Anotācija

Kriminālsoda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas ievērotu ārējos normatīvos aktus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Kodeksa VII nodaļa noteic režīmu brīvības atņemšanas iestādēs. Režīms ir brīvības atņemšanas soda izpildes kārtība, proti, tas nozīmē notiesāto obligātu izolāciju un uzraudzību, lai viņiem nebūtu iespējas izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus, tātad brīvības atņemšanas soda izciešanas režīma pamatā ir iekšējā kārtība, kā arī drošība.
Kodekss paredz notiesātajiem tiesības glabāt pie sevis kamerā vai dzīvojamā telpā konkrētus priekšmetus, tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus, kā arī iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Savukārt priekšmetu un mantu sarakstu un to daudzumu, kas var atrasties pie notiesātajiem, un priekšmetu sarakstu, kurus notiesātajiem atļauts saņemt sūtījumos un pienesumos, kā arī to priekšmetu sortimentu un daudzumu, kuru notiesātais drīkst iegādāties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā, reglamentē Noteikumi Nr. 423. Tajos uzskaitītie priekšmeti ir jāpārskata gan tehnoloģiju attīstības rezultātā notikušo izmaiņu dēļ, gan arī ņemot vērā tiesu praksē paustās atziņas.
Priekšmetu un mantu sarakstu un to daudzumu, kas var atrasties pie notiesātā kamerā, reglamentē Noteikumu Nr. 423 1. pielikums "Priekšmeti un pārtikas produkti, kurus notiesātajiem ir atļauts glabāt". Minētā pielikuma 1.10. apakšpunkts noteic, ka notiesātajam atļauts glabāt mazgabarīta televizoru ar ekrāna izmēru līdz 50 cm pa diagonāli. Ņemot vērā sadzīves tehnikas piedāvājuma attīstību, ir nepieciešams pārskatīt notiesātajiem glabāšanā atļauto mazgabarīta televizoru izmērus, atļaujot notiesātajiem glabāt mazgabarīta televizoru ar lielāku izmēru.
Kodekss paredz notiesātajiem tiesības lietot radiouztvērēju (bez balss ieraksta iespējām), taču šobrīd notiesātie (vairumā gadījumu) ir izteikuši vēlmi saņemt pienesumos un sūtījumos dažādu izmēru radiouztvērējus ar papildu dažādām funkcijām, kā, piemēram, USB, WI-FI, Bluetooth – kā portatīvo skaņas sistēmu, kā bezvadu skaļruņus u.tml. Neskatoties uz to, ka ar šīm dažādajām ierīcēm (kurus notiesātie dēvē par radiouztvērējiem) ir iespējams klausīties radio, tās pamatfunkcija bieži vien nav radiouztvērējs. Šobrīd Noteikumos Nr. 423 bezvadu skaļruņi, portatīvās skaņu sistēmas un ierīces ar Bluetooth tehnoloģiju vai iespēju tām pievienot ārējos datu nesējus (piemēram, USB) nav minēti kā priekšmeti, kurus atļauts nodot sūtījumos vai pienesumos un glabāt kamerā vai dzīvojamā telpā.
Terminu skaidrojošajā vārdnīcā (www.tezaurs.lv) radiouztvērējs ir skaidrots kā ierīce informatīvā signāla izdalīšanai no visām antenas uztvertajām elektromagnētiskajām svārstībām un šā signāla pastiprināšanai un pārveidošanai izmantošanai nepieciešamajā formā. Likumdevējs ir paredzējis notiesātajiem tiesības lietot ierīci, kuras pamatfunkcija ir uztvert elektromagnētiskās svārstības, kas tiek raidītas konkrētā frekvencē, kā arī transformēt tās skaņas formā. Lai gan līdzīga funkcija – iebūvēts radiouztvērējs – ir paredzēta dažādās ierīcēs, tas nenozīmē, ka jebkuru šādu ierīci var uzskatīt par radiouztvērēju Kodeksa izpratnē. Attiecīgi ir nepieciešams precizēt normu par personisko radiouztvērēju ar papildu funkcijām lietošanu brīvības atņemšanas iestādē.
Bieži vien radiouztvērējiem komplektā ir arī austiņas, kuras notiesātie izmanto, lai netraucēti no pārējiem varētu izmantot savu radiouztvērēju vai televizoru. Administratīvā rajona tiesa 2021. gada 7. aprīļa spriedumā lietā Nr. A420205820 atzina, ka "…austiņas (pāris mazu skaļruņu, kas paredzēti novietošanai pie lietotāju ausīm) nav patstāvīga elektroierīce, kas bez citas ierīces pildītu savas funkcijas. Tātad austiņas pēc būtības ir aksesuārs (piederums) kādai citai elektroierīcei, kas rada skaņu, piemēram, televizors vai radiouztvērējs. Tādēļ austiņas Noteikumos Nr. 423 arī atsevišķi nav norādītas, tomēr tas nenozīmē, ka ieslodzītie tās nebūtu tiesīgi lietot. Gluži pretēji, tiesas ieskatā, austiņas nodrošina, ka katrs ieslodzītais kamerā var klausīties to, ko vēlas, netraucējot citus kameras biedrus. Tādā veidā novēršot konfliktus starp ieslodzītajiem, kas eventuāli varētu izveidoties, ja kamerā vienlaicīgi skanētu vairāki televizori un radiouztvērēji vai skanētu brīdī, kad citi ieslodzītie gribētu baudīt klusumu. Tātad ar austiņu palīdzību tiek novērsti drošības apdraudējumi ieslodzījuma vietās, savukārt ieslodzīto drošība ir viens no ieslodzījumu vietu administrācijas uzdevumiem". Ievērojot tiesas secinājumus un ar to saistīto problemātiku, attiecīgi ir nepieciešams precizēt Noteikumus Nr. 423, lai neradītu atšķirīgu praksi brīvības atņemšanas iestādēs minētā jautājuma risināšanā.
Tāpat nepieciešams Noteikumu Nr. 423 normas precizēt atbilstoši Kodeksa aktuālajām regulējumam, piemēram, Noteikumos Nr. 423 joprojām ir spēkā regulējums saskaņā ar kuru notiesātais 10 dienu laikā var iesniegt sūdzību prokuroram vai pārsūdzēt viņam uzlikto disciplinārsodu Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam, lai gan saskaņā ar Kodeksa 71. panta piekto daļu uzlikto sodu notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, t.i., mēneša laikā.
Kopumā Kodeksā ir veikta virkne grozījumu, atbilstoši kuriem ir jāprecizē arī Noteikumu Nr. 423 regulējums. Vērā ņemamas ir arī aktuālās tiesu spriedumos ietvertās atziņas un secinājumi, kā arī starptautiskajos dokumentos norādītie ieteikumi.

Projektā paredzētas 16 nodaļas:
1) Vispārīgais jautājumu (I);
2) Notiesāto pieņemšanas brīvības atņemšanas iestādē (II);
3) Notiesātā apgāde un nodrošināšana (III);
4) Notiesātā higiēnas prasību nodrošināšana un ievērošana (IV);
5) Notiesātā dienas kārtība (V);
6) Notiesātā garīgā aprūpe (VI);
7) Notiesātā personiskās sadzīves tehnikas glabāšana un lietošana (VII);
8) Notiesātā uzvedības noteikumi (VIII)
9) Pienesumu un sūtījumu saņemšanas un izsniegšanas kārtība (IX);
10) Notiesātā apmeklēšana (X);
11) Notiesātā iespēja īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi (XI);
12) Pamudinājumu un disciplinārsodu piemērošana notiesātajiem (XII);
13) Drošības pasākumi (XIII);
14) Rīcība notiesātā nāves gadījumā (XIV);
15) Prasības, kas jāievēro notiesātajiem atklātajos cietumos (XV);
16) Noslēguma jautājumi (XVI).

Projekta II nodaļā kopumā tiek saglabāta līdzšinējā notiesāto pieņemšanas brīvības atņemšanas iestādē kārtība.
Minētajā nodaļā noteikts, ka notiesātā identifikāciju un pieņemšanu brīvības atņemšanas iestādē organizē brīvības atņemšanas iestādes amatpersona (2. punkts). Norādāms, ka brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas amata pienākumi tiek noteikti katras amatpersonas amata aprakstā.
Projekta 3. punktā tiek detalizēti aprakstīts notiesātā pieņemšanas process brīvības atņemšanas iestādē, kas ietver notiesātā reģistrēšanu Pārvaldes informācijas sistēmā "Ieslodzīto informācijas sistēma" (turpmāk – IIS2), notiesātā iepazīstināšanu (viņam saprotamā valodā) ar notiesātā tiesībām un pienākumiem, brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtību, ugunsdrošības noteikumiem un ar informāciju par personas datu apstrādi brīvības atņemšanas iestādē. Norādāms, ka ar vārdiem "saprotamā valodā", galvenokārt, tiek domāta angļu valoda, kas ir viena no Eiropas Savienībā atzītajām oficiālajām valodām. Tāpat notiesātajam tiek nodrošināta iespēja paziņot ģimenei vai citai notiesātā izvēlētai personai par savu atrašanos brīvības atņemšanas iestādē un tās adresi, nosūtot par brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem paziņojumu. Bez tam, pieņemot notiesāto brīvības atņemšanas iestādē, tiek veikta notiesātā medicīniskā apskate un sanitārā apstrāde (Projekta 3.4. apakšpunkts), kā arī tiek veikta notiesātā pārmeklēšana, viņa mantu apskate un uzskaite (Projekta 3.5. apakšpunkts). Ņemot vērā apstākli, ka notiesātie brīvības atņemšanas iestādē neatļautus priekšmetus, izstrādājumus un vielas slēptā veidā pārvieto visdažādākās vietās – mantās, apģērbā, uz ķermeņa, ķermeņa dobumos, šādu slēptu priekšmetu, izstrādājumu un vielu atrašana un izņemšana brīvības atņemšanas iestādē iekšējās kārtības un notiesāto drošības nodrošināšanai ir veicama, izdarot notiesātās personas pārmeklēšanu. Pārmeklēšana atzīstama par tādu brīvības atņemšanas iestāžu darbību, kas slēgtā vidē ir neizbēgama.
Notiesātajiem, kas ievietoti brīvības atņemšanas iestādē īslaicīgi, proti, pirms pārvietošanas uz citu ieslodzījuma vietu, netiek nodrošināta iespēja paziņojot ģimenei vai citai personai par savu atrašanos vietu par brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem, kā arī viņi netiek iepazīstināt ar tiesībām, pienākumiem, ugunsdrošības noteikumiem, brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtību. Parasti attiecīgajā brīvības atņemšanas iestādē notiesātais pavada dažas stundas pirms tiek pārvests uz citu ieslodzījuma vietu, kurā arī tiek nodrošināta notiesātā iepazīšana ar tiesības, pienākumiem, iespēja nosūtīt paziņojumu ģimenei utt.
Projekta 4. punktā noteikts, ja nepilngadīgajai notiesātai personai likumā noteiktā kārtībā nodrošināta ārpusģimenes aprūpe , brīvības atņemšanas iestādes administrācija paziņojumu par nepilngadīgā atrašanos brīvības atņemšanas iestādē nosūta likumiskajam pārstāvim un attiecīgajai bāriņtiesai. Savukārt šī paziņojuma kopiju pievieno notiesātā personas lietai.
Šo noteikumu izpratnē likumiskais pārstāvis ir vecāks, aizbildnis, aprūpes iestādes vadītājs vai bāriņtiesa, ja bērns ir bijis ievietots audžuģimenē.
Projekta 5. un 6. punktā tiek precizēts, kādas darbības ir ietvertas notiesātā sanitārā apstrādē un notiesātā medicīniskā apskatē.
Tāpat Projektā tiek noteikts, ka notiesātā medicīniskās apskates laikā tiek noformēta jauna vai papildināta jau esošā notiesātā ambulatorā pacienta medicīniskā karte, kurā izdara ierakstus par notiesātā veselības stāvokli (Projekta 7. punkts). Minēto ir būtiski norādīt, jo daļai notiesāto, atrodoties ieslodzījuma vietā apcietinātā statusā, ir jau noformēta ambulatorā pacienta medicīniskā karte, kas secīgi vēlāk tiek papildināta.
Projektā tiek ietverta norma, kas paredz, ka medicīniskās apskates laikā brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības persona piedāvā notiesātajam veikt izmeklēšanu HIV, C hepatīta, kā arī citu infekcijas slimību noteikšanai. Šo infekciju slimību izmeklēšana ir atkarīga no notiesātā brīvās gribas, savukārt gaisa pilienu bīstamo infekciju izmeklēšana ir obligāta (Projekta 8. punkts). Norādāms, ka arī apcietinātajām personām šobrīd ir iespēja brīvprātīgi veikt infekciju slimību izmeklēšanu saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem.
Projekta 9. punkts noteic, ka notiesātais nodod brīvības atņemšanas iestādei glabāšanā personu apliecinošos dokumentus, kā arī mantas, kas nav minētas to priekšmetu un pārtikas produktu sarakstā, kurus notiesātajam ir atļauts glabāt, vai pārsniedz atļauto skaitu (daudzumu) (Projekta 2. pielikums). Norādāms, ka minēto paredz arī Personu apliecinošu dokumentu likuma 14. panta trešā daļa, kas noteic, ka personu apliecinošu vai pagaidu dokumentu, kas izņemts personai, kurai piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums – vai sods – brīvības atņemšana vai arests – nodod apcietinātās vai notiesātās personas ieslodzījuma vietai un glabā attiecīgās personas lietā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 21. februāra noteikumu Nr. 72 "Notiesātā anketas saturs un personas lietas noformēšanas kārtība" 6. punktu notiesātā personas lietā glabā notiesātā personu apliecinošu dokumentu vai citas ziņas vai dokumentus, kas apliecina personas identitātes pārbaudi, ja personas rīcībā nav personu apliecinoša dokumenta. Tāpat notiesātais tiek brīdināts par priekšmetu izņemšanu un iznīcināšanu labprātīgas nenodošanas gadījumā. Notiesātā mantas tiek uzglabātas brīvības atņemšanas iestādes noliktavā. Par noliktavā nodotajām mantām noformē aktu, kuru paraksta notiesātais un brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kas mantas pieņem. Notiesātais saņem parakstītu akta eksemplāru.
Ja, pieņemot notiesāto brīvības atņemšanas iestādē, notiesātais nodod naudu, tad brīvības atņemšanas iestādes administrācija izdara par to ierakstu viņa personiskās naudas uzskaites kartē un attiecīgo naudas summu pārskaita Ieslodzījuma vietu pārvaldes Valsts kasē atvērtajā deponēto līdzekļu kontā. Savukārt saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 41. panta piekto daļu, ja pie notiesātā soda izciešanas laikā tiek atrasta nauda, to izņem un ieskaita brīvības atņemšanas iestādes budžetā un izlieto notiesāto komunālo apstākļu uzlabošanai
Projekta 11. punkts paredz, ka priekšmetu kopējais svars (bez personiskās sadzīves tehnikas), kuru notiesātajam ir atļauts glabāt brīvības atņemšanas iestādē, nedrīkst pārsniegt 50 kilogramus, no kuriem kamerā vai dzīvojamajā telpā ir atļauts glabāt līdz 30 kilogramiem. Minēto ir būtiski noregulēt, lai nerastos nevienlīdzīga prakse brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī notiesātajam, atrodoties kamerā vai dzīvojamajā telpā, būtu iespēja šos priekšmetus (mantas) turēt labā kārtībā, vienlaikus nodrošinot arī kameras vai dzīvojamās telpas tīrību, kārtību un pārskatāmību. Savukārt pārmeklēšanas laikā pie notiesātā atrastie priekšmeti, izstrādājumus un vielas, kuras aizliegts glabāt un kuras netika labprātīgi nodotas, atsavina un iznīcina, un par to noformējot aktu (Projekta 12. punkts).
Projekta 13. punktā ir paredzēts, ka naudu, kuru nepilngadīgais notiesātais nav labprātīgi nodevis, nodod nepilngadīgā notiesātā likumiskajam pārstāvim, ņemot vērā, ka Civillikuma 177. panta pirmo daļu, 222. pantu, 252. pantu un Bāriņtiesas likuma 17. panta 10. punktu, 35. panta otro daļu. Ja notiesātais ir pilngadīgs un izcieš sodu slēgtā cietumā, tad saskaņā ar Kodeksa 41. panta piekto daļu pie notiesātā atrasto naudu izņem un ieskaita brīvības atņemšanas iestādes budžetā un izlieto notiesāto komunālo apstākļu uzlabošanai.
Projekta 14. punkts paredz notiesātā tiesības nodod viņa mantas radiniekam vai citai personai, ja saņemta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja. Ar mantu šī punkta kontekstā ir saprotama jebkura manta, kas glabājās pie notiesātā, tajā skaitā noliktavā, kā piemēram, personiskā sadzīves tehnika, nauda, dārgakmeņi un to izstrādājumi, vērtspapīri.
Projekta 15. punktā noteikts, ka notiesāto ārvalstnieku brīvības atņemšanas iestādē pēc iespējas izvieto tā, lai vienā valodā runājošie notiesātie varētu sazināties savā starpā. Norādāms, ka Kodeksa 13.² pants reglamentē notiesāto izvietošanu brīvības atņemšanas iestādē. Minētā panta pirmā daļa noteic, ka ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu izveidotā notiesāto izvietošanas komisija nosaka, kurā brīvības atņemšanas iestādes nodaļā, vienībā un kamerā notiesātais izvietojams, ņemot vērā brīvās vietas kamerās, notiesāto psiholoģisko saderību, veselības stāvokli, attieksmi pret smēķēšanu, iepriekšējo kriminālo pieredzi. Attiecīgi, ievērojot labas pārvaldības principu, arī vienā valodā runājošiem notiesātiem tiek dota iespēja sazināties savā starpā.

Projekta III nodaļā tiek regulēta notiesātā apgādes un nodrošināšanas kārtība.
Projekta 16. punktā noteikts, ka kamerās vai dzīvojamās telpās, kurās uzturas notiesātie, nodrošina dabisko apgaismojumu, bet diennakts tumšajā laikā – mākslīgo apgaismojumu, kā arī gaisa temperatūru, kas nav zemāka par +18° C, un ventilāciju. Šādi uzturēšanas apstākļi jānodrošina arī kamerās, kurās uzturas apcietinātie, saskaņā ar Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 19. panta piekto daļu. Ieslodzīto nodrošināšanu ar pietiekamu apgaismojumu, atbilstošu gaisa temperatūru un ventilāciju izriet gan no Eiropas Padomes rekomendācijām, gan no judikatūras. Tostarp Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikuma Rec(2006)2 dalībvalstīm par Eiropas cietumu noteikumiem (turpmāk – Eiropas cietumu noteikumi)18.2.a. apakšpunkts noteic, ka visās ēkās, kurās jādzīvo, jāstrādā vai jāpulcējas ieslodzītajiem, logi ir pietiekami lieli, lai ieslodzītie normālos apstākļos varētu lasīt vai strādāt dabiskā apgaismojumā un, ja vien ēkā nav atbilstošas gaisa kondicionēšanas sistēmas, lai pa tiem telpās varētu ieplūst svaigs gaiss. Būtiski, ka ne Eiropas cietumu noteikumi, ne arī nacionālie tiesību akti nenoteic prasības apgaismojumam ieslodzījuma vietā, tostarp, dabiskā un mākslīgā apgaismojuma līmeni ieslodzījuma vietās. Turklāt neviens normatīvais akts nenoteic, ka kamerai ir jābūt aprīkotai ar abu veidu ventilāciju – mākslīgo un dabisko ventilāciju. Tātad ieslodzījuma vietas administrācijai ir tiesības izvēlēties, kā tiks nodrošināta svaiga gaisa piekļuve kamerā.
Ieslodzītā turēšana tiesību aktiem neatbilstošos apstākļos vērtējama kā iestādes faktiskā rīcība Administratīvā procesa likuma izpratnē.
Projekta 17. punktā paredzēts, ka notiesātais valkā sezonai atbilstošu personisko apģērbu vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas nodrošināto apģērbu ar piestiprinātu atpazīšanas zīmi (Projekta 3. pielikums). Atpazīšanas zīmē iekļauj notiesātā fotogrāfiju, notiesātā vārdu, uzvārdu, dzimšanas dienu, mēnesi un gadu, kā arī vienības numuru. Atklātajos cietumos notiesātais valkā personisko apģērbu vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas nodrošināto apģērbu ar piestiprinātu atpazīšanas zīmi, ārpus brīvības atņemšanas iestādes – bez piestiprinātas atpazīšanas zīmes. Ar minēto regulējumu tiek uzsvērts, ka notiesātai personai brīvības atņemšanas iestādē ir pienākums valkāt apģērbu, pie kura ir piestiprināta atpazīšanas zīme, kurā norādītā Projekta 17. punktā ietvertā informācija. Būtiski ir arī uzsvērt, ka notiesātā atpazīšanas zīmes izgatavošanas un izsniegšanas mērķis ir notiesātā tūlītēja identificēšana, kas slēgtā vidē ir būtiska. Nolūki personas datu apstrādei atpazīšanas zīmē ir notiesāto obligātās izolācijas un uzraudzības nodrošināšana, īstenojot brīvības atņemšanas kā soda izpildi; obligātās izolācijas un uzraudzības nodrošināšana, lai notiesātajiem nebūtu iespējams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus; notiesātajiem noteikto pienākumu precīzas bezierunu izpildes nodrošināšana un dažādu režīma apstākļu nodrošināšana atkarībā no notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura, notiesātā personības un uzvedības; notiesāto tiesību īstenošana. Lai nodrošinātu Kodeksa 41. panta pirmajā daļā brīvības atņemšanas iestādei noteiktos pienākumus, kā arī nodrošinātu Kodeksa 50.⁴ panta astotā daļā, 50.⁶ panta sestajā, septītajā, devītajā, 12. daļā, kā arī citos Kodeksa pantos noteiktās notiesāto tiesības (piemēram, notiesātā dalība izvērtēšanas komisijā, ārstniecības pakalpojumu nodrošināšana, dalības nodrošināšana tiesas sēdēs, nodarbinātības nodrošināšana, izglītības nodrošināšana utt.), brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātajiem ir jāspēj nepārprotami identificēt konkrētu notiesāto, jo notiesātā tiesības ir atkarīgas no notiesātā soda izciešanas režīma. Brīvības atņemšanas iestādē konkrēta notiesātā vizuālā identifikācija notiek, identificējot notiesāto pēc atpazīšanas zīmē ietvertās informācijas, proti, fotoattēla, vārda, uzvārda un dzimšanas datuma. Fotoattēls nodrošina nepārprotamu notiesātā vizuālo identificēšanu, proti, tas ir viens no būtiskākajiem notiesātā vizuālajiem identifikatoriem, jo tas neatkārtojas, tas ir, brīvības atņemšanas iestādē neatrodas divas vizuāli identiskas personas. Kā vēl viens no notiesātā identifikatoriem ir notiesātā vārds un uzvārds. Minētie personas dati ir nepieciešami, lai nodrošinātu ne tikai notiesātā identifikāciju, bet arī komunikāciju ar notiesāto soda izpildes gaitā, kā arī dokumentu, kas tiek radīti soda izpildes gaitā, pārvaldību. Tā kā vienā brīvības atņemšanas iestādē var atrasties notiesātie ar vienādiem vārdiem un uzvārdiem un pat dzimšanas gadiem, tad notiesātā vizītkartē ir nepieciešama informācija par notiesātā dzimšanas datumu, kas nepārprotami norāda uz konkrētu notiesāto un ir nepieciešama soda izpildes gaitas nodrošināšanai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī notiesātā tiesību īstenošanai citās valsts vai pašvaldību iestādēs.
Ņemot vērā minēto, secināms, lai brīvības atņemšanas iestādes varētu nodrošināt notiesāto obligātās izolācijas un uzraudzības nodrošināšanu, īstenojot brīvības atņemšanas soda izpildi; obligātās izolācijas un uzraudzības nodrošināšanu, lai notiesātajiem nebūtu iespējams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus; notiesātajiem noteikto pienākumu precīzas bezierunu izpildes nodrošināšanu un dažādu režīma apstākļu nodrošināšanu atkarībā no notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura, notiesātā personības un uzvedības; notiesāto tiesību īstenošanu, brīvības atņemšanas iestādēm ir nepieciešams identificēt notiesāto, pamatojoties uz notiesātā atpazīšanas zīmē esošo informāciju. Atpazīšanas zīmē esošā notiesātā fotoattēla tiesiskumu ir vērtējusi arī tiesa, proti, Administratīvā apgabaltiesa 2019. gada 11. oktobra spriedumā lietā Nr. A420285918 ir norādījusi, ka apstāklis, ka vizītkartes saturā ir iekļauta notiesātās personas fotogrāfija, nevar ierobežot pieteicēja cilvēktiesības. [..] Fotogrāfijas ievietošanas mērķis vizītkartē ir iespēja pārliecināties, ka persona, kas tiek identificēta ar vizītkarti, atbilst vizītkartes nēsātājam. Vizītkarte netiek izmantota atrauti no personas, kuras apģērbam tā ir piesprausta. Attiecīgi arī fotogrāfija netiek izmantota atrauti no personas, kuru tā identificē. Fotogrāfija, kas ataino personu, kura vienmēr ir klātesoša, nevar aizskart personas tiesības uz privāto dzīvi (sprieduma 20. punkts).
Saskaņā ar Kodeksa 43. panta pirmo un trešo daļu notiesātajiem atļauts iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā, savukārt pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem, reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Attiecīgi Projekts paredz, ka notiesātais par personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem var iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus (turpmāk – preces) (Projekta 4. pielikums) komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā (Projekta 18. punkts). Šīs tiesības attiecas arī uz atklāta cietumā esošiem notiesātajiem Kodeksa 48. panta sestajā daļā minētajā gadījumā.

Projekta IV nodaļa tiek saglabāta šobrīd Noteikumos Nr. 423 jau noteiktā notiesātā higiēnas prasību nodrošināšanas un ievērošanas kārtība. Saskaņā ar Kodeksa 77. panta pirmo daļu notiesātajiem, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, nodrošināmi epidemioloģiskās drošības un higiēnas noteikumiem atbilstoši sadzīves apstākļi. Attiecīgi Projekta 19. punkts noteic, ka brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesātā higiēnas prasību ievērošanu un sanitāro apstrādi Projekta 5. punktā norādītajā apjomā.
Kodeksa 77. panta septītā daļa noteic, ka notiesāto uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas nosaka Ministru kabinets. Tātad no minētās tiesību normas izriet, ka likumdevējs ir deleģējis Ministru kabinetam noteikt notiesāto personu uztura normas. Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr. 1022 "Noteikumi par ieslodzīto personu uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām" nosaka materiālās apgādes normas apcietinātajiem un notiesātajiem, kuri atrodas ieslodzījuma vietās. Attiecīgi brīvības atņemšanas iestāde veic pasākumu kopumu, kas nodrošina cilvēka organisma normālu funkcionēšanu un veselības saglabāšanu.
Projekta 20. punkts paredz, ka notiesātajam jābūt koptam, kārtīgam un jāievēro personīgās higiēnas prasības. Notiesātajam soda izpildes režīma ietvaros tiek noteikti zināmi ierobežojumi, kas paredzēti Kodeksā un citos normatīvajos aktos. Kodeksa 9. pants noteic, ka personām, kuras izcieš sodu, ir likumos noteiktie pienākumi un tiesības ar ierobežojumiem, ko likumi paredz notiesātajiem, kā arī ar tādiem ierobežojumiem, kas izriet no tiesas sprieduma un režīma, kādu attiecīgā soda veida izciešanai nosaka Kodekss. No minētā secināms, ka notiesātie, kas ir īpaši pakļautas personas, nevar rīkoties, kā viņiem gribētos, bet viņiem ir jāpakļaujas stingri noteiktai kārtībai. Tai nepakļaujoties notiesātais var tikt disciplināri sodīts. Tajā pašā laikā arī  valsts pienākums ir nodrošināt atbilstošus apstākļus brīvības atņemšanas iestādē. Šis pienākums iever atbilstošu sanitāro un higiēnas standartu nodrošināšanu.
Minētais izriet arī no Augstākās tiesas spriedumos paustajām atziņām, proti, tas, ka cilvēkam ieslodzījumā ir jādzīvo sanitāros apstākļos un jābūt pietiekamām iespējām sevi apkopt, uzturēt savu ķermeni tīru, ir pašsaprotami. Ar šo vajadzību ieslodzījumā esošā persona nekādi neatšķiras no pārējiem cilvēkiem. Nespēja apmierināt šīs pamatvajadzības pienācīgā līmenī liek justies cilvēkam pazemojoši (Augstākās tiesas 2010. gada 6. maija sprieduma lietā Nr. SKA-160/2010 18. punkts; 2012. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-372/2012 13. punkts).
Attiecībā par Projekta 20. punktā ietverto regulējumu norādāms arī, ka personiskās higiēnas ievērošana veicina cilvēka veselības saglabāšanos un nostiprināšanos. Personiskajai higiēnai ir ne tikai individuāla, bet arī sociāla nozīme, tās neievērošana var būt par cēloni dažādām slimībām, kuras var viegli izplatīties slēgtā vidē. Viens no personiskās higiēnas pamatelementiem ir ādas un matu kopšana. Atrodoties brīvības atņemšanas iestādē, būtiski ir pievērst uzmanību notiesātās personas matu, ūsu un bārdas stāvoklim, lai tie būtu kopti un kārtīgi. Ir pieņemami dažādi matu griezumi, ja tie nerada nekārtības iespaidu. Notiesātajiem vīriešiem vēlams, ka mati ir īsi. Neviens normatīvais akts nenosaka pieļaujamo vai konkrēti vēlamo matu garumu notiesātajiem un tajā pašā laikā neviens normatīvais akts neuzliek par pienākumu matus nogriezt pavisam. Notiesātajiem vīriešiem matu garumam ir jābūt tādam, lai neradītu nekārtības iespaidu, proti, priekšpusē mati nedrīkst krist pāri uzacīm, sānos – pāri ausīm. Minētais, galvenokārt, saistāms ar to, lai notiesātā seja ir labi redzama (ja notiesātais ir lietojis narkotiskās vai citas apreibinošas vielas, vai guvis sejas traumas). Savukārt, ja ir ūsas, tās ir koptas un nedrīkst pārsegt augšlūpu. Ūsu konfigurācija – no deguna kaktiņiem līdz lūpu kaktiņiem. Ja ir bārda, tā ir labi kopta un pēc iespējas īsa.
Papildus norādāms, ka brīvības atņemšanas iestāde ir specifiska vide, kurā ir būtiski nodrošināt arī iekšējo kartību un drošību. Notiesātā izskats ir viens no priekšnoteikumiem šādas vides nodrošināšanā, un visa brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā ir svarīgi saglabāt notiesātā vienveidīgu izskatu, kardināli to nemainot.
Savukārt Projekta 21. punkts noteic, ka brīvības atņemšanas iestāde notiesātajam nodrošina mazgāšanos dušā ne retāk kā divas reizes septiņās dienās un gultas veļas maiņu ne retāk kā vienu reizi septiņās dienās. Minētais nozīmē, ka ar šo normu ir noteikts brīvības atņemšanas iestādes pienākums katrā konkrētā gadījumā izdarīt lietderības apsvērumus, piešķirot arī biežākas mazgāšanās reizes (ne tikai divas paredzētās), tādējādi panākot saprātīgāko, lietderīgāko un pieņemamāko risinājumu gan no valsts budžeta interešu viedokļa, gan no cilvēktiesību viedokļa. Viens no lietderības apsvērumu satura pamatkritērijiem ir nepieciešamība, kas šajā gadījumā iegūst īpašu nozīmi, ņemot vērā konkrēto faktisko apstākļu raksturu. Mazgāšanās biežums ir atkarīgs no nepieciešamības, tātad no faktiskajiem apstākļiem, kādos persona atrodas, un kas var ietekmēt nepieciešamību mazgāties biežāk vai retāk (individuali gadījumi, piemēram, nepieciešamība nomazgāties pēc sporta nodarbībām vai pēc darba).
Savukārt Projekta 22. punkts paredz, ka brīvības atņemšanas iestāde ne retāk kā reizi mēnesī nodrošina notiesātā apģērba mazgāšanu. Bez tam brīvības atņemšanas iestādes administrācija notiesātajiem atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu Nr. 1022 "Noteikumi par ieslodzīto personu uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām" 3. pielikumā norādītajam izsniedz saimniecības ziepes, tādējādi notiesātie paši var mazgāt savas drēbes, tajā skaitā apakšveļu, tik bieži, cik vēlās.
Ņemot vērā sievietes organisma fizioloģiskās īpatnības, Projekta 23. punkts noteic, ka notiesātajām sievietēm ir pieejamas personiskās higiēnas telpas atbilstoši notiesāto dienas kārtībai.

Projekta V nodaļā tiek noteikta notiesātā dienas kārtība. Kodeksa 41. panta ceturtā daļa noteic, ka brīvības atņemšanas iestādēs ar iestādes priekšnieka rīkojumu nosaka stingri reglamentētu dienas kārtību.
Saskaņā ar Projekta 24. punktu dienas kārtība ietver laiku resocializācijas, garīgās aprūpes un režīma pasākumiem, ēdienreizes, skaitliskās pārbaudes, ikdienas pastaigas, atpūtas laiku, kā arī nepārtrauktu astoņu stundu naktsmieru. Viens no notiesātā pienākumiem ir ievērot noteikto dienas kārtību. No Kodeksa 41. panta pirmās daļas izriet, ka viens no režīma pamatnoteikumiem ir notiesātajiem noteikto pienākumu precīza bezierunu izpilde. Savukārt no Kodeksa 70. panta pirmās daļas izriet, ka notiesātajiem par soda izciešanas režīmu prasību pārkāpšanu var tikt piemērots sods. Lai nodrošinātu soda izciešanas režīma ievērošanu, brīvības atņemšanas iestādē ir nepieciešams stingri reglamentēt iekšējo kārtību. Soda izciešanas režīma ievērošana ir nepieciešama, lai panāktu kārtību brīvības atņemšanas iestādē, kā arī garantētu notiesāto un darbinieku drošību. Stingri reglamentēta dienas kārtība ir līdzeklis, kā novērst iespējamos likumpārkāpumus, nodrošināt kārtību brīvības atņemšanas iestādē un sabiedrības drošību kopumā.
Projekta 25. punktā noteikts, ka notiesātais ar garīdznieku tiekas dienas kārtībā noteiktajā laikā.
Saskaņā ar Projekta 26. punktu brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteikta amatpersona ne retāk kā reizi mēnesī pārbauda notiesātā ārējo izskatu, apģērbu, apavus un gultas piederumus. Attiecīgi brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai ir tiesības veikt notiesātā pilna ārējā izskata pārbaudi, un notiesātajam ir pienākums tai pakļauties.
Savukārt Projekta 27. punkts noteic, ka dienas kārtībā noteiktajā laikā divas reizes dienā – no rīta un vakarā, bet, ja nepieciešams, arī citā laikā – veic notiesāto skaitlisko pārbaudi. Skaitlisko pārbaudi organizē brīvības atņemšanas iestādes amatpersona. Skaitliskā pārbaudes mērķis ir kontrolēt notiesāto atrašanos brīvības atņemšanas iestādē. Skaitlisko pārbaužu regularitāte palīdz atklāt ieslodzītā bēgšanu vai bēgšanas mēģinājumu.
Projekta 28. punkts noteic, ka skaitliskās pārbaudes laikā notiesātais nostājas ierindā speciāli pārbaudei paredzētā vietā. Sliktos laikapstākļos saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas lēmumu notiesātā skaitlisko pārbaudi veic dzīvojamā telpā vai kamerā. Norādāms, ka notiesāto skaitliskā pārbaude ir neatņemama un neizbēgama brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības sastāvdaļa, kas saistāma arī ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu pienākumu veikt nepārtrauktu notiesāto diennakts uzraudzību.
Turklāt Projekta 29. punkts noteic gadījumus, kad notiesātā pārbaudi veic viņa atrašanās vietā. Šajā punktā uzskaitīti gadījumi, kad notiesātais objektīvu apstākļu dēļ nevar nostāties ierindā speciāli pārbaudei paredzētā vietā, lai piedalītos skaitliskā pārbaudē, piemēram, notiesātais atrodas satikšanas telpā.
Lai nodrošinātu kārtību un drošību brīvības atņemšanas iestādē un izvairītos, no notiesāto prettiesiskas rīcības, Projekta 30. punkts paredz, ka notiesāto ievietojot kamerā, dzīvojamā telpā un izvedot no tās, notiesātais nostājās speciāli paredzētā vietā vai brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas norādītajā vietā.
Projekta 31. punkts noteic, ka notiesātajiem, kuri slimo ar tuberkulozi aktīvā formā, dienas kārtībā paredz laiku ārstēšanai un ne mazāk kā divas stundas dienā pastaigām vai sporta spēlēm svaigā gaisā. Tas nepieciešams vairāku iemeslu dēļ, tostarp, infekcijas slimību profilaksei.
Tuberkuloze ir sena, tomēr joprojām aktuāla un izārstējama infekcijas slimība. Tuberkulozes nūjiņa apkārtējā vidē izplatās pa gaisu un tā ir ļoti noturīga apkārtējā vidē. Lai arī saslimt ar tuberkulozi var jebkurš, tomēr ir cilvēki, kuri ir pakļauti lielākam riskam, kā piemēram, cilvēki, kuri slimo ar HIV infekciju; cilvēki, kuri slimo ar hroniskām plaušu slimībām; cilvēki, kuri slimo ar alkoholismu, narkomāniju, toksikomāniju; cilvēki ar novājinātu imunitāti. Ieslodzījuma vietas ir īpaša vide, kur ieslodzīto veselības stāvokļa, ieslodzījuma vietu infrastruktūras (daudzvietīgas kameras, ieslodzīto ikdienas aktivitāšu īstenošanai ieslodzījuma vietās notiek nemitīga personu plūsma infrastruktūras īpatnību dēļ u.tml.) un ieslodzījuma izpildes īpatnību dēļ ir viegli izplatīties infekcijas slimībām. Ieslodzītie pārsvarā ir personas no sociāli nelabvēlīgiem apstākļiem, personas ar atkarībām, garīgās veselības problēmām, hroniskām un ielaistām slimībām u.tml. Tā ir sabiedrības daļa ar būtiski sliktāku veselības stāvokli nekā sabiedrībā kopumā un tādējādi – uzņēmīgāka pret inficēšanos ar jebkuru infekcijas slimību. Līdz ar to arī brīvības atņemšanas iestādēs ir notiesātie, kuri slimo ar tuberkulozi aktīvā formā. Brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina notiesātajiem, kuri slimo ar tuberkulozi, atbilstošu ārstēšanu. Tomēr ir svarīgi šādiem notiesātajiem nodrošināt arī svaigu gaisu, lai viņiem nav pastāvīgi jāuzturas slēgtā telpā, kurā var izplatīties infekcijas slimības izraisītājs.
Projekta 32. punkts noteic, ka brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina notiesātajam iespēju iepazīties ar oficiālo izdevumu un sistematizētiem tiesību aktiem un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka rīkojumā noteiktajās tīmekļa vietnēs iekļauto informāciju. Atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 17. panta pirmajai daļai oficiālais izdevums ir brīvi un bez maksas pieejams pastāvīgajā tiešsaistes režīmā tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv. Šī paša panta otrā daļa noteic, ka valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vēstnesis" sistematizētie tiesību akti ir brīvi un bez maksas pieejami tīmekļa vietnē www.likumi.lv. Turklāt Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 17. panta trešā daļa paredz, ka valsts nodrošina, ka ikviens var bez maksas iepazīties ar oficiālo izdevumu un sistematizētajiem tiesību aktiem valsts un pašvaldību bibliotēkās, kā arī valsts un pašvaldību nodrošinātajos publiskajos interneta pieejas punktos. Ņemot vērā minēto, katrā brīvības atņemšanas iestādē ir pieejami informatīvie kioski, lai nodrošinātu notiesātajiem iespēju patstāvīgi iepazīties ar oficiālo izdevumu un sistematizētajiem tiesību aktiem, proti, notiesātajiem tiek nodrošināta piekļuve tīmekļu vietņu adresēm: www.likumi.lv un www.vestnesis.lv. Informatīvais kiosks ir īpaša vieta un aprīkojums, kas aizsargā tajā esošo datoru pret vandālismu un ar tā palīdzību notiesātais piekļūst noteiktai informācijai, bet ir ierobežota piekļuve internetam.
Ievērojot labas pārvaldības principu, notiesātajiem informatīvajos kioskos ir nodrošināta piekļuve arī dažādu valsts iestāžu tīmekļu vietnēm, lai notiesātajiem būtu iespēja iegūt valsts iestāžu kontaktinformāciju, uzzināt par iestādes funkcijām, uzdevumiem, vadību, stratēģijas mērķiem u.c. informāciju. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks ar rīkojumu nosaka tīmekļu vietņu adreses, kurām notiesātais var piekļūt informatīvajā kioskā. Lai notiesātajam būtu zināms, kādām tīmekļu vietnēm viņš var piekļūt, brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina, ka saraksts ar tīmekļu vietnēm notiesātajam ir brīvi pieejams.
Jāņem vērā, ka tiesības piekļūt informatīvajam kioskam, brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina tikai notiesātajiem, kuri brīvības atņemšanas sodu izcieš slēgtā cietumā, jo notiesātajiem, kuri sodu izcieš atklātajos cietumos, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju ir atļauts glabāt arī personisko datortehniku ar interneta pieeju, ja tā nepieciešama notiesātā izglītības apguves vai nodarbinātības nodrošināšanai, un personisko mobilo telefonu. Līdz ar to šai notiesāto grupai nav ierobežotas tiesības piekļūt informācijai, kas ir publicēta dažādās tīmekļa vietnēs.
Ja notiesātais vēlēsies piekļūt informatīvajam kioskam, viņam jāiesniedz attiecīgs iesniegums brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, norādot vēlamo piekļuves datumu informatīvajam kioskam (Projekta 35. punkts). Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, saņemot notiesātā iesniegumu ar lūgumu nodrošināt piekļuvi informatīvajam kioskam, uzdos attiecīgajai amatpersonai iekļaut notiesāto rindā piekļuvei informatīvajam kioskam.

Projekta VI nodaļā tiek noteikta notiesātā garīgā aprūpes organizēšanas kārtība.
Projekta 36. punkts noteic, ka, lai nodrošinātu notiesātā garīgo aprūpi, kapelāni brīvības atņemšanas iestādēs organizē Latvijas Republikā likumīgi reģistrēto reliģisko organizāciju reliģisko darbību. Norādāms, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) atzinusi, ka tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem. Šo tiesību reliģiskā dimensija ir svarīgs elements, kas veido ticīgo identitāti un dzīves uzskatus, bet tā ir vērtība arī ateistiem, agnostiķiem, skeptiķiem un nepārliecinātajiem (sk., piemēram, ECT 2001. gada 13. decembra sprieduma lietā "Metropolitan Church of Bessarabia and Others v. Moldova", iesniegums Nr. 45701/99, 114. punktu).
Brīvības atņemšanas iestāde organizē notiesātā garīgā un reliģiskā satura pasākumus – dievkalpojumus, programmas, lekcijas, diskusijas, audzinošas pārrunas, muzikālus priekšnesumus un citus pasākumus (Projekta 37. punkts).
Norādāms, ka reliģisko organizāciju reliģiskās darbības (izņemot grēksūdzi) un tikumiskās audzināšanas pasākumi notiek brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas klātbūtnē (Projekta 38. punkts).
Projekta 39. punkts noteic, ka notiesāto, kurš ir ievietots soda vai disciplinārajā izolatorā, garīdznieks apmeklē tikai ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju un brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas vizuālās kontroles apstākļos.
Lai nodrošinātu notiesāto personu tiesības uz reliģiskās pārliecības paušanu, Projekta 40. punkts noteic, ka, saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju, notiesātais kamerā vai dzīvojamā telpā var glabāt reliģiskos priekšmetus un reliģisko literatūru. Būtiski, ka notiesātais reliģisko priekšmetu un reliģisko literatūru var saņemt tikai tad, ja viņam tie nodoti pienesumā vai sūtījumā.
Projekta 41. un 42. punkts noteic kārtību, kādā brīvības atņemšanas iestādes administrācija var lemt par atļauju vai aizliegumu notiesātajiem glabāt reliģiskos priekšmetus un reliģisko literatūru. Projektā paredzēts, ka notiesātajiem reliģisko priekšmetu un reliģiskās literatūras glabāšanai brīvības atņemšanas iestādē ir nepieciešams saņemt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju, kura tiek noformēta lēmuma veidā, veicot konkrētā gadījuma individuālu apstākļu izvērtējumu, un ņemot vērā brīvības atņemšanas iestādes kapelāna atzinumu. Projektā ir paredzēta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmuma par atļauju vai aizliegumu glabāt reliģiskos priekšmetus un reliģisko literatūru apstrīdēšanas kārtība.
Projektā ir arī paredzēta kārtība, kādā izņem reliģiskos priekšmetus vai reliģisko literatūru, kuri nodoti notiesātajiem glabāšanā, ja notiesātā persona, izmantojot reliģiskos priekšmetus vai reliģisko literatūru, izdara soda izciešanas režīma pārkāpumu (Projekta 43. punkts). Līdz ar to, ja reliģiskais priekšmets vai reliģiskā literatūra tiek izmantota neatbilstoši tā sākotnējai nozīmei un saistīts ar soda izciešanas režīma pārkāpuma izdarīšanu, tas zaudē savu reliģiskā priekšmeta nozīmi. Pieņemot, ka šim izņemtajam priekšmetam vai literatūrai varētu būt noteikta morālā vērtība, tā tiek nodota glabāšanai brīvības atņemšanas iestādei.
Savukārt Projekta 44. punkts noteic, ka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmums par atļauju glabāt attiecīgu reliģisko priekšmetu vai reliģisko literatūru ir spēkā, pārvietojot notiesāto uz citu ieslodzījuma vietu. Minēto ir svarīgi uzsvērt, lai nepieļautu situāciju, kurā notiesātajam, ierodoties citā brīvības atņemšanas iestādē, reliģisko priekšmetu vai reliģisko literatūru varētu izņemt (piemēram, uzskatot to par neatļauto priekšmetu), un neatļautu situāciju, ka notiesātajam būtu atkārtoti jālūdz brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja glabāt reliģisko priekšmetu vai reliģisko literatūru.
Svarīgi piebilst, ka atbilstoši Projekta 1. pielikumam notiesātajam ir atļauts glabāt septiņas grāmatas, šo septiņu grāmatu skaitā ietilpst arī reliģiskā literatūra.

Projekta VII nodaļa reglamentē televizoru, radiouztvērēju un citas personiskās sadzīves tehnikas glabāšanas un lietošanas kārtību. Kodeksa 47.¹ panta pirmā daļa noteic, ka notiesātajiem atļauts izmantot personisko sadzīves tehniku. Turklāt šī paša panta otrā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka brīvības atņemšanas iestādē atļautās notiesāto personiskās sadzīves tehnikas sarakstu, daudzumu un izmantošanas laiku un kārtību. Līdz ar to Projektā ir ietvertas arī normas, kas regulē iepriekš minētos jautājumus saistībā ar notiesātā personisko sadzīves tehniku.
Priekšnoteikums personiskās sadzīves tehnikas glabāšanai un lietošanai ir brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja. Saņemot šo atļauju, notiesātais var glabāt un dienas kārtībā noteiktajā laikā lietot personisko sadzīves tehniku, kas uzskaitīta Projekta 45. punktā. Kodeksa 47.¹ panta trešā daļa noteic, ka par brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu attiecībā uz personisko sadzīves tehniku var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams. Tā kā notiesātais ir uzskatāms par brīvības atņemšanas iestādei īpaši pakļautu personu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2006. gada 6. februāra sprieduma lietā Nr. 2005-17-01 9. punktu, Senāta 2007. gada 14. februāra lēmuma lietā Nr. SKA-186/2007 6. punktu), aizliegums notiesātajam glabāt un lietot personisko sadzīves tehniku nav administratīvais akts, bet iestādes iekšējs lēmums.
Projekta 45. punkts noteic aktualizētu atļauto personiskās sadzīves tehnikas uzskaitījumu: televizors bez papildu funkcijām, televizoram pievienojamas videospēļu iekārtas, kuras nerada neatļautas saziņas risku, radiouztvērējs bez papildu funkcijām, ledusskapis, elektriskā tējkanna, elektriskais pagarinātājs, mazās austiņas ar vadu bez papildu funkcijām, atklātajā cietumā arī bezvadu austiņas, elektriskais bārdas skujamais aparāts, elektriskā matu griežamā mašīna, elektriskais galda ventilators bez papildu funkcijām, palīglīdzekļi augstākās izglītības apguvei, matu žāvēšanas ierīce un matu ieveidošanas ierīce.
Šobrīd atbilstoši normatīvajam regulējumam notiesātajiem ir atļauts izmantot televizoram pievienojamās videospēles. Proti, Noteikumu Nr. 423 40. punkts noteic, ka, saņemot brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju, notiesātie kamerās un koplietošanas telpās dienas kārtībā noteiktajā laikā var lietot televizoriem pievienojamās videospēles. Tāpat attiecīgi videospēles ir iekļautas Noteikumu Nr. 423 1. pielikuma "Priekšmeti un pārtikas produkti, kurus notiesātajam ir atļauts glabāt" 10.1. apakšpunktā un 11. pielikuma "Priekšmeti, kurus atļauts nodot sūtījumos un pienesumos" 10.1. apakšpunktā. Tomēr videospēļu iekārtas pēdējo gadu laikā ir strauji attīstījušas, un to funkcionalitāte, cita starpā, paredz iespēju tās izmantot ne tikai videospēļu spēlēšanai, bet arī neatļautai ieslodzīto saziņai – gan savā starpā, gan saziņai ar personām ārpus ieslodzījuma vietas. Pie tam jaunajām videospēļu iekārtām ir bezvadu kontrolieri (pultis) ar adaptīvām pogām un taustes sajūtu tehnoloģiju, kā arī iebūvēta rācija, kas nodrošina spēlētajiem iespēju savstarpēji sazināties. Līdz ar to ieslodzītajiem, izmantojot jaunākās videospēļu iekārtas, nav nepieciešams pat ielādēt vai izmantot sazināšanas platformas, lai sarakstītos vai sazinātos ar citām personām, pietiek vien izmantot videospēļu iekārtu kontrolieri (pulti).
Tāpat praksē ar vien biežāk tiek konstatēts, ka ieslodzītie videospēļu iekārtu izmanto kā neatļautu saziņas līdzekli ne tikai sarunām ar radiniekiem un laulāto, veicinot sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu vai atjaunošanu, bet arī ar citām personām noziedzīgo kontaktu turpināšanai, jaunu noziedzīgu nodarījumu veikšanai un organizēšanai. Turklāt, videospēļu iekārta kā neatļauts saziņas līdzeklis tiek izmantots ne tikai komunikācijai ar citām personām ārpus ieslodzījuma vietas, bet arī saziņai ar ieslodzītajiem, kas izvietoti citās ieslodzījuma vietās. Tādējādi, ieslodzītie var ietekmēt kriminālsoda izpildi, izmeklēšanas gaitu vai izmeklēšanas procesu, piemēram, ietekmējot lieciniekus vai saskaņojot liecības. Tāpat ieslodzītie, atrodoties ieslodzījumu vietās un izmantojot videospēļu iekārtu kā neatļautu saziņas līdzekli, var koordinēt dažādu noziedzīgu grupu darbības ārpus ieslodzījuma vietas, kā arī organizēt nelegālus finanšu darījumus, piemēram, naudas atmazgāšanu, krāpšanu vai nelegālu līdzekļu pārvedumus. Izmantojot neatļautus saziņas līdzekļus, ieslodzītie var plānot bēgšanu no ieslodzījuma vietas, saskaņojot un izstrādājot detalizētu bēgšanas plānu un nodrošinot nepieciešamos resursus un līdzekļus. Šāda ieslodzīto rīcība nodara kaitējumu ļoti plašām sabiedrības interesēm – sākot no valsts drošības interesēm un beidzot ar personas veselību un dzīvību. Tādējādi tiek apdraudēta ne tikai ieslodzījuma vietu drošība, bet arī sabiedrības drošība kopumā. Kaut arī ieslodzījuma vietās tiek veikti pasākumi, lai mazinātu šādas saziņas iespējas, tomēr videospēļu iekārtu funkcionalitāte paver ar vien lielākas iespējas tās izmantot neatļautai saziņai.
Tiesībaizsardzības iestādēs šobrīd tiek izmeklēts kriminālprocess par iespējami noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu organizētā grupā lielā apmērā laika periodā no 2021. gada 17. augusta līdz 2023. gada 24. maijam (viens organizētās grupas sastāvs) un laika periodā no 2023. gada 24. maija līdz 2024. gada 9. aprīlim (otrs organizētās grupas sastāvs, mainoties dalībnieku sastāvam) pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas. Šīs izmeklēšanas rezultātā tika atklāta saikne ar vairākām citām izmeklēšanām ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Noziedzīgie nodarījumi ir saistīti ar automatizētās datu apstrādes sistēmu izmantošanu, nosūtot SMS ziņojumus ar hipersaiti uz viltotām dažādu kredītiestāžu internetbankām (SMS pikšķerēšana jeb smišings (angl. phishing, smishing)). Nozieguma izdarīšana veikta organizētā grupā, kurā iesaistīti ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī citi Eiropas Savienības valstu pilsoņi. Noziegumam ir starptautisks raksturs, un krāpšanu rezultātā cietis liels skaits personu ne vien Latvijas Republikā, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs, kopumā nodarot zaudējumus aptuveni 1,5 miljoni eiro. Šobrīd apzinātais aptuvenais cietušo skaits vienā ārvalstī ir vairāk kā 270 personas, otrā ārvalstī – 180 personas, Latvijā – 170 personas. Turklāt, ņemot vērā nozieguma izdarīšanas veidu, ar lielu varbūtību var teikt, ka cietušo skaits ir ievērojami lielāks.
Saskaņā ar kriminālprocesā iegūtajiem un nostiprinātajiem pierādījumiem noziedzīgo nodarījumu organizēja iepriekš notiesātas personas, atrodoties ieslodzījuma vietā, izmantojot viņu rīcībā legāli esošas videospēļu konsoles, tādējādi izdarot jaunus mantiska rakstura sevišķi smagus noziegumus un iesaistot arvien jaunus organizētās grupas dalībniekus, kā arī sekojoši šiem grupas dalībniekiem piesaistot atsevišķu noziedzīgu darbību veikšanai personas par nelielu atlīdzību (tā saucamos – naudas mūļus).
Ņemot vērā minēto, Projekta 45.2. apakšpunkts noteic, ka notiesātais, saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju, var glabāt un dienas kārtībā noteiktajā laikā lietot tādas televizoram pievienojamās videospēļu iekārtas, kuras nerada neatļautas saziņas risku. Atļautie saziņas veidi ir minēti Kodeksā, kā piemēram, brīvības atņemšanas iestādes telefons, īslaicīga un ilgstoša satikšanās, vēstules u.c. Ja attiecīgais sazināšanas veids nav minēts Kodeksā, tātad tas ir uzskatāms par neatļautu saziņas veidu. Tas nozīmē, ka notiesājam ir atļauts glabāt un lietot tikai tādu videospēļu iekārtu, kuru nav iespējams nekādā veidā izmantot neatļautai saziņai gan ieslodzīto starpā, gan arī ārpus ieslodzījuma vietas, proti, kuru tehniski nav iespējams nekādā veidā patstāvīgi vai pievienojot citai ierīcei pieslēgt interneta tīklam vai citam datu pārraides tīklam, tāpat kuru tehniski nevar izmantot kā rāciju, telefonu, datoru, planšetdatoru, datu nesēju, video vai audio raidītāju. Svarīgs nosacījums ir tas, vai videospēļu iekārtu var izmantot neatļautai saziņai atbilstoši tās tehniskajai specifikācijai, nevis tam, vai notiesātais šo iekārtu lietos vai nelietos neatļautai saziņai. Tātad, ja notiesātais lūgs atļauju brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam glabāt un lietot videospēļu iekārtu, saņemot to pienesumā vai sūtījumā vai nopērkot to komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā (turpmāk – cietums veikals), brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātie, pārbaudot attiecīgo videospēļu iekārtu, ņems vērā tās tehnisko specifikāciju.
Attiecībā par mazajām austiņām norādāms, ka atļautas ir tādas austiņas, kuras ir stiprināmas (ieliekamas) ausīs un tām nav iebūvēta mikrofona. Savukārt austiņas, kuras pilnībā aizsedz ausis un stiprinās ap galvu, var radīt brīvības atņemšanas iestādē apdraudējuma riskus, ņemot vērā, ka austiņā (kas pilnībā aizsedz ausi) var iestrādāt un slēpt brīvības atņemšanas iestādē neatļautus priekšmetus, izstrādājumus vai vielas (iestrādāt aiz austiņas polsterējuma vai plastmasas detaļām). Norādāms, ka attiecībā uz matu (tai skaitā griešanu) vai bārdas kopšanu, notiesātajam ir izvēles brīvība. Matu vai bārdas kopšanā notiesātajam ir iespēja izmantot elektrisko matu griežamo mašīnu (ražošanā ir brīvi pieejama) vai elektrisko bārdas skujamo aparātu, šķēres vai arī skujamā aparāta kaseti. Bez šaubām, attiecībā uz bezvadu matu griežamo mašīnu, tā ir ne tikai praktiska, bet arī viegli lietojama un ar zemu trokšņa līmeni. Savukārt matu griežamās mašīnas ar vadu ir jaudīgākas, taču brīvības atņemšanas iestādes nevar izslēgt situācijas, kad notiesātās personas sava veida priekšrocības var izmantot mērķiem, kas nav savienojamas ar progresīvu soda izpildi (izmantot citu notiesāto tetovēšanai u.tml.). Taču notiesātajam šajā jautājumā ir alternatīva izvēle gan matu, gan bārdas kopšanā.
Projekta 46. punkts paredz, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks ar rīkojumu varēs noteikt notiesātā personiskās sadzīves tehniskas tehniskos parametrus, piemēram, funkcionalitāti, izmēru, kontaktligzdu skaitu, izmantošanas sezonalitāti, tādējādi notiesātajam tiks atļauta tādas personiskā sadzīves tehnikas, kas minēta Projekta 45. punktā, vienlaikus ņemot vērā Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīkojumā noteiktos personiskās sadzīves tehnikas tehniskos parametrus.
Būtiski norādīt, ka izdevumus par individuālās sadzīves elektroiekārtas patērēto elektroenerģiju sedz notiesātais, apmaksājot attiecīgu Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu (Projekta 47. punkts).
Saskaņā ar Kodeksa 70. panta pirmās daļa 1¹. punktu notiesātajam par soda izciešanas režīma prasību pārkāpšanu brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var piemērot sodu - aizliegt izmantot atļauto personisko sadzīves tehniku uz laiku līdz vienam mēnesim. Savukārt, kārtība, kādā notiek šī soda izpilde ir noteikta Projekta 48. punktā, proti, ja notiesātajam ir piemērots sods – aizliegt izmantot atļauto personisko sadzīves tehniku – , brīvības atņemšanas iestādes administrācija izņem šo priekšmetu un nodod glabāšanā brīvības atņemšanas iestādes noliktavā. Par noliktavā nodotajām mantām noformē aktu divos eksemplāros, kuru paraksta notiesātais un brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kura nodod mantas noliktavā. Notiesātais saņem vienu parakstītu akta eksemplāru.

Projekta VIII nodaļa reglamentē notiesātā uzvedības noteikumus, proti, šajā nodaļā tiek noteiktas notiesātā tiesības, pienākumi un aizliegumi. Ievērojot, ka tiesību, pienākumu un aizliegumu regulējums ir būtisks notiesāto tiesisko statusu noteicošs regulējums, to ir nepieciešams noteikt precīzāku, detalizētāku un lakoniskāku, lai nerastos neskaidrības un pārpratumi starp brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātajiem un notiesātajiem. Turklāt, ņemot vērā, ka notiesātajam par pienākumu vai aizliegumu neievērošanu brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks var piemērot disciplinārsodu.
Projekta 49. punktā uzskaitītas notiesātā tiesības. Pēc būtības Projektā notiesātajam ir saglabātas tādas pašas tiesības, kādas ir noteiktas šobrīd spēkā esošajos Noteikumos Nr. 423, vienīgi tās nedaudz precizējot. Neskatoties uz to, ka šobrīd Noteikumos Nr. 423 nav noteiktas notiesātā tiesības lūgt kapelānu, lai viņš pieaicina notiesātā konfesijas garīdznieku, praksē notiesātajam šādas tiesības ir un tās šobrīd tiek arī realizētas brīvības atņemšanas iestādē, līdz ar to arī Projektā tiek paredzētas šādas notiesātā tiesības. Kā arī līdz šim nav nostiprinātas notiesātā tiesības sniegt paskaidrojumu, lai gan praksē tās tiek nodrošinātas, tāpēc Projektā tiek noteikts, ka notiesātajam ir tiesības sniegt rakstisku paskaidrojumu par soda izciešanas režīma pārkāpumu izdarīšanas apstākļiem vai citos gadījumos. Būtiski, ka paskaidrojuma sniegšana ir notiesātā brīva griba, tās ir viņa tiesības, kuru notiesātais var realizēt vai nerealizēt pēc paša vēlēšanās, turklāt paskaidrojuma nesniegšana nevar radīt notiesātajām negatīvās sekas. Līdz ar to paskaidrojuma sniegšana ir notiesātā tiesības, nevis pienākums.
Šobrīd notiesātā pienākumi uzskaitīti Noteikumu Nr. 423 44. punktā un pēc būtības tikai nedaudz tos precizējot un pārformulējot, tie ir iekļauti Projekta 50. punktā. Papildus Projekta 50. punktā nostiprināti tādi pienākumi, kas nav norādīti Noteikumu Nr. 423 44. punktā, bet tie izriet no citiem Noteikumu Nr. 423 punktiem, citiem Ministru kabineta noteikumiem, kā arī no Kodeksā ietvertajām normām, kā piemēram, notiesātā pienākums pakļauts pārmeklēšanai, apmaksāt Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu cenrādi noteiktajā kārtībā un apmērā, nēsāt atpazīšanas zīmi. Par brīvības atņemšanas iestādes nodarbināto ir uzskatāma arī brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personas.
Savukārt Projekta 51. punktā uzskaitīti aizliegumi, kuri notiesātajiem jāievēro, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē. Laika gaitā, noformējot ziņojumus par soda izciešanas režīma pārkāpumiem un pēc tam piemērojot par to arī sodus, tika konstatēts, ka šie aizliegumi nav precīzi noformulēti, kā arī nepieciešamas nostiprināt jaunus aizliegumus. Līdz ar to Projektā tiek ietverti gan tie paši aizliegumi, kas jau minēti spēkā esošo Noteikumu Nr. 423 45. punktā, tos precizējot, gan arī paredzēti jauni aizliegumi, kuri ir svarīgi ikdienas darbā ar notiesātajiem, lai nodrošinātu kārtību un drošību brīvības atņemšanas iestādē, kā arī lai atturētu notiesātos no prettiesiskām rīcībām.
Lai atbalstītu notiesāto jaunrades iniciatīvu un nodrošinātu viņiem iespēju attīstīt savas mākslinieciskās prasmes, Projekta 52. punkts noteic, ka notiesātais ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju var izmantot un glabāt personiskos mūzikas instrumentus, materiālus un instrumentus māksliniecisko un lietišķās mākslas izstrādājumu izgatavošanai, kā arī citus priekšmetus, kas nepieciešami notiesātā jaunrades iniciatīvu īstenošanai. Turklāt šāda regulējuma ieviešana, iespējams, motivēs notiesātos lietderīgi izmantot savu brīvo laiku, tādējādi iegūstot jaunas prasmes un zināšanas, kas turpmāk noderēs, atrodoties ārpus brīvības atņemšanas iestādes. Notiesātais personiskos mūzikas instrumentus, materiālus un instrumentus māksliniecisko un lietišķās mākslas izstrādājumu izgatavošanai, kā arī citus priekšmetus, kas nepieciešami notiesātā jaunrades iniciatīvu īstenošanai, var saņemt pienesumos vai sūtījumos.

Projekta IX nodaļa noteic pienesumu un sūtījumu saņemšanas un izsniegšanas kārtību.
Projekta 53. punkts noteic, ka pienesumus un sūtījumus reģistrē un uzskaita brīvības atņemšanas iestādes administrācija.
Projekta 54. punktā paredzēts, ka pienesumā un sūtījumā notiesātajam atļauts saņemt priekšmetus saskaņā ar Projekta 5. pielikumu.
Projekts noteic, ka pienesumu nodošanai iekārto telpu, kurā persona, kas notiesātajam atnesusi pienesumu (turpmāk – pienesuma piegādātājs), var brīvi ieiet brīvības atņemšanas iestādes administrācijas noteiktajā laikā (Projekta 55. punkts).
Projekta 56. punkts savukārt noteic, ka šo noteikumu 55. punktā minētajā telpā jābūt galdam, rakstāmpiederumiem, krēslam vai solam un kastītei, kurā ievietot sūdzības un iesniegumus. Minētais ir paredzēts pienesuma piegādātāja ērtībām, kā arī, lai nodrošinātu vienotu praksi (standartu) attiecīgā jautājuma risinājumā visās brīvības atņemšanas iestādēs.
Projektā paredzēts, ka telpā redzamā vietā izvieto attiecīgo normatīvo aktu izrakstus, kuros noteikts pienesumos atļautais priekšmetu sortiments, pienesuma pieņemšanas kārtība, kā arī informācija par personas atbildību par neatļautu priekšmetu, izstrādājumu un vielu nodošanu vai saņemšanu (Projekta 57. punkts).
Projekta 58. punkts noteic, ka pienesuma piegādātājs nododot pienesumu iesniedz iesniegumu par pienesumu (Projekta 6. pielikums) divos eksemplāros un uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
Savukārt brīvības atņemšanas iestādes amatpersona pienesuma piegādātāja klātbūtnē pārbauda pienesuma saturu. Pēc pienesuma pārbaudes vienu iesnieguma eksemplāru izsniedz pienesuma piegādātājam, bet otru iesnieguma eksemplāru notiesātais paraksta pēc pienesuma saņemšanas (Projekta 59. punkts).
Bet, ja pienesumā ietilpst plombēta sadzīves tehnika, tā tiek pieņemta tikai tad, ja pienesuma piegādātājs rakstiski apliecina atļauju noņemt plombu sadzīves tehnikas apskatei (Projekta 60. punkts). Minētās prasības pamatā ir drošības apsvērumi, lai nepieļautu situācijas, kad brīvības atņemšanas iestādēs ar pienesumos esošās sadzīves tehnikas starpniecību tiek piegādāti un ienesti brīvības atņemšanas iestādē neatļauti priekšmeti, izstrādājumi un vielas.
Projekta 61. punkts noteic, ka priekšmetus, kuri nav minēti Projekta 5. pielikumā norādītajā sarakstā, vai kuru glabāšanai Projektā minētajos gadījumos nav saņemta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja, vai kuru skaits (daudzums) pārsniedz atļauto skaitu (daudzumu), izsniedz atpakaļ pienesuma piegādātājam. Turpretim, ja atklāj, ka pienesumā vai sūtījumā slēptā veidā ir ievietoti pienesumos un sūtījumos neatļauti priekšmeti, izstrādājumi un vielas, vai atklāj ieročus vai ieročiem līdzīgus priekšmetus, narkotiskās vai citas nezināmas izcelsmes vielas vai zāles, pienesumu vai sūtījumu aiztur un veic neatliekamās izmeklēšanas darbības. Pēc tam lietas materiālus nodod pēc piekritības (Projekta 62. punkts).
Projekta 63. punkts paredz, ka notiesātajam, kurš pārvietots uz citu ieslodzījuma vietu, sūtījumu pārsūta par brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem. Sūtījumu par brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem pārsūta tad, ja sūtījuma izsūtīšanas laikā notiesātais ir izcietis sodu attiecīgajā brīvības atņemšanas iestādē, kurā saņemts sūtījums, bet gan sūtījums ir pieņemts, notiesātais ir jau pārvietots uz citu brīvības atņemšanas iestādi. Tāpat ir pienākums pārsūtīt sūtījumu par brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem, ja sūtījums pieņemts, kad notiesātais ir atradies attiecīgajā brīvības atņemšanas iestādē, bet sūtījumu brīvības atņemšanas iestādes administrācija nepaspēja izsniegt notiesātajam, jo viņš tika pārvietots uz citu brīvības atņemšanas iestādi. Tomēr brīvības atņemšanas iestādes administrācijai nav pienākums pieņemt sūtījumu un pārsūtīt to uz citu brīvības atņemšanas iestādi, ja sūtījums ir izsūtīts pēc tam, kad notiesātais jau tika pārvietots uz citu brīvības atņemšanas iestādi.
Tāpat Projektā paredzēts, ja notiesātajam nav tiesību saņemt viņam adresēto sūtījumu vai notiesātais ir atbrīvots vai miris, sūtījumu nosūta atpakaļ nosūtītājam ar atzīmi "Sūtījumu nodot nevar", norādot iemeslu (Projekta 64. punkts).
Projekta 65. punktā noteikts, ka sūtījumu atver un pārbauda tā notiesātā klātbūtnē, kuram sūtījums ir adresēts. Attiecīgi notiesātajai personai ir iespēja gūt pilnīgu pārliecību par sev adresētā sūtījuma saturu un sūtījumā esošo priekšmetu vai mantu stāvokli.
Projekta 66. punkts noteic, ka no sūtījuma izņemtos priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuras nav minētas Projekta 5. pielikumā vai kuru glabāšanai Projektā minētajos gadījumos nav saņemta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja, vai kuru skaits (daudzums) pārsniedz atļauto skaitu (daudzumu) vai neatbilst brīvības atņemšanas iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, pieņem glabāšanā un par to paziņo nosūtītājam. Ja nosūtītājs triju mēnešu laikā šos priekšmetus, izstrādājumus, vielas un pārtikas produktus no brīvības atņemšanas iestādes noliktavas nav izņēmis, noformē aktu par to iznīcināšanu un izņemtos priekšmetus, izstrādājumus, vielas un pārtikas produktus iznīcina. Pārtikas produktus, kas ātri bojājas, iznīcina nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā. Savukārt, ja sūtījumā vai pienesumā pieņem notiesātajam paredzētos mācību materiālus, tos neuzskata par pienesumu vai sūtījumu (Projekta 67. punkts).

Projekta X nodaļa noteic notiesātā apmeklēšanas kārtību. Ar vārdu "apmeklēšana" apzīmē gan apmeklējumu, gan satikšanos. Saskaņā ar Kodeksa 45. panta pirmo, otro un trešo daļu notiesātajām personām atkarībā no brīvības atņemšanas iestādes veida un soda izciešanas režīma pakāpes ir paredzētas divu veidu satikšanās ar radiniekiem un citām personām:1) īslaicīgās satikšanās, kuras ilgst no vienas stundas līdz divām stundām; 2) ilgstošās satikšanās – uz laiku no divpadsmit līdz četrdesmit-astoņām stundām. Savukārt ar apmeklējumu ir saprotama jebkuras personas ierašanās brīvības atņemšanas iestādē pie notiesātā (vispārīgs apzīmējums). Taču apmeklējuma nosacījumi nav attiecināmi uz personām, kuras ierodas brīvības atņemšanas iestādē, lai veiktu profesionālos pienākumus. Kodeksa 45. panta trešajā daļā ir jau paskaidrots jēdziens "radinieki", proti, tie ir vecāki, aizbildņi, aizgādņi, bērni, brāļi, māsas, vectēvi, vecomātes, mazbērni, līdz ar to arī Projektā tiek lietots jēdziens "radinieki" ar šādu pašu nozīmi. Tāpat atbilstoši Kodeksā noteiktajam tiek lietots jēdziens "laulātais".
Papildus jāņem vērā, ka no 2024. gada 1. jūlija Latvijas Republikā var reģistrēt partnerību – divu pilngadīgu personu attiecību juridiska nostiprināšana. Partnerību var noslēgt divas pilngadīgas personas, apliecinot, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks gādāt un rūpēties vienai par otru, neatkarīgi no dzimuma. Partnerība stājas spēkā ar notariālā akta parakstīšanu. Zvērināts notārs ziņas par reģistrētu partnerību iekļauj Fizisko personu reģistrā. Turklāt saskaņā ar Fizisko personu reģistra likuma pārejas noteikumu 8. punktu ziņas par ģimenes tiesiskajām attiecībām, kas konstatētas ar tiesas nolēmumu, kurš pieņemts par pieteikumu, kas iesniegts tiesā līdz 2024. gada 30. jūnijam, Fizisko peronu reģistrā pēc personas lūguma aktualizē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Pēc šo ziņu aktualizēšanas Fizisko personu reģistrā ģimenes tiesiskās attiecības, kas konstatētas ar tiesas nolēmumu, ir pielīdzināmas personu partnerībai, kas nodibināta ar notariālu aktu. Ņemot vērā minēto, notiesātā partneris ir atsevišķi minēts Projektā.
Projekta 68. punkts noteic, ka satikšanās vai apmeklējuma atļauju piešķir brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, pamatojoties uz notiesātā iesniegumu, kurā norādīts vēlamais tikšanās datums, apmeklētāja dati un radniecības pakāpe. Notiesātajiem likumā noteiktās satikšanos organizē un nodrošina rindas kārtībā, tādējādi paredzot vienādas iespējas visiem notiesātajiem. Attiecīgi priekšnoteikums, lai notiktu satikšanās vai apmeklējums, ir brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja, kura izdota, pamatojoties uz paša notiesātā vēlmi tikties. Tādējādi notiesātajam ir iespējas uzturēt un saglabāt gan ģimenes un radnieciskos sakarus, gan satikties arī ar citām personām. Notiesātajam, iesniedzot iesniegumu ar lūgumu nodrošināt satikšanos, obligāti jānorāda ne tikai apmeklētāja vārds un uzvārds, bet arī personas kods, ņemot vērā, ka Fizisko personu reģistrā personas identificēšana ir iespējama tikai pēc personai piešķirtā personas koda. Tomēr, ja notiesātais dažādu apstākļu dēļ, piemēram, neatceras vai nezin personas kodu, nenorāda iesniegumā apmeklētāja personas kodu, notiesātajam vai apmeklētājam ir pienākums pierādīt notiesātā iesniegumā norādīto informāciju ar dokumentu starpniecību, piemēram, radniecības faktu, kopīgā bērna esamību. Brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātais pārbauda Fizisko personu reģistrā notiesātā iesniegumā norādītās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, papildu adresi, radniecību ar notiesāto un Sodu reģistrā informāciju par personas sodāmību. No Fizisko personu reģistra ir paredzēts saņemt šādu informāciju par apmeklētāju – vārdu, uzvārdu, personas kodu, atsevišķos gadījumos, informāciju par laulību ar notiesāto, par partnerību ar notiesāto, deklarētās dzīvesvietas adresi, papildu adresi un informāciju par nepilngadīgu bērnu. Informāciju par notiesātā apmeklētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu nepieciešama, lai identificētu apmeklētāju. Informācija par laulību nepieciešama, lai pārbaudītu, vai apmeklētājs sastāv laulībā ar notiesāto. Informācija par partnerību nepieciešama, lai pārbaudītu, vai apmeklētājam ir reģistrēta partnerība ar notiesāto. Ziņas par nepilngadīgo bērnu nepieciešamas atsevišķos gadījumos, kad atbilstoši Kodeksa 45. panta trešajai daļai brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks lemj atļaut vai neatļaut ilglaicīgo satikšanos ar personu, kura nav ne notiesātā radinieks, ne laulātais, bet šai personai ar notiesāto ir kopīgs bērns. Līdz ar to apmeklētājam (radiniekam, laulātajam) nav jāpierāda sava radniecība ar notiesāto ar dokumentu starpniecību. Tā kā brīvības atņemšanas priekšnieks var pieņemt lēmumu atļaut notiesātajam ilglaicīgo satikšanos ar personu, kura nav ne notiesātā radinieks, ne laulātais, bet notiesātajam ar šo personu ir bijusi kopējā saimniecība pirms ieslodzījuma, tad kā viens no pierādījumiem kopējas saimniecības esībai varētu būt viena deklarētā dzīvesvietas vai papildu adrese gan personai, gan notiesātajam pirms ieslodzījuma. Līdz ar to atsevišķos gadījumos brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai būs nepieciešams Fizisko personu reģistrā pārbaudīt  personas deklarētās dzīvesvietas adresi, papildu adresi. Informācijas par sodāmību pārbaude ir nepieciešama, lai nodrošinātu drošību brīvības atņemšanas iestādēs. Ja brīvības atņemšanas iestādes administrācija iegūs informāciju no Sodu reģistra par apmeklētāja sodāmību, šī informācija tiek izvērtēta, lai noteiktu, vai konkrēta persona rada risku brīvības atņemšanas iestādes drošībai, tajā skaitā brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātajiem, ieslodzītajiem vai jebkurai citai personai, vai kārtībai. Galvenokārt, brīvības atņemšanas iestādes administrācija izvērtē, vai konkrētā apmeklētāja iepriekš paveiktie noziedzīgie nodarījumi kaut kādā mērā ir bijuši saistīti ar brīvības atņemšanas iestādi, un vai pastāv risks, ka līdzīgs noziedzīgs nodarījums varētu atkārtoties. Konstatējot iespējamo risku brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, pamatojoties uz Kodeksa 45. panta piekto daļu, ar lēmumu var aizliegt notiesātajam tikties ar konkrētu personu, lai novērstu ieslodzījuma vietas, sabiedrības drošības vai citu personu tiesību apdraudējumu.
Līdz ar to katras personas iekļūšanas tiesības ieslodzījuma vietā tiek vērtētas individuāli. Turklāt ne vienmēr, iegūstot informāciju par apmeklētāja sodāmību, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks pieņems lēmumu aizliegt satikšanos. Kā piemēram, ja apmeklētājs iepriekš bija sodīts par nelikumīgu vielu un priekšmetu nodošanu personām un saņemšanu no personām, kuras ievietotas ieslodzījuma vietās, brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas, pārmeklējot apmeklētāju, pievērsīs pastiprinātu uzmanību personas mantām un apģērbam. Tāpat brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam saskaņā ar Kodeksa 45. panta astoto daļu ir tiesības pieņemt lēmumu par īslaicīgās satikšanas norisi brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas klātbūtnē, lai novērstu ieslodzījuma vietas, sabiedrības drošības vai citu personu tiesību apdraudējumu.
Papildus saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 265. panta trešo daļu, ja ir acīmredzama personas saistība ar izdarītu noziedzīgu nodarījumu, par kuru var piemērot brīvības atņemšanas sodu, un šī persona atrodas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā vai bēg no tās vai ja izsludināta personas meklēšana par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, to var aizturēt jebkurš un nekavējoties nodot tuvākajam policijas darbiniekam. Ņemot vērā, ka bieži vien notiesātos apmeklē personas, kuras pašas iepriekš bija sodītas (tendētas veikt noziedzīgus nodarījumus) vai nāk no nelabvēlīgas vides, brīvības atņemšanas iestādes administrācija, iegūstot informāciju no Sodu reģistra par personas izsludināšanu meklēšanā, var veicināt attiecīgo personu aizturēšanu.
Ievērojot minēto, no Sodu reģistra pieprasīto ziņu mērķis ir drošības nodrošināšana un iespējama noziedzīga nodarījuma novēršana ieslodzījuma vietā notiesāto satikšanās brīžos ar radinieku vai citām personām. Tiesiskais pamats – Kodeksa 45. pants, Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 2. panta pirmā daļa, 8. panta otrā daļa, 22. panta pirmās daļas 9. punkts, Ministru kabineta 2005. gada 5. novembra noteikumu Nr. 827 "Ieslodzījuma vietu pārvaldes nolikums" 3. punkts un 4.1. apakšpunkts. Apjoms – vārds, uzvārds, personas kods un informācija par sodāmību.
Projekta 69. punkts noteic, ka satikšanās vai apmeklējuma ilgumu nosaka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks. Notiesātais vai viņa apmeklētājs var saīsināt satikšanās vai apmeklējuma laiku. Attiecīgi notiesātā satikšanās skaits un ilgums ir atkarīgs no notiesātā soda izciešanas režīma pakāpes (tiesību apjoma) atbilstoši Kodeksā noteiktajam.
Tāpat Projekta 70. punkts noteic, ka katru mēnesi līdz desmitajam datumam brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks apstiprina īslaicīgās un ilglaicīgās satikšanos grafiku nākamajam mēnesim. Notiesātais tiek informēts par satikšanās piešķiršanu. Attiecīgi notiesātais tiek informēts par iekļaušanu satikšanos grafikā, un šāda kārtība ļauj izvairīties no strīdus situācijām (nodrošinot vienādas notiesāto tiesības uz satikšanos).
Projekta 71. punkts paredz, ka pirms satikšanās vai apmeklējuma apmeklētājs uzrāda personu apliecinošu dokumentu, nepilngadīgs bērns līdz 15 gadu vecumam – dzimšanas apliecību vai derīgu personu apliecinošu dokumentu.
Attiecībā uz nepilngadīga bērna iekļūšanu ieslodzījuma vietā, projekts precizē, ka nepilngadīgs bērns var apmeklēt ieslodzījuma vietu tikai likumiskā pārstāvja vai trešās personas pavadībā (ar likumiskā pārstāvja atļauju, noformējot notariāli apliecinātu pilnvaru). Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Ja bērns ir palicis bez vecāku aizgādības, tad bērnam saskaņā ar Civillikuma 222. pantu ieceļams aizbildnis. Turklāt Civillikuma 252. pants noteic, ka aizbildņi aizvieto saviem aizbilstamajiem vecākus. Tātad arī aizbildnis pārstāv bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Savukārt, ja bērns ievietots audžuģimenē, tad saskaņā ar Bāriņtiesas likuma 17. panta 10. daļu bāriņtiesa pārstāv audžuģimenē ievietota bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības. Bet, ja bērns ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, bērna aizbildņa pienākumus atbilstoši Bāriņtiesas likuma 35. panta otrajai daļai pilda šīs institūcijas vadītājs. Ievērojot minēto, bērna likumiskais pārstāvis atkarībā no situācijas var būt vecāks, aizbildnis, aprūpes iestādes vadītājs vai bāriņtiesa.
Līdz ar to nepilngadīgam bērnam nav pieļaujams apmeklēt ieslodzīto bez likumiskā pārstāvja ziņas un piekrišanas. Nepilngadīgā bērna apmeklējumi ir pieļaujami tikai likumiskā pārstāvja klātbūtnē vai likumiskā pārstāvja pilnvarotas personas klātbūtnē. Lai ieslodzījuma vietas amatpersonas gūtu nepārprotamu pārliecību par to, ka vecāki vai cits likumiskais pārstāvis (aizbildnis) ir uzticējuši nepilngadīgā bērna pārstāvību trešajai personai, nepilngadīgā bērna pārstāvībai jābūt noformētai ar notariāli apliecinātu pilnvaru, kā to paredz Administratīvā procesa likuma 38. panta pirmā daļa, pilnvarā precīzi nosakot, kādiem gadījumiem tā nepieciešama. Notariāli apstiprināta pilnvara apliecina gan likumiskā pārstāvja piekrišanu saskarsmei, gan uzticēšanos konkrētai trešajai personai nepilngadīgā bērna pārstāvībai saskarsmes nodrošināšanā, kā arī interešu aizsardzībā, apmeklējot iestādi ar paaugstinātiem riskiem nepilngadīgā bērna drošībai.
Vienlaikus, ja viens no nepilngadīgā bērna likumiskajiem pārstāvjiem, atrodas ieslodzījuma vietā, tas ir objektīvs apstāklis, kas liedz vecākam īstenot aizgādību, tostarp pārstāvību, un ir viens no Civillikuma 203. pantā noteiktajiem aizgādības tiesību pārtraukšanas iemesliem – faktisks šķērslis, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu. Līdz ar to, no bērna labāko interešu un tiesību nodrošināšanas perspektīvas, nav pieļaujama bērna saskarsme ar vecāku ieslodzījuma vietā, ja nav saņemta vecāka, kurš īsteno aizgādības tiesības, piekrišana. Ievērojot minēto, ja nepilngadīgais bērns apmeklē ieslodzījuma vietu trešās personas pavadībā, šai personai obligāti jāuzrāda ieslodzījuma vietas amatpersonai notariāli apliecināta pilnvara bērna pārstāvībai saskarsmes nodrošināšanā. Ja trešā persona nevar uzrādīt iepriekš minēto pilnvaru, nepilngadīgs bērns netiek ielaist ieslodzījuma vietā.
Līdz ar to Projekta 72. punkts noteic, ka nepilngadīgā persona var satikties ar notiesāto tikai likumīgā pārstāvja vai likumīgā pārstāvja pilnvarotas personas klātbūtnē. Ja nepilngadīga persona apmeklē notiesāto ar personu, kura nav likumiskais pārstāvis, tad ir jāuzrāda notariāli apliecināta pilnvara, ar kuru likumiskais pārstāvis, kas atrodas ārpus ieslodzījuma vietas, atļauj nepilngadīgajai personai satikties ar notiesāto.
Tāpat pirms satikšanās vai apmeklējuma apmeklētājs parakstās par to, ka ir informēts par atbildību, kura var iestāties, saņemot vai nododot notiesātajam priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuras ir aizliegtas brīvības atņemšanas iestādē, un apmeklētājam izskaidro brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumus. Ja brīvības atņemšanas iestādes noteiktā kārtība tiek pārkāpta, satikšanos vai apmeklējumu pārtrauc (Projekta 73. punkts).
Projekta 74. punkts noteic, ka pirms satikšanās vai apmeklējuma veic apmeklētāja pārmeklēšanu, mantu un apģērba apskati. Praksē ir konstatēts, ka neatļautos priekšmetus, izstrādājumus un vielas notiesātajiem var piegādāt jebkurš (gan radinieks, gan cita persona), t.sk. izmantojot bērnus, slēpjot neatļautos priekšmetus, izstrādājumus vai vielas bērnu autiņbiksītēs, pārtikā, piederumos u.tml., kā arī personas ar invaliditāti, slēpjot neatļautos priekšmetus, izstrādājumus un vielas medicīniskās ierīcēs. Lai nepieļautu situāciju, ka brīvības atņemšanas iestādē nekontrolēti var nonākt neatļauti priekšmeti, izstrādājumi un vielas, jo šādā situācija var apdraudēt brīvības atņemšanas iestādes iekšējo kārtību un drošību, pirms satikšanās vai apmeklējuma veic apmeklētāja pārmeklēšanu, mantu un apģērba apskati.
Projekta 75. punkts skaidri definē gadījumus, kad satikšanās vai apmeklējums netiek atļauts: apmeklētājs atsakās no mantu un apģērba apskates vai pārmeklēšanas, vai atsakās nodot brīvības atņemšanas iestādē neatļautus priekšmetus, izstrādājumus un vielas (Projekta 75.1. apakšpunkts); ja apskates vai pārmeklēšanas laikā tiek izņemti no pārbaudes slēpti priekšmeti, vielas vai pārtikas produkti, kurus  apmeklētājiem ienest aizliegts (Projekta 75.2. apakšpunkts); ja apmeklētājs atrodas alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai atsakās pakļauties pārbaudei, kuras mērķis ir konstatēt alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi (Projekta 75.3. apakšpunkts); ja apmeklētājs atsakās uzrādīt derīgu personu apliecinošu dokumentu, nepilngadīgs bērns līdz 15 gadu vecumam – dzimšanas apliecību vai derīgu personu apliecinošu dokumentu (Projekta 75.4. apakšpunktu); apmeklētājs atsakās apliecināt, ka ir iepazinies ar Projekta 73. punktā minēto (Projekta 75.5. apakšpunkts).
Projekta 76. punkts noteic, ka satikšanās vai apmeklējuma laikā kopā ar notiesāto vienlaikus var uzturēties līdz 4 personām, no kurām viena ir pilngadīga, ņemot vērā attiecīgās brīvības atņemšanas iestādē pieejamo infrastruktūru.
Kodeksa 78.⁷ panta ceturtā daļa noteic, ka Latvijas Cietumu slimnīcā ievietotajam notiesātajam ir tiesības uz īslaicīgu satikšanos. Atbilstoši ārsta norādījumiem īslaicīgo satikšanos var aizstāt ar videosaziņu vai atlikt. Ievērojot Kodeksā ietverto regulējumu, Projekta 77. punkts paredz, ka notiesātajam, kurš ārstējas Latvijas Cietumu slimnīcā, īslaicīgo satikšanos atļauj, ja nav saņemts ārstējošā ārsta norādījums īslaicīgo satikšanos aizstāt ar videosaziņu vai atlikt to.
Projekta 78. punkts noteic, ka pirms un pēc satikšanās vai apmeklējuma notiesāto pārmeklē. Uz ilglaicīgo satikšanos notiesātais drīkst ņemt līdzi tikai higiēnas un smēķēšanas piederumus. Norādāms, ka notiesātās personas pārmeklēšana pirms un pēc satikšanās ir obligāti veicama darbība brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības un drošības nodrošināšanai.
Projekta 79. punkts noteic, ka ilglaicīgās satikšanās telpā apmeklētāji drīkst ienest tikai tādus priekšmetus un pārtikas produktus, kurus notiesātajiem ir atļauts glabāt, bet notiesātais tos nedrīkst iznest no satikšanās telpas. Ilglaicīgās satikšanās telpā apmeklētājam ir aizliegts ienest personīgo gultas veļu. Attiecīgi minētais nosakāms, lai nepieļautu neatļautu priekšmetu, izstrādājumu un vielu nonākšanu brīvības atņemšanas iestādē un lai notiesātajiem brīvības atņemšanas iestādēs varētu nodrošināt epidemioloģiskās drošības un higiēnas noteikumiem atbilstošus sadzīves apstākļus.
Saskaņā ar Projekta 80. punktu īslaicīgās satikšanās laikā tās dalībnieki sarunājās viņu izvēlētajā valodā. Ja brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pārstāvis šo valodu neprot, sarunas satura kontrolei var pieaicināt tulku.
Projekta 81. punkts stingri noteic, ka satikšanās vai apmeklējuma laikā aizliegts nodot notiesātajam vai apmeklētājam dokumentus, piezīmes, shēmas, rasējumus, vēstules un pierakstus. Norādāms, ka minētais punkts faktiski noteic, ka satikšanās un apmeklējuma laikā aizliegts nodot jebkādus priekšmetus, izstrādājumus un vielas. Saskaņā ar Projekta 82. punktu pirmo satikšanos notiesātajam var atļaut dienas kārtībā noteiktajā laikā tūlīt pēc viņa ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē, bet turpmākās satikšanās piešķir ar intervālu, kas ir skaitļa 12 dalījums ar attiecīgajā režīma pakāpē paredzēto satikšanos skaitu gadā.
Savukārt notiesātajam, kas pārvietots no citas brīvības atņemšanas iestādes, nākamā satikšanās piešķirama, ņemot vērā iepriekšējā brīvības atņemšanas iestādē piešķirto satikšanos skaitu (Projekta 83. punkts).
Projekta 84. punkts noteic, ka satikšanās vai apmeklējuma laikā brīvības atņemšanas iestādes administrācija atbrīvo notiesāto no citiem pasākumiem. Attiecīgi notiesātais satikšanās vai apmeklējuma laikā nebūs iesaistīts brīvības atņemšanas iestādē plānotos pasākumos, darbā vai mācībās.
Projektā 85. punktā paredzēts, ka satikšanos vai apmeklējumu nepiešķir vai to var pārtraukt ārkārtēju apdraudējuma situācijas, katastrofas vai tās draudu gadījumu, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa dēļ, kā arī stihisku nelaimju dēļ. Apdraudējuma situācijas ir uzskaitītas Ieslodzījuma vietu pārvalde likumā.
Tāpat Projekta 86. punkts paredz, ka nav atļauts sadalīt vienas satikšanās laiku vairākās reizēs. Pārtrauktu satikšanos turpināt nevar.
Satikšanās reģistrē un uzskaita brīvības atņemšanas iestādes administrācija (Projekta 87. punkts). Attiecīgi visi šie uzskaitītie procesi brīvības atņemšanas iestādē ir reģistrēti un nepieciešamības gadījumā ir pārbaudāmi.

Projekta XI nodaļa noteic notiesātā iespējas īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi.
Kodeksā ir noteikti gadījumi, kad notiesātajam ir tiesības atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, piemēram, sakarā ar tuva radinieka smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību (Kodeksa 49.² pants); lai atvadītos no miruša radinieka (Kodeksa 49.⁵ pants); lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumu ārpus brīvības atņemšanas iestādes par personīgajiem līdzekļiem (Kodeksa 78.⁴ pants); lai izmantotu piešķirto pamudinājumu (Kodeksa 68. panta 6., 7. un 8. punkts). Tā kā notiesātā personu apliecinošais dokuments vai citas ziņas vai dokuments, kas apliecina personas identitātes pārbaudi, ja personas rīcībā nav personu apliecinoša dokumenta, glabājās brīvības atņemšanas iestādē personas lietā un tas netiek izsniegts notiesātajam uz rokām visā soda izpildes termiņā drošības apsvērumu dēļ, īslaicīgi atstājos brīvības atņemšanas iestādi, notiesātajam izsniedz personas pagaidu apliecību, kas apliecina notiesātā identitāti. Pagaidu apliecības paraugs ietverts Projekta 7. pielikumā.
Savukārt notiesātais, atgriežoties brīvības atņemšanas iestādē, pagaidu apliecību nodod brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai. Minēto apliecību glabā notiesātā personas lietā (Projekta 88. punkts).
Būtiski, ka apliecība nav nepieciešama, ja notiesātais, kurš izcieš sodu atklātajā nodaļā, īslaicīgi atstāj brīvības atņemšanas iestādi brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātā pavadībā.
Saskaņā ar Projekta 89. punktu, ja notiesātais, kurš sodu izcieš atklātajā cietumā, strādā vai iegūst izglītību ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas, personas pagaidu apliecību izsniedz regulārai brīvības atņemšanas iestādes teritorijas atstāšanai. Laikā, kad notiesātais atrodas brīvības atņemšanas iestādes teritorijā, apliecība glabājās pie brīvības atņemšanas iestādes administrācijas. Pēc apliecības derīguma termiņa beigām apliecību pievieno personas lietai. Šāda prasība ir iestrādāta Projektā, lai mazinātu administratīvo slogu, proti, lai brīvības atņemšanas iestādes amatpersona varētu noformēt notiesātajam personas pagaidu apliecību uz kādu noteiktu termiņu, nevis katru reizi, kad notiesātais atstāj brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ņemot vērā, ka darba vietu vai izglītības iestādi notiesātais mēneša laikā apmeklē vairākas reizes.
Neskatoties uz to, ka notiesātajam ir piešķirta atļauja īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, saskaņā ar Projekta 90. punktu viņam ir pienākums ievērot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka vai viņa pilnvarotas personas dotos norādījumus par rīcību vai uzvedību, īslaicīgi atstājot brīvības atņemšanas iestādes teritoriju. Tāpat arī Kodeksa 49.⁷ pantā ir noteikti detalizēti notiesātā pienākumi, kas jāievēro viņam, atrodoties ārpus brīvības atņemšanas iestādes.
Savukārt Projekta 91. punktā paredzēti gadījumi, kuriem iestājoties brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam ir tiesības uz laiku līdz trijiem mēnešiem neatļaut notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju.

Projekta XII nodaļa noteic pamudinājumu un disciplinārsodu piemērošanas kārtību notiesātajam. Kodeksa 68. pants noteic, ka par labu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu vai mācībām brīvības atņemšanas iestādes administrācija notiesātajiem var piemērot Kodeksā noteiktos pamudinājumus. Savukārt Kodeksa 70. pants paredz soda veidus personām, kam atņemta brīvība, un Kodeksa 71. pants – kārtību, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātajiem uzliekami sodi. Projektā tiek noteikta lēmuma par pamudinājumu un sodu piemērošanu noformēšanas kārtība.
Projekta 92. punkts paredz, ka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks notiesātajam disciplinārsodu un pamudinājumu piemēro ar rakstisku lēmumu.
Savukārt Projekta 93. punkts noteic, ka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks lēmumu par soda nepiemērošanu noformē rezolūcijas veidā uz ziņojuma par notiesātā izdarīto soda izciešanas režīma pārkāpumu. Ar lēmumu par soda nepiemērošanu iepazīstina notiesāto, kas ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar lēmumu. Attiecīgi, lai nepalielinātu administratīvo slogu un netiktu noformēti nevajadzīgi dokumenti, kā arī ņemot vērā, ka notiesātais, visticamāk, neapstrīdēs un nepārsūdzēs viņam labvēlīgu lēmumu, lietderīgi ir lēmumu par soda nepiemērošanu noformēt rezolūcijas veidā.
Projekta 94. punkts paredz, ka notiesāto iepazīstina ar brīvības atņemšanas priekšnieka lēmumu par soda piemērošanu un vienas darbdienas laikā izsniedz viņam apliecinātu lēmuma kopiju bez maksas. Lēmuma saņemšanu notiesātais apliecina ar parakstu lēmuma attiecīgajā sadaļā.
Notiesātajam, kuru ievieto soda vai disciplinārajā izolatorā, atļauts ņemt līdzi personiskās higiēnas piederumus, brilles, kontaktlēcas, rakstāmpiederumus, aploksnes, vienu grāmatu un ar tiesvedību saistītos dokumentus un pierakstus, kā arī ar brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personas atļauju – medicīniskās ierīces un medikamentus. Grāmatu var apmainīt reizi nedēļā (Projekta 95. punkts).
Savukārt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka prombūtnes laikā brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kas ir atbildīga par diennakts uzraudzību un apsardzi, dod rīkojumu par notiesātā izolēšanu uz laiku, kas nepārsniedz 64 stundas, ja notiesātā pārkāpumu var pārtraukt tikai ar notiesātā ievietošanu soda vai disciplinārajā izolatorā (Projekta 96. punkts). Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka dežurējošais palīgs ir tā amatpersona, kura ir atbildīga par diennakts uzraudzību un apsardzi.

Projekta XIII nodaļa noteic drošības pasākumus. Atbilstoši Kodeksa 41. panta otrajai daļai notiesātie ir pakļauti pārmeklēšanai, ko izdara tā paša dzimuma persona. Attiecīgi Projekta XIII nodaļā tiek noteikta arī pārmeklēšanas kārtība.
Projekta 97. punkts paredz, ka brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai ir tiesības pārmeklēt notiesāto un viņa mantas, apmeklētāju un viņa mantas, kā arī brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ēkas, telpas un citus nodarbinātos. Tāpat šis pants noteic, ka pārmeklēšanā var izmantot tehniskos līdzekļus, piemēram, metāla detektoru, vai dienesta suni. Būtiski ir tas, ka brīvības atņemšanas iestādes amatpersona pārmeklēšanu var veikt jebkurā diennakts laikā, tomēr ir nosacījums, ka naktsmiera laikā pārmeklēt kameras, dzīvojamās telpas vai citas telpas, kurās izvietoti notiesātie, var tikai tad, ja ir pamatotas aizdomas, ka tiek apdraudēta brīvības atņemšanas iestādes drošība vai personas dzīvība vai veselības (Projekta 98. punkts). Attiecīgi notiesātā naktsmiers bez pamatotām aizdomām netiek traucēts.
Projekta 99. punkts noteic, ka, veicot kameras vai dzīvojamās telpas un tajā esošo mantu pārmeklēšanu, notiesātos izved uz atsevišķu telpu, atstājot vienu notiesāto, kura klātbūtnē veic telpu un mantu pārmeklēšanu. Ja kamerā vai dzīvojamā telpā izvietots viens notiesātais, kameras vai telpas un tajā esošo mantu pārmeklēšanu veic šī paša notiesātā klātbūtnē. Attiecīgi telpu un mantu pārmeklēšana vienmēr notiks kāda notiesātā klātbūtnē, kurš vajadzības gadījumā varēs sniegt informāciju par pārmeklēšanas gaitu.
Savukārt Projekta 100. punkts paredz, ja pārmeklēšanas laikā nepieciešams izģērbt pārmeklējamo personu, nodrošina pārmeklējamās personas privātumu.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 22. panta pirmās daļas 4. punkts noteic, ka amatpersonai, pildot dienesta uzdevumus, ir tiesības un pienākums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdarīt personu apskati, telpu, mantu un apģērbu pārbaudi, arī izmantojot tehniskos līdzekļus, izņemt priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuras aizliegts ienest, lietot un glabāt ieslodzījuma vietā. Notiesāto var pārmeklēt, veicot pilnīgu pārmeklēšanu (ar personas izģērbšanos) vai daļēju pārmeklēšanu (bez personas izģērbšanās). Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona notiesātā pilnīgās pārmeklēšanas laikā pārmeklē notiesātā apģērbu, mantas, galvassegu un apavus un pārbauda notiesātā ķermeni, protēzes un medicīniskās ierīces. Praksē novērots, ka notiesātie priekšmetus, izstrādājumus un vielas slēptā veidā pārvieto visdažādākās vietās, arī uz ķermeņa un ķermeņa dobumos, piemēram, ar plāksteru palīdzību priekšmeti piestiprināti mugurkaula izliekumos, padusēs un citās vietās. Tātad notiesātā pilnīgā pārmeklēšana iever sevī gan notiesātā pārmeklēšanu no ārpus, gan ķermeņa atveru pārbaudīšanu. Ja pilnīgas pārmeklēšanas laikā amatpersonai ir pamatotas aizdomas, ka notiesātais glabā neatļautus priekšmetus, izstrādājumus vai vielas mutes dobumā, deguna dobumā, ausu dobumā, padusēs, mugurkaula izliekumos, kāju, roku pirkstu starpās, tad brīvības atņemšanas iestādes amatpersona nodrošina pārmeklējamās personas privātumu, bet nav nepieciešams pieaicināt brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personu. Savukārt, ja pilnīgas pārmeklēšanas laikā amatpersonai ir pamatotas aizdomas, ka notiesātais glabā aizliegtus priekšmetus, izstrādājumus vai vielas iegurņa dobumā (iegurņa dobumā atrodas reproduktīvie orgāni, urīnpūslis, taisnā zarna un citi orgāni, un anatomiskie veidojumi), tad brīvības atņemšanas iestādes amatpersona nodrošina pārmeklējamās personas privātumu un pieaicina brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personu pilnīgas pārmeklēšanas veikšanai. Ja pilnīgas pārmeklēšanas laikā nepieciešams pārbaudīt protēzes, medicīniskās saites un šāda veida pārmeklēšana nav izpildāma bez ārstniecība personas klātbūtnes, tad pieaicina brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personu. Turklāt norādāms, ka, veicot notiesātā pilnīgo pārmeklēšanu, var izmantot tehniskos līdzekļus, piemēram, metāla detektoru, tādējādi neatļautu priekšmetu, izstrādājumu un vielu esību ķermeņa dobumos, protēzēs var konstatēt bez fiziskas pieskaršanās notiesātajam. Līdz ar to brīvības atņemšanas iestādes amatpersona pati veic notiesātā pārmeklēšanu, un kad ir nepieciešams pārbaudīt notiesātā ķermeņa dobumus, protēzes vai medicīniskās saites, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, ja nepieciešams, pieaicina brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personu. Tātad katrs pilnīgas pārmeklēšanas gadījums tiek individuāli izvērtēts un atkarībā no pārmeklēšanas vietas (dobuma) tiek pieņemts lēmums pieaicināt vai nepieaicināt brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personu (Projekta 101. punkts).
Projekta 102. punktā detalizēti tiek uzskaitīti gadījumi, kuros notiesāto un viņa mantas pārmeklē.
Notiesāto pārmeklē, veicot pilnīgu pārmeklēšanu (ar personas pilnu izģērbšanu) vai daļēju pārmeklēšanu (bez personas pilnas izģērbšanas) (Projekta 103. punkts).
Par pilnīgas pārmeklēšanas veikšanu noformē pārmeklēšanas protokolu. Par daļēju pārmeklēšanu minēto protokolu noformē, ja tiek atrasti neatļauti priekšmeti, vielas vai izstrādājumi (Projekta 104. punkts).
Projekta 105. punktā ir secīgi uzskaitīts notiesātā daļējas pārmeklēšanas process (veicamās darbības).
Savukārt Projekta 106. punktā secīgi uzskaitīts notiesātā pilnīgas pārmeklēšanas process.
Projekta 107. punkts noteic, ja, veicot daļējo pārmeklēšanu, rodas pamatotas aizdomas par neatļauto priekšmetu, vielu vai izstrādājumu glabāšanu, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona veic pilnīgu pārmeklēšanu.
Projekta 108. punkts noteic, ka pārmeklēšanas laikā atrastos neatļautos priekšmetus, izstrādājumus un vielas, un kas netika labprātīgi nodotas, atsavina un iznīcina, par to noformējot aktu.
Projekta 109. punkts noteic, ka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā un koplietošanas telpās veic videonovērošanu, lai nodrošinātu notiesāto un citu personu, kuras atrodas brīvības atņemšanas iestādē vai tās teritorijā, apsardzi, drošību un uzraudzību, kā arī lai atturētu no prettiesisku darbību veikšanas. Ar terminu "koplietošana telpas" ir saprotamas tādas brīvības atņemšanas iestādes telpas, kurās ikdienā notiek notiesāto pārvietošanās patstāvīgi vai brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas pavadībā, kā piemēram, gaitenī, virzoties pa kāpnēm, vai telpās, kurās īsu laika periodu atrodas notiesātie, piemēram, telpās, kurās notiek resocializācijas pasākumi, brīvā laika pasākumi u.c. Savukārt, termins "koplietošanas telpas" neattiecās uz tādām telpām kā ģērbtuves, dušas telpas, tualetes vai citām telpām, kurā notiesātais veic ķermeņa daļēju vai pilnīgu atkailināšanu, lai nepakļautu notiesāto cietsirdīgai vai pazemojošai attieksmei.
Savukārt Projekta 110. punkts noteic, ka, individuāli izvērtējot apstākļus, videonovērošanu var veikt notiesāto kamerās vai dzīvojamajās telpās.
Neskatoties uz to, ka videonovērošana kamerās vai dzīvojamā telpā skar tiesības uz privāto dzīvi, pati par sevi videonovērošana kamerās nepārkāpj cilvēktiesības, bet tikai tādā gadījumā, ja privātās dzīves ierobežojums ir noteikts likumā ar mērķi aizsargāt citu cilvēku tiesības, demokrātiskas valsts iekārtu, sabiedrības drošību un tikumību. Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākās lietās (sal. skat. ,piem., Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus lietās Paweł Pawlak v. Poland, Piechowicz v. Poland, Horych v. Poland, Savičs v.Latvia, Ramirez Sanchez v. France) ir secinājusi, ka īslaicīgu pakļaušanu nepārtrauktai videonovērošanai nav pamata atzīt par nelikumīgu un pārmērīgu drošības pasākumu īstenošanu. Turklāt Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietās Piechowicz v. Poland un Horych v. Poland ir secinājusi, ka nepārtraukta 24 stundu diennakts novērošana, lai arī klasificējama kā uzbāzīga, ir pieļaujama. Konkrētajās lietās bija aprakstīts ieslodzīto stāvoklis, kuri pamatojoties uz to, ka tiem piešķirts bīstamu ieslodzīto statuss, bija pakļauti īpašai uzraudzībai, biežai un sistemātiskai ķermeņa pārmeklēšanai, tikšanās ierobežojumiem un nepārtrauktai video uzraudzībai. Tiesa secināja, ka dažas uzraudzības un pārmeklēšanas metodes ir pieļaujamas, ja vien tās ir pamatotas un nepieciešamas, kā arī nav veiktas ar mērķi pazemot.
Arī Eiropas Padomes Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai soda novēršanas komiteja attiecībā uz nepārtrauktu videonovērošanu kamerās personām, kam nav noteikts speciāls, uzraudzību pastiprinošs režīms, savos pārskata ziņojumos ir norādījusi, ka šādas darbības ir pieļaujamas un var tikt attaisnotas drošības apsvērumu dēļ, kā arī īpašos gadījumos. Tomēr atbildīgajai institūcijai tad ir jānodrošina papildus garantijas, lai iegūtie dati netiktu ļaunprātīgi izmantoti. Kā iespējamās garantijas tiek norādītas regulāras videonovērošanas nepieciešamības pārbaudes, kā arī iegūto datu pareizas apstrādes izvērtējums. Arī Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikuma Rec(2006)2 dalībvalstīm par Eiropas cietuma noteikumiem 18.10. punkts paredz, ka visus ieslodzītos izmitina tādos apstākļos, kuros tiem noteikti vismazāk ierobežojošie drošības pasākumi, kas sader ar risku, ka šie ieslodzītie varētu izbēgt vai nodarīt kaitējumu sev vai citiem.
No minētā izriet, ka ir pieļaujams, ka ieslodzītajiem tiek piemēroti pastiprināti drošības pasākumi, tajā skaitā tiek veikta videonovērošana kamerā, ja tam ir objektīvs pamatojums un izvērtējums un pats ieslodzītais ar savu rīcību ir radījis šādu nepieciešamību.
Tādējādi, lai varētu veikt videonovērošanu kamerā vai dzīvojamā telpā, Pārvaldes priekšnieks vai brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks veiks individuālo izvērtējumu pirms attiecīgās kameras uzstādīšanas.
Pārvalde 2021. gada 7. oktobrī pieņēma iekšējos noteikumus
Nr. P-1-406-2021-00013 "Videonovērošanas kārtība", kas, cita starpā, noteic arī kārtību, kādā var veikt īslaicīgo videonovērošanu dzīvojamā telpā, kamerā, soda izolatora vai izolācijas kamerā.
Lēmumu par īslaicīgas videonovērošanas veikšanu, ievērojot apstākļu individuālu izvērtējumu, pieņem Pārvaldes priekšnieks vai ieslodzījuma vietas priekšnieks savas kompetences ietvaros. Pirms īslaicīgās videonovērošanas uzsākšanas un pēc īslaicīgās videonovērošanas izbeigšanas, informāciju par uzsākšanas un izbeigšanas laiku un pamatojumu lēmumā norādītā atbildīgā amatpersona fiksē žurnālā. Lēmumu veikt īslaicīgo videonovērošanu var pieņemt divas reizes pēc kārtas, izvērtējot šādus kritērijus:
1) ieslodzītā drošības, veselības vai dzīvības apdraudējuma iespējamība;
2) trešās personas drošības, veselības vai dzīvības apdraudējums;
3) lai atturētu ieslodzīto, nodarbināto vai trešo personu no prettiesiskas rīcības vai konstatētu prettiesisku rīcību no ieslodzītā, nodarbinātā vai trešās personas. Turklāt lēmumu par īslaicīgās videonovērošanas veikšanu pārskata, tiklīdz ir mainījušies apstākļi, kas bija par pamatu šī lēmuma pieņemšanai.
Noteikumu projektā nav iespējams noteikt konkrētus kritērijus, kādos gadījumos var uzstādīt videonovērošanas kameru, jo nav iespējams paredzēt visas situācijas, kurās var būt nepieciešams uzstādīt videonovērošanu kamerā vai dzīvojamā telpā, turklāt, ņemot vērā, ka notiesāto uzvedība un rīcība nav pilnībā prognozējama.

Projekta XIV nodaļā noteikta kārtība, kādā brīvības atņemšanas iestādes administrācija rīkojas notiesātā nāves gadījumā.
Projekta 111. punkts noteic, ka brīvība atņemšanas amatpersonai, kas ir atbildīga par diennakts uzraudzību un apsardzi, ir pienākums par notiesātā nāvi nekavējoties telefoniski ziņot Ieslodzījuma vietu pārvaldes atbildīgajai amatpersonai, brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam un Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta amatpersonai, kura ir atbildīga par izmeklēšanas veikšanu.
Savukārt Projekta 112. punkts noteic brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka pienākumu paziņot par notiesātā nāvi attiecīgajā apakšpunktā norādītājai iestādēm. Tā kā notiesātā nāve tāpat kā jebkuras citas personas, kura atrodas brīvībā, nāve ir cieši saistīta ar mantojuma jautājumiem, brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam ir pienākums par notiesātā nāvi paziņot arī mirušā notiesātā radiniekiem, laulātajam vai patnerim, tajā skaitā arī par mirušā notiesātā personīgajām mantām, dokumentiem, kas glabājās brīvības atņemšanas iestādē, un personiskās naudas uzskaites kartē un atbrīvošanas fondā esošajiem naudas līdzekļiem (Projekta 112.4. apakšpunkts).
Ņemot vērā, ka brīvības atņemšanas iestādes administrācija mirušā notiesātā mantas, dokumentus un uzkrātos naudas līdzekļus var izsniegt tikai viņa mantiniekiem, ir svarīgi Projektā paredzēt, ka mirušā notiesātā personīgos dokumentus un mantas izsniedz viņa mantiniekiem. Pamatojoties uz mirušā notiesātā mantinieka iesniegumu un uzrādot mantojuma apliecību, mirušā notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē un atbrīvošanas fondā esošos naudas līdzekļus pārskaita uz minētā mantinieka kontu, kas atvērts pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Par naudas, dokumentu un mantu izsniegšanu noformē aktu, kuru pievieno mirušā notiesātā personas lietai (Projekta 113. punkts). Projekta 8. pielikumā paredzēta attiecīgā akta veidlapa.
Latvijas Republikas Civillikuma 693. pantā ir noteikti mantojuma pieņemšanas termiņi, kas ir atkarīgi no dažādiem apstākļiem (piemēram, no mantojuma atstājēja gribas, no personas, kura noformē uzaicinājumu pieņemt mantojumu). Turklāt Civillikuma 693. panta trešajā daļā paredzēts vispārīgs mantojuma pieņemšanas termiņš, proti, ja nav bijis uzaicinājuma pieņem mantojumu, tad mantiniekiem jāizsaka sava griba pieņemt mantojumu gada laikā. Ņemot vērā, ka brīvības atņemšanas iestāde nav iesaistīta mirušā notiesātā mantojuma pieņemšanas procesā, tai arī nav zināms, kāds ir mantojuma pieņemšanas termiņš katrā konkrētajā gadījumā, nepieciešams Projektā paredzēt saprātīgu termiņu, kura laikā mirušā notiesātā mantinieki var vērsties pie brīvības atņemšanas iestādes administrācijas ar lūgumu izsniegt mirušā notiesātā mantas, dokumentus un uzkrātos naudas līdzekļus. Tā kā vispārīgs mantojuma pieņemšanas termiņš ir viens gads, Projekta 116. punktā ir noteikts, ka divu gadu laikā no notiesātā miršanas mirušā notiesātā mantinieki var vērsties pie brīvības atņemšanas iestādes administrācijas ar lūgumu izsniegt mirušā notiesātā mantas, dokumentus un uzkrātos naudas līdzekļus. Divi gadi no notiesātā miršanas ir pietiekams laiks, lai mantinieki paspētu pieņemt mantojumu un lai varētu vērsties ar attiecīgu iesniegumu brīvības atņemšanas iestādē. Turklāt, ja mirušajam notiesātajam nav mantinieku vai divu gadu laikā mirušā notiesātā mantinieki nav vērsušies pie brīvības atņemšanas iestādes administrācijas ar attiecīgu lūgumu: notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē un atbrīvošanas fondā esošos naudas līdzekļus pārskaita valsts budžeta ieņēmumos (116.1. apakšpunkts); par pārējo mantu noformē aktu un mantu iznīcina (116.2. apakšpunkts).

Projekta XV nodaļā noteiktas prasības, kas jāievēro notiesātajiem atklātajos cietumos. Projekta 117. punkts paredz, ka notiesātajam ir pienākums nekavējoties rakstveidā informēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku par viņa rīcībā esošo personisko datortehniku un mobilo telefonu, kā arī to sastāvdaļām, norādot tā nosaukumu, modeli, IMEI kodu un sērijas numuru, un to uzrādīt brīvības atņemšanas iestādes administrācijai. Kodeksa 41. panta sestā daļa, cita starp, noteic, ka notiesātajiem, kuri sodu izcieš atklātajos cietumos, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju ir atļauts glabāt arī personisko datortehniku ar interneta pieeju, ja tā nepieciešama notiesātā izglītības apguves vai nodarbinātības nodrošināšanai, un personisko mobilo telefonu. Notiesāto glabāšanā esošā personiskā datortehnika un mobilais telefons tiek pakļauti pārbaudei. Savukārt Kodeksa 50.⁶ panta sestās daļas 2. punkts noteic, ka notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības glabāt pie sevis personisko datortehniku ar interneta pieeju un personisko mobilo telefonu, kuri reģistrēti brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā. Attiecīgi, lai brīvības atņemšanas iestādes administrācija varētu veikt šo Kodeksā noteikto pārbaudi un reģistrāciju, notiesātajam nekavējoties jāsniedz brīvības atņemšanas iestādes administrācijai informācija par viņa rīcībā esošo personisko datortehniku un mobilo telefonu, kā arī to sastāvdaļām, norādot tā nosaukumu, modeli, IMEI kodu un sērijas numuru.
Savukārt Projekta 118. punkts noteic, ka notiesātajam ir atļauts viņa rīcībā esošo personisko datortehniku un mobilo telefonu lietot dienas kārtībā paredzētajā laikā. Attiecīgi arī atklātajā cietumā notiesātajam ir pienākums ievērot brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtību.
Projekta 119. punkts noteic, ka notiesātajam un apmeklētājam brīvības atņemšanas iestādes teritorijā veikt video, audio ierakstu un fotografēt ir atļauts, saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju. Veiktie ieraksti un uzņemtās fotogrāfijas ir pakļautas pārbaudei. Būtiski, ka apmeklētājam vai notiesātajam, veicot video, audio ierakstu vai fotografējot, jāievēro trešo personu tiesības uz savu personu datu aizsardzību.
Notiesāto un apmeklētāju satikšanās organizē saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka apstiprinātu grafiku un notiek norādītajā vietā vai telpā (Projekta 120. punkts). Kodeksa 50.⁶ panta sestās daļas 4. punkts noteic, ka notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā paredzētajā laikā uzņemt pie sevis viesus. Attiecīgi brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka apstiprināts grafiks nodrošina visiem atklātā cietuma notiesātajiem vienādas tiesības uz tikšanos.
Kodeksa 50.⁶ panta sestās daļas 5. punkts noteic, ka notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības iegādāties un glabāt pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus, kuri iegādāti veikalā ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas, ja ir saņemta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju šajā kodeksā norādītajos gadījumos. Attiecīgi Projekta 121. punkts noteic, ka pirms veikala ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas apmeklējuma notiesātais vēršas ar iesniegumu pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka, kurā norāda teritorijas atstāšanas mērķi, datumu, laiku, veikala adresi, nosaukumu, plānoto pārvietošanas maršrutu un veidu.
Savukārt Projekta 122. punkts noteic, ka pēc brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas mutiska pieprasījuma notiesātais, atgriežoties no veikala apmeklējuma, uzrāda iegādātās preces un iegādāto preču pirkuma čeku.

Projekta XVI nodaļa noteic noslēguma jautājumus.
Projekta 123. punkts paredz, ka šajos noteikumos noteikto dokumentu veidlapu paraugus ar rīkojumu nosaka Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks. Ja Projekta pielikumā nav ietverta kāda dokumenta veidlapas paraugs, kā piemēram, akts par pārmeklēšanas laikā atrastiem neatļautiem priekšmetiem, izstrādājumiem un vielām, šāda dokumenta veidlapas paraugs tiks noteikts ar Ieslodzījuma vietas priekšnieka rīkojumu.
Notiesātie resocializācijas procesā nodarbojas ar dažādām pašdarbības (t.sk. lietišķās mākslas, mākslas vai jaunrades) aktivitātēm, piemēram, zīmēšanu, gleznošanu, adīšanu, origami veidošanu u.tml., kas ir nozīmīgas nodarbes brīvā laika lietderīgai pavadīšanai un veicina resocializācijas rezultātu sasniegšanu. Ir būtiski precīzi regulēt iespēju šādā veidā tapušos priekšmetus nodot sev tuvajām personas vai ziedot labdarībai, tāpēc Projekta 124. punktā paredzēts regulējums, kas ļauj šādās aktivitātēs tapušos izstrādājumus nodot personām ārpus ieslodzījuma vietas. Vienlaikus tiek saglabāta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka iespēja kontrolēt šādu procesu.
Līdz ar Projekta spēkā stāšanos, Noteikumi Nr. 423 tiks atzīti par spēku zaudējušiem (Projekta 125. punkts).

Noteikumos Nr. 423 ir 16 pielikumi, kuri ir precizēti tikai vienu reizi 2011. gadā, līdz ar to pielikumos ietvertā informācija un veidlapas ir novecojušas, neprecīzas un neatbilst šī brīža aktualitātēm. Kā piemēram, Noteikumu Nr. 423 8. pielikums noteic pārtikas produktus un priekšmetus, kurus notiesātie drīkst iegādāties cietuma veikalā, tomēr kopš Noteikumu Nr. 423 spēkā stāšanās ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi, kuru laikā ir mainījies gan preču klāsts veikalos, gan pircēju pieprasījums pēc precēm, līdz ar to nepieciešams precizēt to pārtikas produktu un priekšmetu sarakstu, ko notiesātais var iegādāties cietuma veikalā, sarakstu.
Tāpat, piemēram, aktualitāti ir zaudējis Noteikumu Nr. 423 7. pielikums, kas noteic notiesātajiem noteikta parauga apģērbu, jo notiesātie ikdienā valkā savu personisko apģērbu, savukārt, ja notiesātajam nav sezonai atbilstoša un valkāšanai derīga personiskā apģērba, brīvības atņemšanas iestādes administrācija saskaņā ar Kodeksa 77. panta astoto daļu nodrošina notiesāto ar apģērbu. Pie tam Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumu Nr. 1022 "Noteikumi par ieslodzīto personu uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām" 4. pielikumā ir uzskaitīts, kāds apģērbs notiesātajam jāizsniedz, ja notiesātajam īpašumā nav attiecīgā apģērba. Tā kā Projektā paredzēts paplašināt personiskās sadzīves tehnikas, kuru notiesātais var glabāt, sarakstu, attiecīgi nepieciešams pārskatīt Noteikumu Nr. 423 1. pielikumā "Priekšmeti un pārtikas produkti, kurus notiesātajiem ir atļauts glabāt" un 11. pielikumā "Priekšmeti, kurus atļauts nodot sūtījumos un pienesumos" minēto. Turklāt, ņemot vērā, ka pielikumos ietvertā informācija un veidlapas regulāri jāpārskata, pielāgojot to aktuālajam kriminālsoda izpildes regulējumam un ieslodzījumu vietu darba specifikai un videi, un to, ka grozījumu izstrāde ārējos normatīvajos aktos ir sarežģīts un laikietilpīgs process, Projektā paredzēts samazināt pielikumu skaitu līdz astoņiem pielikumiem, pārējās dokumenta veidlapas tiks apstiprinātas ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka rīkojumu. Pārsvarā Projekta pielikumos tiek noteiktas to dokumentu veidlapas, kuras tieši skar trešo personu intereses, piemēram, iesnieguma par pienesumu veidlapa, kuru aizpilda persona, kura var atnest pienesumu notiesātajam.

Projektā ir paredzēti šādi astoņi pielikumi:
1. pielikums "Paziņojums" (par personas atrašanās brīvības atņemšanas iestādē);
2. pielikums "Priekšmeti un pārtikas produkti, kurus notiesātajam ir atļauts glabāt";
3. pielikums "Atpazīšanas zīmes";
4. pielikums "Priekšmeti un pārtikas produkti, ko notiesātais var iegādāties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā";
5. pielikums "Priekšmeti, kurus atļauts nodot sūtījumos un pienesumos";
6. pielikums "Iesniegums par pienesumu" (veidlapas paraugs);
7. pielikums "Personas pagaidu apliecība" (paraugs);
8. pielikums "Mantu un dokumentu nodošanas akts".
Projekta 1. pielikumā ir paredzēts paziņojuma veidlapas paraugs, kuru notiesātajam, ierodoties brīvības atņemšanas iestādē, ir iespēja nosūtīt savai ģimenei, laulātajam, partnerim vai citai notiesātā izvēlētai personai, informējot par savu atrašanās brīvības atņemšanas iestādē un tās adresi, kā arī informējot par savām tiesībām nosūtīt un saņemt vēstules, saņemt un sūtīt naudas pārvedumus, īslaicīgi un ilglaicīgi satikties ar radiniekiem un citām personām, saņemt pienesumus un sūtījumus, veikt telefonsarunas.
Projekta 2. pielikumā ir uzskaitīti priekšmeti un pārtikas produkti, kurus notiesātajiem ir atļauts glabāt. Šī pielikuma izstrādei par pamatu ņemts Noteikumu Nr. 423 1. pielikums, papildinot to ar jaunām pozīcijām, piemēram, papildus notiesātajam atļauts glabāt – plastmasas dakšiņas (ne vairāk kā divas), mehānisko vienpusēju vai četrpusēju dārzeņu rīvi, kontaktlēcu kopšanas līdzekļus, plāksterus virspusēju ādas bojājumu aizsardzībai, uztura bagātinātājus, bezrecepšu vitamīnus, mehānisko cigarešu veidošanas ierīci, cigarešu papīru, cigarešu čaulītes, kā arī ir palielināts to kanceleju preču klāsts, kuru notiesātais var glabāt. Tāpat atšķirībā no spēkā esošo Noteikumu Nr. 423 1. pielikumā noteiktā notiesātais ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju var glabāt mazās austiņas ar vadu bez papildu funkcijām, elektrisko galda ventilatoru bez papildu funkcijām, elektrisko pagarinātāju u.c.
Projekta 3. pielikumā noteikts atpazīšanas zīmes paraugs. Noteikumu Nr. 423 pielikumos nebija ietverts atpazīšanas zīmes paraugs, tomēr, ņemot vērā, ka, pamatojoties uz atpazīšanas zīmi un tajā ietverto informāciju, brīvības atņemšanas iestādē tiek identificēts katrs notiesātais un atpazīšanas zīmē ir norādīti notiesātā personas dati, ir svarīgi, lai visās brīvības atņemšanas iestādēs izmantotu vienādu atpazīšanas zīmes paraugu un visiem notiesātajiem pieprasītu vienādu personas datu apjomu, lai nodrošinātu vienlīdzību un netiktu bez tiesiska pamata un nolūka apstrādāti notiesātā personas dati.
Projekta 4. pielikumā ir norādīti priekšmeti un pārtikas produkti, kurus notiesātais var iegādāties cietuma veikalā. Šī pielikuma izstrādei par pamatu ņemts Noteikumu Nr. 423 8. pielikums, papildinot to ar jaunu preču klāstu, tajā skaitā ņemot vērā notiesāto pieprasījumus pēc noteiktiem pārtikas produktiem un priekšmetiem. Ievērojot minēto, pārtikas produktu un priekšmetu saraksts papildināts ar šādām jaunām pozīcijām: čipsi, kūpināta gaļa, vārītās gaļas izstrādājumi (cīsiņi, desas, sardeles), dzīvnieku izcelsmes tauki, augu tauki un eļļas, konservi ar pašatveramiem vākiem, tajā skaitā sēņu, sinepes, mārrutki, garšvielu maisījumi (izņemot piparus).
Tāpat iepriekš minētais saraksts papildināts ar svaigiem un termiski apstrādātiem dārzeņiem, svaigiem un žāvētiem augļiem, attīrītām sēklām, dzeramo ūdeni, brillēm un plāksteriem, atsevišķām kancelejas precēm (piemēram, dzēšgumijas, flomāsteri, zīmuļi u.c.), ūdens filtra krūzēm ar maināmu filtru, ūdens filtrēšanas krūzes filtriem, iepirkuma maisiņiem. Tāpat nepieciešams precizēt minēto preču klāstu, nosakot, ka notiesātais cietuma veikalā var iegādāties ne tikai bezrecepšu vitamīnus, bet arī uztura bagātinātājus. Cietuma veikalā notiesātais var iegādāties arī virtuves piederumus (šķīvjus, bļodiņas, karotes, plastmasas dakšiņas, krūzītes). Ņemot vērā, ka šobrīd pasaulē ir daudz dažādu materiālu, no kuriem izgatavo traukus, tajā skaitā bļodas, šķīvjus un krūzītes, piemēram, bambuss, emalja, porcelāns, līdz ar to Projekta 4. pielikumā nav noteikts kāda materiāla virtuves piederumus (izņemot plastmasa dakšiņas drošības apsvērumu dēļ) notiesātais var iegādāties cietuma veikalā. Vienīgais izņēmums ir stikla trauki, jo tos notiesātie var izmantot uzbrukumam citam notiesātajam vai ieslodzījuma vietas nodarbinātajam, kā arī lai kaitētu sev (pašsakropļojums). Ir palielināts arī to priekšmetu klāts, kurus notiesātais var iegādāties ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju, proti, elektriskais pagarinātais, mazās austiņas ar vadu bez papildu funkcijām, elektriskais galda ventilators bez papildu funkcijām.
Notiesātajiem aizliegts cietuma veikalā iegādāties piparus drošības apsvērumu dēļ, tajā skaitā ņemot vērā, ka pipari var negatīvi ietekmēt dienesta suņa ožu, kas arī var piedalīties notiesātā, viņa mantu un telpu pārmeklēšanā.
Praksē katru gadu komersants, kurš ieslodzījuma vietās nodrošina ieslodzītajiem iespēju iegādāties preces, siltajā laika periodā vēršas pie Pārvaldes ar lūgumu atļaut pārtraukt tirgot cietumu veikalos vārītās gaļas izstrādājumus, ņemot vērā, ka bieži vien nevar ievērot pārtikas produktu glabāšanas prasības, tādējādi pakļaujot ieslodzītos saindēšanas riskam. Notiesāto pasūtīto preču sakomplektēšana un izsniegšana var ilgt no vienas stundas līdz par vairākām stundām, līdz ar to pastāv risks, ka kamēr ieslodzītais saņems savu pasūtīto vārītas gaļas izstrādājumu, var rasties risks, ka šis pārtikas produkts jau būs sabojājies. Tāpat jāņem vērā, ka Pārvaldei visiem ieslodzītajiem jānodrošina vienādas iespējas iegādāties cietuma veikalā vienus un tos pašus pārtikas produktus par vienu un to pašu cenu neatkarīgi no ieslodzījuma vietas atrašanas vietas, tās lieluma un notiesāto skaita.
Saskaņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/latvijas-klimats esošo informāciju Latvijā vidēji augstākā gaisa temperatūra gada laikā ir novērota no maija līdz septembrim, tas ir, virs 10oC. Ņemot vērā, ka vārītās gaļas izstrādājumi siltākā laika periodā pakļauti ātrākai bojāšanai, nepieciešams ierobežot šo pārtikas produktu realizāciju gada siltākajos mēnešos.
Līdzīgs mantu un pārtikas produktu saraksts tiks iestrādāts Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumos Nr. 800 "Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi" un Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 23 "Iekšējās kārtības noteikumi brīvības atņemšanas iestādes struktūrvienībā, kurā tiek īstenota resocializācijas programma atkarību mazināšanai".
Projekta 5. pielikumā norādīti priekšmeti, kurus atļauts nodot notiesātajam sūtījumos un pienesumus. Arī šī pielikuma izstrādei par pamatu ņemts Noteikumu Nr. 423 11. pielikums, papildot to ar jaunām pozīcijām, kā piemēram, veļas mazgāšanas līdzeklis, dušas želeja, plastmasas dakšiņas, zobu diegs, kontaktlēcu kopšanas līdzekļi, zīmuļa asināmais, lineāls, foto albums u.c., kā arī ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju – mazās austiņas ar vadu bez papildu funkcijām, elektrisko pagarinātāju u.c.
Projekta 6. pielikumā ietverta iesnieguma par pienesumu veidlapas paraugs. Šo iesniegumu aizpilda tā persona, kuru atnest notiesājam uz brīvības atņemšanas iestādi pienesumu. Pēc būtības šis Projekta pielikums neatšķiras no Noteikumu Nr. 423 12. pielikuma, vienīgā atšķirība ir tajā, ka Projekta 6. pielikums ir papildināts ar šādu teikumu "Piekrītu plombētas sadzīves tehnikas plombu noņemšanai un tehnikas apskatei". Šāda atruna ir nepieciešama, lai brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātie varētu detalizēti pārbaudīt atnesto sadzīves tehniku, nepieciešamības gadījumā arī izjaucot to, bet persona, kas atnesa pienesumu, apzinātos, ka šādu sadzīves tehniku nevarēs nodot atpakaļ veikalā vai veikt remontu atbilstoši garantijai.
Projekta 7. pielikumā ir noteikts personas pagaidu apliecības paraugs. Personas pagaidu apliecību izsniedz notiesātajam gadījumos, kad notiesātajam atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju un viņš izmanto šo atļauju. Šāds personas pagaidu apliecības paraugs ir ietverts arī Noteikumu Nr. 423 14. pielikumā. Informācija, kura atspoguļota personas pagaidu apliecībā, ir tāda pati kā Noteikumu Nr. 423 14. pielikumā. Vienīgā atšķirībā ir personas pagaidu apliecības ārējā formā (izskats).
Projekta 8. pielikumā ietverta mantu un dokumentu nodošanas akta veidlapa. Tā kā Projektā ir ietverts regulējums, kā rīkoties notiesātā nāves gadījumā, cita starpā, nosakot arī kārtību, kādā notiesātā mantiniekiem izsniedz mirušā notiesātā personīgos dokumentus, mantu un naudu, Projekta 8. pielikumā ietverta akta, kuru aizpilda brīvības atņemšanas iestādes administrācija, izsniedzot notiesātā mantiniekiem mantas, dokumentus un naudu, veidlapa. Šāds akts kalpo kā pierādījums tam, ka mantas, dokumenti un nauda ir izsniegta notiesātā mantiniekam. Ņemot vērā, ka Noteikumos Nr. 423 nav ietvertas normas, kas noteic, kā rīkoties notiesātā nāves gadījuma, līdz ar Noteikumu Nr. 423 pielikumos nav šāda dokumenta veidlapas.