Anotācija

Definīcijas.

Zaļā pārkārtošanās akta 1. un 2. pants kopumā paredz papildināt Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (Negodīgas komercprakses direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK, ar 15 jauniem terminiem, kas saistīti ar jaunajiem noteikumiem, un kas sniedz detalizētāku skaidrojumu par šo terminu tvērumu. Pašreizējā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma redakcijā lielākā daļa no terminiem jau ir pārņemti ar citu ES tiesību aktu normām, taču papildus Likumā ir nepieciešams ieviest sešus jaunus terminus.

Likumprojektā ir iekļautas atsauces uz precēm, pakalpojumiem, digitālo pakalpojumu un digitālo saturu atbilstoši PTAL 1.pantam. Atsevišķās normās (gan definīcijās, gan citos Likuma pantos) tiek noteiktas prasības visiem uzskaitītajiem terminiem, attiecīgi ar šā Likuma normām normām tiks regulēti ne tikai aspekti, kas attiecas uz precēm, bet arī uz pakalpojumiem, digitālo saturu u.c., tomēr atsevišķas normas attieksies, piemēram, tikai uz precēm, ņemot vērā konkrēto normu atšķirīgu piemērošanu, kā uz tā saucamo rezerves daļu, patērējamo sastāvdaļu nomaiņu, kas pakalpojumu gadījumā nav attiecināms. Minētās atšķirības pielietojumā tiek ieviestas atbilstoši Zaļā pārkārtošanās akta pantu un apsvērumu punktu tekstos noteiktajam un skaidrotajam.

Ar terminu "zīmols" tiek saprasts termins “zīmols” Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma izpratnē. 

Likumprojekts paredz papildināt Likuma 1. pantu ar terminiem "vides norāde", "ilgtspējas marķējums", "vispārināta vides norāde", "sertifikācijas shēma", "atzīts izcils vides sniegums" un "patērējamā sastāvdaļa":

1) termins "vides norāde" atbilstoši Zaļās pārkārtošanās akta 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta o) apakšpunktam ir jebkādas formas paziņojums vai apgalvojums, kas šobrīd nav nacionālajos vai ES tiesību aktos jau noteikts kā obligāts, tostarp teksts, ilustrēts, grafisks vai simbolisks atveidojums, kurš tiešā vai netiešā norāda, ka precei, pakalpojumam, digitālajam pakalpojumam vai digitālajam saturam, zīmolam vai komercprakses īstenotājiem ir pozitīva vai nav ietekmes uz vidi, vai ka negatīvā ietekme uz vidi ir laika gaitā uzlabojusies vai tā ir mazāka nekā citiem;

2) termins "ilgtspējas marķējums" atbilstoši Zaļās pārkārtošanās akta 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta q) apakšpunktam ir jebkāda brīvprātīgi norādīta privāta vai publiska kvalitātes, uzticības vai cita zīme, kas šobrīd nav nacionālajos vai tieši piemērojamos ES tiesību aktos jau noteikta kā obligāts marķējums, ar mērķi īpaši izcelt un popularizēt preci, pakalpojumu, digitālo pakalpojumu vai digitālo saturu, vai citus aspektus, pamatojoties uz to vides un sociālajiem aspektiem;

3)"vispārināta vides norāde" atbilstoši Zaļās pārkārtošanās akta 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta p) apakšpunktam ir jebkāda vides norāde, ja tās apraksts nav jau skaidri pieejams, un kas ir sniegta rakstveidā, mutvārdos, audiovizuālajos medijos kā televīzijā vai kino, pie nosacījuma, ka tā nav ietverta jebkurā citā ilgtspējas marķējumā;

4) "sertifikācijas shēma" atbilstoši Zaļās pārkārtošanās akta 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta r) apakšpunktam ir tāda neatkarīgas trešās personas verifikācijas shēma, kura apliecina preces, pakalpojuma, digitālā pakalpojuma vai digitālā satura, procesu vai komercprakses īstenotāja atbilstību kādām prasībām, kuras noteikumi ir publiski pieejami, un kura atļauj izmantot kādu atbilstošu ilgtspējas marķējumu. Šai shēmai ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, kā tas, ka shēmai ir jābūt pieejamai visiem komercprakses īstenotājiem, kas spēj un vēlās shēmas prasības izpildīt, nodrošinot, ka tās pieejamība ir nediskriminējoša, taisnīga, un to prasību neievērošanas gadījumā ir noteikta rīcības procedūra, kā arī citi kritēriji;
 
5) "atzīts izcils vides sniegums" atbilstoši Zaļās pārkārtošanās akta 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta s) apakšpunktam ir tāds vides sniegums, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulai (EK) 66/2010 par ES ekomarķējumu, vai standartam LVS EN ISO 14024:2021 "Vides marķējumi un deklarācijas. Pirmā tipa vides marķējumi. Principi un procedūras (ISO 14024:2018)", vai citās dalībvalstīs oficiāli atzītiem standartiem par pirmā tipa ekomarķējuma sistēmām, vai augstāka līmeņa vides sniegums saskaņā ar citiem tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem; 

6) "patērējamā sastāvdaļa" atbilstoši Zaļās pārkārtošanās akta 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta v) apakšpunktam ir jebkurš preces komponents, kas ir nepieciešams, lai tā darbotos kā tai ir paredzēts, un kuru nepieciešamības gadījumā ir jāaizstāj vai jāpapildina, un kas tiek lietota atkārtoti. 

Maldinošas darbības.

Zaļā pārkārtošanās akta 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts paredz papildināt sarakstu ar gadījumiem, kad komercprakse ir uzskatāma par maldinošu. Ilgtspējīga patēriņa izvēle lielā mērā ir atkarīga no tirgotājiem, kuru pienākums ir sniegt patiesu un nepārprotamu informāciju patērētājiem par preces, pakalpojuma, digitālā satura vai digitālā pakalpojuma īpašībām, tai skaitā vides, apritīguma u.c. īpašībām. Šobrīd uzraudzības iestādēm nav pienākums uzraudzīt un sekojoši novērst tādus komercprakses gadījumus, kad komercprakses īstenotājs sniedz šādu informāciju un kad šo informāciju nepamato ar pierādāmiem un skaidriem apgalvojumiem un apņemšanām. Tostarp uzraudzības iestādes neveic uzraudzību tādiem reklāmas pasākumiem, kur kādai precei  tiek piesaistīta uzmanība, reklamējot tādas iezīmes, kas ir nebūtiskas vai kas nav nekādā ziņā saistāmas ar to vai pašu uzņēmumu, un citiem ar to saistītiem aspektiem. 
Šādas komercprakses veikšana kavē patērētāju iespējas pieņemt ilgstpējīgus patēriņa lēmumus un nestimulē pieprasījumu pēc videi draudzīgākām un ilgtspējīgākām precēm, pakalpojumiem, digitālā satura vai digitālā pakalpojuma, tādēļ ir nepieciešams šos komercprakses gadījumus aizliegt, lai patērētāji turpmāk netiktu maldināti. 

Likumprojekts paredz papildināt Likuma 9. panta pirmo daļu ar 5. un 6. punktu, nosakot, ka komercprakse ir uzskatāma par maldinošu, ja komercprakses ietvaros patērētājam tiek sniegta vides norāde saistībā ar turpmāko ar vidi saistīto sniegumu, taču tajā pašā netiek norādītas objektīvas, viegli saprotamas, publiskas un nepārprotami pārbaudāmas apņemšanās, kā arī attiecināmie mērķrādītāji un citi nepieciešamiem elementi, kas ir pieejami detalizētā un reālistiskā īstenošanas plānā. Lai nodrošinātu šī plāna leģitimitāti, to regulāri verificē, kā arī dara publiski pieejamu patērētājiem, neatkarīgs trešās puses eksperts, lai nodrošinātu plāna īstenošanu, atbilstību un visu nepieciešamo saistību izpildi attiecībā uz konkrētajām vides norādēm. 

Lai novērstu patērētāju maldināšanu, mudinot tiem pieņemt nekorektus lēmumus attiecībā uz konkrētās preces vai tās aspektu pārākumu pār citām līdzīgām, tiek noteikts, ka, ja patērētājiem tiek reklamēti tādi nebūtiski ieguvumi, kuri tiešā vai netiešā veidā nav saistāmi ar kādām no precei, pakalpojumam, digitālajam saturam, digitālajiem pakalapojumiem vai komercprakses īstenotājam raksturīgajām un piekritīgajām iezīmēm, šādas komercprakses veikšana arī uzskatāma par maldinošu. 

Maldinošas komercprakses vērtēšana. 

Zaļā pārkārtošanās akta 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts paredz noteikt tādus papildus preces, pakalpojuma, digitālā satura vai digitālā pakalpojuma aspektus, kuri būtu ņemami vērā vērtējot komercprakses atbilstību, tā kā turpmāk par maldinošas komercprakses gadījumiem tiks uzskatīti arī tādi, kad patērētājam tiek sniegta informācija par vides norādēm saistībā ar turpmāko vides sniegumu, taču raksturojošie būtiskie elementi netiek norādīti šā snieguma īstenošanas plānā. Attiecīgi, uzraugošajām iestādēm, vērtējot komercprakses atbilstību arī no vides aspektiem, šobrīd nav jāvērtē tādas galvenās īpašības kā vides vai sociālie raksturlielumi un apritīguma aspekti kā ilgizturība, remontējamība vai reciklējamība. 

Likumprojekts paredz papildināt Likuma 9. panta otro daļu ar 1. punktu, nosakot, ka turpmāk, vērtējot komercprakses atbilstību ir jāņem vērā arī tādas galvenās īpašības kā preces, pakalpojuma, digitālā pakalpojuma vai digitālā satura vides vai sociālie raksturlielumi un apritīguma aspekti kā ilgizturība, remontējamība vai reciklējamība, tā nodrošinot, ka norādītās vides norādes ir ticamas, pamatotas un objektīvas. 

Maldinoša noklusēšana. 

Zaļā pārkārtošanās akta 1. panta 3. punkts paredz noteikt, ka komercprakses īstenotājam skaidrā un nepārprotamā veidā ir jāsniedz patērētājiem informāciju par preču, pakalpojumu, digitālo pakalpojumu vai digitālā satura salīdzināšanai izmanto metodi, informāciju par salīdzināmajām precēm, pakalpojumiem, digitālajiem pakalpojumiem vai digitālo saturu, kā arī to piegādātājiem un sniegtās informācijas atjaunināšanas pasākumiem, kuri tiek un tiks veikti. Šādas izmaiņas ir nepieciešams veikt, ņemot vērā, ka arvien biežāk tirdzniecībā tiek piedāvāta un izmantota salīdzināšanas metode, pamatojoties uz atšķirīgajiem raksturlielumiem un citiem aspektiem, tai skaitā par remontējamību, reciklējamību vai ilgizturību, un ne vienmēr vidusmēra patērētājs spēj objektīvi novērtēt tam pieejamās informācijas patiesumu. 

Likumprojekts paredz papildināt Likuma 10. pantu ar astoto daļu, nosakot, ka, ja konkrētais komercprakses īstenotājs nodrošina preču, pakalpojumu, digitālo pakalpojumu vai digitālā satura salīdzināšanas pakalpojumu, tai pretstatot citu ražotāju un komercprakses īstenotāju piedāvāto ar līdzīgiem raksturlielumiem un funkcijām, tam ir pienākums nodrošināt tādas būtiskas informācijas pieejamību, kas saistīta ar to piegādātāju vides, sociāliem raksturlielumiem vai apritīguma aspektiem, izmantoto salīdzināšanas metodi un visām salīdzinātajām precēm, pakalpojumiem, digitālajiem pakalpojumiem vai digitālo saturu. Tostarp ir jānorāda informācija par paredzētajiem pasākumiem minētās informācijas atjaunināšanai, lai patērētājs būtu drošs, ka salīdzināšana tiek veikta objektīvi.

Maldinoša komercprakse jebkuros apstākļos. 

Zaļā pārkārtošanās akta 1. panta 4. punkts paredz papildināt sarakstu ar tādiem komercprakses īstenošanas gadījumiem, kuri ir uzskatāmi par maldinošiem jebkuros apstākļos un ir aizliegti.  
Šādas izmaiņas ir nepieciešams veikt, ņemot vērā, ka patērētājus nedrīkst maldināt arī par preces, pakalpojuma, digitālā pakalpojuma vai digitālā satura vides vai sociālajiem raksturlielumiem, apritīguma aspektiem un to ietekmi uz vidi un ilgtspēju, lai nodrošinātu ilgtspējīgu patēriņa lēmumu pieņemšanu un veicinātu konkurenci ilgtspējīgu preču piedāvājumā tirgū. 

Lai veicinātu ilgstpējīgu patēriņa lēmumu pieņemšanu un uzlabotu patērētāju labklājību, ir jānodrošina, ka komercprakses īstenotāji neveic tādas darbības, kas maldina patērētājus par preces, pakalpojuma, digitālā pakalpojuma vai digitālā satura ietekmi uz vidi, to sociālajiem, vides raksturlielumiem un to apritīguma aspektiem, ņemot vērā zaļās pārkārtošanās procesus. Patērētāji varēs pieņemt pārdomātus un ilgtspējīgus pirkuma lēmumus, tādējādi veicinot ilgtspējīgu patēriņu un mazinot zaļmaldināšanas riskus, kuriem ir būtiski negatīva ietekme uz vidi. 
Ņemot vērā, ka maldināt patērētājus par preces, pakalpojumu, digitālo pakalpojumu vai digitālā satura vides un sociālajiem raksturlielumiem, kā arī apritīguma aspektiem ir uzskatāms par negodīgu komercpraksi, kas ir aizliegta, attiecīgi ir nepieciešams veikt papildinājumus to gadījumu sarakstā Likumā, kas identificē maldinošas komercprakses gadījumus jebkuros apstākļos.
Likumprojekts paredz papildināt Likuma 11. pantu ar 2.¹, 4.¹, 4.², 4.³, 10.¹, 28.-34. punktiem. 

Par maldinošu komercpraksi jebkuros apstākļos uzskatāms, ja komercprakses īstenotājs : 

- izvieto ilgtspējas marķējumu, kurš nav balstīts uz sertifikācijas shēmu vai kuru nav piešķīrušas valsts pārvaldes iestādes. Sertifikācijas shēma ir neatkarīgas trešās personas verifikācijas shēma, kura apliecina preces, pakalpojuma, digitālā satura, digitālā pakalpojuma, ar tiem saistīto procesu vai komercprakses īstenotāja atbilstību kādām prasībām, kuras noteikumi ir publiski pieejami, un kura atļauj izmantot kādu atbilstošu ilgtspējas marķējumu, savukārt Ekomarķējuma sistēmu regulē 2009.gada 25.novembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.66/2010, un šīs Regulas 4. pantā minētā kompetentā iestāde ES ekomarķējuma piešķiršanai Latvijā ir Vides pārraudzības valsts birojs atbilstoši Vides aizsardzības likuma 38. panta pirmajai daļai;

- sniedz vides norādi par preci, pakalpojumu, digitālo saturu, digitālo pakalpojumu vai komercprakses īstenotāju, ja šī norāde attiecas tikai uz vienu aspektu, attiecīgi pārspīlējot kādas priekšrocības saistībā ar vides aspektiem (piemēram, tiek norādīts, ka prece izgatavota no pārstrādātiem materiāliem, kad patiesībā tas attiecas tikai uz iepakojumu), vai sniedz vispārinātu vides norādi, nepierādot tās saistību ar izcilu vides sniegumu (kā "zaļš", "ekoloģisks", "dabai draudzīgs" u.c. norādes), tādējādi radot patērētājiem iespējami nekorektu iespaidu par ietekmi uz vidi;

- sniedz norādi, ka precei, pakalpojumam, digitālajam pakalpojumam vai digitālajam saturam siltumnīcas gāzu emisijas ziņā ir kāda ietekme uz vidi, balstoties uz šo emisiju kompensēšanu, jo šādas norādes ir atļautas tikai tādos gadījumos, kad tās ir balstītas uz faktisko ietekmi uz vidi visā aprites cikla laikā (vērtības ķēdes posmā) un šī ietekme neitrāla, samazināta vai pozitīva;

- reklamē patērētājiem kā īpašu, unikālu komercprakses īstenotāja piedāvājuma iezīmi tādas prasības, kas ES jau ir noteiktas ar tiesisko regulējumu. Piemēram, reklamējot, ka nav pievienota kāda ķīmiska viela, lai gan ES šī ķīmiskā viela konkrētajai kategorijai jau ir aizliegta, tādējādi maldinot patērētāju un liekot tiem domāt, ka konkrētā prece ir labāka, videi draudzīgāka, veselīgāka u.t.t. nekā citas līdzīgās; 

- attiecībā uz precēm ar digitālajiem elementiem, digitālajiem pakalpojumiem vai digitālajam saturam, pozicionē, ka tiem ir nepieciešams programmatūras atjauninājumi drošai šo pakalpojumu izmantošanai, kaut gan tie uzlabos tikai to funkcionalitātes īpašības, tādējādi liekot patērētājiem izdarīt izvēli, kas faktiski nenodrošinās šo pakalpojumu atbilstību līguma noteikumiem;

- attiecībā uz precēm ar digitālajiem elementiem, digitālajiem pakalpojumiem vai digitālajam saturam nesniedz (noklusē) patērētājiem informāciju par to, ka pieejamie programmatūras atjauninājumi negatīvi ietekmēs to izmantošanu vai darbību (piemēram, atjauninājums ietekmēs baterijas kalpošanas laiku vai darbību, palēlinās izmantoto (iestrādāto) lietotņu darbību); 

- komercprakses īstenotājs (nevis ražotājs) attiecībā uz precēm, kurās ir integrētas tās ilgizturību ierobežojošas funkcijas, sniedz patērētājiem jebkāda veida komercpaziņojumus, veicinot to pievilcību, lai gan komercprakses īstenotājs ir zinošs vai nav pievērsis pietiekamu vērību par attiecīgo funkciju esamību un tās negatīvo ietekmi uz ilgizturību. Tādējādi patērētāji tiek mudināti iegādāties preces ar negatīvu ietekmi uz vidi, kas rezultējās ar to agrīnu novecošanos un izmešanu, kas sekojoši vairo arī atkritumu daudzumu; 

- izvieto nepatiesu informāciju, ka precei pie normālas lietošanas, ir noteikta ilgizturība konkrētā laika posmā vai attiecībā uz intensitāti, piemēram, veļas žāvētājam norādot, ka, atbilstoši lietošanas instrukcijai, tas ir paredzēts, piemēram, 1000 žāvēšanas reizēm, lai gan realitātē tā izmantošanas laikā pierādās, ka tā nav patiesība. Šādas informācijas norādīšana liek patērētājam domāt, ka pēc šīm konkrētajām lietošanas reizēm preci ir nepieciešams nomainīt pret jaunu, kas ir pret zaļās pārkārtošanās mērķiem; 

- norāda, ka preci ir iespējams remontēt, taču realitātē remonts nav iespējams, šādi maldinot patērētājus par preces remontējamību un attiecīgi neveicinot ilgtspējīga patēriņa lēmumu pieņemšanu;

- mudina patērētāju veikt preces patērējamo sastāvdaļu priekšlaicīgu nomaiņu vai iegādi, kaut gan faktiski šādas darbības nav nepieciešams veikt, tādējādi liekot patērētājam iegādāties nevajadzīgas un vairāk nekā nepieciešams patērējamās sastāvdaļas, rezerves daļas un citas preces komponentes un maldinot viņu par to, ka bez šāda pirkuma, prece nedarbosies vai darbosies nekorekti; 

- nesniedz (noklusē) vai sniedz nekorektu informāciju par preces funkcionalitātes pasliktināšanos (defektu), ja patērētājs iegādāsies un izmantos tādas rezerves daļas, patērējamās sastāvdaļas vai citas preces komponentes, kuras ir ražojis ne sākotnējais preces ražotājs. Šāda patērētāju maldināšana var novest pie papildus atkritumu rašanās un izmaksu palielinājumu šādu pirkumu veikšanai, jo var tikt iegādāti tādi piederumi, kas nav paredzēti konkrētajai precei.