25-TA-1384: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Zemkopības ministrija ir saņēmusi priekšlikumu pārskatīt Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 240) normas, kas attiecas uz kritērijiem par attāluma noteikšanu no tuvākās esošās dzīvojamās ēkas vai publiskās būves līdz lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvei, jo kopš 2013. gada, kad šīs tiesību normas tika ieviestas, ir mainījusies būvju un teritoriju plānošanas prakse, pieņemti jauni normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti, kā arī tautsaimniecībā parādījušās jaunas tehnoloģijas. Tādējādi noteikumi Nr. 240 ir jāpapildina ar jaunu nosacījumu, kas ļautu samazināt šo noteikumu 142. punktā minētos attālumus, ņemot vērā tehnoloģiju un tehnisko risinājumu attīstību dzīvnieku novietņu būvniecības jomā pēdējo desmit gadu laikā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts) sagatavots, lai precizētu tiesisko regulējumu, kas noteic minimālā attāluma ievērošanu no tuvākās esošās dzīvojamās ēkas vai publiskās būves līdz lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvei.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Spēkā esošajos noteikumos Nr. 240 ietvertas vispārīgās prasības vietēja mēroga teritorijas attīstības plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei, kā arī teritorijas izmantošanas veidu klasifikācija.
Noteikumu Nr. 240 140. punktā noteikts, ka, plānojot jaunas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētas būves, ir jāievēro noteikts minimālais attālums no tuvākās esošās dzīvojamās ēkas vai publiskās būves līdz lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvei:
1) 50 metru – ja būve paredzēta, lai vienlaikus turētu līdz 20 dzīvnieku vienībām;
2) 100 metru – ja būve paredzēta, lai vienlaikus turētu 21 līdz 50 dzīvnieku vienību;
3) 300 metru – ja būve paredzēta, lai vienlaikus turētu 51 līdz 500 dzīvnieku vienību;
4) 500 metru – ja būve paredzēta, lai vienlaikus turētu vairāk par 501 dzīvnieku vienību.
Noteikumu Nr. 240 140. punkta normas sākotnējais mērķis bija attālināt dzīvojamo un publisko apbūvi no traucējošām smakām, trokšņiem un cita veida piesārņojuma, ko rada lauksaimniecības dzīvnieki.
Savukārt noteikumu Nr. 240 142. punkts paredz, ka 140. punktā minētos attālumus var samazināt, ja lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves un dzīvojamā apbūve atrodas vienā zemes vienībā vai uz vairākām blakus esošām zemes vienībām, kas pieder vienam īpašniekam, vai ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka (vai tuvākās būves – dzīvojamās ēkas un publiskās būves – īpašnieka) rakstveida saskaņojums. Ja šāds saskaņojums netiek saņemts, tad nav iespējama lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves būvniecība tuvāk par 140. punktā noteikto attālumu. Saskaņojuma nepieciešamība ievērojami kavē un apgrūtina lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas attīstību kopumā. Latvijā ir problemātiski atrast teritorijas, kas būtu piemērotas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzēto būvju būvniecībai.
Turklāt lopkopības uzņēmumiem ir jāievēro virkne (ar noteikumiem Nr. 240 nesaistītu) vides aizsardzību regulējošu prasību, kas noteiktas citos normatīvajos aktos, piemēram, likumā "Par piesārņojumu", likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un uz minēto likumu pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos:
1) Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai";
2) Ministru kabineta 2014. gada 25. novembra noteikumos Nr. 724 "Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos", kuros no 2018. gada 1. janvāra smakas mērķlielums stundas periodam ir samazināts divas reizes;
3) Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību";
4) Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs", kuros ietvertas prasības kūtsmēslu savākšanai, novadīšanai un uzglabāšanai un kuru 8. punktā noteikta nepieciešamība ierīkot kūtsmēslu krātuvi vai iekārtu kūtsmēslu tālākai pārstrādei, ja tiek projektēta jauna vai pārbūvēta esoša dzīvnieku novietne. Kūtsmēslu krātuves tilpumam jābūt tādam, lai kūtsmēslus tajā varētu uzglabāt vismaz astoņus mēnešus;
5) Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" par mēslošanas līdzekļu lietošanu un aizliegumu lietot mēslošanas līdzekļus noteiktos periodos un apstākļos, nosakot arī ierobežojumu, ka ar kūtsmēsliem un fermentācijas atliekām iestrādātais slāpekļa daudzums vienā lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektārā gadā nedrīkst pārsniegt 170 kilogramu, kas atbilst 1,7 dzīvnieku vienībām;
6) Ministru kabineta 2009. gada 2. novembra noteikumos Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti", kuros noteikti kvalitātes normatīvi ārtelpu gaisam troposfērā un monitoringa metodes, kā arī īstenojamie pasākumi, ja gaisa kvalitātes robežvērtības tiek pārsniegtas. Gaisa kvalitātes normatīvi un raksturlielumi noteikti, lai nodrošinātu cilvēka veselības un vides aizsardzību. Atbilstība gaisa kvalitātes normatīvam vai robežvērtības pārsniegums tiek vērtēts emisijas limita projektu izstrādes gaitā katrai plānotajai darbībai pirms A atļaujas pieprasīšanas;
7) Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 182 "Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi", kuros paredzēta kārtība stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādei, lai novērstu, ierobežotu un kontrolētu gaisu piesārņojošo vielu emisiju no stacionāriem piesārņojuma avotiem.
