22-TA-3780: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Mātera ielā 57, Jelgavā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā „Par valsts nekustamā īpašuma Mātera ielā 57, Jelgavā, pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā „Par valsts nekustamā īpašuma Mātera ielā 57, Jelgavā, pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir atbilstoši Atsavināšanas likumā ietvertajam regulējumam atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu Mātera ielā 57, Jelgavā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0900 001 0014) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 001 0014) un četras būves (būvju kadastra apzīmējumi 0900 001 0014 001, 0900 001 0014 002, 0900 001 0014 003, 0900 001 0014 004) – Mātera ielā 57, Jelgavā (turpmāk arī – valsts nekustamais īpašums), kas ierakstīts Zemgales rajona Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 42 uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 001 0014) ar kopējo platību 0,1728 ha, zemes vienības lietošanas mērķis: 0903 - Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve, 0,1728 ha platībā;
- būve – Administratīvā ēka (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0014 001), būves kopējā platība 2638,2 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1220 - Biroju ēkas;
- būve – Laukumi ar cieto segumu (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0014 002), būves kopējā platība – 522,7 m2, būves galvenais lietošanas veids: 2112 - Ielas, ceļi un laukumi;
- būve – Atbalsta siena AS1 (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0014 003), būves kopējā platība - 6,7 m2, būves galvenais lietošanas veids: 2420 - Citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves;
- būve - Atbalsta siena AS2 (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0014 004), būves kopējā platība – 5,9 m2, būves galvenais lietošanas veids: 2420 - Citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves;
Valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 13.02.2024. ir 576 872 euro.
Valsts nekustamais īpašums nav iznomāts.
Atbilstoši Jelgavas valstspilsētas pašvaldības 20.04.2022. vēstulē Nr. 2-21/1380 sniegtajai informācijai:
1) saskaņā ar Jelgavas pilsētas teritorijas plānojumu 2009.-2021.gadam (ar grozījumiem, kas apstiprināti ar Jelgavas pilsētas domes 23.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr.17-23 “Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu un grafiskās daļas apstiprināšana”) zemes vienības Mātera ielā 57, Jelgavā atļautā/plānotā izmantošana ir mazstāvu apbūve (DzM);
2) uz zemes vienības Mātera ielā 57, Jelgavā atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi;
3) saskaņā ar NĪVKIS datiem uz minētās zemes vienības atrodas administratīvā ēka un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas daļa. Saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu minētā zemes vienība nav klasificējama kā degradētā teritorija;
4) piekļūšana uz zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 001 0014) Mātera ielā 57, Jelgavā, ir nodrošināta no Zirgu ielas pa pašvaldībai piekritīgo zemes vienību (kadastra apzīmējums 0900 001 0680), kā arī pa koplietošanas ceļu caur īpašumu Stacijas iela 14, Jelgava (kadastra Nr.0900 001 0015) no Stacijas ielas.
Atbilstoši NĪVKIS datiem uz valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 001 0014) vēl arī atrodas būves – daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0549 001) daļa. Saskaņā ar ierakstiem Zemgales rajona tiesas Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 4802 nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0900 501 0549) - būve (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0549 001) sastāv no trīs stāvu dzīvojamās ēkas ar 13 dzīvokļu īpašumiem, ēkā atrodas mākslinieku darbnīca un viena neapdzīvotā telpa; būve pilnībā sadalīta dzīvokļa īpašumos un tiem atvērti jauni zemesgrāmatas nodalījumi; īpašuma tiesības uz būvi sākotnēji zemesgrāmatā nostiprinātas Jelgavas pilsētas pašvaldībai (pēc administratīvi teritoriālās reformas – Jelgavas valstpilsētas pašvaldība) un, pamatojoties uz 24.10.2002. Jelgavas domes lēmumu Nr.20/9 par privatizēto dzīvojamo māju un tām funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu izslēgšanu no pašvaldības grāmatvedības uzskaites, īpašuma tiesības 04.11.2009. dzēstas. Saskaņā ar minētā Zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 4802 1.daļas 1.iedaļas 2.1.punktā ierakstīto atzīmi daudzdzīvokļu dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0549 001) saistīta ar zemes gabalu Mātera iela 57, Jelgavā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0900 001 0014), Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.42 un zemes gabalu Mātera ielā 55, Jelgavā, nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0900 001 0367, Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.2751. Atbilstoši NĪVKIS datiem daļa no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0549 001) atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 001 0549) - Mātera ielā 55B, Jelgavā.
Saskaņā ar valsts nekustamā īpašuma inventarizācijas lietu valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves – administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0014 001) 3. un 4.stāvs ir izvirzīti virs daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0549 001) un to daļa atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 001 0549) – Mātera ielā 55B, Jelgavā, uz kuras atbilstoši NĪVKIS datiem atrodas arī lielākā daļa no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0549 001). Saskaņā ar ierakstiem Zemgales rajona tiesas Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000434474 zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 0900 001 0549 ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0900 001 0549) sastāvā un pieder kopīpašumā vairākām fiziskām personām.
Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālā pārvalde (turpmāk – Reģionālā pārvalde), izskatot VNĪ 15.10.2023. iesniegumu, kurā lūgts izsniegt Valsts Zemes dienesta atzinumu par katrai būvei piekrītošajām domājamām daļām no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0900 001 0014, Mātera ielā 57, Jelgavā, 22.03.2024. pieņēmusi lēmumu Nr.9-01-Z/487 atteikt sagatavot Atzinumu par zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0900 001 0014 sadalīšanu domājamās daļās. Minētajā lēmumā norādīts: “Reģionālā pārvalde, izvērtējot kadastra datus, konstatēja, ka uz Kadastra informācijas sistēmā reģistrētās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 09000010014 daļēji atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ar kadastra apzīmējumu 09000010549001. Minētā būve ir iekļauta nekustamā īpašuma ar kadastra numuru 09005010549 sastāvā. Citi patstāvīgi ēku (būvju) īpašumi uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 09000010014 Kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēti. Reģionālā pārvalde secina, ka neizpildās Ministru kabineta noteikumu Nr.109 4.6.apakšpunktā noteikts, proti, uz zemesgabala ir jābūt diviem vai vairākiem patstāvīgiem būvju īpašumiem, kas pieder dažādiem īpašniekiem, lai Dienests gatavotu atzinumu par zemes vienības sadali domājamās daļās, bet konkrētajā gadījumā uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 09000010014 ir reģistrēts tikai viens pastāvīgs būvju īpašums. Līdz ar to Pasūtījuma izpilde ir atsakāma […]”.
Jelgavas valstspilsētas pašvaldība ar 30.10.2023. vēstuli Nr. 2.1-21/4851, sniedzot atbildi par zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 0900 001 0549 Mātera ielā 55B, Jelgavā, uz kuras atrodas lielākā daļa no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, informējusi, ka Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000434474 ierakstītais nekustamais īpašums - zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 0900 001 0549, Mātera ielā 55B, Jelgavā, ir nodota īpašumā fiziskām personām kā funkcionāli piesaistāmā zeme daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai Mātera ielā 55, Jelgavā. Pašvaldības vēstulei pielikumā pievienots Jelgavas domes 24.10.2002. lēmuma Nr. 20/9 “Par privatizēto dzīvojamo māju un tai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu izslēgšanu no pašvaldības grāmatvedības uzskaites” izraksts un Jelgavas domes 27.11.2008. lēmuma Nr. 17/27 “Par dzīvojamās mājas Mātera ielā 55, Jelgavā privatizēto dzīvokļu īpašumiem piekrītošā funkcionāli nepieciešamā zemes gabala Mātera ielā 55B, Jelgavā, izslēgšanu no pašvaldības grāmatvedības uzskaites” izraksts.
Ievērojot iepriekšminēto, secināms, ka daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai Mātera ielā 55, Jelgavā, privatizācijas procesa rezultātā ir jau piešķirta funkcionāli nepieciešamā zemes vienība.
Atbilstoši Jelgavas valstspilsētas pašvaldības 05.10.2022. vēstulē Nr.2- 21/4523 sniegtajai informācijai valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 001 0014) reālā sadale, atdalot daļu (apmēram 200 m2), kuru aizņem pilnībā privatizētās dzīvojamās mājas daļa, būtu iespējama vienīgi izstrādājot zemes ierīcības projektu sadarbībā ar zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0900 001 0549 kopīpašniekiem, veicot divu blakus esošu zemes vienību robežu pārkārtošanu un nodalīto zemes vienības daļu maiņu.
Vienlaikus Jelgavas valstspilsētas pašvaldība ar 22.03.2023. vēstuli Nr. 2.1-21/835, atbildot uz lūgumu sniegt informāciju, vai atdalot zemes vienības Mātera ielā 57, Jelgavā, daļu, kuru pilnībā aizņem privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Mātera ielā 55, Jelgavā, daļa, ir iespējama nekustamā īpašuma Mātera ielā 55, Jelgavā (kadastra Nr.0900 501 0549) reālā sadale, norādījusi, ka, Būvvalde ir izvērtējusi tās rīcībā esošos materiālus un secinājusi, ka nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma Nr. 0900 501 0549) - Mātera ielā 55, Jelgavā, kura sastāvā ietilpst ēka ar kadastra apzīmējumu 0900 001 0549 001, kura daļēji atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 001 0014) - Mātera ielā 57, Jelgavā, sadalīšana reālās dāļās, nav iespējama, jo ēkas dalījuma līnija nesakrīt ar zemes vienību Mātera ielā 57, Jelgavā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 001 0014) un zemes vienību Mātera ielā 55B, Jelgavā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 001 0549) robežlīniju. (Kā jau šajā anotācijā iepriekš norādīts, valstij piederošās administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0014 001) 3. un 4.stāvs ir izvirzīti virs daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0549 001).
Ievērojot iepriekšminēto, secināms, ka nav pamata konstatēt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Mātera ielā 55, Jelgavā, īpašnieku pirmpirkuma tiesības uz valsts nekustamo īpašumu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktu, kas paredz, ka publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemesgabala un nedzīvojamās ēkas (būves), un uz šā zemesgabala atrodas arī viņiem piederoša ēka (būve), bet zemesgabala sadale nav pieļaujama atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi.
Izsoles noteikumos tiks norādīts, ka uz atsavināmā valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības atrodas daļa no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0549 001), savukārt, valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves – administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0014 001) 3. un 4.stāvs ir izvirzīti virs dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0549 001) un to daļa atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 001 0549) – Mātera ielā 55B, Jelgavā.
VNĪ 13.12.2021. nosūtīja vēstules valsts iestādēm ar lūgumu izvērtēt un līdz 14.01.2022. sniegt informāciju, vai nākotnē valsts nekustamais īpašums varētu būt nepieciešams valsts funkciju nodrošināšanai. Uz šā rīkojuma projekta sagatavošanas brīdi valsts iestādes nav izrādījušas interesi par valsts nekustamā īpašuma izmantošanu savu funkciju nodrošināšanai.
Ievērojot to, ka valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, optimālākais valsts nekustamā īpašuma izmantošanas veids ir tā virzīšana atsavināšanai.
Sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Atsavinot valsts nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta pirmajā daļā noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 001 0014) ar kopējo platību 0,1728 ha, zemes vienības lietošanas mērķis: 0903 - Valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu apbūve, 0,1728 ha platībā;
- būve – Administratīvā ēka (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0014 001), būves kopējā platība 2638,2 m2, būves galvenais lietošanas veids: 1220 - Biroju ēkas;
- būve – Laukumi ar cieto segumu (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0014 002), būves kopējā platība – 522,7 m2, būves galvenais lietošanas veids: 2112 - Ielas, ceļi un laukumi;
- būve – Atbalsta siena AS1 (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0014 003), būves kopējā platība - 6,7 m2, būves galvenais lietošanas veids: 2420 - Citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves;
- būve - Atbalsta siena AS2 (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0014 004), būves kopējā platība – 5,9 m2, būves galvenais lietošanas veids: 2420 - Citas, iepriekš neklasificētas, inženierbūves;
Valsts nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība 13.02.2024. ir 576 872 euro.
Valsts nekustamais īpašums nav iznomāts.
Atbilstoši Jelgavas valstspilsētas pašvaldības 20.04.2022. vēstulē Nr. 2-21/1380 sniegtajai informācijai:
1) saskaņā ar Jelgavas pilsētas teritorijas plānojumu 2009.-2021.gadam (ar grozījumiem, kas apstiprināti ar Jelgavas pilsētas domes 23.11.2017. saistošajiem noteikumiem Nr.17-23 “Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu un grafiskās daļas apstiprināšana”) zemes vienības Mātera ielā 57, Jelgavā atļautā/plānotā izmantošana ir mazstāvu apbūve (DzM);
2) uz zemes vienības Mātera ielā 57, Jelgavā atsavināšanu neattiecas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21.panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi;
3) saskaņā ar NĪVKIS datiem uz minētās zemes vienības atrodas administratīvā ēka un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas daļa. Saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu minētā zemes vienība nav klasificējama kā degradētā teritorija;
4) piekļūšana uz zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 001 0014) Mātera ielā 57, Jelgavā, ir nodrošināta no Zirgu ielas pa pašvaldībai piekritīgo zemes vienību (kadastra apzīmējums 0900 001 0680), kā arī pa koplietošanas ceļu caur īpašumu Stacijas iela 14, Jelgava (kadastra Nr.0900 001 0015) no Stacijas ielas.
Atbilstoši NĪVKIS datiem uz valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 001 0014) vēl arī atrodas būves – daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0549 001) daļa. Saskaņā ar ierakstiem Zemgales rajona tiesas Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 4802 nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0900 501 0549) - būve (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0549 001) sastāv no trīs stāvu dzīvojamās ēkas ar 13 dzīvokļu īpašumiem, ēkā atrodas mākslinieku darbnīca un viena neapdzīvotā telpa; būve pilnībā sadalīta dzīvokļa īpašumos un tiem atvērti jauni zemesgrāmatas nodalījumi; īpašuma tiesības uz būvi sākotnēji zemesgrāmatā nostiprinātas Jelgavas pilsētas pašvaldībai (pēc administratīvi teritoriālās reformas – Jelgavas valstpilsētas pašvaldība) un, pamatojoties uz 24.10.2002. Jelgavas domes lēmumu Nr.20/9 par privatizēto dzīvojamo māju un tām funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu izslēgšanu no pašvaldības grāmatvedības uzskaites, īpašuma tiesības 04.11.2009. dzēstas. Saskaņā ar minētā Zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 4802 1.daļas 1.iedaļas 2.1.punktā ierakstīto atzīmi daudzdzīvokļu dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0549 001) saistīta ar zemes gabalu Mātera iela 57, Jelgavā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0900 001 0014), Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.42 un zemes gabalu Mātera ielā 55, Jelgavā, nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0900 001 0367, Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.2751. Atbilstoši NĪVKIS datiem daļa no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0549 001) atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 001 0549) - Mātera ielā 55B, Jelgavā.
Saskaņā ar valsts nekustamā īpašuma inventarizācijas lietu valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves – administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0014 001) 3. un 4.stāvs ir izvirzīti virs daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0549 001) un to daļa atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 001 0549) – Mātera ielā 55B, Jelgavā, uz kuras atbilstoši NĪVKIS datiem atrodas arī lielākā daļa no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0549 001). Saskaņā ar ierakstiem Zemgales rajona tiesas Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000434474 zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 0900 001 0549 ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0900 001 0549) sastāvā un pieder kopīpašumā vairākām fiziskām personām.
Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālā pārvalde (turpmāk – Reģionālā pārvalde), izskatot VNĪ 15.10.2023. iesniegumu, kurā lūgts izsniegt Valsts Zemes dienesta atzinumu par katrai būvei piekrītošajām domājamām daļām no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0900 001 0014, Mātera ielā 57, Jelgavā, 22.03.2024. pieņēmusi lēmumu Nr.9-01-Z/487 atteikt sagatavot Atzinumu par zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0900 001 0014 sadalīšanu domājamās daļās. Minētajā lēmumā norādīts: “Reģionālā pārvalde, izvērtējot kadastra datus, konstatēja, ka uz Kadastra informācijas sistēmā reģistrētās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 09000010014 daļēji atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ar kadastra apzīmējumu 09000010549001. Minētā būve ir iekļauta nekustamā īpašuma ar kadastra numuru 09005010549 sastāvā. Citi patstāvīgi ēku (būvju) īpašumi uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 09000010014 Kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēti. Reģionālā pārvalde secina, ka neizpildās Ministru kabineta noteikumu Nr.109 4.6.apakšpunktā noteikts, proti, uz zemesgabala ir jābūt diviem vai vairākiem patstāvīgiem būvju īpašumiem, kas pieder dažādiem īpašniekiem, lai Dienests gatavotu atzinumu par zemes vienības sadali domājamās daļās, bet konkrētajā gadījumā uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 09000010014 ir reģistrēts tikai viens pastāvīgs būvju īpašums. Līdz ar to Pasūtījuma izpilde ir atsakāma […]”.
Jelgavas valstspilsētas pašvaldība ar 30.10.2023. vēstuli Nr. 2.1-21/4851, sniedzot atbildi par zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 0900 001 0549 Mātera ielā 55B, Jelgavā, uz kuras atrodas lielākā daļa no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, informējusi, ka Jelgavas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000434474 ierakstītais nekustamais īpašums - zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 0900 001 0549, Mātera ielā 55B, Jelgavā, ir nodota īpašumā fiziskām personām kā funkcionāli piesaistāmā zeme daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai Mātera ielā 55, Jelgavā. Pašvaldības vēstulei pielikumā pievienots Jelgavas domes 24.10.2002. lēmuma Nr. 20/9 “Par privatizēto dzīvojamo māju un tai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu izslēgšanu no pašvaldības grāmatvedības uzskaites” izraksts un Jelgavas domes 27.11.2008. lēmuma Nr. 17/27 “Par dzīvojamās mājas Mātera ielā 55, Jelgavā privatizēto dzīvokļu īpašumiem piekrītošā funkcionāli nepieciešamā zemes gabala Mātera ielā 55B, Jelgavā, izslēgšanu no pašvaldības grāmatvedības uzskaites” izraksts.
Ievērojot iepriekšminēto, secināms, ka daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai Mātera ielā 55, Jelgavā, privatizācijas procesa rezultātā ir jau piešķirta funkcionāli nepieciešamā zemes vienība.
Atbilstoši Jelgavas valstspilsētas pašvaldības 05.10.2022. vēstulē Nr.2- 21/4523 sniegtajai informācijai valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 001 0014) reālā sadale, atdalot daļu (apmēram 200 m2), kuru aizņem pilnībā privatizētās dzīvojamās mājas daļa, būtu iespējama vienīgi izstrādājot zemes ierīcības projektu sadarbībā ar zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 0900 001 0549 kopīpašniekiem, veicot divu blakus esošu zemes vienību robežu pārkārtošanu un nodalīto zemes vienības daļu maiņu.
Vienlaikus Jelgavas valstspilsētas pašvaldība ar 22.03.2023. vēstuli Nr. 2.1-21/835, atbildot uz lūgumu sniegt informāciju, vai atdalot zemes vienības Mātera ielā 57, Jelgavā, daļu, kuru pilnībā aizņem privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Mātera ielā 55, Jelgavā, daļa, ir iespējama nekustamā īpašuma Mātera ielā 55, Jelgavā (kadastra Nr.0900 501 0549) reālā sadale, norādījusi, ka, Būvvalde ir izvērtējusi tās rīcībā esošos materiālus un secinājusi, ka nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma Nr. 0900 501 0549) - Mātera ielā 55, Jelgavā, kura sastāvā ietilpst ēka ar kadastra apzīmējumu 0900 001 0549 001, kura daļēji atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 001 0014) - Mātera ielā 57, Jelgavā, sadalīšana reālās dāļās, nav iespējama, jo ēkas dalījuma līnija nesakrīt ar zemes vienību Mātera ielā 57, Jelgavā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 001 0014) un zemes vienību Mātera ielā 55B, Jelgavā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 001 0549) robežlīniju. (Kā jau šajā anotācijā iepriekš norādīts, valstij piederošās administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0014 001) 3. un 4.stāvs ir izvirzīti virs daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0549 001).
Ievērojot iepriekšminēto, secināms, ka nav pamata konstatēt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Mātera ielā 55, Jelgavā, īpašnieku pirmpirkuma tiesības uz valsts nekustamo īpašumu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 9.punktu, kas paredz, ka publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemesgabala un nedzīvojamās ēkas (būves), un uz šā zemesgabala atrodas arī viņiem piederoša ēka (būve), bet zemesgabala sadale nav pieļaujama atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi.
Izsoles noteikumos tiks norādīts, ka uz atsavināmā valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības atrodas daļa no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0549 001), savukārt, valsts nekustamā īpašuma sastāvā esošās būves – administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0014 001) 3. un 4.stāvs ir izvirzīti virs dzīvojamās mājas (būves kadastra apzīmējums 0900 001 0549 001) un to daļa atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0900 001 0549) – Mātera ielā 55B, Jelgavā.
VNĪ 13.12.2021. nosūtīja vēstules valsts iestādēm ar lūgumu izvērtēt un līdz 14.01.2022. sniegt informāciju, vai nākotnē valsts nekustamais īpašums varētu būt nepieciešams valsts funkciju nodrošināšanai. Uz šā rīkojuma projekta sagatavošanas brīdi valsts iestādes nav izrādījušas interesi par valsts nekustamā īpašuma izmantošanu savu funkciju nodrošināšanai.
Ievērojot to, ka valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, optimālākais valsts nekustamā īpašuma izmantošanas veids ir tā virzīšana atsavināšanai.
Sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Atsavinot valsts nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 21. panta pirmajā daļā noteiktie nosacījumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Ņemot vērā, ka tika apzinātas valsts iestādes un netika saņemta informācija par valsts nekustamā īpašuma nepieciešamību valsts funkciju nodrošināšanai, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē. Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekama labi redzamā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma. Rīkojot elektronisko izsoli, sludinājumu ievieto arī elektronisko izsoļu vietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu tīmekļvietnē, VNĪ mājaslapā ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus.
Rīkojuma projekts paredz valsts nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai valsts nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot valsts nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par valsts nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto valsts nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Ņemot vērā, ka tika apzinātas valsts iestādes un netika saņemta informācija par valsts nekustamā īpašuma nepieciešamību valsts funkciju nodrošināšanai, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē. Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekama labi redzamā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma. Rīkojot elektronisko izsoli, sludinājumu ievieto arī elektronisko izsoļu vietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu tīmekļvietnē, VNĪ mājaslapā ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus.
Rīkojuma projekts paredz valsts nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai valsts nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot valsts nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par valsts nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto valsts nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto valsts nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto valsts nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minēto valsts nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties rīkojuma projektā minēto valsts nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas.
Ja valsts nekustamais īpašums tiks atsavināts 2024.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 31.12.2024. tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo valsts nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no valsts nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Ja valsts nekustamais īpašums tiks atsavināts 2024.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 31.12.2024. tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo valsts nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no valsts nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Rīkojuma projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt rīkojuma projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamo īpašumu vēsturisko īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Nekustamo īpašumu vēsturisko īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams rīkojuma projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi