums” (Nr. 645/Lp14) un likums “Valsts ieņēmumu dienesta likums” (Nr. 644/Lp14) stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, kā arī nolūkā precizējot pašreizējo Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienības nosaukumu, kas kompetenta lūgt izsniegt gaisa kuģu pasažieru datus no Gaisa kuģu pasažieru datu reģistra, ir ietverts pārejas noteikums.

       Lai sagatavotos attiecīgā novērtējuma praktiskai piemērošanai, likumprojekts paredz pārejas posmu. Proti, filtrācijas un statistikas rīka ieviešanai Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā nepieciešami tehniski pielāgojumi. Tādējādi likumprojekts ietver pārejas noteikumus, kas paredz, ka normas par gaisa kuģu pasažieru datu apstrādi par iekšējiem un attiecīgajiem ārējiem gaisa pārvadājumiem un datu turpmāku glabāšanu par konkrētiem pasažieriem, kas ir saistīti ar minētajiem tehniskajiem pielāgojumiem, uzsāk piemērot ne vēlāk kā ar 2027. gada 1. janvāri. Attiecīgi līdz 2027. gada 1. janvārim kompetentajām iestādēm ir jāveic izvērtējums par tiem Eiropas Savienības iekšējiem un attiecīgajiem ārējiem gaisa pārvadājumiem, par kuriem nepieciešams apstrādāt gaisa kuģu pasažieru datus pēc minētā datuma. Tāpat kompetentajām iestādēm līdz 2027. gada 1. janvārim nepieciešams veikt izvērtējumu par tiem konkrētiem pasažieriem, kuru datus, kas Gaisa kuģu reģistrā uz 2027. gada 1. janvāri glabāti ilgāk par sešiem mēnešiem, nepieciešams turpināt apstrādāt noziegumu, kas saistīti ar terorismu vai citu smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai. Līdz attiecīgo pārejas noteikumu piemērošanai spēkā ir Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma esošā redakcija attiecībā uz gaisa kuģu pasažieru datu glabāšanu. Tāpat spēkā esošais regulējums paredz Spriedumā noteikto garantiju pret valsts iestāžu varas ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu - tiesas pirmskontroli.
       Papildus likumprojekts satur arī pārejas noteikumu attiecībā uz Valsts ieņēmuma dienesta struktūrvienības, kas kompetenta lūgt izsniegt gaisa kuģu pasažieru datus no Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrā, nosaukuma maiņu.