Turklāt, attīstot intensīvu cūku un putnu audzēšanu, jau plānošanas procesā ir jāparedz labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (turpmāk – LPTP) izmantošana. Eiropas parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (no 24.04.2024. tās nosaukums ir "par rūpnieciskajām un lopkopības emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole)") noteic, ka termins "labākie pieejamie tehniskie paņēmieni" apzīmē efektīvāko un pilnīgāko darbību un ekspluatācijas metožu izstrādes posmu, kurā tiek parādīta konkrēto tehnisko paņēmienu faktiskā piemērotība tam, lai noteiktu pamatus emisiju robežvērtībām un citus atļaujas nosacījumus, kas paredzēti, lai novērstu un – gadījumos, kad novēršana nav iespējama, – samazinātu emisijas un ietekmi uz vidi kopumā.
Praksē LPTP attiecībā uz smaku samazināšanu vai novēršanu ir smaku ierobežojošas ventilācijas, šķidrmēslu zemgrīdas dzesēšanas sistēmas, slēgtas sistēmas mēslu pārvietošanai un pārstrādei (piemēram, biogāzes stacijas), telpu robotizēta mazgāšana u. c. Efektīvus LPTP var ieviest, būvējot jaunas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būves. Esošo fermu pārbūve var būt nesamērīgi dārga un var nebūt iespējama, ja pilnībā netiek nojaukta esošā ferma un uzbūvēta jauna.
24.04.2024. tika pieņemta Eiropas parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1785, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) un Padomes Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (turpmāk – Direktīva 2024/1785). Dalībvalstīm tā ir jāievieš līdz 2026. gada 1. jūlijam. Latvija to vēl nav ieviesusi. Direktīva 2024/1785 tika pieņemta, lai uzsvērtu nepieciešamību veicināt gan LPTP, gan inovatīvu tehnisko paņēmienu ieviešanu vides piesārņojuma samazināšanai, lai līdz 2050. gadam būtu iespējams īstenot Eiropas stratēģiju "Eiropas zaļais kurss". Šīs stratēģijas mērķis ir nevis pārtraukt jebkādu ražošanu (tostarp intensīvu mājputnu un cūku audzēšanu) Eiropas Savienībā, bet gan veicināt ražošanas pārorientēšanos uz vides piesārņojošu darbību samazināšanu, lietojot jaunas tehnoloģijas un tehniskos paņēmienus tā vietā, lai vides aizsardzību balstītu vienīgi uz robežlielumu ievērošanu. Direktīvas 2024/1785 uzdevums un mērķis ir ne tikai formāli pieņemt zināšanai terminu LPTP, bet arī nodrošināt LPTP ieviešanu praksē, lai uzlabotu vides aizsardzības situāciju Eiropas Savienībā, vienlaikus saglabājot ekonomikas izaugsmi.
Ietekmes uz vidi novērtējuma process var aizņemt 1–2 gadus. Būvatļauju var saņemt tikai pēc tam, kad saņemts arī pozitīvs Valsts vides dienesta atzinums par ietekmes uz vidi novērtējumu. Tādējādi, ja blakus esošās zemes vienības īpašnieka vai tuvākās būves īpašnieka (turpmāk – kaimiņš) rakstveida saskaņojums ir saņemts, pirms tiek uzsākts ietekmes uz vidi novērtējuma process, taču mainās zemes gabala īpašnieks un būvvalde pieprasa jaunu saskaņojumu, bet jaunais kaimiņu zemes gabala īpašnieks to atsaka, uzņēmējs var ciest nesamērīgi lielus zaudējumus. Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra var izmaksāt vairāk nekā 50 000 eiro. Šī iemesla dēļ tiesiskajam regulējumam jābūt tādam, lai, ievērojot visas izvirzītās prasības attiecībā uz vides aizsardzību, nebūtu vajadzīgi nekādi papildu skaņojumi no trešajām personām, kuras to var atteikt bez pamatojuma.
Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru ietvaros sabiedriskajās apspriešanās tiek arī noskaidrots sabiedrības viedoklis, kā to paredz pakārtotie normatīvie akti. Komersantiem, kas vēlas samazināt norādītos attālumus no dzīvnieku novietnēm līdz dzīvojamām mājām, obligāti jāinformē iedzīvotāji, kuru dzīvojamās mājas atrodas no 300 līdz 500 metru attālumā, par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras sabiedrisko apspriešanu. Turklāt dzīvnieku novietņu izvietojums pašvaldības teritorijā tiek regulēts atbilstoši normatīvajiem aktiem teritorijas plānošanas jomā, nosakot, kurā teritorijā drīkst būvēt novietni, kā arī teritorijas plānojumā izvirzot specifiskas papildu prasības vai nosacījumus par to, kā darbība ir īstenojama. Piemēram, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 23. panta otrajā daļā ir noteikts, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosakāms funkcionālais zonējums un publiskā infrastruktūra, kā arī reglamentēti teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un citi teritorijas izmantošanas nosacījumi un aprobežojumi. Pašvaldības rīcībā tiek nodota visaptveroša informācija par ietekmi, kura konstatēta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā, ievērojot paredzētajā darbībā plānotās tehnoloģijas un atbilstību vides aizsardzības jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām. Šādā situācijā lēmuma pieņemšana par paredzētās darbības akceptu likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" deleģēta pašvaldībai.
Ir iespējamas situācijas, kad pēc ietekmes uz vidi novērtējuma un dzīvnieku novietnes būvniecības pabeigšanas tās ekspluatācijas laikā kādu iemeslu dēļ netiek ievērotas vides aizsardzības normatīvo aktu prasības (piemēram, attiecībā uz smaku emisiju), lai gan ietekmes uz vidi novērtējumam pievienotie aprēķini liecina, ka tiks izpildītas vides aizsardzības normatīvo aktu prasības. Šādos gadījumos komersantam būs jāparedz papildu pasākumi ietekmes samazināšanai. Ja komersants nespēs nodrošināt papildu risinājumus, var veidoties situācija, kad tam tiks aizliegta piesārņojošās darbības turpināšana.
Noteikumu Nr. 240 140. punktā noteikts, ka, plānojot jaunas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētas būves, ir jāievēro noteikts minimālais attālums no tuvākās esošās dzīvojamās ēkas vai publiskās būves līdz lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvei:
1) 50 metru – ja būve paredzēta, lai vienlaikus turētu līdz 20 dzīvnieku vienībām;
2) 100 metru – ja būve paredzēta, lai vienlaikus turētu 21 līdz 50 dzīvnieku vienību;
3) 300 metru – ja būve paredzēta, lai vienlaikus turētu 51 līdz 500 dzīvnieku vienību;
4) 500 metru – ja būve paredzēta, lai vienlaikus turētu vairāk par 501 dzīvnieku vienību.
Noteikumu Nr. 240 140. punkta normas sākotnējais mērķis bija attālināt dzīvojamo un publisko apbūvi no traucējošām smakām, trokšņiem un cita veida piesārņojuma, ko rada lauksaimniecības dzīvnieki.
Savukārt noteikumu Nr. 240 142. punkts paredz, ka 140. punktā minētos attālumus var samazināt, ja lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves un dzīvojamā apbūve atrodas vienā zemes vienībā vai uz vairākām blakus esošām zemes vienībām, kas pieder vienam īpašniekam, vai ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka (vai tuvākās būves – dzīvojamās ēkas un publiskās būves – īpašnieka) rakstveida saskaņojums. Ja šāds saskaņojums netiek saņemts, tad nav iespējama lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves būvniecība tuvāk par 140. punktā noteikto attālumu. Saskaņojuma nepieciešamība ievērojami kavē un apgrūtina lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas attīstību kopumā. Latvijā ir problemātiski atrast teritorijas, kas būtu piemērotas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzēto būvju būvniecībai.
Turklāt lopkopības uzņēmumiem ir jāievēro virkne (ar noteikumiem Nr. 240 nesaistītu) vides aizsardzību regulējošu prasību, kas noteiktas citos normatīvajos aktos, piemēram, likumā "Par piesārņojumu", likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un uz minēto likumu pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos:
1) Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai";
2) Ministru kabineta 2014. gada 25. novembra noteikumos Nr. 724 "Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos", kuros no 2018. gada 1. janvāra smakas mērķlielums stundas periodam ir samazināts divas reizes;
3) Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību";
4) Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs", kuros ietvertas prasības kūtsmēslu savākšanai, novadīšanai un uzglabāšanai un kuru 8. punktā noteikta nepieciešamība ierīkot kūtsmēslu krātuvi vai iekārtu kūtsmēslu tālākai pārstrādei, ja tiek projektēta jauna vai pārbūvēta esoša dzīvnieku novietne. Kūtsmēslu krātuves tilpumam jābūt tādam, lai kūtsmēslus tajā varētu uzglabāt vismaz astoņus mēnešus;
5) Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" par mēslošanas līdzekļu lietošanu un aizliegumu lietot mēslošanas līdzekļus noteiktos periodos un apstākļos, nosakot arī ierobežojumu, ka ar kūtsmēsliem un fermentācijas atliekām iestrādātais slāpekļa daudzums vienā lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektārā gadā nedrīkst pārsniegt 170 kilogramu, kas atbilst 1,7 dzīvnieku vienībām;
6) Ministru kabineta 2009. gada 2. novembra noteikumos Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti", kuros noteikti kvalitātes normatīvi ārtelpu gaisam troposfērā un monitoringa metodes, kā arī īstenojamie pasākumi, ja gaisa kvalitātes robežvērtības tiek pārsniegtas. Gaisa kvalitātes normatīvi un raksturlielumi noteikti, lai nodrošinātu cilvēka veselības un vides aizsardzību. Atbilstība gaisa kvalitātes normatīvam vai robežvērtības pārsniegums tiek vērtēts emisijas limita projektu izstrādes gaitā katrai plānotajai darbībai pirms A atļaujas pieprasīšanas;
7) Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumos Nr. 182 "Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi", kuros paredzēta kārtība stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādei, lai novērstu, ierobežotu un kontrolētu gaisu piesārņojošo vielu emisiju no stacionāriem piesārņojuma avotiem.
Turklāt, attīstot intensīvu cūku un putnu audzēšanu, jau plānošanas procesā ir jāparedz labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (turpmāk – LPTP) izmantošana. Eiropas parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (no 24.04.2024. tās nosaukums ir "par rūpnieciskajām un lopkopības emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole)") noteic, ka termins "labākie pieejamie tehniskie paņēmieni" apzīmē efektīvāko un pilnīgāko darbību un ekspluatācijas metožu izstrādes posmu, kurā tiek parādīta konkrēto tehnisko paņēmienu faktiskā piemērotība tam, lai noteiktu pamatus emisiju robežvērtībām un citus atļaujas nosacījumus, kas paredzēti, lai novērstu un – gadījumos, kad novēršana nav iespējama, – samazinātu emisijas un ietekmi uz vidi kopumā.
Praksē LPTP attiecībā uz smaku samazināšanu vai novēršanu ir smaku ierobežojošas ventilācijas, šķidrmēslu zemgrīdas dzesēšanas sistēmas, slēgtas sistēmas mēslu pārvietošanai un pārstrādei (piemēram, biogāzes stacijas), telpu robotizēta mazgāšana u. c. Efektīvus LPTP var ieviest, būvējot jaunas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būves. Esošo fermu pārbūve var būt nesamērīgi dārga un var nebūt iespējama, ja pilnībā netiek nojaukta esošā ferma un uzbūvēta jauna.
24.04.2024. tika pieņemta Eiropas parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1785, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) un Padomes Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (turpmāk – Direktīva 2024/1785). Dalībvalstīm tā ir jāievieš līdz 2026. gada 1. jūlijam. Latvija to vēl nav ieviesusi. Direktīva 2024/1785 tika pieņemta, lai uzsvērtu nepieciešamību veicināt gan LPTP, gan inovatīvu tehnisko paņēmienu ieviešanu vides piesārņojuma samazināšanai, lai līdz 2050. gadam būtu iespējams īstenot Eiropas stratēģiju "Eiropas zaļais kurss". Šīs stratēģijas mērķis ir nevis pārtraukt jebkādu ražošanu (tostarp intensīvu mājputnu un cūku audzēšanu) Eiropas Savienībā, bet gan veicināt ražošanas pārorientēšanos uz vides piesārņojošu darbību samazināšanu, lietojot jaunas tehnoloģijas un tehniskos paņēmienus tā vietā, lai vides aizsardzību balstītu vienīgi uz robežlielumu ievērošanu. Direktīvas 2024/1785 uzdevums un mērķis ir ne tikai formāli pieņemt zināšanai terminu LPTP, bet arī nodrošināt LPTP ieviešanu praksē, lai uzlabotu vides aizsardzības situāciju Eiropas Savienībā, vienlaikus saglabājot ekonomikas izaugsmi.
Ietekmes uz vidi novērtējuma process var aizņemt 1–2 gadus. Būvatļauju var saņemt tikai pēc tam, kad saņemts arī pozitīvs Valsts vides dienesta atzinums par ietekmes uz vidi novērtējumu. Tādējādi, ja blakus esošās zemes vienības īpašnieka vai tuvākās būves īpašnieka (turpmāk – kaimiņš) rakstveida saskaņojums ir saņemts, pirms tiek uzsākts ietekmes uz vidi novērtējuma process, taču mainās zemes gabala īpašnieks un būvvalde pieprasa jaunu saskaņojumu, bet jaunais kaimiņu zemes gabala īpašnieks to atsaka, uzņēmējs var ciest nesamērīgi lielus zaudējumus. Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra var izmaksāt vairāk nekā 50 000 eiro. Šī iemesla dēļ tiesiskajam regulējumam jābūt tādam, lai, ievērojot visas izvirzītās prasības attiecībā uz vides aizsardzību, nebūtu vajadzīgi nekādi papildu skaņojumi no trešajām personām, kuras to var atteikt bez pamatojuma.
Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru ietvaros sabiedriskajās apspriešanās tiek arī noskaidrots sabiedrības viedoklis, kā to paredz pakārtotie normatīvie akti. Komersantiem, kas vēlas samazināt norādītos attālumus no dzīvnieku novietnēm līdz dzīvojamām mājām, obligāti jāinformē iedzīvotāji, kuru dzīvojamās mājas atrodas no 300 līdz 500 metru attālumā, par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras sabiedrisko apspriešanu. Turklāt dzīvnieku novietņu izvietojums pašvaldības teritorijā tiek regulēts atbilstoši normatīvajiem aktiem teritorijas plānošanas jomā, nosakot, kurā teritorijā drīkst būvēt novietni, kā arī teritorijas plānojumā izvirzot specifiskas papildu prasības vai nosacījumus par to, kā darbība ir īstenojama. Piemēram, Teritorijas attīstības plānošanas likuma 23. panta otrajā daļā ir noteikts, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā nosakāms funkcionālais zonējums un publiskā infrastruktūra, kā arī reglamentēti teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un citi teritorijas izmantošanas nosacījumi un aprobežojumi. Pašvaldības rīcībā tiek nodota visaptveroša informācija par ietekmi, kura konstatēta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā, ievērojot paredzētajā darbībā plānotās tehnoloģijas un atbilstību vides aizsardzības jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām. Šādā situācijā lēmuma pieņemšana par paredzētās darbības akceptu likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" deleģēta pašvaldībai.
Ir iespējamas situācijas, kad pēc ietekmes uz vidi novērtējuma un dzīvnieku novietnes būvniecības pabeigšanas tās ekspluatācijas laikā kādu iemeslu dēļ netiek ievērotas vides aizsardzības normatīvo aktu prasības (piemēram, attiecībā uz smaku emisiju), lai gan ietekmes uz vidi novērtējumam pievienotie aprēķini liecina, ka tiks izpildītas vides aizsardzības normatīvo aktu prasības. Šādos gadījumos komersantam būs jāparedz papildu pasākumi ietekmes samazināšanai. Ja komersants nespēs nodrošināt papildu risinājumus, var veidoties situācija, kad tam tiks aizliegta piesārņojošās darbības turpināšana.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ievērojot Latvijas Republikas teritorijas apdzīvojuma struktūru, lauksaimniekiem ir ļoti problemātiski atrast vietu, kura būtu piemērota lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētu būvju būvniecībai, bet kuras tuvumā neatrastos dzīvojamā vai publiskā apbūve, un tas ievērojami apgrūtina lauksaimnieku saimniecisko darbību.
Kopējā situācija lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs ir ievērojami mainījusies, proti, ir attīstījušies tehnoloģiskie risinājumi. Piemēram, pašlaik, būvējot dzīvnieku audzēšanas novietni, daudzās vietās tiek uzbūvēta arī biogāzes stacija, kurai darbojoties tiek likvidēts vairākums smaku, tāpat mēslu un biogāzes ražošanas procesam pakļautais substrāts līdz iestrādei augsnē tiek uzglabāts slēgtās (apjumtās) krātuvēs un īpaša vērība tiek pievērsta ventilācijas sistēmām. Vienlaikus, lai praksē ieviestu šāda veida tehnoloģiskos risinājumus, ir jārēķinās ar ievērojamām investīcijām, kas var pat pārsniegt 20 procentu no kopējām dzīvnieku novietnes izmaksām, tādēļ, lai investīcijas atmaksātos, ir jābūvē lielākas lauksaimniecības dzīvnieku novietnes, kuru tilpumu mākslīgi un nevajadzīgi ierobežo spēkā esošo noteikumu Nr. 240 140. punkta norma.
Turklāt pirms būvdarbu uzsākšanas liela uzmanība tiek veltīta lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzēto būvju atrašanās vietu apsekošanai, izpētei un izvērtēšanai, jo noteiktos apstākļos var veidoties situācija, kad noteikumu Nr. 240 140. punktā noteiktie attālumi nav pietiekami un lauksaimniekiem ir jāievēro lielāks attālums, jo to paredz vides aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti. Tas nozīmē, ka tiesiskajam regulējumam būtu jādarbojas arī pretēji, proti, ja izpētes laikā iegūtie dati un vides aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti pieļauj lauksaimniecības dzīvnieku novietnes atrašanos tuvāk dzīvojamai vai publiskai apbūvei, nekā noteikts noteikumu Nr. 240 140. punktā. Noteikumu Nr. 240 142. punkts pašreizējā redakcijā pieļauj iespēju samazināt attālumus, ja lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves un dzīvojamā apbūve atrodas vienā zemes vienībā vai uz vairākām blakus esošām zemes vienībām, kas pieder vienam īpašniekam, vai ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka (vai tuvākās būves – dzīvojamās ēkas un publiskās būves – īpašnieka) rakstveida saskaņojums. Taču praksē, pat situācijā, kad lauksaimniecības dzīvnieku turēšanā tiek izmantoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kas nerada piesārņojumu, arī ne smaku piesārņojumu, saņemt kaimiņu saskaņojumu nav iespējams, jo kaimiņš vienkārši to atsaka. Mēdz būt arī situācijas ar pamestām viensētām, kurās ir sabrukušu ēku grausti, ar kuru īpašnieku nav iespējams sazināties, jo nav informācijas par viņa atrašanās vietu, piemēram, viņš ir izbraucis no valsts vai miris, bet mantinieki nav zināmi, vai arī tie nespēj savā starpā vienoties par mantojuma tiesībām.
Tiesiskajam regulējumam ir jābūt tādam, lai, ievērojot visas izvirzītās prasības attiecībā uz vides aizsardzību, nekādi papildu saskaņojumi no trešajām personām, kuras to var atteikt vai ar kurām nevar sazināties, nebūtu nepieciešami, jo pirms būvniecības uzsākšanas ir veikts katras lauksaimniecības būves ietekmes uz vidi novērtējums atkarībā no tā, cik liela dzīvnieku novietne tiek veidota. Minētajās procedūrās tiek vērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi, kā arī izvirzīti vides nosacījumi, lai mazinātu piesārņojuma risku no iecerētajām darbībām.
Likuma "Par piesārņojumu" 1. pielikumā ir minētas darbības, kurām nepieciešama atļauja A kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, un šīs tiesību normas ir attiecināmas arī uz noteikumu Nr. 240 140.4. apakšpunktā minētajiem operatoriem (fermām), kurās paredzēts vienlaikus turēt vairāk par 501 dzīvnieku vienību.
Ievērojot iepriekšminēto, tiesiskajā regulējumā jāparedz papildu tiesību norma par minimālā attāluma samazināšanu situācijās, kad uzņēmējs būs nodrošinājis ietekmes uz vidi novērtējumu un izmantos LPTP, kas nodrošina piesārņojuma novēršanu tādā kārtībā un apjomā, kā to nosaka normatīvie akti vides aizsardzības jomā.
Tāds tiesiskais regulējums ļautu efektīvāk izmantot esošās lauksaimniecības dzīvnieku novietnes, kā arī būvēt jaunas, tostarp vietās, kurās agrāk vēsturiski ir atradušies lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas kompleksi, būvei izmantojot labākos tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, efektīvākas ventilācijas sistēmas, slēgtas mēslu krātuves u. tml., lai mazinātu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvju ietekmi uz vidi. Šādu jaunu, ar modernām tehnoloģijām aprīkotu lauksaimniecības dzīvnieku novietņu būvniecība dotu ievērojamu pienesumu ekonomikai gan tiešo investīciju veidā, gan arī turpmākās to ekspluatācijas laikā, radot jaunas darbavietas ne tikai dzīvnieku audzēšanas kompleksā, bet arī ar to saistītajās nozarēs, kurās iesaistītie nodarbojas ar lopbarības audzēšanu un iegūtās dzīvnieku produkcijas pārstrādi.
Kopējā situācija lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs ir ievērojami mainījusies, proti, ir attīstījušies tehnoloģiskie risinājumi. Piemēram, pašlaik, būvējot dzīvnieku audzēšanas novietni, daudzās vietās tiek uzbūvēta arī biogāzes stacija, kurai darbojoties tiek likvidēts vairākums smaku, tāpat mēslu un biogāzes ražošanas procesam pakļautais substrāts līdz iestrādei augsnē tiek uzglabāts slēgtās (apjumtās) krātuvēs un īpaša vērība tiek pievērsta ventilācijas sistēmām. Vienlaikus, lai praksē ieviestu šāda veida tehnoloģiskos risinājumus, ir jārēķinās ar ievērojamām investīcijām, kas var pat pārsniegt 20 procentu no kopējām dzīvnieku novietnes izmaksām, tādēļ, lai investīcijas atmaksātos, ir jābūvē lielākas lauksaimniecības dzīvnieku novietnes, kuru tilpumu mākslīgi un nevajadzīgi ierobežo spēkā esošo noteikumu Nr. 240 140. punkta norma.
Turklāt pirms būvdarbu uzsākšanas liela uzmanība tiek veltīta lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzēto būvju atrašanās vietu apsekošanai, izpētei un izvērtēšanai, jo noteiktos apstākļos var veidoties situācija, kad noteikumu Nr. 240 140. punktā noteiktie attālumi nav pietiekami un lauksaimniekiem ir jāievēro lielāks attālums, jo to paredz vides aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti. Tas nozīmē, ka tiesiskajam regulējumam būtu jādarbojas arī pretēji, proti, ja izpētes laikā iegūtie dati un vides aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti pieļauj lauksaimniecības dzīvnieku novietnes atrašanos tuvāk dzīvojamai vai publiskai apbūvei, nekā noteikts noteikumu Nr. 240 140. punktā. Noteikumu Nr. 240 142. punkts pašreizējā redakcijā pieļauj iespēju samazināt attālumus, ja lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves un dzīvojamā apbūve atrodas vienā zemes vienībā vai uz vairākām blakus esošām zemes vienībām, kas pieder vienam īpašniekam, vai ir saņemts blakus esošās zemes vienības īpašnieka (vai tuvākās būves – dzīvojamās ēkas un publiskās būves – īpašnieka) rakstveida saskaņojums. Taču praksē, pat situācijā, kad lauksaimniecības dzīvnieku turēšanā tiek izmantoti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kas nerada piesārņojumu, arī ne smaku piesārņojumu, saņemt kaimiņu saskaņojumu nav iespējams, jo kaimiņš vienkārši to atsaka. Mēdz būt arī situācijas ar pamestām viensētām, kurās ir sabrukušu ēku grausti, ar kuru īpašnieku nav iespējams sazināties, jo nav informācijas par viņa atrašanās vietu, piemēram, viņš ir izbraucis no valsts vai miris, bet mantinieki nav zināmi, vai arī tie nespēj savā starpā vienoties par mantojuma tiesībām.
Tiesiskajam regulējumam ir jābūt tādam, lai, ievērojot visas izvirzītās prasības attiecībā uz vides aizsardzību, nekādi papildu saskaņojumi no trešajām personām, kuras to var atteikt vai ar kurām nevar sazināties, nebūtu nepieciešami, jo pirms būvniecības uzsākšanas ir veikts katras lauksaimniecības būves ietekmes uz vidi novērtējums atkarībā no tā, cik liela dzīvnieku novietne tiek veidota. Minētajās procedūrās tiek vērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi, kā arī izvirzīti vides nosacījumi, lai mazinātu piesārņojuma risku no iecerētajām darbībām.
Likuma "Par piesārņojumu" 1. pielikumā ir minētas darbības, kurām nepieciešama atļauja A kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, un šīs tiesību normas ir attiecināmas arī uz noteikumu Nr. 240 140.4. apakšpunktā minētajiem operatoriem (fermām), kurās paredzēts vienlaikus turēt vairāk par 501 dzīvnieku vienību.
Ievērojot iepriekšminēto, tiesiskajā regulējumā jāparedz papildu tiesību norma par minimālā attāluma samazināšanu situācijās, kad uzņēmējs būs nodrošinājis ietekmes uz vidi novērtējumu un izmantos LPTP, kas nodrošina piesārņojuma novēršanu tādā kārtībā un apjomā, kā to nosaka normatīvie akti vides aizsardzības jomā.
Tāds tiesiskais regulējums ļautu efektīvāk izmantot esošās lauksaimniecības dzīvnieku novietnes, kā arī būvēt jaunas, tostarp vietās, kurās agrāk vēsturiski ir atradušies lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas kompleksi, būvei izmantojot labākos tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, efektīvākas ventilācijas sistēmas, slēgtas mēslu krātuves u. tml., lai mazinātu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas būvju ietekmi uz vidi. Šādu jaunu, ar modernām tehnoloģijām aprīkotu lauksaimniecības dzīvnieku novietņu būvniecība dotu ievērojamu pienesumu ekonomikai gan tiešo investīciju veidā, gan arī turpmākās to ekspluatācijas laikā, radot jaunas darbavietas ne tikai dzīvnieku audzēšanas kompleksā, bet arī ar to saistītajās nozarēs, kurās iesaistītie nodarbojas ar lopbarības audzēšanu un iegūtās dzīvnieku produkcijas pārstrādi.
Risinājuma apraksts
Noteikumi Nr. 240 papildināti ar jaunu 142.1 punktu, nosakot, ka šo noteikumu 140.4. apakšpunktā minēto attālumu var samazināt līdz 300 metriem, ja pirms lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves būvniecības uzsākšanas ir veikts ietekmi uz vidi novērtējums un vides aizsardzības prasības tiek ievērotas, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kas nodrošina piesārņojuma novēršanu tādā kārtībā un apjomā, kā to nosaka normatīvie akti vides aizsardzības jomā, un šādas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētās būves būvniecības laikā tiek ieviesti un tās ekspluatācijas laikā tiek izmantoti ietekmes uz vidi novērtējumā norādītie labākie pieejamie tehniskie paņēmieni.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Grozījumu projekts attiecināms uz pašvaldību administratīvajā teritorijā apbūvei atļauto teritoriju izmantošanas plānošanu, tostarp personu nekustamo īpašumu izmantošanu, kā arī uz lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulku īpašniekiem un turētājiem, kas nodarbojas lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu.
Ietekmes apraksts
Pozitīvi ietekmēs attiecīgās pašvaldības teritorijā esošās fiziskās personas, ja to plānotā saimnieciskās darbības attīstība skar pašvaldības administratīvajā teritorijā atļauto teritoriju izmantošanu, tostarp fiziskām personām piederošo nekustamo īpašumu izmantošanu.
Juridiskās personas
- Grozījumu projekts attiecināms uz pašvaldību administratīvajā teritorijā apbūvei atļauto teritoriju izmantošanas plānošanu, tostarp personu nekustamo īpašumu izmantošanu, kā arī uz lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulku īpašniekiem un turētājiem, kas nodarbojas lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu.
Ietekmes apraksts
Pozitīvi ietekmēs attiecīgās pašvaldības teritorijā esošās juridiskās personas, ja to plānotā attīstība skar pašvaldības administratīvajā teritorijā atļauto teritoriju izmantošanu, tostarp juridiskām personām piederošo nekustamo īpašumu izmantošanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums pozitīvi ietekmēs makroekonomisko vidi, veicinot lauku teritoriju pārdomātu apbūvi, lauksaimniecības nozares attīstību un jaunu darbavietu radīšanu lauku vidē.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi lauku teritorijā un dažāda lieluma uzņēmumus, sekmējot lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu un jaunu darbavietu radīšanu nozarē.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi lauku teritorijā un dažāda lieluma uzņēmumus, sekmējot lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu un jaunu darbavietu radīšanu nozarē.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums veicinās nodarbinātības izaugsmi ne tikai lopkopības nozarē, bet arī citās ar to saistītajās nozarēs, piemēram, lopbarības ražošanu, pārtikas ražošanu u. c.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Cūku audzētāju asociācija, Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/5af2434f-ad55-487f-abef-5d1bacfd550d
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Par noteikumu projektu ir saņemti priekšlikumi no Latvijas Cūku audzētāju asociācijas un Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas. Saņemtie priekšlikumi ir ņemti vērā.
Sabiedrības līdzdalības laikā saņemti priekšlikumi no biedrības "Drosme darīt" par grozījumu nepieciešamību attiecībā uz vēja elektrostaciju būvniecību. Priekšlikumi nav ņemti vērā, jo neskar noteikumu projektu, un pārsūtīti izskatīšanai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, Klimata un enerģētikas ministrijai un Ekonomikas ministrijai.
Sabiedrības līdzdalības laikā saņemti priekšlikumi no biedrības "Drosme darīt" par grozījumu nepieciešamību attiecībā uz vēja elektrostaciju būvniecību. Priekšlikumi nav ņemti vērā, jo neskar noteikumu projektu, un pārsūtīti izskatīšanai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, Klimata un enerģētikas ministrijai un Ekonomikas ministrijai.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Zemkopības ministrija
- Valsts vides dienests
- novadu pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar šo noteikumu projektu tiks veicināta lauku teritoriju attīstība.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts dod iespēju precīzāk izvērtēt ietekmi uz vidi pirms lauksaimniecības dzīvnieku novietņu būves uzsākšanas, nepasliktinot iedzīvotāju dzīves kvalitāti apdzīvotā teritorijā un neradot apdraudējumu videi un veselībai.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi