Anotācija (ex-ante)

23-TA-1986: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanu un modernizēšanu un vispārīgo ziņošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Transporta enerģijas likuma 8.panta septītā daļa, 9.panta sestā daļa, 11.panta septītā daļa, 12.panta sestā daļa un likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 7. panta pirmā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu "Noteikumi par transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanu, transporta degvielas modernizēšanu un vispārīgo ziņošanu" projektā ietvertās normas izriet no Transporta enerģijas likuma (turpmāk - Likums) un paredz noteikt Likumā degvielas piegādātājiem noteikto mērķu aprēķina nosacījumus, kā arī noteikt ikgadējās vispārējās ziņošanas nosacījumus mērķu izpildes progresa uzraudzībai.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Noteikumu projekta spēkā stāšanās ir noteikta atbilstoši Transporta enerģijas likuma Pārejas noteikumu 4.punktam.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Transporta enerģijas likums (turpmāk - Likums) Latvijas normatīvajā regulējumā noteic pienākumus, kas izriet no:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvas (ES) Nr. 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (turpmāk – Direktīva 2018/2001) (ar 2023.gada grozījumiem) 25.-26.panta;
2) Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030.gadam;

Direktīvas 2018/2001 2023.gada grozījumi noteic visām Eiropas Savienības dalībvalstīm pienākumu uzlikt degvielas piegādātājiem tādu pienākumu, kas nodrošinātu to, ka Latvijā atjaunīgās enerģijas īpatsvars transportā ir vismaz 29% vai ka siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisiju intensitātes samazinājums 2030.gadā ir vismaz 14,5%.

Likums attiecas uz komersantu, uz kuru attiecas abi vai viens no šiem nosacījumiem:
1) realizē transporta enerģiju patēriņam transportā Latvijā, ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) darbībām ar naftas produktiem vai dabasgāzi, ir dabasgāzes tirgotājs, maksā akcīzes nodokli par naftas produktiem, dabasgāzi, kas tiek izmantota par degvielu, vai citiem produktiem, kas tiek realizēti vai paredzēti realizācijai, izmantoti vai paredzēti izmantošanai par degvielu.
Tādējādi definīcija "degvielas piegādātājs" noteic, ka likums attiecas uz komersantu, uz kuru attiecas abi vai viens no šiem nosacījumiem:
- Speciāla atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai (BM);
- Speciāla atļauja (licence) naftas produktu vairumtirdzniecībai (BV);
- Speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībām ar dabasgāzi (DAN);
- Speciālā atļauja (licence) dabasgāzes kā degvielas mazumtirdzniecībai (DM);
- Speciāla atļauja (licence) apstiprināta akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai (LV1) (biodegviela, biodīzeļdegviela, naftas produkti);
- Speciāla atļauja (licence) reģistrēta saņēmēja darbībai (LV2).
2) tas maksā akcīzes nodokli par naftas produktiem, dabasgāzi, kas tiek izmantota kā degviela, vai citiem produktiem, kas ir izmantoti vai paredzēti izmantošanai par degvielu.
Tātad degvielas piegādātājs var būt akcīzes noliktava, kas transporta enerģiju nodod patēriņam tirgū un tajā brīdī samaksā akcīzes nodokli, degvielas vairumtirgotājs vai mazumtirgotājs (ar attiecīgo licenci), kas realizē paša importēto vai no Eiropas Savienības dalībvalsts ievesto degvielu un tajā brīdī samaksā akcīzes nodokli.
Ņemot vērā iepriekšminēto, noteikumu projekta īstenošanai būs nepieciešams atlasīt tieši licences turētājus un akcīzes nodokļa maksātājus, lai noteiktu tos komersantus, kas atbilst degvielas piegādātāja kritērijiem un tādējādi, kam ir jāņem vērā likumprojekta 8., 9. un 11.pantā, un iespējams 13. un 14.pantā noteiktie pienākumi. Likumprojekta 8. un 9.pantā noteiktais pienākums attieksies uz to transporta enerģijas apjomu, par kuru degvielas piegādātājs ir samaksājis akcīzes nodokli, t.i. vispārīgajos ziņojumos par likumprojekta 8. un 9.pantā noteikto mērķu izpildi būs jāiekļauj tikai tā transporta enerģija, par kuru konkrētais degvielas piegādātājs ir samaksājis akcīzes nodokli, t.i. mērķis būs jāizpilda tikai tajā transporta enerģijas apjomā, par kuru degvielas piegādātājs ir samaksājis akcīzes nodokli, kā arī izmantojot likumprojekta 8. un 9.pantā noteiktās elastības.

Vienlaikus atbilstoši definīcijai, noteikumu projekts neattiecas uz tādu komersantu (akcīzes nodokļa maksātāju), kas transporta enerģiju realizē patēriņam sadedzināšanas iekārtās vai tādās iekārtās, kas nepiedalās kāda veida transporta satiksmē, piemēram, noliktavu, pārkraušanas tehnikai. Tomēr šādam degvielas piegādātājam ir jāspēj pierādīt BVKB, kas uz to neattiecas noteikumu projektā noteiktie nosacījumi, piemēram, sniedzot pašapliecinājumu vai sniedzot informāciju, ka tas nerealizē transporta enerģiju patēriņam tieši transportā (transporta enerģijas pavadzīmes, piegādes informācija, līgumi) vai sniedzot informāciju, ka tas realizē transporta enerģiju tikai noliktavu transportlīdzekļiem vai loģistikā izmantotajai tehnikai (piegādes līgumi ar konkrētiem komersantiem un pircēja apliecinājums, kur iegādātā transporta enerģija tiek izmantota). Ņemot vērā šo informāciju BVKB varēs apstiprināt konkrētos komersantus, ka uz tiem neattiecas noteikumu projektā noteiktie pienākumi. 

2021.gadā Latvijā atjaunīgās transporta enerģijas īpatsvars bija 6,44% (piemērojot visus ES tiesību aktos noteiktos reizinātājus), bet SEG emisiju intensitātes samazinājums, kas aprēķināts saskaņā ar Direktīvas 2018/2001 2023.gada grozījumu nosacījumiem, varētu būt 1%-1,1%.
1.paaudzes biodegvielas (biodegviela, kas neatbilst modernās biodegvielas nosacījumiem un kas ir ražota no pārtikas vai dzīvnieku kultūraugiem), uz kuru attiecas Direktīvas 2018/2001 26.pantā noteiktais ierobežojums par šādu biodegvielu ieskaitīšanu atjaunīgās transporta enerģijas īpatsvars, īpatsvars 2021.gadā bija 3,2%. Modernās biodegvielas īpatsvars 2021.gadā bija 2,3%, līdz ar to Latvija būtu izpildījusi Direktīvas 2018/2001 25.panta 1.punktā noteikto pienākumu attiecībā uz modernās biodegvielas / biogāzes (biometāna) īpatsvara mērķi 2022.gadā, ja 2022.gadā tiktu saglabāts minētā īpatsvara apjoms.
Tomēr, ņemot vērā izmaiņas obligātajā biodegvielas piejaukumā no 2022.gada vidus līdz 2023.gada beigām, 2022. un 2023.gadā atjaunīgās enerģijas īpatsvars transportā bija būtiski zemāks nekā 2021.gadā - 2022.gadā tas bija 3,1%, bet 2023.gadā tas varētu būt apmēram 2,3%, pārsvarā biobenzīna un elektroenerģijas dēļ.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
SEG emisiju intensitātes samazinājuma aprēķins

Direktīvas 2018/2001 25.panta 1.punkta (a) apakšpunkta (ii) rindkopā ir noteikts degvielas piegādātāju pienākums nodrošināt SEG emisiju intensitātes samazinājumu, kas pēc būtības ir - atjaunīgās transporta enerģijas SEG emisiju intensitātes īpatsvars kopējā transporta enerģijas SEG emisiju intensitātē.
Direktīvas 2018/2001 27.pantā ir noteikta detalizēta SEG emisiju intensitātes samazinājuma aprēķina metodika, kas šobrīd Latvijas normatīvajā regulējumā nav iekļauta.
Likuma 8.pants noteic degvielas piegādātāja SEG emisiju intensitātes samazināšanas pienākumu un noteic vairākus nosacījumus pienākuma izpildei, tai skaitā attiecībā uz to, kā mērķu izpildē var ieskaitīt citu komersantu, kas nav degvielas piegādātāji, pašpatēriņam izmantoto vai patēriņam transportā realizēto konkrēto transporta enerģijas veidu apjomu vai kā tiek īstenots Direktīvas 2018/2001 25.panta 4.punktā minētais mehānisms.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta II nodaļā ir noteikta SEG emisiju intensitātes aprēķins, kur formula izriet no Direktīvas 2018/2001 27.panta, kas noteic, ka SEG emisiju intensitāte ir attiecība, kur:
- dalāmajā (numerators) ir katra atjaunīgās transporta enerģijas veida, kas reizināts ar tā SEG emisiju intensitāti (izņemot elektroenerģijai, kur elektroenerģijas apjoms tiek reizināts ar Direktīvas 2018/2001 V pielikumā noteikto fosilās degvielas komparatoru ECF(t), summa
- dalītājā (denumerators) ir visu transporta enerģijas veidu apjoms reizināts ar fosilās degvielas komparatoru.
Vienlaikus Direktīvas 2018/2001 paredz, ka periodā līdz 2031.gada 31.decembrim ir jāizmanto iepriekšminētais aprēķins, bet periodā no 2031.gada 1.janvāra ir jāizmanto nedaudz savādāks aprēķins, jo īpatsvara dalītājs (denumerators) būs jāaprēķina kā šāda summa - degvielu apjoms reizināts ar fosilo degvielu komparatoru ECF(t) plus elektroenerģijas apjoms reizināts ar fosilo degvielu komparatoru ECF(e).
Ņemot vērā šos Direktīvas 2018/2001 27.panta 1.punkta (a) un (b) apakšpunkta nosacījumus un to, ka minētie nosacījumi Latvijas normatīvajā regulējumā ir jātransponē jau šobrīd, Noteikumu projekta 3. un 4.punktā ir iekļautas nedaudz atšķirīgas formulas (atšķiras formulu dalītāji).

Transporta enerģijas aptvērums mērķu izpildei
Saskaņā ar Likumu un Noteikumu projektu degvielas piegādātājam SEG emisiju intensitātes samazināšanas mērķis un konkrēto transporta enerģijas veidu īpatsvara mērķis ir noteikts visā konkrētā degvielas piegādātāja patēriņam transportā realizētajā transporta enerģijas portfelī, t.i. mērķi aptver to transporta enerģiju, par kuru konkrētais degvielas piegādātājs ir nomaksājis akcīzes nodokli vai viņam ir aprēķināts akcīzes nodoklis, un tātad šis degvielas piegādātājs to ir realizējis patēriņam ceļa transportā, dzelzceļa transportā, izmantošanai gaisa kuģos vai ūdens transportā.
Vienlaikus Noteikumu projekts paredz, ka mērķu izpildei var izmantot arī to transporta enerģiju, ko degvielas piegādātājs ir izmantojis pašpatēriņam, t.i. nevis degvielas piegādātājs ir realizējis patēriņam transportā, bet izmantojis saviem transportlīdzekļiem.

Nosacījumi elektroenerģijai mērķu izpildei
Noteikumu projektā ir iekļauti vairāki nosacījumi, kā degvielas piegādātāji mērķu izpildē ņem vērā elektroenerģijas apjomu.
1) transportlīdzekļos uzlādētajam elektroenerģijas apjomam ir jābūt uzlādētam publiskās uzlādes punktā, neatkarīgi no uzlādes punkta operatora veida vai
2) uzlādes punktā uzlādētajam elektroenerģijas apjomam ir jābūt mērītam ar verificētām mērierīcēm, lai uzlādētās elektroenerģijas apjoms tiktu uzskaitīts precīzi un ticami.
Lai degvielas piegādātājs varētu savu mērķu izpildē ieskaitīt elektroenerģiju, tam ir jābūt pamatojumam, ka minētā elektroenerģija ir uzlādēta transportlīdzekļos – dati no uzlādes punktu verificētām mērierīcēm. Kā pamatojums ir jāsniedz informācija, par kuriem publiskajiem uzlādes punktiem pamatojumā dati ir sniegti, t.i. kuros uzlādes punktos uzlādētais elektroenerģijas daudzums tiek ieskaitīts mērķu izpildē. Šī informācija ir svarīga, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt pārbaudi par ziņoto elektroenerģijas apjomu un lai varētu novērst iespējamo dubulto uzskaiti.

Ir noteikts, ka degvielas piegādātājs savu mērķu izpildē var ieskaitīt to elektroenerģijas apjomu:
1) ko pats degvielas piegādātājs ir pašpatēriņā izmantojis savos transportlīdzekļos;
2) ko pats degvielas piegādātājs ir realizējis (pārdevis) galapatēriņam transportā, darbojoties kā elektroenerģijas tirgotājs;
3) ko tas ir iegādājies no cita elektroenerģijas tirgotāja (iegādājies atjaunīgās elektroenerģijas statistiku) vienību apmaiņas mehānisma ietvaros.
Šādā gadījumā minētajam elektroenerģijas tirgotājam ir jāsniedz pamatojums, ka pārdotais elektroenerģijas apjoms ir uzlādēts transportlīdzekļos, pamatojums, ka uzlāde ir veikta publiski pieejamā uzlādes punktā un uzlāde tiek uzskaitīta ar verificētām mērierīcēm vai uzlāde ir veikta publiski nepieejamā uzlādes punktā, bet uzlāde tiek uzskaitīta ar verificētām mērierīcēm), kā arī jāsniedz dati par atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvara aprēķinu (kāds procentuālais īpatsvars ir izmantots, lai aprēķinātu tieši atjaunīgās elektroenerģijas apjomu kopējā uzlādētās elektroenerģijas apjomā).

Noteikumu projektā ir noteikts, ka, nosakot atjaunojamās elektroenerģijas daļu kopējā elektroenerģijas apjomā, ir jāizmanto Centrālās statistikas pārvaldes aktuālākos datus. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu savā tīmekļvietnē (https://stat.gov.lv/lv) publicē datus par atjaunīgās enerģijas īpatsvaru periodā līdz diviem gadiem pirms konkrētā kalendārā gada, piemēram 2023.gada 3.ceturksnī tiek publicēti dati par 2022.gadu (tabulas kods ENA020). Līdz ar to degvielas piegādātājam, aprēķinot atjaunojamās elektroenerģijas apjomu, ir jāizmanto atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvars, kas ir publicēts šajā tabulā (ja aprēķins tiktu veikts 2022.gadā par 2020.gadu, tad būtu jāizmanto atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars 51,4 %).
Vienlaikus noteikumu projektā ir iekļauta atruna, ka, ja galapatēriņam transportā tiek piegādātā elektroenerģija tiešā pieslēgumā atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas iekārtai, tad šādu elektroenerģiju var ieskaitīt kā pilnīgi atjaunojamo elektroenerģiju. Tas nozīmē, ka elektroenerģija ir realizējama patēriņam transportā ar uzlādes iekārtu, kas ir pieslēgta, piemēram, biomasas vai biogāzes koģenerācijas iekārtai, saules vai vēja elektroenerģijas ražošanas iekārtai. Šādā gadījumā šādas elektroenerģijas atbilstību 100% atjaunojamai elektroenerģijai, ja tās izmantošanu ziņos degvielas piegādātājs, pārbaudīs ziņojuma inspicētāji (akreditēti komersanti). Ja minēto elektroenerģijas apjomu galapatēriņam transportā realizēs degvielas piegādātājs, tad tam būs pieejama informācija no uzlādes punkta mērierīces. Ja minēto elektroenerģijas apjomu galapatēriņam transportā realizēs cits komersants, bet degvielas piegādātājs iegādājas statistiku, tad minētajam komersantam jānorāda, kuri konkrēti ir minētie uzlādes punkti (to atrašanās vieta) un ar tām auto uzlādētos elektroenerģijas apjomus, kas arī ir pieejami no uzlādes punkta mērierīces. Vienlaikus, par pierādījumu būtu tas, ka uzlādes iekārta nav tieši pieslēgta biomasas koģenerācijas iekārtai, bet ir pieslēgta caur tīklu, kuram nav pieslēgta neviena cita elektroenerģijas ražošanas iekārta.

Vienlaikus ir būtiski ņemt vērā, ka Komisijas 2023.gada 10.februāra deleģētā regula (ES) 2023/1184, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, izveidojot Savienības metodiku, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanu noteic metodiku kā elektroenerģiju, ko izmanto RFNBO ražošanai, uzskata par atjaunīgo elektroenerģiju.

Biogāzes (biometāna), modernās biogāzes (biometāna) un RFNBO izmantošana mērķu izpildei (iegāde)
Likums un Noteikumu projekts paredz, ka mērķu izpildei degvielas piegādātāji var iegādāties biogāzes (biometāna), modernās biogāzes (biometāna) un RFNBO apjomu, ko pašpatēriņam ir izmantojis vai patēriņam transportam realizējis komersants, kas nav degvielas piegādātājs, t.i. kurš neatbilst Likumā noteiktajai "degvielas piegādātājs" definīcijai. Šis nosacījums pēc būtības nozīmē, ka degvielas piegādātāji mērķu izpildei var iegādāties konkrētu transporta enerģijas veidu patēriņa apjoma statistiku.
Tādējādi degvielas piegādātājs, piemēram, no kāda lauksaimniecības nozares komersanta, kas ražo biometānu un to pēc tam izmanto lauksaimniecības tehnikā, preču pārvadāšanas transportlīdzekļos, vai no kāda atjaunīgās elektroenerģijas ražotāja, kurš no minētās elektroenerģijas ir saražojis RFNBO un pēc tam to ir piegādājis izmantošanai transportlīdzekļos, piemēram, gaisa kuģos vai jūras kuģos, varēs vienību apmaiņas mehānisma ietvaros iegādāties statistiku par to biometāna vai RFNBO apjomu, ko minētais komersants ir izmantojis transportlīdzekļos vai ir piegādājis izmantošanai transportlīdzekļos. Vienlaikus, ja transportlīdzekļos izmantotais biogāzes (biometāna) vai RFNBO apjoms ir bijis degvielas piegādātāja realizēts / piegādāts, tad šo apjomu savā mērķu izpildē iekļauj konkrētais degvielas piegādātājs un komersants, kas nav degvielas piegādātājs, tā statistiku nevar pārdot kādam degvielas piegādātājam.

Biogāzes (biometāna) izcelsmes pamatošana
Noteikumu projektā ir noteikts, ka biogāzes (biometāna) izcelsme ir jāapliecina tikai, ja biogāzes (biometāna) transportēšanai / realizēšanai tiek izmantota Latvijas dabasgāzes pārvades vai sadales sistēma, t.i. biometāns tiek sajaukts ar fosilās izcelsmes metānu. Šajā gadījumā izcelsmes apliecināšanai ir jāizmanto gāzes izcelsmes apliecinājumi - Enerģētikas likuma XV1 nodaļa, ko izsniedz un pārvalda vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators. Savukārt, ja biogāze (biometāns) tiek piegādāta / realizēta transportlīdzekļiem, neizmantojot Latvijas dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmu, tad izcelsmes apliecinājumi izcelsmes pamatošanai nav nepieciešami un izcelsmes ir pamatojama ar biogāzes (biometāna) piegādi pamatojošiem dokumentiem, piemēram, degvielas pavadzīmēm.

SEG emisiju intensitātes rādītāji
SEG emisiju intensitātes samazinājuma aprēķinā biodegvielām, biogāzei, RFNBO un pārstrādātā oglekļa degvielu SEG emisiju ietaupījumu (izteiktu procentos), kas ir aprēķināta atbilstoši Ministru kabineta 2022.gada 2.novembra noteikumiem Nr.686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem", ņemot vērā šādus tieši piemērojamos ES tiesību aktus:
1) Komisijas 2022. gada 14. jūnija Īstenošanas regulā (ES) 2022/996 par ilgtspējas kritēriju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem;
2) Komisijas 2023.gada 5.jūnija regula (ES) 2023/1640 par metodiku tādas transporta biodegvielas un biogāzes īpatsvara noteikšanai, ko ražo no biomasas, kuru pārstrādā kopīgā procesā ar fosilajām degvielām;
3) Komisijas 2023.gada 10.februāra deleģētā regula (ES) 2023/1184, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, izveidojot Savienības metodiku, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanu
4) Komisijas 2023.gada 10.februāra deleģētā regula (ES) 2023/1185, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, nosakot siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma minimālo robežvērtību reciklēta oglekļa degvielām un precizējot metodiku, ar kuru novērtē siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu no nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām un no reciklēta oglekļa degvielām.
Lai aprēķinātu SEG emisiju intensitātes ietaupījumu (saving) gramos CO2 ekv/MJ pret fosilās degvielas komparatoru var izmantot 2 pieejas:
1) izmanto aprēķinātais SEG emisiju ietaupījums (%) un tas jāreizina ar fosilās degvielas komparatoru, piemēram: Direktīvas 2018/2001 V pielikuma A daļā rapšu sēklu biodīzeļdegvielas SEG emisiju ietaupījuma standartvērtība ir 47%, līdz ar to rapšu sēklu biodīzeļdegvielas SEG emisiju intensitātes ietaupījums būs 47% reizināts ar 94 g CO2 ekv./MJ = 44,18 g COekv./MJ.
1) izmanto aprēķināto SEG emisiju apjomu g COekv. un no fosilā degvielas komparatora atņem šo SEG emisiju apjomu, piemēram, rapšu sēklu biodīzeļdegvielas SEG emisiju standartvērtība ir 50,1 g CO2 ekv/MJ (Direktīvas 2018/2001 V pielikuma D daļa), līdz ar to SEG emisiju ietaupījums būs 94 g CO2 ekv./MJ mīnus 50,1 g CO2 ekv./MJ = 43,9 g CO2 ekv./MJ
Problēmas apraksts
Modernās biodegvielas, modernās biogāzes (biometāna) un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas īpatsvara aprēķins

Direktīvas 2018/2001 25.panta 1.punkta (b) apakšpunktā ir noteikts degvielas piegādātāju pienākums nodrošināt modernās biodegvielas, modernās biogāzes un RFNBO īpatsvaru kopējā patēriņam transportā realizētajā transporta enerģijas apjomā.

Direktīvas 2018/2001 27.pantā ir noteikta detalizēta īpatsvara aprēķina metodika, kas šobrīd Latvijas normatīvajā regulējumā nav iekļauta.

Likuma 9.pants noteic degvielas piegādātāja iepriekšminēto transporta enerģijas veidu īpatsvaru un noteic vairākus nosacījumus tā nodrošināšanai, tai skaitā attiecībā uz to, kā mērķu izpildē var ieskaitīt citu komersantu, kas nav degvielas piegādātāji, pašpatēriņam izmantoto vai patēriņam transportā realizēto konkrēto transporta enerģijas veidu apjomu vai kā tiek īstenots Direktīvas 2018/2001 25.panta 4.punktā minētais mehānisms, kā arī koeficientus, ar kādiem mērķu izpildē ieskaita konkrētos transporta enerģijas veidus (t.sk. atkarībā no transporta veida, kurā konkrētais transporta enerģijas veids ir izmantots).
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta III nodaļā ir noteikta modernās biodegvielas, modernās biogāzes un RFNBO īpatsvara aprēķins, kur formula izriet no Direktīvas 2018/2001 27.panta, kas noteic, ka īpatsvars ir attiecība, kur:
- dalāmajā (numerators) ir katra atjaunīgās transporta enerģijas veida, kas reizināts ar Likuma 9.panta 3.daļā noteiktajiem reizinātājiem, summa;
- dalītājā (denumerators) ir visu transporta enerģijas veidu apjoms.

Transporta enerģijas aptvērums mērķu izpildei
Saskaņā ar Likumu un Noteikumu projektu degvielas piegādātājam konkrēto transporta enerģijas veidu īpatsvara mērķis ir noteikts visā konkrētā degvielas piegādātāja patēriņam transportā realizētajā transporta enerģijas portfelī, t.i. mērķi aptver to transporta enerģiju, par kuru konkrētais degvielas piegādātājs ir nomaksājis akcīzes nodokli (aprēķināts akcīzes nodoklis), kas ir realizēta patēriņam ceļa transportā, dzelzceļa transportā, izmantošanai gaisa kuģos vai ūdens transportā.
Vienlaikus Noteikumu projekts paredz, ka mērķu izpildei var izmantot arī to moderno biodegvielu, moderno biogāzi (biometānu) un RFNBO, ko degvielas piegādātājs ir izmantojis pašpatēriņam, t.i. nevis degvielas piegādātājs ir realizējis patēriņam transportā, bet izmantojis saviem transportlīdzekļiem.

Modernās biogāzes (biometāna) un RFNBO izmantošana mērķu izpildei
Likums un Noteikumu projekts paredz, ka mērķu izpildei degvielas piegādātāji vienību apmaiņas mehānisma ietvaros var iegādāties, modernās biogāzes (biometāna) un RFNBO apjomu, ko pašpatēriņam ir izmantojis vai patēriņam transportam realizējis komersants, kas nav degvielas piegādātājs, t.i. kurš neatbilst Likumā noteiktajai "degvielas piegādātājs" definīcijai. Šis nosacījums pēc būtības nozīmē, ka degvielas piegādātāji mērķu izpildei var iegādāties konkrētu transporta enerģijas veidu patēriņa apjoma statistiku.
Tādējādi degvielas piegādātājs, piemēram, no kāda lauksaimniecības nozares komersanta, kas ražo moderno biometānu un to pēc tam izmanto lauksaimniecības tehnikā, preču pārvadāšanas transportlīdzekļos, vai no kāda atjaunīgās elektroenerģijas ražotāja, kurš no minētās elektroenerģijas ir saražojis RFNBO un pēc tam to ir piegādājis izmantošanai transportlīdzekļos, piemēram, gaisa kuģos vai jūras kuģos, varēs iegādāties statistiku par to modernā biometāna vai RFNBO apjomu, ko minētais komersants ir izmantojis transportlīdzekļos vai ir piegādājis izmantošanai transportlīdzekļos. Vienlaikus, ja transportlīdzekļos izmantotais modernās biogāzes (biometāna) vai RFNBO apjoms ir bijis degvielas piegādātāja realizēts / piegādāts, tad šo apjomu savā mērķu izpildē iekļauj konkrētais degvielas piegādātājs, un komersants, kas nav degvielas piegādātājs, tā statistiku nevar pārdot kādam degvielas piegādātājam.
Problēmas apraksts
Vienību apmaiņas mehānisms

Direktīvas 2018/2001 25.panta 4.punkts (2023.gada grozījumos) ir iekļauts pienākums Latvijai "izveidot mehānismu, kas degvielas piegādātājiem to teritorijā dod iespēju apmainīties ar kredītiem par atjaunojamās enerģijas piegādi transporta nozarei. Uzņēmēji, kas nodrošina atjaunojamo elektroenerģiju elektrotransportlīdzekļiem, izmantojot publiskas uzlādes punktus, saņem kredītus neatkarīgi no tā, vai uz uzņēmējiem attiecas dalībvalsts degvielas piegādātājiem noteiktais pienākums, un tie var šos kredītus pārdot degvielas piegādātājiem, kuriem ir atļauts šos kredītus izmantot, lai izpildītu 1. punkta pirmajā daļā noteikto pienākumu. Dalībvalstis minētajā mehānismā var iekļaut privātas uzlādes punktus, ja vien ir iespējams apliecināt, ka šīm uzlādes stacijām piegādāto atjaunojamo elektroenerģiju saņem tikai elektrotransportlīdzekļi.”
Risinājuma apraksts
Lai novērstu iespējamos krāpniecības riskus, kad savstarpējos līgumus tiek tirgota neeksistējošas transporta enerģijas statistika, kā arī lai uzlabotu vienību apmaiņas mehānisma pārredzamību un to būtu iespējams labāk kontrolēt, Noteikumu projekts noteic, ka jebkāda transporta enerģijas statistika ir jāveic, izmantojot vienību apmaiņas mehānismu, transporta enerģijas vienības (statistiku) piedāvājot šajā minētajā mehānismā, kur transporta enerģijas vienību (statistikas) iegādei varētu pieteikties jebkurš degvielas piegādātājs, kurš to varētu izmantot saistību izpildei. Tādējādi pēc būtības vienību apmaiņas mehānisms būtu transporta enerģijas vienību (statistikas) izsoles vietne.

Noteikumu projekts noteic nosacījumus, kā degvielas piegādātāji mērķu un pienākumu izpildei var ņemt vērā (iegādāties) citu komersantu, kas nav degvielas piegādātājs, pašpatēriņam izmantotās un transportam realizētās modernās biogāzes (biometāna) un RFNBO, kā arī atjaunīgās elektroenerģijas transporta enerģijas vienības (statistiku).

Vienlaikus mehānisma īstenošanai un lai palīdzētu komersantiem, kuri kādu iemeslu dēļ nevar izpildīt mērķi, kā arī "apbalvotu" komersantus, kuri ir pārsnieguši savu mērķi, Noteikumu projektā ir noteikts, ka degvielas piegādātāji, uz kuriem tiek attiecināts mērķis, var pārdot nodrošināto pienākuma un mērķa pārsniegumu - pārsnieguma procentpunktus. Tādējādi, ja ir secināts, degvielas piegādātājs ir nodrošinājis pienākuma vai mērķu pārsniegumu (saistību pārsniegumu), tad vienību apmaiņas mehānisma ietvaros degvielas piegādātājs var pārdot citiem degvielas piegādātājiem saistību pārsnieguma procentpunktus, neņemot vērā atjaunīgās transporta enerģijas veidu, noteiktā apjomā tā, lai paša degvielas piegādātāja saistību izpilde tiktu nodrošināta.

Tāpat atbilstoši Direktīvas 2018/2001 25.panta 4.punkta nosacījumiem minētajā mehānismā brīvi ir jāļauj piedalīties elektroenerģijas tirgotājiem, kuri realizē elektroenerģiju uzlādei elektrotransportlīdzekļiem publiski pieejamās uzlādes stacijās. Elektroenerģijas tirgotāji var izmantot šo mehānismu, lai reģistrētu realizēto elektroenerģijas apjomu, un informācija par šo apjomu būtu pieejama visiem degvielas piegādātājiem. Tādējādi elektroenerģijas tirgotāji var izmantot mehānismu pircēju atrašanai un degvielas piegādātāji var izmantot mehānismu šādu piedāvājumu atrašanai.
Elektroenerģijas tirgotājiem dalībai mehānismā būs jāreģistrē energoresursu informācijas sistēmā elektrotransportlīdzekļos publiski pieejamā uzlādes stacijā uzlādētais elektroenerģijas apjoms, kas būs publiski pieejama informācija, vienlaikus būs jānorāda konkrētās publiski pieejamās uzlādes stacijas (informācijai par tām ir jābūt publiski pieejamām Atvērto datu portālā) un būs jāiesniedz pamatojums par uzlādes stacijās izmantotajām mērierīcēm.

Tādējādi vienību apmaiņas mehānisms ir paredzēts, lai degvielas piegādātāji varētu tirgoties ar saistību pārsniegumu, kā arī, lai komersanti, kas nav degvielas piegādātāji, var degvielas piegādātājiem piedāvāt transporta enerģijas vienību statistiku.
Problēmas apraksts
Vispārīgā ziņojuma sagatavošana, pārbaude, iesniegšana un aktualizācija

Direktīvā 2018/2001 ir noteikti mērķi degvielas piegādātājiem un mērķu izpildes aprēķini, bet nav iekļauti nekādi nosacījumi attiecībā uz to, kā dalībvalstis pārbauda vai kontrolē degvielas piegādātāju mērķu izpildi.

Likuma 11.pants noteic vispārīgus nosacījumus vispārīgā ziņojuma sagatavošanai, pārbaudei, iesniegšanai un izvērtēšanai:
- Degvielas piegādātājs katru gadu līdz 30.aprīlim energoresursu informācijas sistēmā iesniedz BVKB pārbaudītu pārskatu par tā darbību iepriekšējā kalendāra gadā, kurā ietver:
1) nodrošināto siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājumu un nodrošināto modernās biodegvielas, modernās biogāzes (biometāna) un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas īpatsvaru;
2) datus par transporta enerģijas apjomu dalījumā pa transporta enerģijas veidiem, to izejvielu veidiem un biodegvielu kategorijām un informāciju par transporta enerģijas zemākajām siltumspējas vērtībām un biodegvielas ražošanas paņēmieniem;
3) datus par transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisijām, tai skaitā visus parametrus, kas izmantoti siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinā, un datus par transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti;
4) informāciju par realizētās biodegvielas, biogāzes (biometāna) un biomasas degvielas ģeogrāfisko izcelsmi.
- Vispārīgo ziņojumu pārbauda neatkarīga inspicēšanas institūcija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditēta validēšanas un verificēšanas institūcija.
- BVKB izvērtē iesniegto vispārīgo ziņojumu. 
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts nosaka, ka degvielas piegādātājs vispārīgās ziņošanas sistēmas ietvaros katru gadu, izmantojot energoresursu informācija sistēmu tiešsaistes režīmā sagatavos vispārīgo ziņojumu, kurā būs jāiekļauj Noteikumu projekta II., III. un IV. nodaļā minētie dati.
Ņemot vērā "degvielas piegādātājs" definīciju, degvielas piegādātājs vispārīgajā ziņojumā atskaitīsies (iekļaus) datus tikai par to transporta enerģijas apjomu, par kuru ir maksājis akcīzes nodokli vai par kuru ir aprēķinājuši maksājamo akcīzes nodokli.

Vispārīgā ziņojuma sagatavošanas veidlapā tiešsaistes režīmā tiks iestrādātas aprēķinu formulas, transporta enerģijas veidu energoietilpības, tai skaitā, tās formulas, kas ir iekļautas Noteikumu projekta pielikumā.

Noteikumu projekts nosaka arī vispārīgā ziņojuma pārbaudes procedūru – ziņojumu sagatavo degvielas piegādātājs un, izmantojot energoresursu informācijas sistēmu, iesniedz to pārbaudei neatkarīgai akreditētai inspicēšanas institūcijai, kas pēc ziņojuma pārbaudes sistēmā to apstiprina un sagatavo atzinumu, kas automātiski tiks pievienots vispārīgajam ziņojumam. Tālāk degvielas piegādātājs vispārīgo ziņojumu kopā ar noteikto papildu informāciju, izmantojot energoresursu informācijas sistēmu, iesniegs Būvniecības valsts kontroles birojam (turpmāk - BVKB), kur BVKB papildus izvērtēs tikai tos ziņojumus, kuros tiktu ziņots par vienību apmaiņas mehānisma izmantošanu, ja nepieciešams prasot degvielas piegādātājam sniegt papildu informāciju.
Vienlaikus BVKB, kas būs datu gala turētājs visai informācijai, varēs izvērtēt, vai dažādi degvielas piegādātāji savā saistību izpildē nav iekļāvuši vienas un tās pašas partijas biodegvielas apjomus, ko var secināt no biodegvielas atbilstības ilgtspējas kritērijiem apliecinājumiem – atbilstības apliecinājumiem ar vienādiem numuriem ir jāpievērš īpaša uzmanība, jo viena gada ietvaros nedrīkstētu izveidoties situācija, kad tiek ziņots par vienam atbilstības apliecinājumam piesaistīto biodegvielas apjomu, kas ir lielāks nekā atbilstības apliecinājumā norādītais. Līdz ar to, ja vairāki degvielas piegādātāji ir vispārīgajā ziņojumā ir iekļāvuši vienu atbilstības apliecinājuma numuru, tad ir īpaši jāpārbauda, vai šiem apliecinājumiem piesaistītais biodegvielas apjoms kopumā nepārsniedz apliecinājumā minēto apjomu. Šis mehānisms jau ir spēkā ar Ministru kabineta 2022.gada 2.novembra noteikumiem Nr. 686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem".
BVKB, izmantojot energoresursu informācijas sistēmu tajā arī veiks atzīmi, vai iesniegtais vispārīgais ziņojums ir atbilstošs vai ir konstatētas neatbilstības, un ziņojums ir jāprecizē.

Noteikumu projekts nosaka ziņojumu aktualizēšanas procedūru gadījumos, ja mērķu izpildei degvielas piegādātājs iegādājas vai pārdod degvielas piegādātāja nodrošināto mērķu pārsniegumu.
Noteikumu projektā ir izstrādāta iepriekšminētā procedūra, lai viens degvielas piegādātājs, kurš mērķu izpildei vēlas iegādāties cita degvielas piegādātāja mērķa pārsniegumu, varētu vispārīgajā ziņojumā to iekļaut. Iepriekšminētā procedūra ir nepieciešama, jo degvielas piegādātājs, kas ir nodrošinājis mērķu pārsniegumu, to var pārdot citam degvielas piegādātājam tikai pēc tam, kad BVKB šīs potenciālā pārdevēja vispārīgo ziņojumu ir izvērtējis un energoresursu informācijas sistēmā atzīmējis, ka tas ir atbilstošs, un tādējādi nodrošinātais mērķu pārsniegums ir apstiprināts.
Tādējādi šajā gadījumā procedūras 1.posms ir, kad BVKB ir pārbaudījis un apstiprinājis iesniegtos vispārīgos ziņojumus (īpaši tos, kuri ir iesaistīti saistību pārsnieguma darījumā). Tikai pēc tam degvielas piegādātāji, kas savstarpēji vēlas tirgoties ar mērķu pārsniegumu, varētu šo procesu veikt, vienlaikus pēc tam degvielas piegādātājam būs nepieciešams atkārtoti iesniegt vispārīgo ziņojumu, kurā būtu iekļauts iegādātais mērķa pārsniegums, lai to varētu izvērtēt konkrētā degvielas piegādātāja mērķu izpildi.
Tikai pēc tam BVKB pieņemtu lēmumus par valsts nodevas vai piespiedu naudas piemērošanu un tos neattiecinātu uz tiem degvielas piegādātājiem, kuri ir iegādājušies cita degvielas piegādātāja mērķa pārsniegumu un tādējādi ir nodrošinājuši savu mērķu izpildi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Nav.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts noteic degvielas piegādātājiem pasākumus, kā izpildīt un ziņot Transporta enerģijas likumā noteiktās saistības un pienākumus.
Nozare
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts, Transports un uzglabāšana
Nozaru ietekmes apraksts
Noteikumu projekts ietekmē degvielas piegādātājus, kas ir komersanti, kuriem ir speciālā atļauja (licence) darbībām ar naftas produktiem vai dabasgāzi.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Saskaņā ar Klimata un enerģētikas ministrijas veiktajiem aprēķiniem un sniegto informāciju, jauno pienākumu pildīšanai Ekonomikas ministrijas resorā (Būvniecības valsts kontroles birojs) būtu nepieciešami līdz sešiem mēnešiem gadā, tātad šo jauno pienākumu pildīšanai ir nepieciešams pusslodzes finansējums jauno pienākumu pildīšanai. Papildu finansējums nebūs nepieciešams jaunas amata vietas izveidei, bet lai nodrošinātu (finansētu) jaunu papildu funkciju veikšanu.
Finansējums plānots (atkarībā no tā, kādā apjomā šeit minētajās budžeta programmās būs pieejams finansējums minētajām darbībām):
1) Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas „Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenti” (33.00.00) apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija", jo saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.2 panta 44 daļas 3.punkta nosacījumiem, kas paredz, ka emisija kvotu izsolīšanas ieņēmumi ir izmantojami “3) Konvencijas un tās Kioto protokola saistību, kā arī citu starptautisko saistību izpildei siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomā”;
2) Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” ņemot vērā Ministru kabineta 2023. gada 12.oktobra rīkojuma Nr.673 “Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai” 5.1.2. punktu.
Likumprojekta virzības ietvarā precīzs finansējums, kas būs nepieciešams BVKB degvielas piegādātājiem noteiktā pienākuma izpildes uzraudzībai nav zināms, jo tas ietver arī IKT risinājumu izstrādi vispārīgā ziņojuma iesniegšanai.
Minētais finansējums tiks nodrošināts Klimata un enerģētikas ministrijai attiecīgajam gadam iezīmētā budžeta ietvaros.

Finansējums tiks izmantots energoresursu informācijas sistēmas vispārīgā ziņojuma funkcionalitātes izstrādei, kur ņemot vērā noteikumu projekta nosacījumus un pieejamo finansējumu, attiecīgās energoresursu informācijas sistēmas (turpmāk - ERIS) funkcionalitātes izstrāde tiks veikta pakāpeniski, ņemot vērā Ministru kabineta 2022.gada 2.novembra noteikumu "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem" īstenošanas ietvaros izstrādāto funkcionalitāti.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Projekts šo jomu neskar
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Detalizēts izdevumu aprēķins, ņemot vērā 6.punktā sadaļā norādītos darbus un to sadalījumu, šobrīd nav pieejams, jo, lai izstrādātu nepieciešamo darbu sarakstu, ir nepieciešams vienoties par ziņojuma saturu, par ziņojuma nosacījumiem un par energoresursu informācijas sistēmas izskatu. precīzs izdevumu aprēķins tiks veikts energoresursu informācijas sistēmas detalizētu darbu izstrādes laikā pēc Noteikumu projekta apstiprināšanas.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.
Nav.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32018L2001
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādātā redakcija)
Apraksts
ar Noteikumu projektu tiek detalizēti transponēti nosacījumi, kas izriet no Direktīvas 2018/2001 25.-28.panta īstenošanas.
ES tiesību akta CELEX numurs
32023L2413
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 18.oktobra direktīva (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652
Apraksts
Ar Noteikumu projektu tiek detalizēti transponēti nosacījumi, kas izriet no Direktīvas 2023/2413, kas groza Direktīvas 2018/2001 25.-28.pantu un III pielikumu

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Nav.

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādātā redakcija)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
27.panta 1.punkta a) apakšpunkts
3. un 7.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
27.panta 1.punkta b) apakšpunkts
3. un 7.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
27.panta 1.punkta c) apakšpunkts
5.1. un 8.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
27.panta 2.punkts
7.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
c3.punkta 1.rindkopa
5.4.3.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
27.panta 3.punkta 2.rindkopa
5.4.4.-5.4.6.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
27.panta 3.punkta 4.rindkopa
5.5.1.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
27.panta 3.punkta 5.rindkopa
5.5.2.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
27.panta 3.punkta 6.rindkopa
5.5.3.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
30.panta 3.punkta 1.-2.teikums
V nodaļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
III pielikums
 pielikums
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 18.oktobra direktīva (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu (ES) 2018/2001, Regulu (ES) 2018/1999 un Direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes Direktīvu (ES) 2015/652
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
1.panta 17.punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 25.panta 4.punkts
IV nodaļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
1.panta 17.punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 27.panta 1.punkta (a) apakšpunkts
3. un 6.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
1.panta 17.punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 27.panta 1.punkta (b) apakšpunkts
3. un 4.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
1.panta 17.punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 27.panta 1.punkta (c) apakšpunkts
5.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
1.panta 17.punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 27.panta 1.punkta (d) apakšpunkts
3. un 4.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
1.panta 17.punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 27.panta 2.punkta (a)-(e) apakšpunkts
7.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
1.panta 17.punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 27.panta 1.punkta (g)-(i) apakšpunkts
8.punkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
1.panta 17.punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 27.panta 6.punkts
5.5.apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
1.panta 21.punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 30.panta 3.punkta 1.-2.teikums
V nodaļa
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
I pielikuma 3.punktā izteiktais Direktīvas 2018/2001 III pielikums
pielikums
Pārņemtas pilnībā
neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Būvniecības valsts kontroles birojs
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Sabiedrības līdzdalība tiek nodrošināta tiesību akta portālā.

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Saskaņā ar MK 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1 apakšpunktu nozares pārstāvji tika aicināti līdzdarboties Noteikumu projekta komentēšanā un precizēšanā, rakstiski sniedzot viedokli par Noteikumu projektu sabiedriskās apspriedes laikā.
Noteikumu projekts tiek publicēts sabiedrības līdzdalībai tiesību aktu portālā.
Tiks publicēti pēc sabiedrības līdzdalības noslēgšanās.

6.4. Cita informācija

Noteikumu projekts tā izstrādes ietvaros likumprojekta "Transporta enerģijas likums" virzības laikā neoficiāli tika nosūtīts nozares pārstāvjiem viedokļa sniegšanai.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Būvniecības valsts kontroles birojs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Būvniecības valsts kontroles birojs
palielinās
Vērtības nozīme:
Izmaksas, kas pienākumu izpildei var rasties, ir noteiktas “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes problemātikas iespējamajiem risinājumiem un enerģētikas politikas īstenošanas funkcijām” (apstiprināts ar MK 2019. gada 16. jūlija sēdes protokola Nr. 33 88.§). Papildu izmaksu detalizēts aprēķins ir iekļauts anotācijas 3.punktā.
Kopā
0,00

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Tiks izstrādāti IKT risinājumi, paplašinot energoresursu informācijas sistēmas funkcionalitātes.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

Nav.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiks izstrādāti IKT risinājumi, paplašinot energoresursu informācijas sistēmas funkcionalitātes.

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

Nav.
Pielikumi