23-TA-3261: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ar likumprojektu (turpmāk - Likumprojekts) paredzēts noteikt:
1) pārejas posma režīmu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kurus atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk - Novēršanas likums) 45. panta otrās daļas 6. punkta "e" apakšpunktam uzrauga Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) un kuri turpinās sniegt vai nesniegt kriptoaktīvu pakalpojumus pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk - Regula Nr.2023/1114) piemērošanas datuma (pēc 2024. gada 30. decembra);
2) VID kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības kontroles institūcijas pilnvaru darbības termiņu;
3) kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja iekļaušanu finanšu iestādes kategorijā saskaņā ar Novēršanas likuma 1. panta 7. punktu.
1) pārejas posma režīmu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kurus atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk - Novēršanas likums) 45. panta otrās daļas 6. punkta "e" apakšpunktam uzrauga Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) un kuri turpinās sniegt vai nesniegt kriptoaktīvu pakalpojumus pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk - Regula Nr.2023/1114) piemērošanas datuma (pēc 2024. gada 30. decembra);
2) VID kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības kontroles institūcijas pilnvaru darbības termiņu;
3) kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja iekļaušanu finanšu iestādes kategorijā saskaņā ar Novēršanas likuma 1. panta 7. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir noteikt pārejas posma režīmu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, kurus atbilstoši Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta "e" apakšpunktam uzrauga VID, darbībai un minēto subjektu uzraudzības un kontroles institūciju maiņu pēc Regulas Nr. 2023/1114 piemērošanas datuma.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Savienībā 2023. gada 29. jūnijā spēkā stājās Regula Nr. 2023/1114, kuras subjektu tvērumā iekļaujas fiziskas un juridiskas personas, kas ir iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaidē tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus Eiropas Savienībā, kas ietver arī tādas finanšu vienības kā kredītiestāde, centrālais vērtspapīru depozitārijs, ieguldījumu brokeru sabiedrība, elektroniskās naudas iestāde, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu pārvaldības sabiedrība, alternatīva ieguldījumu fonda pārvaldnieks un tirgus operators. Lai nodrošinātu Regulas Nr. 2023/1114 tiešas piemērošanas iespējas Latvijā, vienlaikus ar Likumprojektu ir izstrādāts likumprojekts “Kriptoaktīvu pakalpojumu likums” (TAP 23-TA-3112) ar mērķi noteikt tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā attiecībā uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaidē tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, veicinot kriptoaktīvu jomas attīstību Latvijā. Tāpat ar likumprojektu (TAP 23-TA-3112) ir paredzēts noteikt kompetento uzraudzības iestādi Latvijā, kas izsniegs šiem subjektiem, tai skaitā, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, darbības atļaujas saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 prasībām. Kompetentā uzraudzības iestāde Latvijā, kas uzraudzīs minētos subjektus, tai skaitā, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, saskaņā ar Regulas Nr.2023/1114 93. panta 1. punktu būs Latvijas Banka.
Regulas Nr.2023/1114 143. panta 3. punkts nosaka dalībvalsts pienākumu noteikt pārejas posma režīmu tiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas savu darbību ir uzsākuši pirms Regulas Nr. 2023/1114 piemērošanas datuma (pirms 2024. gada 30. decembra), līdz 2026. gada 1. jūlijam vai līdz brīdim, kad tiem piešķir vai atsaka atļauju saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 63. pantu, atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas agrāk. Dalībvalstis var nolemt nepiemērot minēto pārejas posma režīmu attiecībā uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem vai saīsināt tā ilgumu, ja tās uzskata, ka to valsts tiesiskais regulējums, kas piemērojams pirms 2024. gada 30. decembra, ir mazāk stingrs nekā Regulas Nr. 2023/1114 prasības.
Saskaņā ar pašreizējo Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta “e” apakšpunkta redakciju virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles institūcija ir VID, kurai ir Novēršanas likuma 46. un 47. pantā noteiktie pienākumi un tiesības attiecībā uz tās uzraugāmajiem subjektiem. Virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums reģistrēties VID, iesniedzot ziņojumu par darbības veidu un atbildīgās personas iecelšanu. Taču VID līdz šim nav izsniedzis šiem subjektiem to darbības atļaujas, un minētā situācija rada potenciālo risku kriptoaktīvu nozarē. Papildus jānorāda, ka ar 2024. gada 1. jūliju VID uzraugāmo subjektu loks kriptoaktīvu nozarē paplašināsies sakarā ar izdarītajiem grozījumiem Novēršanas likumā, kas nosaka aizstāt līdzšinējo Novēršanas likumā noteikto terminu “virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējs” ar terminu “kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs”. Norādītā terminoloģija izstrādāta atbilstoši Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force, FATF) rekomendācijās noregulētajam terminam “virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējs”. Savukārt ar 2024. gada 30. decembri termins “kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs” atbildīs Regulā Nr.2023/1114 noregulētajam terminam “kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs”.
Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs saņem to darbības atļauju saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 63. pantu sākot ar 2024. gada 30. decembri un pašreizējās uzraudzības un kontroles institūcijas (VID) uzraudzības funkciju nodošanu Latvijas Bankai, ievērojot Regulas Nr. 2023/1114 143. panta 3. punktā noteikto, nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likumā.
Regulas Nr.2023/1114 143. panta 3. punkts nosaka dalībvalsts pienākumu noteikt pārejas posma režīmu tiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kas savu darbību ir uzsākuši pirms Regulas Nr. 2023/1114 piemērošanas datuma (pirms 2024. gada 30. decembra), līdz 2026. gada 1. jūlijam vai līdz brīdim, kad tiem piešķir vai atsaka atļauju saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 63. pantu, atkarībā no tā, kurš termiņš iestājas agrāk. Dalībvalstis var nolemt nepiemērot minēto pārejas posma režīmu attiecībā uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem vai saīsināt tā ilgumu, ja tās uzskata, ka to valsts tiesiskais regulējums, kas piemērojams pirms 2024. gada 30. decembra, ir mazāk stingrs nekā Regulas Nr. 2023/1114 prasības.
Saskaņā ar pašreizējo Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta “e” apakšpunkta redakciju virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles institūcija ir VID, kurai ir Novēršanas likuma 46. un 47. pantā noteiktie pienākumi un tiesības attiecībā uz tās uzraugāmajiem subjektiem. Virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums reģistrēties VID, iesniedzot ziņojumu par darbības veidu un atbildīgās personas iecelšanu. Taču VID līdz šim nav izsniedzis šiem subjektiem to darbības atļaujas, un minētā situācija rada potenciālo risku kriptoaktīvu nozarē. Papildus jānorāda, ka ar 2024. gada 1. jūliju VID uzraugāmo subjektu loks kriptoaktīvu nozarē paplašināsies sakarā ar izdarītajiem grozījumiem Novēršanas likumā, kas nosaka aizstāt līdzšinējo Novēršanas likumā noteikto terminu “virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējs” ar terminu “kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs”. Norādītā terminoloģija izstrādāta atbilstoši Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force, FATF) rekomendācijās noregulētajam terminam “virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējs”. Savukārt ar 2024. gada 30. decembri termins “kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs” atbildīs Regulā Nr.2023/1114 noregulētajam terminam “kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs”.
Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs saņem to darbības atļauju saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 63. pantu sākot ar 2024. gada 30. decembri un pašreizējās uzraudzības un kontroles institūcijas (VID) uzraudzības funkciju nodošanu Latvijas Bankai, ievērojot Regulas Nr. 2023/1114 143. panta 3. punktā noteikto, nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tā kā Regula Nr. 2023/1114 aptver plašāku subjektu loku, kas ir tiesīgi sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, būtu nepieciešams papildināt atbildīgo subjektu sarakstu, iekļaujot kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus finanšu iestāžu kategorijā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 20.maija direktīvas (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (turpmāk - Direktīva) nolūkā. Turklāt, ņemot vērā, ka tradicionālās finanšu iestādes, piedāvājot kriptoaktīvu pakalpojumus, arī ietilpst kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju definīcijā, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju identificēšana par finanšu iestādēm rada iespēju, ka pastāv vienots konsekventu noteikumu kopums, ko piemēro subjektiem, kas sniedz gan tradicionālos finanšu pakalpojumus, gan kriptoaktīvu pakalpojumus (skat. Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 31.maija Regulas (ES) 2023/1113 par līdzekļu un konkrētu kriptoaktīvu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 (turpmāk - Regula Nr. 2023/1113) 59.apsvērumu). Ar Regulas Nr. 2023/1113 38. pantu noteikts izdarīt grozījumus Direktīvā, kas paredz iekļaut kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus finanšu iestādes kategorijā, kā arī minētie grozījumi dalībvalstij ir jāpieņem savā nacionālajā regulējumā līdz 2024. gada 30. decembrim un jāpaziņo Eiropas Komisijai.
Likumprojekta “Kriptoaktīvu pakalpojumu likums” (TAP 23-TA-3112) subjektu tvērumā iekļautie kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji ietver gan jaunos kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kas saņems Latvijas Bankas izsniegtu atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, gan kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kurus atbilstoši Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta “e” apakšpunktam uzrauga VID un kuri saņems Latvijas Bankas izsniegtu darbības atļauju kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai, gan arī finanšu tirgus dalībnieki, kas ir saņēmuši Latvijas Bankas izdotu licenci vai atļauju finanšu pakalpojumu sniegšanai, proti, kredītiestādes, centrālais vērtspapīru depozitārijs, ieguldījumu brokeru sabiedrības, tirgus operatori, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieki.
Saskaņā ar Novēršanas likuma 1. panta 7. punktā noteikto finanšu iestādes definīciju, par finanšu iestādi uzskatāma arī ieguldījumu brokeru sabiedrība, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, elektroniskās naudas iestāde, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks. Minētie subjekti ir tiesīgi sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus un saņemt kompetentās uzraudzības iestādes izsniegtu atļauju kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 60. pantu.
Ņemot vērā Novēršanas likuma 1. panta 7. punktā noregulēto terminu “finanšu iestāde” un lai nodrošinātu Regulas Nr. 2023/1113 un Regulas Nr. 2023/1114 noteiktās prasības, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir piemērojamas līdzvērtīgas prasības un uzraudzības līmenis kā kredītiestādei un finanšu iestādei, līdz ar to Novēršanas likumā ir nepieciešams paplašināt subjektu loku, kas iekļaujas finanšu iestādes definīcijā, proti, finanšu iestāde ir arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs.
Likumprojekta “Kriptoaktīvu pakalpojumu likums” (TAP 23-TA-3112) subjektu tvērumā iekļautie kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji ietver gan jaunos kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kas saņems Latvijas Bankas izsniegtu atļauju sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus, gan kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus, kurus atbilstoši Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta “e” apakšpunktam uzrauga VID un kuri saņems Latvijas Bankas izsniegtu darbības atļauju kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai, gan arī finanšu tirgus dalībnieki, kas ir saņēmuši Latvijas Bankas izdotu licenci vai atļauju finanšu pakalpojumu sniegšanai, proti, kredītiestādes, centrālais vērtspapīru depozitārijs, ieguldījumu brokeru sabiedrības, tirgus operatori, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieki.
Saskaņā ar Novēršanas likuma 1. panta 7. punktā noteikto finanšu iestādes definīciju, par finanšu iestādi uzskatāma arī ieguldījumu brokeru sabiedrība, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, elektroniskās naudas iestāde, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks. Minētie subjekti ir tiesīgi sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus un saņemt kompetentās uzraudzības iestādes izsniegtu atļauju kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 60. pantu.
Ņemot vērā Novēršanas likuma 1. panta 7. punktā noregulēto terminu “finanšu iestāde” un lai nodrošinātu Regulas Nr. 2023/1113 un Regulas Nr. 2023/1114 noteiktās prasības, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir piemērojamas līdzvērtīgas prasības un uzraudzības līmenis kā kredītiestādei un finanšu iestādei, līdz ar to Novēršanas likumā ir nepieciešams paplašināt subjektu loku, kas iekļaujas finanšu iestādes definīcijā, proti, finanšu iestāde ir arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 1. punkts paredz papildināt Novēršanas likuma 1. panta 7. punktā noregulēto definīciju “finanšu iestāde” ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem.
Problēmas apraksts
Lai noregulētu pārejas posma režīmu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuru atbilstoši Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta "e" apakšpunktam uzrauga VID pēc 2024. gada 30. decembra (Regulas Nr. 2023/1114) piemērošanas datuma, ievērojot Regulas Nr. 2023/1114 143. panta 3. punktā noteikto, nepieciešams noteikt:
1) vai dalībvalsts izmantos savas tiesības nepiemērot vai saīsināt pārejas posma režīmu atbilstoši Regulas Nr. 2023/1114 143. panta 3. punkta otrajā daļā noteiktajam;
2) ar kuru datumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kuru atbilstoši Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta "e" apakšpunktam uzrauga VID, var iesniegt Latvijas Bankā pieteikumu par atļaujas izsniegšanu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 63. panta prasībām, kā arī cik ilgu laika periodu minētais subjekts var turpināt sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus bez Latvijas Bankas izsniegtas atļaujas;
3) cik ilgu laika periodu pēc Regulas Nr. 2023/1114 piemērošanas dienas (pēc 2024. gada 30. decembra) VID turpina veikt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju un uzraudzību.
1) vai dalībvalsts izmantos savas tiesības nepiemērot vai saīsināt pārejas posma režīmu atbilstoši Regulas Nr. 2023/1114 143. panta 3. punkta otrajā daļā noteiktajam;
2) ar kuru datumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kuru atbilstoši Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta "e" apakšpunktam uzrauga VID, var iesniegt Latvijas Bankā pieteikumu par atļaujas izsniegšanu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 63. panta prasībām, kā arī cik ilgu laika periodu minētais subjekts var turpināt sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus bez Latvijas Bankas izsniegtas atļaujas;
3) cik ilgu laika periodu pēc Regulas Nr. 2023/1114 piemērošanas dienas (pēc 2024. gada 30. decembra) VID turpina veikt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju reģistrāciju un uzraudzību.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka likumprojektā “Kriptoaktīvu pakalpojumu likums” (TAP 23-TA-3112) norādītās prasības nav noregulētas stingrākas, kā tas ir noregulēts Regulā Nr.2023/1114 un izmantojot Regulas Nr. 2023/1114 143. panta 3. punkta otrās daļā noteiktās dalībvalsts tiesības, Likumprojekta pārejas noteikumos noregulēts, kad kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kuru atbilstoši Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta "e" apakšpunktam uzrauga VID, varēs turpināt sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus bez Latvijas Bankas izsniegtas atļaujas līdz 2025. gada 30. decembrim. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kuri vēlēsies sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus arī pēc nacionālajā regulējumā noteiktā pārejas posma režīma beigām (pēc 2025. gada 30. decembra), sākot ar 2024. gada 1. jūliju iesniedz Latvijas Bankā pieteikumu par atļaujas izsniegšanu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 prasībām.
Likumprojekta pārejas noteikumos noregulēts, kad VID turpina kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kuru atbilstoši Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta "e" apakšpunktam uzrauga VID, uzraudzību līdz dienai, kad Latvijas Banka tam ir izsniegusi atļauju kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 prasībām, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 30. decembrim. VID no 2024. gada 30 .decembra, kad stājas spēkā Kriptoaktīvu pakalpojumu likums, nereģistrē jaunus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus.
Likumprojekta pārejas noteikumos noregulēts, kad VID turpina kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja, kuru atbilstoši Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 6. punkta "e" apakšpunktam uzrauga VID, uzraudzību līdz dienai, kad Latvijas Banka tam ir izsniegusi atļauju kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 prasībām, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 30. decembrim. VID no 2024. gada 30 .decembra, kad stājas spēkā Kriptoaktīvu pakalpojumu likums, nereģistrē jaunus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Fiziska persona, kas Latvijā sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus vai saņēmusi atļauju saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 63. pantu
Ietekmes apraksts
Likumprojekts nosaka fiziskai personai, kas Latvijā sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus vai saņēmusi atļauju saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 63. pantu, pārejas posma režīmu atbilstoši Regulas Nr. 2023/1114 143. panta 3. punktā noteiktajam.
Juridiskās personas
- Juridiska persona, kas Latvijā sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus vai saņēmusi atļauju saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 63. pantu
Ietekmes apraksts
Likumprojekts nosaka juridiskai personai, kas Latvijā sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus vai saņēmusi atļauju saskaņā ar Regulas Nr. 2023/1114 63. pantu, pārejas posma režīmu atbilstoši Regulas Nr. 2023/1114 143. panta 3. punktā noteiktajam.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Kriptoaktīvu pakalpojumu likums
Pamatojums un apraksts
Vienlaikus ar Likumprojektu ir sagatavots likumprojekts “Kriptoaktīvu pakalpojumu likums” (TAP 23-TA-3112), kas noteiks tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā attiecībā uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaidē tirdzniecībai, vai kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, veicinot kriptoaktīvu jomas attīstību Latvijā.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R1114
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regula (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937
Apraksts
Skat. 5.4.1. tabulu
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija Regula (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
143.panta 3.punkts
Likumprojekta 5. pants (likuma pārejas noteikumu 72. un 73.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas Banka, Finanšu izlūkošanas dienestsNevalstiskās organizācijas
Latvijas Finanšu nozares asociācija, Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Banka, Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
VID no 2025.gada 30.decembra vairs neuzrauga kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus saskaņā ar Novēršanas likumu. No minētā datuma Latvijas Banka uzrauga kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus saskaņā ar Novēršanas likumu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi