24-TA-2272: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumos Nr. 116 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kas notikuši ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumos Nr. 116 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kas notikuši ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm"" (turpmāk - Noteikumu projekts) paredz papildināt un precizēt Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumos Nr. 116 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kas notikuši ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm" (turpmāk - Noteikumi par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116) ietverto tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu tā saskaņotību ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu (turpmāk - Atlīdzības likums), kā arī Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 565 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām" (turpmāk - Noteikumi par sociālajām garantijām Nr. 565), Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 569 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus" (turpmāk - Noteikumi par apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Nr. 569) un Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumiem Nr. 93 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura atvaļināta no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām neatbilstošu veselības stāvokli, saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus" (turpmāk - Noteikumi par atvaļināto amatpersonu apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Nr. 93).
Grozījumi paredz noteikt nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas kārtību gadījumos, kad Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi (turpmāk - amatpersona), pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta) pienākumus, gūst sejas sasitumu ar traumatisku zobu zudumu, arī tad, ja nav iestājusies tūlītēja darbnespēja.
Vienlaikus Noteikumu projekts paredz precizēt akta par nelaimes gadījumu darbā (turpmāk - akts) un atzinuma par nelaimes gadījumu darbā (turpmāk - atzinums) sagatavošanas priekšnoteikumus, novērst interpretācijas neskaidrības par cēloņsakarības izvērtēšanu gadījumos, kad nelaimes gadījuma izmeklēšanā ir konstatēta apreibinošo vielu klātbūtne, nodrošināt skaidru akta un atzinuma noformēšanas gadījumu nošķīrumu, papildināt nelaimes gadījuma apstākļu uzskaiti, precizēt aktu un atzinumu nosūtīšanas kārtību, kā arī paredzēt dokumentu aprites elektronizāciju un veikt tehniska rakstura precizējumus, novēršot redakcionālas un terminoloģiskas neprecizitātes.
Grozījumi paredz noteikt nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas kārtību gadījumos, kad Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi (turpmāk - amatpersona), pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta) pienākumus, gūst sejas sasitumu ar traumatisku zobu zudumu, arī tad, ja nav iestājusies tūlītēja darbnespēja.
Vienlaikus Noteikumu projekts paredz precizēt akta par nelaimes gadījumu darbā (turpmāk - akts) un atzinuma par nelaimes gadījumu darbā (turpmāk - atzinums) sagatavošanas priekšnoteikumus, novērst interpretācijas neskaidrības par cēloņsakarības izvērtēšanu gadījumos, kad nelaimes gadījuma izmeklēšanā ir konstatēta apreibinošo vielu klātbūtne, nodrošināt skaidru akta un atzinuma noformēšanas gadījumu nošķīrumu, papildināt nelaimes gadījuma apstākļu uzskaiti, precizēt aktu un atzinumu nosūtīšanas kārtību, kā arī paredzēt dokumentu aprites elektronizāciju un veikt tehniska rakstura precizējumus, novēršot redakcionālas un terminoloģiskas neprecizitātes.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt vienotu, skaidru un savstarpēji saskaņotu nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas regulējumu, kas ļauj pilnvērtīgi īstenot amatpersonām normatīvajos aktos paredzētās sociālās garantijas, vienlaikus nodrošinot tiesisko noteiktību, samērīgumu un normu viennozīmīgu piemērošanu praksē.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Noteikumi par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 nosaka nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas priekšnoteikumus un kārtību. Atbilstoši šo noteikumu 3.1. apakšpunktam nelaimes gadījums tiek izmeklēts, ja tas izraisījis amatpersonai tūlītēju darbspēju zaudējumu uz laiku, kas ir ilgāks par vienu diennakti.
Atlīdzības likuma 19. panta 2.2 un 2.3 daļā ir noteikti nelaimes gadījuma pabalsti, kādus ir tiesības saņemt amatpersonām, izņemot karavīrus, ja tās pildot ar dzīvības un veselības apdraudējuma risku saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, ir cietušas nelaimes gadījumā. Savukārt saskaņā ar šā panta trešo daļu minēto pabalstu piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību ir deleģēts noteikt Ministru kabinets. Tādējādi kritēriji, pēc kuriem ir vērtējama dienesta pienākumu saistība ar dzīvības un veselības apdraudējuma risku, ir noteikti pabalstu piešķiršanas kārtību regulējošajā normatīvajā aktā, proti, Noteikumos par sociālajām garantijām Nr. 565.
Saskaņā ar Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 6.1 punktu nelaimes gadījuma pabalstu izmaksā gadījumos, ja amatpersona ir cietusi, pildot šajā punktā minētos pienākumus. Šo noteikumu 7. punktā ir noteikts, ka viens no nosacījumiem nelaimes gadījuma pabalsta saņemšanai ir šo noteikumu 6.1 punktā minēto pienākumu pildīšana. Turpat Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 7.3. apakšpunktā ir noteikts, ka nelaimes gadījuma pabalstu izmaksā, ja komisija, kura izmeklējusi nelaimes gadījumu un tā apstākļus, ir sastādījusi aktu, konstatējot, ka nelaimes gadījums noticis, pildot šo noteikumu 6.1 punktā minētos pienākumus. Tādējādi secināms, ka Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 6.1 punktā noteiktie pienākumi ir Atlīdzības likumā minētie pienākumi, kuri saistīti ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku).
Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 1. pielikumā ir uzskaitīti nelaimes gadījumā gūto veselības bojājumu veidi, par kuriem amatpersonai (darbiniekam) ir tiesības saņemt nelaimes gadījuma pabalstu, savukārt 2. pielikumā ir noteiktas šo veselības bojājumu smaguma pakāpes. Tādējādi minētajos noteikumos ir skaidri norādīts, par kuriem veselības bojājuma veidiem amatpersonai ir tiesības lūgt izmaksāt nelaimes gadījuma pabalstu. Vienlaikus šo noteikumu 12. punkta otrais teikums paredz, ka traumas gadījumā noteicošais ir traumas smagums un tās radītās sekas, nevis amatpersonas (darbinieka) darbspēju zaudējuma ilgums.
Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 2. pielikuma 3.8. apakšpunktā ir iekļauts veselības bojājuma veids - sejas sasitums ar traumatisku zobu zudumu. Savukārt Noteikumu par apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Nr. 569 11.14. apakšpunkts un Noteikumu par atvaļināto amatpersonu apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Nr. 93 17.13. apakšpunkts paredz pirmreizējas zobu protezēšanas apmaksu tikai gadījumā, ja zoba protezēšanas iemesls ir trauma, kas saskaņā ar aktu ir gūta nelaimes gadījumā, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta) pienākumus.
Praksē ir konstatēti gadījumi, kad traumatiskas izcelsmes zobu bojājuma gadījumā amatpersonas neņem darbnespējas lapu, kā rezultātā netiek izpildīts Noteikumos par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 3.1. apakšpunktā noteiktais priekšnoteikums un nelaimes gadījums netiek izmeklēts. Līdz ar to akts netiek sastādīts, lai gan Atlīdzības likums un uz tā pamata izdotie normatīvie akti šādu gadījumu skaidri atzīst par pamatu sociālo garantiju un veselības aprūpes izdevumu segšanai. Noteikumos par sociālajām garantijām Nr. 565 paredzēto sociālo garantiju piemērošana praksē ir saistīta ar akta esamību neatkarīgi no darbnespējas ilguma. Vienlaikus spēkā esošais nelaimes gadījumu izmeklēšanas regulējums ne vienmēr nodrošina iespēju šādu aktu sastādīt, jo izmeklēšanas uzsākšana un pabeigšana ir saistīta ar darbnespējas iestāšanos vai tās ilgumu. Tādējādi veidojas situācija, kurā sociālo garantiju piešķiršanai nepieciešamais akts noteiktos gadījumos netiek sagatavots, lai gan tiesiskais regulējums paredz tiesības uz attiecīgajām sociālajām garantijām.
Papildus iepriekš minētajam praksē pastāv interpretācijas neskaidrības par Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 22.1. apakšpunkta piemērošanu, proti, gadījumos, kad amatpersona nelaimes gadījuma brīdī bijusi apreibinošu vielu ietekmē, taču nav pierādāma cēloņsakarība starp vielu ietekmi un nelaimes gadījumu.
Saskaņā ar Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 22.1. apakšpunktu, ja izmeklēšanā noskaidrots, ka nelaimes gadījums, pēc kura ir iestājies darbspēju zaudējums vai nāve, ir tiešā cēloņsakarībā ar to, ka amatpersona lietoja alkoholu, narkotiskās, toksiskās, psihotropās vai citas atkarību izraisošas vielas vai to produktus, un to nav izraisījusi minēto vielu izmantošana, kas saistīta ar dienesta pienākumu izpildi, vai attiecīgo vielu neatbilstoša glabāšana vai pārvietošana, noformē atzinumu.
Vienlaikus Atlīdzības likuma 23. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka šā likuma 19. panta 2.1, 2.2, 2.3, 2.4 un ceturtajā daļā, 21. un 22. pantā minētos pabalstus neizmaksā, ja konstatē, ka nelaimes gadījuma cēlonis ir alkohola vai citu apreibinošu līdzekļu lietošana. Lemjot, vai attiecīgo pabalstu izmaksai piemērot šajā daļā minētos ierobežojumus, valsts vai pašvaldības institūcija izvērtē nelaimes gadījuma apstākļus, tai skaitā to, vai konkrētajos apstākļos ir konstatējama rīcība galējās nepieciešamības vai citos attaisnojošos apstākļos.
Izvērtējot Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 22.1. apakšpunktā ietverto nosacījumu par "tiešo cēloņsakarību", šī nosacījuma saturu pēc būtības un piemērošanu, iespēju konstatēt šādu "tiešo cēloņsakarību", vērtējot arī piemērošanu kontekstā ar Atlīdzības likuma 23. panta pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem pabalsta saņemšanai, kas paredz nepieciešamību konstatēt "nelaimes gadījuma cēloni", kāda ir šo normu atkarība vai korelācija un, vai faktiski Atlīdzības likuma 23. panta pirmās daļas piemērošana vai nepiemērošana ir atkarīga un tiek izšķirta jau nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisijai vai nelaimes gadījuma speciālās izmeklēšanas komisijai (turpmāk - nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija), vērtējot nelaimes gadījuma cēloni, tika secināts, ka interpretācijas risku novēršanai ir nepieciešams precizēt Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 22.1. apakšpunkta redakciju, lai nodrošinātu normas piemērošanas skaidrību un saskaņotību ar Atlīdzības likumu.
Spēkā esošais regulējums paredz prasību konstatēt tiešu cēloņsakarību starp nelaimes gadījumu un apreibinošo vielu lietošanu. Praksē ir grūti viennozīmīgi pierādīt, ka nelaimes gadījums noticis tieši alkohola vai citu vielu ietekmes dēļ, jo var pastāvēt citi veicinoši faktori (piemēram, trešās puses rīcība vai apstākļi, kas nav tieši saistīti ar vielu lietošanu). Atlīdzības likuma 23. panta pirmā daļa pieprasa konstatēt "nelaimes gadījuma cēloni", kas ietver ne tikai tiešu, bet arī netiešu cēlonību (piemēram, situācijas, kur reibums ietekmējis lēmuma vai reakcijas ātrumu).
Papildus iepriekš minētajam, izvērtējot Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 6.1 punktu, Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 27. punktu un šo noteikumu 4. pielikumā ietvertās akta veidlapas 14. punktu, ir secināts, ka atsevišķi Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 6.1 punktā noteiktie pienākumi nav ietverti Noteikumos par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 un līdz ar to aktā. Piemēram, Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 6.17. apakšpunktā noteiktais pienākums veikt normatīvo aktu prasību pārbaudi, konstatējot, izmeklējot un novēršot pārkāpumus, kā arī pieņemot lēmumu par soda uzlikšanu vainīgajai personai. Tomēr minētais nenozīmē to, ka šis pienākums nav saistīts ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku).
Tiesiskās noteiktības labad nepieciešami grozījumi Noteikumos par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr.116, salāgojot tajā ietverto tiesisko regulējumu ar Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 tiesisko regulējumu. Ievērojot to, ka akta 16. punktā ir paredzēta iespēja norādīt papildu ziņas, piemēram, informāciju par to, ka nelaimes gadījums noticis, pildot konkrētus Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 6.1 punktā noteiktos pienākumus, attiecīgie grozījumi tiek virzīti, grozot Noteikumus par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr.116 pēc būtības.
Atlīdzības likuma 19. panta 2.2 un 2.3 daļā ir noteikti nelaimes gadījuma pabalsti, kādus ir tiesības saņemt amatpersonām, izņemot karavīrus, ja tās pildot ar dzīvības un veselības apdraudējuma risku saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, ir cietušas nelaimes gadījumā. Savukārt saskaņā ar šā panta trešo daļu minēto pabalstu piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību ir deleģēts noteikt Ministru kabinets. Tādējādi kritēriji, pēc kuriem ir vērtējama dienesta pienākumu saistība ar dzīvības un veselības apdraudējuma risku, ir noteikti pabalstu piešķiršanas kārtību regulējošajā normatīvajā aktā, proti, Noteikumos par sociālajām garantijām Nr. 565.
Saskaņā ar Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 6.1 punktu nelaimes gadījuma pabalstu izmaksā gadījumos, ja amatpersona ir cietusi, pildot šajā punktā minētos pienākumus. Šo noteikumu 7. punktā ir noteikts, ka viens no nosacījumiem nelaimes gadījuma pabalsta saņemšanai ir šo noteikumu 6.1 punktā minēto pienākumu pildīšana. Turpat Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 7.3. apakšpunktā ir noteikts, ka nelaimes gadījuma pabalstu izmaksā, ja komisija, kura izmeklējusi nelaimes gadījumu un tā apstākļus, ir sastādījusi aktu, konstatējot, ka nelaimes gadījums noticis, pildot šo noteikumu 6.1 punktā minētos pienākumus. Tādējādi secināms, ka Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 6.1 punktā noteiktie pienākumi ir Atlīdzības likumā minētie pienākumi, kuri saistīti ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku).
Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 1. pielikumā ir uzskaitīti nelaimes gadījumā gūto veselības bojājumu veidi, par kuriem amatpersonai (darbiniekam) ir tiesības saņemt nelaimes gadījuma pabalstu, savukārt 2. pielikumā ir noteiktas šo veselības bojājumu smaguma pakāpes. Tādējādi minētajos noteikumos ir skaidri norādīts, par kuriem veselības bojājuma veidiem amatpersonai ir tiesības lūgt izmaksāt nelaimes gadījuma pabalstu. Vienlaikus šo noteikumu 12. punkta otrais teikums paredz, ka traumas gadījumā noteicošais ir traumas smagums un tās radītās sekas, nevis amatpersonas (darbinieka) darbspēju zaudējuma ilgums.
Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 2. pielikuma 3.8. apakšpunktā ir iekļauts veselības bojājuma veids - sejas sasitums ar traumatisku zobu zudumu. Savukārt Noteikumu par apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Nr. 569 11.14. apakšpunkts un Noteikumu par atvaļināto amatpersonu apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem Nr. 93 17.13. apakšpunkts paredz pirmreizējas zobu protezēšanas apmaksu tikai gadījumā, ja zoba protezēšanas iemesls ir trauma, kas saskaņā ar aktu ir gūta nelaimes gadījumā, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta) pienākumus.
Praksē ir konstatēti gadījumi, kad traumatiskas izcelsmes zobu bojājuma gadījumā amatpersonas neņem darbnespējas lapu, kā rezultātā netiek izpildīts Noteikumos par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 3.1. apakšpunktā noteiktais priekšnoteikums un nelaimes gadījums netiek izmeklēts. Līdz ar to akts netiek sastādīts, lai gan Atlīdzības likums un uz tā pamata izdotie normatīvie akti šādu gadījumu skaidri atzīst par pamatu sociālo garantiju un veselības aprūpes izdevumu segšanai. Noteikumos par sociālajām garantijām Nr. 565 paredzēto sociālo garantiju piemērošana praksē ir saistīta ar akta esamību neatkarīgi no darbnespējas ilguma. Vienlaikus spēkā esošais nelaimes gadījumu izmeklēšanas regulējums ne vienmēr nodrošina iespēju šādu aktu sastādīt, jo izmeklēšanas uzsākšana un pabeigšana ir saistīta ar darbnespējas iestāšanos vai tās ilgumu. Tādējādi veidojas situācija, kurā sociālo garantiju piešķiršanai nepieciešamais akts noteiktos gadījumos netiek sagatavots, lai gan tiesiskais regulējums paredz tiesības uz attiecīgajām sociālajām garantijām.
Papildus iepriekš minētajam praksē pastāv interpretācijas neskaidrības par Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 22.1. apakšpunkta piemērošanu, proti, gadījumos, kad amatpersona nelaimes gadījuma brīdī bijusi apreibinošu vielu ietekmē, taču nav pierādāma cēloņsakarība starp vielu ietekmi un nelaimes gadījumu.
Saskaņā ar Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 22.1. apakšpunktu, ja izmeklēšanā noskaidrots, ka nelaimes gadījums, pēc kura ir iestājies darbspēju zaudējums vai nāve, ir tiešā cēloņsakarībā ar to, ka amatpersona lietoja alkoholu, narkotiskās, toksiskās, psihotropās vai citas atkarību izraisošas vielas vai to produktus, un to nav izraisījusi minēto vielu izmantošana, kas saistīta ar dienesta pienākumu izpildi, vai attiecīgo vielu neatbilstoša glabāšana vai pārvietošana, noformē atzinumu.
Vienlaikus Atlīdzības likuma 23. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka šā likuma 19. panta 2.1, 2.2, 2.3, 2.4 un ceturtajā daļā, 21. un 22. pantā minētos pabalstus neizmaksā, ja konstatē, ka nelaimes gadījuma cēlonis ir alkohola vai citu apreibinošu līdzekļu lietošana. Lemjot, vai attiecīgo pabalstu izmaksai piemērot šajā daļā minētos ierobežojumus, valsts vai pašvaldības institūcija izvērtē nelaimes gadījuma apstākļus, tai skaitā to, vai konkrētajos apstākļos ir konstatējama rīcība galējās nepieciešamības vai citos attaisnojošos apstākļos.
Izvērtējot Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 22.1. apakšpunktā ietverto nosacījumu par "tiešo cēloņsakarību", šī nosacījuma saturu pēc būtības un piemērošanu, iespēju konstatēt šādu "tiešo cēloņsakarību", vērtējot arī piemērošanu kontekstā ar Atlīdzības likuma 23. panta pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem pabalsta saņemšanai, kas paredz nepieciešamību konstatēt "nelaimes gadījuma cēloni", kāda ir šo normu atkarība vai korelācija un, vai faktiski Atlīdzības likuma 23. panta pirmās daļas piemērošana vai nepiemērošana ir atkarīga un tiek izšķirta jau nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisijai vai nelaimes gadījuma speciālās izmeklēšanas komisijai (turpmāk - nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija), vērtējot nelaimes gadījuma cēloni, tika secināts, ka interpretācijas risku novēršanai ir nepieciešams precizēt Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 22.1. apakšpunkta redakciju, lai nodrošinātu normas piemērošanas skaidrību un saskaņotību ar Atlīdzības likumu.
Spēkā esošais regulējums paredz prasību konstatēt tiešu cēloņsakarību starp nelaimes gadījumu un apreibinošo vielu lietošanu. Praksē ir grūti viennozīmīgi pierādīt, ka nelaimes gadījums noticis tieši alkohola vai citu vielu ietekmes dēļ, jo var pastāvēt citi veicinoši faktori (piemēram, trešās puses rīcība vai apstākļi, kas nav tieši saistīti ar vielu lietošanu). Atlīdzības likuma 23. panta pirmā daļa pieprasa konstatēt "nelaimes gadījuma cēloni", kas ietver ne tikai tiešu, bet arī netiešu cēlonību (piemēram, situācijas, kur reibums ietekmējis lēmuma vai reakcijas ātrumu).
Papildus iepriekš minētajam, izvērtējot Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 6.1 punktu, Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 27. punktu un šo noteikumu 4. pielikumā ietvertās akta veidlapas 14. punktu, ir secināts, ka atsevišķi Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 6.1 punktā noteiktie pienākumi nav ietverti Noteikumos par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 un līdz ar to aktā. Piemēram, Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 6.17. apakšpunktā noteiktais pienākums veikt normatīvo aktu prasību pārbaudi, konstatējot, izmeklējot un novēršot pārkāpumus, kā arī pieņemot lēmumu par soda uzlikšanu vainīgajai personai. Tomēr minētais nenozīmē to, ka šis pienākums nav saistīts ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku).
Tiesiskās noteiktības labad nepieciešami grozījumi Noteikumos par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr.116, salāgojot tajā ietverto tiesisko regulējumu ar Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 tiesisko regulējumu. Ievērojot to, ka akta 16. punktā ir paredzēta iespēja norādīt papildu ziņas, piemēram, informāciju par to, ka nelaimes gadījums noticis, pildot konkrētus Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 6.1 punktā noteiktos pienākumus, attiecīgie grozījumi tiek virzīti, grozot Noteikumus par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr.116 pēc būtības.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Traumatiska zoba zuduma gadījumā amatpersonai ir tiesības uz pirmreizējas zobu protezēšanas apmaksu un nelaimes gadījuma pabalstu, ja trauma ir gūta, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta) pienākumus, un ir sastādīts akts.
Traumatiska zoba zuduma gadījumi bez darbnespējas apliecinoša dokumenta (darbnespējas lapas vai izraksta no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u)) netiek izmeklēti, tādēļ akts netiek sastādīts. Esošais regulējums neatbilst sociālo garantiju normatīvajam regulējumam, jo tas liedz amatpersonai iespēju saņemt normatīvajos aktos paredzētās sociālās garantijas, lai gan trauma objektīvi ir gūta, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta) pienākumus.
Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 3.1. apakšpunkta piemērošanā nelaimes gadījums darbā ir izmeklējams arī gadījumos, kad darbnespēju apliecinošs dokuments tiek noformēts pēc nelaimes gadījuma dienas, ja ir konstatējama cēloņsakarība starp nelaimes gadījumu darbā un amatpersonas darbnespēju. Savukārt Noteikumu projekta 1. punktā ietvertais Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 3.2.1 apakšpunkts paredz īpašu regulējumu traumatiska zobu zuduma gadījumiem, kuros nelaimes gadījuma izmeklēšana nepieciešama arī tad, ja darbnespēja amatpersonai neiestājas.
Traumatiska zoba zuduma gadījumi bez darbnespējas apliecinoša dokumenta (darbnespējas lapas vai izraksta no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u)) netiek izmeklēti, tādēļ akts netiek sastādīts. Esošais regulējums neatbilst sociālo garantiju normatīvajam regulējumam, jo tas liedz amatpersonai iespēju saņemt normatīvajos aktos paredzētās sociālās garantijas, lai gan trauma objektīvi ir gūta, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta) pienākumus.
Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 3.1. apakšpunkta piemērošanā nelaimes gadījums darbā ir izmeklējams arī gadījumos, kad darbnespēju apliecinošs dokuments tiek noformēts pēc nelaimes gadījuma dienas, ja ir konstatējama cēloņsakarība starp nelaimes gadījumu darbā un amatpersonas darbnespēju. Savukārt Noteikumu projekta 1. punktā ietvertais Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 3.2.1 apakšpunkts paredz īpašu regulējumu traumatiska zobu zuduma gadījumiem, kuros nelaimes gadījuma izmeklēšana nepieciešama arī tad, ja darbnespēja amatpersonai neiestājas.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz paplašināt nelaimes gadījumu izmeklēšanas gadījumus, nosakot, ka traumatiska zobu zuduma gadījumā nelaimes gadījums tiek izmeklēts un akts vai atzinums tiek sastādīts arī tad, ja nav iestājusies darbnespēja.
Problēmas apraksts
Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 22.1. apakšpunkta spēkā esošā redakcija rada interpretācijas neskaidrības par cēloņsakarības izvērtēšanu gadījumos, kad amatpersona nelaimes gadījuma brīdī atradusies apreibinošo vielu ietekmē, un nav pilnībā saskaņota ar Atlīdzības likuma 23. panta pirmās daļas prasību konstatēt nelaimes gadījuma cēloni.
Risinājuma apraksts
Precizēta Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 22.1. apakšpunkta redakcija, nosakot, ka atzinums sagatavojams gadījumos, kad nelaimes gadījums ir cēloniski saistīts ar amatpersonas atrašanos apreibinošo vielu ietekmē, bet gadījumos, kad šāda cēloņsakarība nav konstatēta, tiek noformēts akts.
Precizējums nodrošina, ka nelaimes gadījumu izmeklēšanas komisijas lēmums par akta vai atzinuma sagatavošanu nepārklājas ar institūcijas kompetenci par pabalsta izmaksu, bet nodrošina skaidru faktisko apstākļu konstatēšanu, ko iestāde tālāk izvērtē atbilstoši Atlīdzības likuma 23. panta pirmajai daļai. Kopumā grozījums nodrošina, ka aktu un atzinumu sagatavošanas nosacījumi ir skaidri un nodalīti, kā arī atbilstoši saskaņoti ar Atlīdzības likuma 23. panta pirmajā daļā noteiktajiem pabalsta izmaksas ierobežojumiem.
Vienlaikus norādāms, ka nelaimes gadījuma apstākļu izvērtēšana, tostarp amatpersonas atrašanās apreibinošo vielu ietekmē nozīmes izvērtēšana katrā konkrētajā nelaimes gadījumā, veicama, balstoties uz nelaimes gadījuma izmeklēšanas gaitā iegūto objektīvo informāciju un pierādījumiem, tai skaitā medicīniskajiem dokumentiem, ja tādi ir pieejami. Nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija izvērtē visus lietas faktiskos apstākļus savstarpējā kopsakarā, nodrošinot pamatotu un objektīvu secinājumu izdarīšanu.
Precizējums nodrošina, ka nelaimes gadījumu izmeklēšanas komisijas lēmums par akta vai atzinuma sagatavošanu nepārklājas ar institūcijas kompetenci par pabalsta izmaksu, bet nodrošina skaidru faktisko apstākļu konstatēšanu, ko iestāde tālāk izvērtē atbilstoši Atlīdzības likuma 23. panta pirmajai daļai. Kopumā grozījums nodrošina, ka aktu un atzinumu sagatavošanas nosacījumi ir skaidri un nodalīti, kā arī atbilstoši saskaņoti ar Atlīdzības likuma 23. panta pirmajā daļā noteiktajiem pabalsta izmaksas ierobežojumiem.
Vienlaikus norādāms, ka nelaimes gadījuma apstākļu izvērtēšana, tostarp amatpersonas atrašanās apreibinošo vielu ietekmē nozīmes izvērtēšana katrā konkrētajā nelaimes gadījumā, veicama, balstoties uz nelaimes gadījuma izmeklēšanas gaitā iegūto objektīvo informāciju un pierādījumiem, tai skaitā medicīniskajiem dokumentiem, ja tādi ir pieejami. Nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisija izvērtē visus lietas faktiskos apstākļus savstarpējā kopsakarā, nodrošinot pamatotu un objektīvu secinājumu izdarīšanu.
Problēmas apraksts
Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 22.6. apakšpunkta spēkā esošā redakcija nav pietiekami skaidra, jo tajā vienlaikus tiek lietoti formulējumi, kas attiecas gan uz nelaimes gadījuma norises apstākļiem (strīda vai konfliktsituācijas laikā dienesta pienākumu pildīšanas gaitā), gan uz nelaimes gadījuma cēloni. Tas rada interpretācijas risku, ka nelaimes gadījums, kas noticis strīda vai konfliktsituācijas laikā dienesta pienākumu pildīšanas gaitā, var tikt automātiski saistīts ar dienesta pienākumu pildīšanu, pat ja pats nelaimes gadījuma cēlonis pēc būtības nav saistīts ar šādu pienākumu izpildi.
Praksē šāda formulējuma dēļ var rasties atšķirīga normas piemērošana līdzīgos faktiskajos apstākļos, jo netiek pietiekami skaidri nodalīti nelaimes gadījuma norises apstākļi no tā cēloņa, kas ir būtisks elements gan nelaimes gadījuma kvalifikācijai, gan turpmākajai sociālo garantiju izvērtēšanai.
Praksē šāda formulējuma dēļ var rasties atšķirīga normas piemērošana līdzīgos faktiskajos apstākļos, jo netiek pietiekami skaidri nodalīti nelaimes gadījuma norises apstākļi no tā cēloņa, kas ir būtisks elements gan nelaimes gadījuma kvalifikācijai, gan turpmākajai sociālo garantiju izvērtēšanai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 22.6. apakšpunkta redakciju, skaidri nosakot, ka atzinums sagatavojams gadījumos, kad nelaimes gadījums noticis strīda vai konfliktsituācijas laikā, kas saistīta ar dienesta pienākumu pildīšanu, bet nelaimes gadījuma cēlonis pēc būtības nav saistīts ar šo pienākumu pildīšanu. Šāds precizējums nodrošina skaidru nelaimes gadījuma norises apstākļu un cēloņa nodalījumu, veicina vienotu tiesību normas piemērošanas praksi un stiprina juridisko noteiktību nelaimes gadījumu izmeklēšanas procesā.
Problēmas apraksts
Spēkā esošais Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 regulējums neparedz skaidru un vienotu nelaimes gadījuma izmeklēšanas pabeigšanas kārtību gadījumos, kad nelaimes gadījums ir noticis, bet izmeklēšanas gaitā nav konstatēta darba vides riska faktoru iedarbība un nav konstatēta cēloņsakarība starp notikušo nelaimes gadījumu un amatpersonas gūto veselības bojājumu. Proti, šādi gadījumi var būt, piemēram, pēkšņas saslimšanas (infarkts, insults, vai citi akūti veselības traucējumi), kas iestājas darba vietā vai dienesta pienākumu pildīšanas laikā, taču kuru rašanas nav saistīta ar darba vides riska faktoriem vai dienesta pienākumu izpildi pēc būtības. Praksē šādos gadījumos nav izveidojusies vienota pieeja nelaimes gadījuma izmeklēšanas rezultāta noformēšanai - atkarībā no iestādes un konkrētas situācijas tiek sagatavoti dažādi dokumenti (piemēram, lēmumi, atbildes vēstules, ziņojumi vai citi iekšējie dokumenti), savukārt akts vai atzinums netiek noformēts. Vienlaikus Iekšlietu ministrija šādos gadījumos atsaka reģistrēt aktu vai atzinumu, pamatojoties uz to, ka konkrētais gadījums neatbilst nelaimes gadījuma darbā kvalifikācijai Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 izpratnē, un līdz ar to iestādes pašas lemj par nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanas pabeigšanas formu.
Šāda situācija rada nevienotu izmeklēšanas praksi, mazina tiesisko noteiktību un apgrūtina izmeklēšanas rezultātu pārskatāmību, kā arī rada risku atšķirīgai līdzīgu gadījumu izvērtēšanai dažādās iestādēs.
Šāda situācija rada nevienotu izmeklēšanas praksi, mazina tiesisko noteiktību un apgrūtina izmeklēšanas rezultātu pārskatāmību, kā arī rada risku atšķirīgai līdzīgu gadījumu izvērtēšanai dažādās iestādēs.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumus par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 ar jaunu 22.7. apakšpunktu, skaidri nosakot, kad nelaimes gadījuma izmeklēšanas rezultātā sagatavojams atzinums, proti, ja nelaimes gadījums noticis, bet izmeklēšanā nav konstatēta darba vides riska faktoru iedarbība un nav konstatēta cēloņsakarība starp notikušo nelaimes gadījumu un amatpersonas gūto veselības bojājumu.
Šāds regulējums nodrošina viennozīmīgu izmeklēšanas rezultāta noformēšanu gadījumos, kad notikušais pēc būtības nav kvalificējams kā nelaimes gadījums darbā, bet tomēr ir nepieciešams fiksēt izmeklēšanas gaitā konstatētos apstākļus. Precizējums veicina vienotu izmeklēšanas praksi un stiprina juridisko noteiktību.
Šāds regulējums nodrošina viennozīmīgu izmeklēšanas rezultāta noformēšanu gadījumos, kad notikušais pēc būtības nav kvalificējams kā nelaimes gadījums darbā, bet tomēr ir nepieciešams fiksēt izmeklēšanas gaitā konstatētos apstākļus. Precizējums veicina vienotu izmeklēšanas praksi un stiprina juridisko noteiktību.
Problēmas apraksts
Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 25. punkta spēkā esošā redakcija nav pietiekami skaidra attiecībā uz gadījumiem, kad izmeklēšanā ir konstatēta amatpersonas atrašanās alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu ietekmē, bet nav konstatēta cēloņsakarība starp šo vielu ietekmi un nelaimes gadījuma iestāšanos.
Praksē tas rada neskaidrības par to, vai šādos gadījumos ir noformējams akts vai atzinums, kā arī risku, ka akts netiek sastādīts vispār, lai gan noteikumu pielikumā ietvertā akta veidlapa paredz iespēju norādīt informāciju par konstatēto vielu ietekmi neatkarīgi no cēloņsakarības izvērtējuma. Šāda situācija var negatīvi ietekmēt turpmāku nelaimes gadījuma apstākļu izvērtēšanu sociālo garantiju piešķiršanas procesā.
Praksē tas rada neskaidrības par to, vai šādos gadījumos ir noformējams akts vai atzinums, kā arī risku, ka akts netiek sastādīts vispār, lai gan noteikumu pielikumā ietvertā akta veidlapa paredz iespēju norādīt informāciju par konstatēto vielu ietekmi neatkarīgi no cēloņsakarības izvērtējuma. Šāda situācija var negatīvi ietekmēt turpmāku nelaimes gadījuma apstākļu izvērtēšanu sociālo garantiju piešķiršanas procesā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 25. punktu, skaidri nosakot, ka akts tiek noformēts arī gadījumos, kad amatpersona nelaimes gadījuma brīdī ir atradusies apreibinošu vielu ietekmē, bet izmeklēšanā nav konstatēta cēloņsakarība starp vielu ietekmi un nelaimes gadījuma iestāšanos. Atzinums noformējams tikai gadījumos, kad ir konstatēta šāda cēloņsakarība.
Šāds regulējums nodrošina viennozīmīgu akta un atzinuma nošķīrumu, novērš interpretācijas riskus un ir saskaņots ar Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 22.1. apakšpunkta jauno redakciju, kā arī ar akta veidlapas saturu.
Šāds regulējums nodrošina viennozīmīgu akta un atzinuma nošķīrumu, novērš interpretācijas riskus un ir saskaņots ar Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 22.1. apakšpunkta jauno redakciju, kā arī ar akta veidlapas saturu.
Problēmas apraksts
Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 27. punktā un šo noteikumu 4. pielikumā ietvertajā akta veidlapā nav pilnībā atspoguļoti visi apstākļi, kādos saskaņā ar Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 6.1 punktu amatpersonai ir tiesības uz sociālo garantiju saņemšanu. Rezultātā nelaimes gadījumu izmeklēšanas dokumentos ne vienmēr tiek fiksēti visi tiesiski nozīmīgie faktiskie apstākļi, kas ir būtiski turpmākajam lēmumam par vienreizēja nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu.
Šāda nepilnīga informācijas atspoguļošana var apgrūtināt lēmuma pieņemšanas procesu sociālo garantiju piešķiršanai un radīt nepieciešamību pieprasīt papildu informāciju ārpus nelaimes gadījuma izmeklēšanas dokumentiem, tādējādi palielinot administratīvo slogu.
Vienlaikus, izvērtējot spēkā esošo regulējumu, konstatēts, ka Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 27. punktā ietverts tāds dienesta pienākumu uzskaitījums, kas attiecināms uz citu institūciju kompetenci un nav attiecināms uz amatpersonām.
Proti, Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 27.6. apakšpunktā minētie apstākļi attiecas uz sociālās uzvedības korekcijas pasākumu veikšanu, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskā darba – izpildes organizēšanu, kā arī probācijas programmu īstenošanu. Minētās funkcijas saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likumu ir Valsts probācijas dienesta kompetencē, uz kura nodarbinātajiem Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 prasības nav attiecināmas. Tādējādi pašreizējais regulējums rada neskaidrību par Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 piemērošanas tvērumu ietver norādes uz apstākļiem, kas neattiecas uz šo noteikumu subjektu loku.
Šāda nepilnīga informācijas atspoguļošana var apgrūtināt lēmuma pieņemšanas procesu sociālo garantiju piešķiršanai un radīt nepieciešamību pieprasīt papildu informāciju ārpus nelaimes gadījuma izmeklēšanas dokumentiem, tādējādi palielinot administratīvo slogu.
Vienlaikus, izvērtējot spēkā esošo regulējumu, konstatēts, ka Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 27. punktā ietverts tāds dienesta pienākumu uzskaitījums, kas attiecināms uz citu institūciju kompetenci un nav attiecināms uz amatpersonām.
Proti, Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 27.6. apakšpunktā minētie apstākļi attiecas uz sociālās uzvedības korekcijas pasākumu veikšanu, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskā darba – izpildes organizēšanu, kā arī probācijas programmu īstenošanu. Minētās funkcijas saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likumu ir Valsts probācijas dienesta kompetencē, uz kura nodarbinātajiem Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 prasības nav attiecināmas. Tādējādi pašreizējais regulējums rada neskaidrību par Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 piemērošanas tvērumu ietver norādes uz apstākļiem, kas neattiecas uz šo noteikumu subjektu loku.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 27. punktu un 4. pielikumā ietvertās akta veidlapas 14. punktu, iekļaujot tajos pilnu Noteikumos par sociālajām garantijām Nr. 565 6.1 punktā noteikto apstākļu uzskaitījumu tiktāl, ciktāl tas attiecināms uz amatpersonām. Tas nodrošinās, ka nelaimes gadījuma izmeklēšanas gaitā tiek fiksēti visi ar sociālo garantiju piešķiršanu saistītie faktiskie apstākļi un lēmuma pieņēmējam nepieciešamā informācija ir pieejama vienuviet.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz svītrot Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 27.6. apakšpunktu, izslēdzot no regulējuma apstākļus, kas ietilpst citu institūciju kompetencē un neattiecas uz šo noteikumu subjektu loku.
Šādas izmaiņas nodrošinās Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 iekšējo konsekvenci, atbilstību to subjektu lokam un skaidru sasaisti ar Noteikumiem par sociālajām garantijām Nr. 565.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz svītrot Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 27.6. apakšpunktu, izslēdzot no regulējuma apstākļus, kas ietilpst citu institūciju kompetencē un neattiecas uz šo noteikumu subjektu loku.
Šādas izmaiņas nodrošinās Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 iekšējo konsekvenci, atbilstību to subjektu lokam un skaidru sasaisti ar Noteikumiem par sociālajām garantijām Nr. 565.
Problēmas apraksts
Pašreizējais Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 regulējums nepilnīgi atspoguļo faktisko dokumentu aprites praksi, jo tajā nav skaidri noteikta atzinumu nosūtīšana Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram, lai gan minētā iestāde pieņem lēmumus par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt arī gadījumos, kad izmeklēšanas rezultātā ir sagatavots atzinums, nevis akts. Tas rada neatbilstību starp normatīvo regulējumu un tā piemērošanu praksē.
Faktiski arī šobrīd atzinumi jau tiek sūtīti Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram, līdz ar to, nav pamata norādīt, ka dokumentus nosūta tikai šo noteikumu 27. punktā minētajos gadījumos, kad tiek sastādīts akts.
Tāpat normatīvajā regulējumā nav pietiekami precīzi noteikti gadījumi, kuros akti vai atzinumi nosūtāmi Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijai (turpmāk - CMEK), kā arī gadījumi, kuros šāda nosūtīšana nav nepieciešama. Šī neskaidrība rada papildu administratīvo slogu un atšķirīgu praksi iestāžu starpā.
Saskaņā ar Noteikumiem par sociālajām garantijām Nr. 565 CMEK šobrīd tiek nosūtīta akta vai atzinuma kopija. CMEK akts vai atzinums ir nosūtāms tikai kopā ar nosūtījumu veselības bojājuma pakāpes noteikšanai. Atsevišķi akts vai atzinums nav sūtāms un nav sūtāms arī visos gadījumos, piemēram, nav sūtāms CMEK amatpersonas nāves gadījumā vai gadījumā, ja pastāv ierobežojumi pabalsta izmaksai, piemēram, cēloņsakarība ar alkohola vai narkotisko vielu lietošanu, normatīvo aktu pārkāpums u.tml. Saskaņā ar Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 10. punktu, 11. punktu un 3. pielikumu CMEK tiek nosūtīts nosūtījums veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai, bet akts tiek pievienots kā šī nosūtījuma pielikums.
Faktiski arī šobrīd atzinumi jau tiek sūtīti Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram, līdz ar to, nav pamata norādīt, ka dokumentus nosūta tikai šo noteikumu 27. punktā minētajos gadījumos, kad tiek sastādīts akts.
Tāpat normatīvajā regulējumā nav pietiekami precīzi noteikti gadījumi, kuros akti vai atzinumi nosūtāmi Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijai (turpmāk - CMEK), kā arī gadījumi, kuros šāda nosūtīšana nav nepieciešama. Šī neskaidrība rada papildu administratīvo slogu un atšķirīgu praksi iestāžu starpā.
Saskaņā ar Noteikumiem par sociālajām garantijām Nr. 565 CMEK šobrīd tiek nosūtīta akta vai atzinuma kopija. CMEK akts vai atzinums ir nosūtāms tikai kopā ar nosūtījumu veselības bojājuma pakāpes noteikšanai. Atsevišķi akts vai atzinums nav sūtāms un nav sūtāms arī visos gadījumos, piemēram, nav sūtāms CMEK amatpersonas nāves gadījumā vai gadījumā, ja pastāv ierobežojumi pabalsta izmaksai, piemēram, cēloņsakarība ar alkohola vai narkotisko vielu lietošanu, normatīvo aktu pārkāpums u.tml. Saskaņā ar Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 10. punktu, 11. punktu un 3. pielikumu CMEK tiek nosūtīts nosūtījums veselības bojājuma smaguma pakāpes noteikšanai, bet akts tiek pievienots kā šī nosūtījuma pielikums.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt aktu un atzinumu nosūtīšanas kārtību, skaidri nosakot, ka gan akti, gan atzinumi tiek nosūtīti Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram, kā arī precizējot gadījumus, kuros attiecīgie dokumenti nosūtāmi CMEK.
Šāds regulējums nodrošina normatīvā regulējuma atbilstību faktiskajai administratīvajai praksei, nodrošina pilnvērtīgu un savlaicīgu informācijas pieejamību lēmumu pieņemšanai, samazina administratīvo slogu un veicina vienotu un pārskatāmu dokumentu apriti, kā arī mazina nepieciešamību atkārtoti pieprasīt informāciju no citām institūcijām.
Šāds regulējums nodrošina normatīvā regulējuma atbilstību faktiskajai administratīvajai praksei, nodrošina pilnvērtīgu un savlaicīgu informācijas pieejamību lēmumu pieņemšanai, samazina administratīvo slogu un veicina vienotu un pārskatāmu dokumentu apriti, kā arī mazina nepieciešamību atkārtoti pieprasīt informāciju no citām institūcijām.
Problēmas apraksts
Pašlaik nelaimes gadījumu izmeklēšanas dokumentu - aktu un atzinumu - noformēšana, nosūtīšana un glabāšana pārsvarā notiek papīra formā, kas palielina administratīvo slogu un pagarina dokumentu aprites laiku. Normatīvajā regulējumā nav nostiprināta elektroniska dokumentu aprites kārtība, kas ierobežo dokumentu aprites efektivitāti un neatbilst mūsdienīgai publiskās pārvaldes praksei.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt esošo regulējumu ar normām, kas nosaka nelaimes gadījumu izmeklēšanas dokumentu noformēšanu elektroniskā formā, paredzot droša elektroniskā paraksta izmantošanu. Tas veicina administratīvo procesu efektivizāciju, samazina laika un resursu patēriņu un vienlaikus saglabā iespēju dokumentus noformēt papīra formā gadījumos, kad tas ir objektīvi nepieciešams.
Problēmas apraksts
Atlīdzības likuma 19. panta 2.4 daļas 2. punktā noteikts, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona saņem vienreizēju pabalstu 50 procentu apmērā no šā panta 2.2 vai 2.3 daļā noteiktā pabalsta, ja tā cietusi nelaimes gadījumā, bet nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus un guvusi smagu, vidēju vai vieglu veselības bojājumu un ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc nelaimes gadījuma iestājusies ar to saistīta pārejoša darba (dienesta) nespēja, kura ilgst vairāk par sešām dienām.
Ievērojot Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 6.1 punktu, šādi nelaimes gadījumi (kad amatpersona nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus) ir attiecināmi uz Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr.116 27.8. apakšpunktā minētajiem "citiem apstākļiem".
Līdz ar to šādos gadījumos (kad amatpersona nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus), obligāts priekšnoteikums nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanai ir nepieciešamība iestādei, kura pieņem lēmumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu, pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisijas sagatavotā akta saņemšanas konstatēt, ka piecu dienu laikā pēc nelaimes gadījuma amatpersonai ir iestājusies ar nelaimes gadījumu saistīta pārejoša darba (dienesta) nespēja, kura ilgst vairāk par sešām dienām. Līdz ar to iestādei, kura pieņem lēmumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu, šī informācija jāiegūst papildus.
Ievērojot Noteikumu par sociālajām garantijām Nr. 565 6.1 punktu, šādi nelaimes gadījumi (kad amatpersona nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus) ir attiecināmi uz Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr.116 27.8. apakšpunktā minētajiem "citiem apstākļiem".
Līdz ar to šādos gadījumos (kad amatpersona nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus), obligāts priekšnoteikums nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanai ir nepieciešamība iestādei, kura pieņem lēmumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu, pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisijas sagatavotā akta saņemšanas konstatēt, ka piecu dienu laikā pēc nelaimes gadījuma amatpersonai ir iestājusies ar nelaimes gadījumu saistīta pārejoša darba (dienesta) nespēja, kura ilgst vairāk par sešām dienām. Līdz ar to iestādei, kura pieņem lēmumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu, šī informācija jāiegūst papildus.
Risinājuma apraksts
Lai iestāde, kura pieņem lēmumu par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu amatpersonai, vienuviet saņemtu nepieciešamo informāciju minētā lēmuma pieņemšanai bez papildu resursu un laika patēriņa, Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 4. pielikumā ietverto akta veidlapu ar aktā norādāmo informāciju par darba (dienesta) nespēju (tās sākuma datumu, beigu datumu un ilgumu), lai būtu iespējams izvērtēt Atlīdzības likuma 19. panta 2.4 daļas 2. punktā noteiktā nosacījuma par darba (dienesta) nespējas ilgumu izpildi, ja nelaimes gadījums noticis apstākļos, kad amatpersona nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus.
Problēmas apraksts
Pastāv risks, ka nelaimes gadījuma izmeklēšana var tikt veikta bez darbnespēju apliecinoša dokumenta esamības, piemēram, cilvēciska faktora dēļ, nepamanot, ka darbnespēju apliecinošs dokuments nav izsniegts vai nav pievienots izmeklēšanas materiāliem. Šāds risks ir īpaši aktuāls gadījumos, kad darbnespēja iestājas ar nobīdi laikā vai tiek noformēta pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas uzsākšanas.
Ņemot vērā, ka darbnespēju apliecinoša dokumenta esamība ir būtisks priekšnoteikums nelaimes gadījuma kvalifikācijai un turpmākai sociālo garantiju piemērošanai, šāda nepilnība izmeklēšanas procesā var radīt situāciju, kurā nelaimes gadījums tiek izmeklēts vai noformēts, neievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī var ietekmēt iestādes spēju korekti izvērtēt amatpersonas tiesības uz nelaimes gadījuma pabalstu.
Ņemot vērā, ka darbnespēju apliecinoša dokumenta esamība ir būtisks priekšnoteikums nelaimes gadījuma kvalifikācijai un turpmākai sociālo garantiju piemērošanai, šāda nepilnība izmeklēšanas procesā var radīt situāciju, kurā nelaimes gadījums tiek izmeklēts vai noformēts, neievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī var ietekmēt iestādes spēju korekti izvērtēt amatpersonas tiesības uz nelaimes gadījuma pabalstu.
Risinājuma apraksts
Ar Noteikumu projektu Noteikumu par nelaimes gadījumu izmeklēšanu Nr. 116 4. un 5. pielikumā ietvertajā akta un atzinuma veidlapā tiek iekļauts papildu apakšpunkts pārejošas darbnespējas cēloņa norādīšanai (atbilstoši darbnespēju apliecinošajā dokumentā norādītajam, ja tāds ir izsniegts). Šāds papildinājums nodrošina, ka nelaimes gadījuma izmeklēšanas dokumentos sistemātiski tiek fiksēta informācija par darbnespējas esamību un tās cēloni.
Tādējādi tiek mazināts risks, ka nelaimes gadījums tiek izmeklēts vai noformēts bez darbnespēju apliecinoša dokumenta esamības, vienlaikus stiprinot izmeklēšanas procesa kvalitāti un nodrošinot, ka lēmuma pieņemšanai par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu nepieciešamā informācija ir pieejama vienuviet un nepārprotami.
Tādējādi tiek mazināts risks, ka nelaimes gadījums tiek izmeklēts vai noformēts bez darbnespēju apliecinoša dokumenta esamības, vienlaikus stiprinot izmeklēšanas procesa kvalitāti un nodrošinot, ka lēmuma pieņemšanai par nelaimes gadījuma pabalsta piešķiršanu nepieciešamā informācija ir pieejama vienuviet un nepārprotami.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekts tiks īstenots Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/5477cfec-5244-4f7b-9678-e6a1c23cf203
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 18. punktā noteiktajam, sabiedrībai tika dota iespēja paust viedokli, rakstveidā sniedzot savus priekšlikumus un iebildumus par projektu.
Publiskā apspriešana norisinājās no 2026. gada 27. februāra līdz 2026. gada 13. martam.
Publiskās apspriešanas rezultātā viedokli par projektu sniedza Latvijas Apvienotā Policistu arodbiedrība.
Sabiedrības līdzdalības rezultātu apkopojums pieejams TAP portālā (sk. pievienoto saiti).
Publiskā apspriešana norisinājās no 2026. gada 27. februāra līdz 2026. gada 13. martam.
Publiskās apspriešanas rezultātā viedokli par projektu sniedza Latvijas Apvienotā Policistu arodbiedrība.
Sabiedrības līdzdalības rezultātu apkopojums pieejams TAP portālā (sk. pievienoto saiti).
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Iekšējās drošības birojs
- Iekšlietu ministrija
- Ieslodzījuma vietu pārvalde
- Tieslietu ministrija
- Valsts policija
- Valsts robežsardze
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi