Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši likumā "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" (Nr. 1192/Lp13) noteiktajam Ministru kabinetam gadījumos, kad īpašumtiesības nostiprināmas zemesgrāmatā, nepieciešams noteikt noteikumos definēto valsts nodevu apmēra maksimālo robežu. Kā uzsvērts priekšlikuma pamatojumā (https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/72D9D073F65D2019C225877A00391ED3?OpenDocument), "mērķis ir veicināt vienlīdzīgu konkurenci nekustama īpašuma investīciju tirgū Baltijas valstīs un novērst nesamērīgu valsts nodevas slogu uz nekustama īpašuma atsavināšanas darījumiem. Salīdzinājumam, maksimālā līdzīgu izdevumu summa Igaunijā ar aprobežota ar 15 000 euro, bet Lietuvā ar 7 000 euro. Turklāt lielāko daļu no šiem izdevumiem veido notāra atlīdzības, bet valsts nodeva ir salīdzinoši maza. Šāda situācija Latviju nostāda būtiski sliktākā pozīcijā, nekā Lietuva un Igaunija, kuras ir Latvijas galvenie konkurenti cīņā par investīcijām nekustamo īpašumu tirgū. Nekustama īpašuma iegādes vērtībā tiek ieskaitītas visas iegādes izmaksas, tajā skaitā piemērojamās valsts nodevas. Tādējādi, jo augstāka ir valsts nodeva, jo mazāku cenu saņem pārdevējs. Tas nozīmē, ka pie līdzīgām nekustama īpašuma attīstīšanas izmaksām, attīstītājs Latvijā saņem mazākus ienākumus, nekā attīstītājs Lietuvā vai Igaunijā.".

Noteikumu projekts paredz noteikt maksimālo robežu valsts nodevas apmēram par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā fiziskām un juridiskām personām. Proti, noteikumu projekts paredz izteikt 5. un 6. punktu jaunā redakcijā. Pirmkārt, tiek paredzēts, ka valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā par katru nekustamo īpašumu nosaka šādā apmērā:
1. īpašuma atsavināšana uz līguma vai tiesas lēmuma pamata par izsoles akta apstiprināšanu vai uz tiesas lēmuma pamata par nekustamā īpašuma nostiprināšanu nosolītājam, līdzīpašniekam vai kreditoram – 1,5 % no nekustamā īpašuma vērtības (euro), ja īpašuma tiesības iegūst fiziska persona, bet ne vairāk kā 50 000 euro;
2. īpašuma atsavināšana uz līguma vai tiesas lēmuma pamata par izsoles akta apstiprināšanu vai uz tiesas lēmuma pamata par nekustamā īpašuma nostiprināšanu nosolītājam, līdzīpašniekam vai kreditoram – 2 % no nekustamā īpašuma vērtības (euro), ja īpašuma tiesības iegūst juridiska persona, bet ne vairāk kā 50 000 euro;
3. īpašuma atsavināšana uz dāvinājuma līguma pamata – 3 % no nekustamā īpašuma vērtības (euro), bet ne vairāk kā 50 000 euro;
4. nekustamā īpašuma ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā – 1 % no kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldāmās nekustamā īpašuma ieguldījuma summas (euro), bet ne vairāk kā 50 000 euro.
Otrkārt, ar noteikumu projektu tiek paredzēts, ka valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā bērniem, laulātajiem, vecākiem, brāļiem, māsām, pusbrāļiem, pusmāsām, mazbērniem, mazmazbērniem un vecvecākiem par katru nekustamo īpašumu šo noteikumu 5.1. un 5.3. apakšpunktā minētajos gadījumos nosaka 0,5 % apmērā no nekustamā īpašuma vērtības (euro), bet ne vairāk kā 50 000 euro.
Papildus norādāms, ka noteikumu projekts neparedz grozīt Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" 7.¹ punktu, kas noteic, ka personai, kas nekustamo īpašumu iegūst, izmantojot normatīvajos aktos noteikto valsts sniegto palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, valsts nodevu par īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu nostiprināšanu zemesgrāmatā šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minētajos gadījumos nosaka šādā apmērā:
1. 0,5 % no nekustamā īpašuma vērtības (euro), ja nekustamā īpašuma vērtība nepārsniedz 100 000 euro;
2. 500 euro plus 1,5 % no nekustamā īpašuma vērtības, kas pārsniedz 100 000 euro. Grozījumi šajā punktā netiek izdarīti, ņemot vērā to, ka, ja nekustamā īpašuma vērtība nepārsniedz 100 000 euro, tad, lai valsts nodeva pārsniegtu 50 000 euro, to ir jābūt noteiktai 50,1 % apmērā, savukārt tiem īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz 100 000 euro, lai valsts nodeva, piemērojot 1,5 %, būtu ap 50 000 euro, tā vērtībai būtu jāpārsniedz 3 000 000 euro. Attiecīgi šādi gadījumi, ņemot vērā īpašuma vērtību, nevarētu būt tie, uz kuriem attiecināms noteikumu 7.¹ punkts, kad nepieciešams sniegt valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai. Minēto apliecina arī Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumu Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai" regulējums (piemēram, šo noteikumu 3.2.1. un 3.2.3. apakšpunkts, kas noteic, ka aizņēmējam ir tiesības saņemt garantiju un (vai) atbalsta programmas "Balsts" subsīdiju, ja aizdevējs rakstiski apliecinājis, ka aizdevums tiks piešķirts personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens bērns vai kurai ir iestājusies grūtniecība, vai gaidāmā bērna tēvam un darījuma summa nepārsniedz 250 000 euro, vai personai, kas atbilst šo noteikumu 6.⁵ punktā minētajiem nosacījumiem, un darījuma summa nepārsniedz 250 000 euro).
Tāpat norādāms, ka noteikumu projekts arī neparedz grozīt Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" 16.¹ punktu, kas noteic, ka valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā nosaka, piemērojot koeficientu 1,5, ja no dienas, kad parakstīts dokuments, kas apliecina nostiprināmās tiesības, vai tādas atzīmes dzēšanas, kas kavē labprātīgu tiesību nostiprinājumu, pagājuši vairāk nekā seši mēneši. Grozījumi šajā punktā netiek izdarīti, jo tas būtu pretēji šīs normas izstrādes mērķim, kas ir veicināt savlaicīgu īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Turklāt pamatā īpašumtiesības savlaicīgi neieraksta zemesgrāmatā tieši privātpersonas, bet tas nevarētu būt attiecināms uz gadījumiem, kad īpašumu vērtība pārsniedz 3 000 000 euro. Proti, lai valsts nodeva par īpašumtiesību nostiprināšanu sasniegtu 50 000 euro apmēru, īpašuma vērtībai būtu jābūt virs 3 000 000 euro. 
Papildus norādāms, ka arī Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" 13. punkts, kas noteic valsts nodevas par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu mantiniekiem uz notāra izsniegtas mantojuma apliecības pamata apmēru, ja mantotā nekustamā īpašuma vērtība pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas, netiek grozīts. Grozījumi šajā punktā netiek izdarīti, ņemot vērā likumprojektam "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" (Nr. 1192/Lp13) iesniegtā un atbalstītā priekšlikuma mērķi kopsakarā ar Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" regulējumu, kāds bija spēkā līdz 2018. gada 30. aprīlim un kas paredzēja noteikt šādas valsts nodevas maksimālo apmēru arī tikai noteikta veida atsavināšanas darījumiem, kurš attiecīgi tiek paplašināts attiecībā uz visiem atsavināšanas gadījumiem, lai izvairītos no iespējamiem pārkāpuma procedūras riskiem, nostādot, viena veida nekustamā īpašuma ieguvēju labvēlīgākā situācijā atkarībā no iegūstāmā īpašuma veida.