Anotācija

26-TA-1663: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par speciālās regulatīvās vides izveidi jūrā inovatīvu tehnoloģiju testēšanai un pētniecībai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Par speciālās regulatīvās vides izveidi jūrā inovatīvu tehnoloģiju testēšanai un pētniecībai" ir izstrādāts pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas, pamatojoties uz Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma (turpmāk – IUPPAL) 5. panta otro daļu.

IUPPAL 5. pants nošķir divas atsevišķas Ministru kabineta kompetences, katrai paredzot atšķirīgu tiesību akta veidu, t.i., IUPPAL 5. panta otrā daļa piešķir Ministru kabinetam tiesības lemt par speciālās regulatīvās vides izveidi, kas realizējama ar Ministru kabineta rīkojumu. Savukārt IUPPAL 5. panta trešās daļas 2. punkts piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikt regulatīvās vides īstenošanas, uzraudzības un izbeigšanas nosacījumus un kārtību, kas realizējama ar Ministru kabineta noteikumiem. Šis rīkojums izpilda pirmo no minētajām kompetencēm. Savukārt otrā tiks izpildīta ar vēlāk Ekonomikas ministrijas izstrādājamiem un Ministru kabinetā iesniedzamiem noteikumiem.

Saskaņā ar IUPPAL 1. panta 2. punktu speciālā regulatīvā vide ir definēta kā "konkrēts tiesiskais ietvars konkrētā ierobežotā teritorijā, kur darbojas no spēkā esošiem normatīvajiem aktiem atšķirīgi nosacījumi". Tādējādi teritorija ir speciālās regulatīvās vides jēdziena obligāta, IUPPAL tieši noteikta sastāvdaļa, nevis no šā jēdziena atsevišķi nošķirama, patstāvīga darbība.

Ar šo rīkojumu Ministru kabinets izveido speciālo regulatīvo vidi (turpmāk - regulatīvā vide) Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, tostarp nosakot tās teritoriju atbilstoši šai definīcijai, un nosaka Ekonomikas ministriju par atbildīgo uzraudzības iestādi.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Izveidot speciālo regulatīvo vidi Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā inovatīvu tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu pētniecībai, testēšanai un tehnoloģiju gatavības līmeņa paaugstināšanai, nosakot Ekonomikas ministriju par atbildīgo uzraudzības iestādi un uzdodot izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par regulatīvās vides īstenošanas, uzraudzības un izbeigšanas nosacījumiem un kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Jūras izmantošanas pamatnoteikumus nosaka Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums (turpmāk - JVAPL). Saskaņā ar JVAPL 19. pantu tiesības izmantot atļaujas vai licences laukumu noteiktu darbību (tostarp būvju ierīkošanas) veikšanai jūrā iegūst persona, kas uzvarējusi atklātā konkursā. Šis regulējums ir izstrādāts stabilu, ilgtermiņa komerciālu darbību (piemēram, būvniecības, enerģētikas) regulēšanai un neparedz elastīgu, pagaidu raksturam pielāgotu kārtību inovatīvu tehnoloģiju testēšanai.
IUPPAL 5. pants paredz atšķirīgu instrumentu - speciālo regulatīvo vidi, kurā uz noteiktu laiku var darboties no vispārējiem normatīvajiem aktiem atšķirīgi nosacījumi, lai komersanti un zinātniskās institūcijas varētu testēt inovācijas. Atšķirībā no JVAPL 19. panta regulējuma, IUPPAL neparedz konkursa kārtību kā priekšnosacījumu regulatīvās vides izveidei.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijā un Eiropas Savienībā trūkst vienotas, tehnoloģiski neitrālas jūras teritorijas, kurā komersanti un zinātniskās institūcijas varētu kontrolēti testēt inovatīvas tehnoloģijas reālos jūras apstākļos pirms to komercializācijas. Esošais regulējums (JVAPL, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumi Nr. 631) paredz pilnu, ilgtermiņa komerciālām darbībām pielāgotu procedūru (tostarp obligātu konkursu), kas nav samērīga ar pagaidu, eksperimentāla rakstura testēšanas darbībām.
Risinājuma apraksts
Ar šo rīkojumu tiek izveidota speciālā regulatīvā vide noteiktā Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas teritorijā (koordinātas norādītas rīkojuma 1. punktā, kartoshēma - pielikumā).
Regulatīvās vides ietvaros paredzētās darbības pēc sava rakstura primāri ir dabas resursu izpēte zinātniskās pētniecības nolūkā JVAPL 19. panta otrās daļas 1. punkta izpratnē. Vai konkrētas regulatīvās vides ietvaros testējamas iekārtas konkrētajā gadījumā kvalificējamas kā minētā 1. punkta izpēte vai kā šā panta otrās daļas 4. punktā minētā būvju vai iekārtu būvniecība un ierīkošana, ir atkarīgs no konkrētās tehnoloģijas rakstura un tās izvietošanas veida. Šis izvērtējums tiks veikts individuāli katra pieteikuma ietvaros, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas izstrādājami saskaņā ar šo rīkojumu. Minētais izvērtējums neietekmē secinājumu, ka šā rīkojuma, ar kuru tiek izveidota regulatīvā vide, tiesiskais pamats ir IUPPAL 5. pants.

Regulatīvās vides izveide neietekmē un neaizstāj JVAPL un Ministru kabineta noteikumos Nr. 631 noteikto vispārējo licences laukumu noteikšanas, konkursa un licenču izsniegšanas kārtību citām (piemēram, ilgtermiņa komerciālām, energoapgādes) darbībām jūrā. Regulatīvā vide arī neietekmē un neaizstāj spēkā esošo kārtību, kādā tiek saskaņoti inovatīvu autonomu kuģošanas tehnoloģiju (jūras dronu) testēšanas pasākumi - abi regulējumi pastāv paralēli, katrs savā piemērošanas jomā.

Izvēlētā teritorija atrodas ārpus Natura 2000 teritorijām un citiem īpaši aizsargājamiem dabas areāliem.
Teritorijas atrašanās vieta noteikta pēc Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas apstiprinājuma, ka izvēlētajā teritorijā nepastāv ierobežojumi, kas liegtu tajā noteikt regulatīvo vidi. Spēkā esošais Jūras telpiskais plānojums šobrīd tiešā veidā neparedz šādu regulatīvo vidi kā atsevišķu izmantošanas kategoriju; Jūras telpiskā plānojuma grozīšana ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē, un attiecīgais plānošanas dokuments šobrīd ir atvērts pārskatīšanai, kuras ietvaros var tikt izvērtēta nepieciešamība to papildināt.

Teritorijas atrašanās vieta un platība tika precizēta pēc konsultācijām ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, ņemot vērā spēkā esošo Jūras telpisko plānojumu (apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada 21. maija rīkojumu Nr. 232), kuģošanas drošības prasības un citus jūras izmantošanas ierobežojumus.

Regulatīvās vides ietvaros paredzēts testēt tehnoloģijas, kas saistītas ar:
a) jūras ūdens kvalitātes un skābekļa līmeņa uzlabošanas risinājumiem;
b) autonomu jūras vides monitoringu, izmantojot stacionārus vai peldošus sensoru tīklus;
c) ilgtspējīgas akvakultūras risinājumiem. 

Ilgtspējīgas akvakultūras risinājumu testēšana var ietvert tehnisko iekārtu, ūdens aprites, monitoringa, barības vielu vadības un slēgtu vai daļēji slēgtu sistēmu testēšanu. Ja testēšanā izmanto dzīvus ūdens organismus, pirms darbības uzsākšanas atsevišķi izvērtē organismu izkļūšanas, slimību un patogēnu izplatīšanās, nevēlamas mijiedarbības ar savvaļas populācijām, dzīvnieku labturības un ietekmes uz zivju resursiem riskus, kā arī nodrošina attiecīgo dzīvnieku veselības, bioloģiskās drošības, pārtikas aprites, vides aizsardzības un zivsaimniecības prasību ievērošanu.

Šīs tehnoloģiju kategorijas primāri saistītas ar jūras vides un resursu monitoringu vai apstrādi, nevis ar kuģošanu vai navigāciju, tāpēc tās nepārklājas ar spēkā esošo autonomu kuģošanas tehnoloģiju (jūras dronu) testēšanas saskaņošanas kārtību, kas attiecas uz tehnoloģijām, kuru primārā funkcija ir kuģošana vai navigācija. Ja konkrēta pieteikumā ietverta tehnoloģija pēc savas primārās funkcijas atbilst jūras dronu testēšanas regulējuma piemērošanas jomai, tā tiks virzīta atbilstoši minētajam regulējumam, nevis šai regulatīvajai videi.

Konkrētu testējamo tehnoloģiju un pieļaujamo darbību detalizēts uzskaitījums, ietekmes uz kuģošanu un navigācijas drošību izvērtēšanas kārtība, kā arī savstarpējās koordinācijas kārtība (tostarp attiecībā uz vienlaicīgi īstenotu darbību kumulatīvās ietekmes izvērtēšanu) tiks noteikta Ministru kabineta noteikumos, kas izstrādājami saskaņā ar šo rīkojumu.

Izstrādājot Ministru kabineta noteikumus par regulatīvās vides īstenošanas, uzraudzības un izbeigšanas nosacījumiem un kārtību, tiks paredzēta izvērtēšanas kārtība un zivju resursu aizsardzības prasības, ievērojot samērīgumu ar testēšanas darbības veidu, mērogu, ilgumu un riska līmeni.

Rīkojuma pieņemšana pati par sevi nerada personām tiesības uzsākt konkrētas testēšanas vai pētniecības darbības regulatīvās vides teritorijā. Konkrētas darbības var uzsākt pēc Ministru kabineta noteikumu par regulatīvās vides īstenošanas, uzraudzības un izbeigšanas nosacījumiem un kārtību spēkā stāšanās un attiecīgajai darbībai nepieciešamo izvērtējumu, atļauju vai saskaņojumu saņemšanas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Izvērtēts JVAPL 19. pants, kā iespējamais tiesiskais pamats teritorijas noteikšanai; ņemot vērā regulatīvās vides ietvaros paredzēto darbību pagaidu, izpētes raksturu (nevis būvju ierīkošanu), par piemērotāku pamatu atzīts IUPPAL 5. pants, kas neparedz konkursa kārtību kā priekšnosacījumu un ir pielāgots tieši inovāciju testēšanas mērķim.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Regulatīvās vides izveide neparedz tiešas izmaksas valsts budžetam vai privātpersonām. Sagaidāmie ieguvumi (inovāciju testēšanas iespēju radīšana, investīciju un pētniecības projektu piesaiste) pārsniedz administratīvās izmaksas, kas saistītas ar regulatīvās vides uzraudzību.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
  • Zvejniecības nozares pārstāvji, jūras transporta un tūrisma nozares uzņēmumi, ostu pārvaldes, pētniecības iestādes, inovāciju attīstītāji un tehnoloģiju uzņēmumi.
Ietekmes apraksts
Regulatīvās vides iespējamā ietekme uz komerciālo zveju un zvejas intensitāti konkrētajā teritorijā tiks izvērtēta turpmākajos regulatīvās vides īstenošanas posmos, izmantojot kompetento institūciju rīcībā esošos zvejas darbību raksturojošos telpiskos un citus datus, tostarp datus par nozveju, zvejas kuģu darbību un zvejas rīku izmantošanu. Ja testēšanas iekārtu uzstādīšana vai plānotā testēšana var ietekmēt zivju resursus, akvakultūru, zivju dzīvotnes, migrācijas ceļus, nārsta un barošanās vietas vai zvejas darbību, izvērtējumu veiks vienu reizi pirms iekārtu uzstādīšanas, aptverot visas pieteikumā paredzētās testēšanas darbības. Tajā izmantos kompetento institūciju datus un ņems vērā vienlaicīgi īstenoto projektu kumulatīvo ietekmi. Papildu izvērtējums būs nepieciešams tikai tad, ja izmaiņas vai jauni apstākļi var radīt sākotnēji neizvērtētu vai lielāku ietekmi.
Ministru kabineta noteikumos paredzēs izvērtēšanas kārtību un zivju resursu aizsardzības prasības, samērīgi ar testēšanas veidu, mērogu, ilgumu un riska līmeni.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Jā
Ietekmes apraksts
Regulatīvās vides izveide veicina zināšanu ietilpīgu un augstas pievienotās vērtības nozaru attīstību, jo Latvijā un ES trūkst vienotas, tehnoloģiski neitrālas jūras testēšanas vides. Tā veicina eksporta potenciālu, investīciju piesaisti un ES fondu izmantošanu jūras vides atjaunošanas tehnoloģiju attīstībai.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Jā
Ietekmes apraksts
Regulatīvās vides izveide veicinās ar jūras resursiem un vides tehnoloģijām saistīto nozaru konkurētspēju, radot iespējas testēt un validēt jaunus tehnoloģiskos risinājumus reālos apstākļos.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Jā
Ietekmes apraksts
Regulatīvās vides izveide rada jaunu, skaidri definētu vidi inovāciju testēšanai jūrā, nodrošinot regulatīvo skaidrību un veicinot tehnoloģiju gatavības līmeņa paaugstināšanu, datu pieejamību un sadarbību ar starptautiskajiem partneriem.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Jā
Ietekmes apraksts
Regulatīvā vide rada iespējas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem iesaistīties tehnoloģiju testēšanā, aprīkojuma izstrādē, datu apstrādē un citu ar jūras inovācijām saistītu pakalpojumu sniegšanā.

2.2.5. uz konkurenci:

Jā
Ietekmes apraksts
Regulatīvā vide nodrošina piekļuvi ierobežotam resursam - jūras teritorijai. Piekļuves mehānisms, kas nodrošina atklātu, pārskatāmu un nediskriminējošu piekļuvi vairākiem interesentiem, tiks noteikts Ministru kabineta noteikumos, kas izstrādājami saskaņā ar šo rīkojumu.

2.2.6. uz nodarbinātību:

Jā
Ietekmes apraksts
Regulatīvās vides izveide var radīt jaunas darbavietas pētniecības, inženierzinātņu un tehnoloģiju attīstības jomās, kā arī netieši ietekmēt nodarbinātību piekrastes reģionos.

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma pieņemšana pati par sevi nerada tiešus valsts budžeta izdevumus. Speciālās regulatīvās vides darbības nodrošināšanas administratīvās un atbilstības izmaksas būs atkarīgas no Ministru kabineta noteikumos noteiktā pārvaldības modeļa, institūciju kompetenču sadalījuma, konkrēto testēšanas darbību rakstura un riska pakāpes. Detalizēts ietekmes uz valsts budžetu un iesaistīto institūciju resursiem izvērtējums tiks veikts Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādes ietvaros. Ar konkrētu testēšanas projektu īstenošanu saistītās izpētes, monitoringa, marķēšanas, uzturēšanas, drošības, demontāžas un teritorijas atjaunošanas izmaksas paredzēts segt attiecīgajam testētājam Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.
Rīkojums pats par sevi negroza citus normatīvos aktus. Regulatīvās vides ietvaros paredzētie no vispārējiem normatīvajiem aktiem atšķirīgie nosacījumi tiks noteikti atsevišķos Ministru kabineta noteikumos, kas izstrādājami saskaņā ar šo rīkojumu un IUPPAL 5. panta trešās daļas 2.punktu.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
Nē

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencija (UNCLOS)
Apraksts
Regulatīvās vides izveide skar Latvijas Republikas ekskluzīvo ekonomisko zonu, kuras statusu un Latvijas Republikas tiesības un pienākumus tajā nosaka Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencija (turpmāk – UNCLOS). Saskaņā ar UNCLOS un JVAPL 3. panta piekto daļu Latvijai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā ir suverēnas tiesības pētīt, aizsargāt, izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī ekskluzīva jurisdikcija attiecībā uz jūras zinātnisko izpēti un būvju un iekārtu būvniecību, ierīkošanu un izmantošanu. Regulatīvās vides izveide un īstenošana notiks šo suverēno tiesību un jurisdikcijas ietvaros.
Saskaņā ar JVAPL 3. panta septīto daļu Latvija, izmantojot savas tiesības ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ievēro citu valstu tiesības un pienākumus, kas paredzēti UNCLOS, tostarp kuģošanas brīvību un citu valstu tiesības uz jūras zinātnisko izpēti. Regulatīvās vides teritorija noteikta ārpus galvenajiem kuģu satiksmes koridoriem, un tās izmantošanas nosacījumi, kas tiks noteikti Ministru kabineta noteikumos, nodrošinās, ka regulatīvās vides īstenošana netraucē citu valstu likumīgo jūras izmantošanu.
Regulatīvās vides teritorija atrodas Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas robežās, kas noteiktas saskaņā ar Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem ar Igaunijas Republiku, Lietuvas Republiku un Zviedrijas Karalisti (JVAPL 3. panta trešā daļa), un neskar jautājumus par jūras telpas robežām ar citām valstīm.

5.3. Cita informācija

Apraksts
Projekts neparedz darbības, kas varētu radīt neatbilstību starptautiskajām saistībām, un neietver komerciālu jūras resursu izmantošanu, kas būtu pakļauta īpašiem starptautiskiem ierobežojumiem.

5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencija (UNCLOS)
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Piekrastes valsts suverēno tiesību un jurisdikcijas īstenošana ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā attiecībā uz dabas resursu izpēti, izmantošanu un pārvaldību, kā arī mākslīgu salu, būvju un iekārtu ierīkošanu, vienlaikus ievērojot citu valstu tiesības, tostarp kuģošanas brīvību
Rīkojuma 1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav pretrunā
Cita informācija
Rīkojums īsteno Latvijai jau saskaņā ar UNCLOS un JVAPL 3.pantu piederošās suverēnās tiesības un jurisdikciju ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā; detalizēts skaidrojums sniegts anotācijas 5.2.sadaļas "Apraksts" laukā.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Klimata un enerģētikas ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Ekonomikas ministrija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Ekonomikas ministrijai ar šo rīkojumu tiek noteikta jauna funkcija - regulatīvās vides uzraudzības iestādes funkcija Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 5.panta otrās daļas izpratnē. Šī funkcija tiek īstenota esošās institūcijas un tās kompetences ietvaros, neveidojot jaunu institūciju un nemainot Ekonomikas ministrijas institucionālo struktūru.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

Rīkojuma 3. punktā paredzētajā Ministru kabineta noteikumu izstrādes procesā iesaistīto institūciju loma ir šāda:
- Ekonomikas ministrija kā regulatīvās vides uzraudzības iestāde vada un koordinē Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādi kopumā;
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sniedz priekšlikumus jautājumos, kas saistīti ar Jūras telpisko plānojumu un jūras teritorijas robežu noteikšanu;
- Klimata un enerģētikas ministrija iesaistās jautājumos, kas skar enerģētikas nozares intereses, ciktāl tās attiecināmas uz regulatīvās vides darbību, kā arī jautājumos, kas saistīti ar paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējumu.
Šīs institūcijas netiek uzskatītas par šā rīkojuma izpildē iesaistītajām institūcijām 7.1.apakšsadaļas izpratnē, jo rīkojums tām konkrētus izpildes uzdevumus nenosaka, to loma šajā posmā ir konsultatīva, saistīta tikai ar turpmāko Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādi.
- Zemkopības ministrija savas kompetences ietvaros sniedz priekšlikumus par zvejniecības nozares interesēm, zivju resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu, akvakultūras un dzīvnieku veselības prasībām, kā arī paredzēto darbību iespējamo ietekmi uz zveju un zivju resursiem
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts netieši veicina NAP mērķus inovāciju, pētniecības un reģionālās attīstības jomā.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Regulatīvās vides izveide rada jaunas iespējas pētniecības, tehnoloģiju un augstas pievienotās vērtības projektu attīstībai un sekmē inovāciju ekosistēmas stiprināšanu un starptautisko investīciju piesaisti. Ņemot vērā, ka ar regulatīvo vidi saistītās augsti kvalificētās aktivitātes (pētniecība, tehnoloģiju izstrāde) var tikt veiktas no jebkuras Latvijas vai citas ES dalībvalsts vietas, tiešas un būtiskas ietekmes tieši uz piekrastes reģionu attīstību šobrīd nav pamata prognozēt.

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Regulatīvās vides izveide skar jūras vidi. Konkrēti vides aizsardzības nosacījumi un vienlaicīgi īstenotu darbību kumulatīvās ietekmes izvērtēšanas kārtība tiks noteikta Ministru kabineta noteikumos. Ministru kabineta noteikumos tiks paredzēta arī izvērtēšanas kārtība un zivju resursu aizsardzības prasības, ievērojot samērīgumu ar testēšanas darbības veidu, mērogu, ilgumu un riska līmeni.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Regulatīvās vides ietvaros var tikt testētas tehnoloģijas, kas var veicināt klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

Izvēlētā teritorija atrodas ārpus Natura 2000 teritorijām.
Ja konkrētajā jomā, tostarp viedās enerģētikas jomā, tiek testēta jauna, vēl tirgū nepiedāvāta tehnoloģija, tās atbilstība regulatīvās vides tvērumam tiks izvērtēta saskaņā ar IUPPAL 5.panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem un Ministru kabineta noteikumiem, kas izstrādājami saskaņā ar šo rīkojumu. Ja darbība pēc būtības ir komerciāla ekspluatācija, nevis testēšana, tā neietilpst regulatīvās vides tvērumā.
Pielikumi