23-TA-2816: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Būvniecības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 2023.gada 10.oktobra vēstule Nr.142.1.9/6-64-14/23 (23-UZ-505).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Grozījumi Būvniecības likumā samazinās iespēju brīvi iegūt informāciju par valsts aizsardzībai paredzēto objektu būvniecību, kā arī ļaus ātrāk uzsākt atsevišķu aizsardzības objektu ekspluatāciju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Būvniecības likumā, lai nodrošinātu sabiedrības informētību par būvniecības iecerēm, ir paredzēts regulējums, kas uzliek par pienākumu būvniecības ierosinātajam veikt noteiktas darbības - nodot publikācijai būvniecības ieceres vizuālo risinājumu (sk. Būvniecības likuma 14.panta 6.1 daļu), izvietot būvtāfeli (sk. Būvniecības likuma 14.panta septīto daļu) un veikt būvniecības ieceres publisku apspriešanu (sk. Būvniecības likuma 14.panta piekto daļu). Šo pasākumu mērķis bija nodrošināt sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā, kā arī savlaicīgi sniegt informāciju blakus esošo zemes gabalu īpašniekiem vai citām potenciāli skartajām personām par plānoto būvniecību, lai personas laikus varētu izvērtēt plānotās būvniecības ieceres iespējamo ietekmi uz savu nekustamo īpašumu.
Attiecībā uz objektiem, kas ir domāti valsts aizsardzības nodrošināšanai, šobrīd Būvniecības likumā vai saistītajos normatīvajos aktos nav noteikti nekādi ierobežojumi. Līdz ar to sabiedrības locekļi var brīvi iegūt informāciju par aizsardzības objektu būvniecības iecerēm - vizuālais risinājumus un plāniem (ciktāl tie ir nodoti publikācijai). Šajā sakarā arī būtu jāņem vērā, ka attiecīgie objekti tiek būvēti slēgtās teritorijās, kas nav sabiedrībai brīvi pieejamas, un, skatoties no šāda aspekta, brīva informācija par šo objektu var kaitēt valsts aizsardzības interesēm. Būtu jāņem arī vēra, ka būvtāfele, kura izvietota slēgtā objekta teritorijā, sabiedrības locekļiem pārsvarā gadījumos (piemēram, militārā poligona teritorijā) nav redzama un šī iemesla dēļ būvtāfele pēc savas būtības nenodrošina tās uzstādīšanas mērķi - sabiedrības informēšanu.
Savukārt par valsts aizsardzības būvniecības ieceres publisku apspriešanu jānorāda, ka sabiedrība viedoklis par attiecīgā objekta nepieciešamību nevar ietekmēt šī objekta realizāciju. Proti, būvvalde nav tiesīga atteikt izdot šādam objektam būvatļauju vai veikt paskaidrojuma raksta akceptu tikai tādēļ, ka sabiedrības locekļi nevēlas šī objekta realizāciju. Būvvalde ir tiesīga liegt attiecīgā objekta būvniecību, ja tā neatbilst materiālajām tiesībām vai ja attiecīgā būvniecības iecere nav saskaņota ar trešajām personām vai valsts institūcijām, piemēram, kaimiņiem, ja ēkas attālums līdz zemes vienības robežai ir mazāks par 4 m, vai ārējo inženiertīklu īpašniekiem, ja paredzēti būvdarbi šo inženiertīklu aizsargjoslās, vai nav saņemts Valsts vides dienesta saskaņojums (ciktāl tas attiecas uz vides jomas normatīvo aktu ievērošanu). Papildus ir jāņem arī vērā, ka militāro objektu norobežojošais žogs vai mūris var neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālpānojumam vai detālplānojumam (sk. Būvniecības likuma 9.1 panta divpadsmito daļu).
Jānorāda arī, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 21.panta otro daļu būvi aizliegts izmantot līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā, izņemot Būvniecības likuma 21.panta trešajā daļā minētos gadījumus. Ekspluatācijā pieņemto būvi izmanto tikai atbilstoši projektētajam lietošanas veidam. Saskaņā ar Būvniecības likuma 21.panta trešo daļu ekspluatācijā pieņemtas ēkas pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas laikā, kā arī inženiertīklu un speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos inženierbūvju būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas laikā to izmantošana pirms pieņemšanas ekspluatācijā ir atļauta, ja būvprojektā iekļauts izvērtējums par būves izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā, izmantošanas nosacījumi, bet attiecībā uz ēkām — arī aprēķini par būvmateriālu pieļaujamo svaru un montāžas slodzi uz nesošajām konstrukcijām, kuri iekļauti būvprojekta sastāvā esošajā darbu organizācijas projektā. Būvniecības regulējums neparedz iespēju uzsākt pirmās un otrās grupas ēku ekspluatāciju līdz šo ēku pieņemšanai ekspluatācijā. Šāds aizliegums attiecas arī uz vieglas konstrukcijas ēkām (piemēram, angāriem) un palīgēkām, ko plaši izmanto Nacionālie bruņotie spēki savas darbības nodrošināšanai.
Attiecībā uz objektiem, kas ir domāti valsts aizsardzības nodrošināšanai, šobrīd Būvniecības likumā vai saistītajos normatīvajos aktos nav noteikti nekādi ierobežojumi. Līdz ar to sabiedrības locekļi var brīvi iegūt informāciju par aizsardzības objektu būvniecības iecerēm - vizuālais risinājumus un plāniem (ciktāl tie ir nodoti publikācijai). Šajā sakarā arī būtu jāņem vērā, ka attiecīgie objekti tiek būvēti slēgtās teritorijās, kas nav sabiedrībai brīvi pieejamas, un, skatoties no šāda aspekta, brīva informācija par šo objektu var kaitēt valsts aizsardzības interesēm. Būtu jāņem arī vēra, ka būvtāfele, kura izvietota slēgtā objekta teritorijā, sabiedrības locekļiem pārsvarā gadījumos (piemēram, militārā poligona teritorijā) nav redzama un šī iemesla dēļ būvtāfele pēc savas būtības nenodrošina tās uzstādīšanas mērķi - sabiedrības informēšanu.
Savukārt par valsts aizsardzības būvniecības ieceres publisku apspriešanu jānorāda, ka sabiedrība viedoklis par attiecīgā objekta nepieciešamību nevar ietekmēt šī objekta realizāciju. Proti, būvvalde nav tiesīga atteikt izdot šādam objektam būvatļauju vai veikt paskaidrojuma raksta akceptu tikai tādēļ, ka sabiedrības locekļi nevēlas šī objekta realizāciju. Būvvalde ir tiesīga liegt attiecīgā objekta būvniecību, ja tā neatbilst materiālajām tiesībām vai ja attiecīgā būvniecības iecere nav saskaņota ar trešajām personām vai valsts institūcijām, piemēram, kaimiņiem, ja ēkas attālums līdz zemes vienības robežai ir mazāks par 4 m, vai ārējo inženiertīklu īpašniekiem, ja paredzēti būvdarbi šo inženiertīklu aizsargjoslās, vai nav saņemts Valsts vides dienesta saskaņojums (ciktāl tas attiecas uz vides jomas normatīvo aktu ievērošanu). Papildus ir jāņem arī vērā, ka militāro objektu norobežojošais žogs vai mūris var neatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālpānojumam vai detālplānojumam (sk. Būvniecības likuma 9.1 panta divpadsmito daļu).
Jānorāda arī, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 21.panta otro daļu būvi aizliegts izmantot līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā, izņemot Būvniecības likuma 21.panta trešajā daļā minētos gadījumus. Ekspluatācijā pieņemto būvi izmanto tikai atbilstoši projektētajam lietošanas veidam. Saskaņā ar Būvniecības likuma 21.panta trešo daļu ekspluatācijā pieņemtas ēkas pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas laikā, kā arī inženiertīklu un speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos inženierbūvju būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas laikā to izmantošana pirms pieņemšanas ekspluatācijā ir atļauta, ja būvprojektā iekļauts izvērtējums par būves izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā, izmantošanas nosacījumi, bet attiecībā uz ēkām — arī aprēķini par būvmateriālu pieļaujamo svaru un montāžas slodzi uz nesošajām konstrukcijām, kuri iekļauti būvprojekta sastāvā esošajā darbu organizācijas projektā. Būvniecības regulējums neparedz iespēju uzsākt pirmās un otrās grupas ēku ekspluatāciju līdz šo ēku pieņemšanai ekspluatācijā. Šāds aizliegums attiecas arī uz vieglas konstrukcijas ēkām (piemēram, angāriem) un palīgēkām, ko plaši izmanto Nacionālie bruņotie spēki savas darbības nodrošināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 2023.gada 13.septembrī apmeklēja Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centru, lai pārrunātu šī centra darbības aktualitātes, izaicinājumus, identificētās problēmas funkciju veikšanā un iespējamos ierosinājumus. Ņemot vērā šajā sēdē pārrunāto, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 2023.gada 10.oktobrī lūdza Ministru kabinetu izstrādāt konkrētu priekšlikumus aizsardzības sistēmas kapacitātes celšanai (23-UZ-505). Komisija bija arī aicinājusi grozīt Būvniecības likumu:
- papildināt Būvniecības likuma 14.panta septīto daļu aiz palīgteikuma “izvietojot būvtāfeli zemes gabalā, kurā atļauta būvniecība,” ar palīgteikumu šādā redakcijā: “izņemot, ja būvniecības ierosinātājs ir Aizsardzības ministrija, tās padotības iestāde vai nacionālie bruņotie spēki.”;
- papildināt Būvniecības likuma 21.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Izmantošana pirms pieņemšanas ekspluatācijā atļauta arī 1. un 2. grupas ēkām, kas būvētas Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestāžu vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošā nekustamajā īpašumā šo ēku būvniecības laikā.”
Ņemot vērā iepriekš minēto Saeimas vēstuli, Ekonomikas ministrijas pārstāvji 2023.gada 20.oktobrī tikās ar Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra pārstāvjiem un izrunāja papildus nepieciešamos grozījumus Būvniecības likumā un saistītajos tiesību aktos. No Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra, ievērojot valsts drošības intereses, tika saņemts papildus priekšlikums neattiecināt arī Būvniecības likuma 14.panta piektajā un 6.1 daļā ietverto regulējumu attiecībā uz militāro objektu būvniecību.
- papildināt Būvniecības likuma 14.panta septīto daļu aiz palīgteikuma “izvietojot būvtāfeli zemes gabalā, kurā atļauta būvniecība,” ar palīgteikumu šādā redakcijā: “izņemot, ja būvniecības ierosinātājs ir Aizsardzības ministrija, tās padotības iestāde vai nacionālie bruņotie spēki.”;
- papildināt Būvniecības likuma 21.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Izmantošana pirms pieņemšanas ekspluatācijā atļauta arī 1. un 2. grupas ēkām, kas būvētas Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestāžu vai Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām Aizsardzības ministrijas valdījumā vai turējumā esošā nekustamajā īpašumā šo ēku būvniecības laikā.”
Ņemot vērā iepriekš minēto Saeimas vēstuli, Ekonomikas ministrijas pārstāvji 2023.gada 20.oktobrī tikās ar Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra pārstāvjiem un izrunāja papildus nepieciešamos grozījumus Būvniecības likumā un saistītajos tiesību aktos. No Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra, ievērojot valsts drošības intereses, tika saņemts papildus priekšlikums neattiecināt arī Būvniecības likuma 14.panta piektajā un 6.1 daļā ietverto regulējumu attiecībā uz militāro objektu būvniecību.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā iepriekš minēto Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lūgumu, kā arī Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra izteiktos priekšlikumus, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi atbilstošos grozījumus Būvniecības likumā. Šajā sakarā ir jānorāda, ka plānotās izmaiņas attieksies tikai uz tādām zemes vienībām, kurās jau šobrīd ir noteikta ierobežota piekļuve un personas nevar brīvi šajā zemes vienībās atrasties. Vienlaikus netiek mainīts Būvniecības likuma 14.panta otrajā un sestajā daļā ietvertais regulējums, un par militārajiem objektiem, tādā pašā kārtībā kā šobrīd Būvniecības informācijas sistēmā tiks publicēta informācija par: būvniecības ieceres realizācijas vietu; iecerētās būves galveno lietošanas veidu; dienu, kad stājas spēkā būvatļauja vai atteikums izdot būvatļauju; lēmuma par būvatļaujas izdošanu vai atteikumu izdot būvatļauju numuru un datumu; dienu, kad izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi, ja būvatļauja izdota Būvniecības likuma 15. panta otrajā daļā minētajā gadījumā. Šo informāciju jebkurš sabiedrības loceklis varēs brīvi redzēt Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa vietnē https://bis.gov.lv/ [sadaļa "Sabiedrības informēšana">"Būvniecība" (https://bis.gov.lv/sabiedribas-informesana/buvnieciba)] gan tekstuālā veidā, gan kartogrāfiski. Plānotās izmaiņas Būvniecības likumā neietekmēs to, ka būvniecības iecere ir saskaņojuma ar trešajām personām.
Par paātrinātu pirmās un otrās grupas ēku ekspluatācijas uzsākšanu militārajos objektos būtu jāņem vērā, ka regulējuma izmaiņas neietekmē tādus objektus, kas ir brīvi pieejami sabiedrībai un tiek izmantoti tās ikdienas vajadzību apmierināšanai, piemēram, skolas un veikali, bet tikai objektus slēgtās teritorijās, ka nav brīvi pieejami sabiedrībai, tiek izmantoti valsts aizsardzības nodrošināšanai un tos izmanto šaurs speciālo personu loks. Saskaņā ar Civillikuma 1084.panta pirmo daļu katram būves īpašniekam jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem. Plānotās regulējuma izmaiņas nemaina šo īpašnieka pienākumu un Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestāžu vai Nacionālo bruņoto spēku ēku īpašniekam, izskatot jautājumu par pirmās un otrās grupas ēku ekspluatāciju līdz to nodošanai ekspluatācijā, būtu jāapsver ar šo ēku ekspluatāciju saistītie riski. Lai šos riskus novērstu, šo ēku būvprojektos būtu paredzams tas būvdarbu etaps, pēc kura attiecīgās ēkas var sākt ekspluatēt. Šo būvdarbu etapu būtu jānosaka būvspeciālistam - dodot skaidrus norādījumus, nevis kādai citai personai voluntāri. Šo aspektu būtu jāņem vēra organizējot attiecīgo ēku būvniecības pakalpojumu iepirkumus.
Ņemot vērā, ka Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra esošajos būvprojektos nav izvērtējuma par attiecīgo būvju ātrāku ekspluatācijas uzsākšanu, tad izmaiņas attieksies tikai uz jaunajām būvniecības iecerēm vai tām būvniecības iecerēm, kurās tiks veiktas izmaiņas būvprojektā, papildinot ar attiecīgo izvērtējumu. Saskaņā ar Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 115.punktu izmaiņas būvprojektā būvdarbu gaitā var izdarīt būvprojekta izstrādātājs vai autoruzraugs pēc vienošanās ar pārējiem būvniecības dalībniekiem. Proti, šādas izmaiņas būs jāsaskaņo ar būvdarbu veicēju. Pie šo izmaiņu saskaņošanas ar būvdarbu veicēju, būvniecības ierosinātajam un būvdarbu veicējam būs jāizskata arī jautājumi par nepieciešamību grozīt būvdarbu līgumu, tai skaitā attiecībā uz iespējamo kompensāciju sakarā ar ātrāku būves ekspluatāciju un ar to saistītājiem, iespējamajiem, izdevumiem.
Par paātrinātu pirmās un otrās grupas ēku ekspluatācijas uzsākšanu militārajos objektos būtu jāņem vērā, ka regulējuma izmaiņas neietekmē tādus objektus, kas ir brīvi pieejami sabiedrībai un tiek izmantoti tās ikdienas vajadzību apmierināšanai, piemēram, skolas un veikali, bet tikai objektus slēgtās teritorijās, ka nav brīvi pieejami sabiedrībai, tiek izmantoti valsts aizsardzības nodrošināšanai un tos izmanto šaurs speciālo personu loks. Saskaņā ar Civillikuma 1084.panta pirmo daļu katram būves īpašniekam jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem. Plānotās regulējuma izmaiņas nemaina šo īpašnieka pienākumu un Aizsardzības ministrijas, tās padotības iestāžu vai Nacionālo bruņoto spēku ēku īpašniekam, izskatot jautājumu par pirmās un otrās grupas ēku ekspluatāciju līdz to nodošanai ekspluatācijā, būtu jāapsver ar šo ēku ekspluatāciju saistītie riski. Lai šos riskus novērstu, šo ēku būvprojektos būtu paredzams tas būvdarbu etaps, pēc kura attiecīgās ēkas var sākt ekspluatēt. Šo būvdarbu etapu būtu jānosaka būvspeciālistam - dodot skaidrus norādījumus, nevis kādai citai personai voluntāri. Šo aspektu būtu jāņem vēra organizējot attiecīgo ēku būvniecības pakalpojumu iepirkumus.
Ņemot vērā, ka Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra esošajos būvprojektos nav izvērtējuma par attiecīgo būvju ātrāku ekspluatācijas uzsākšanu, tad izmaiņas attieksies tikai uz jaunajām būvniecības iecerēm vai tām būvniecības iecerēm, kurās tiks veiktas izmaiņas būvprojektā, papildinot ar attiecīgo izvērtējumu. Saskaņā ar Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 115.punktu izmaiņas būvprojektā būvdarbu gaitā var izdarīt būvprojekta izstrādātājs vai autoruzraugs pēc vienošanās ar pārējiem būvniecības dalībniekiem. Proti, šādas izmaiņas būs jāsaskaņo ar būvdarbu veicēju. Pie šo izmaiņu saskaņošanas ar būvdarbu veicēju, būvniecības ierosinātajam un būvdarbu veicējam būs jāizskata arī jautājumi par nepieciešamību grozīt būvdarbu līgumu, tai skaitā attiecībā uz iespējamo kompensāciju sakarā ar ātrāku būves ekspluatāciju un ar to saistītājiem, iespējamajiem, izdevumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Iespējamie izdevumi, ka saistīti ar Būvniecības informācijas sistēmas pielāgošanu, tika norādīti pēc sabiedrības līdzdalības.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Plānotās regulējuma izmaiņas neskar privātpersonas, bet tikai noteiktas institūcijas - Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centru, Nacionālos bruņotos spēkus, Aizsardzības ministriju un tās padotības iestādes.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi