22-TA-1628: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Nacionālais teātris" peļņas daļu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var atļaut noteikt valsts kapitālsabiedrības stratēģijā atšķirīgu prognozējamo dividendēs izmaksājamo un saņemamo peļņas daļu (procentos no prognozētās pārskata gada peļņas), nekā tas norādīts Ministru kabineta 2022.gada 25.janvāra noteikumu Nr.72 „Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.72) 3.punktā vai citos tiesību aktos.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais teātris” (turpmāk – kapitālsabiedrība) ikgadējās prognozējamās dividendēs izmaksājamās peļņas daļas novirzīšana kapitālsabiedrības plānotajām investīcijām – materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai – atbilstoši kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijai 2022.-2024.gadam, lai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību un augstvērtīgu māksliniecisko darbību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kapitālsabiedrība ir valsts kapitālsabiedrība, kurā 100 % kapitāla daļu turētāja ir Kultūras ministrija.
Kapitālsabiedrības vidēja termiņa stratēģijas projektā „Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais teātris” vidēja termiņa darbības stratēģija 2022.-2024.gadam” (turpmāk – Stratēģija) 2021.-2023.gadam noteiktie finanšu mērķi ir rentabilitāte, biļešu ieņēmumi, pārējie pašu ieņēmumi, peļņa (2021.gadā – 4 244 euro, 2022.gadā – 6 376 euro, 2023.gadā – 24 686 euro, 2024.gadā – 27 258 euro) un plānoto pašu ieņēmu īpatsvars pret kopējo apgrozījumu (2021.gadā – 24 %, 2022.gadā – 42 %, 2023.gadā – 46 %, 2024.gadā – 46 %). Tā kā kapitālsabiedrības darbības primārais mērķis nav peļņas gūšana, bet gan deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšana atbilstoši Kultūras institūciju likuma 23.panta otrajai daļai, kapitālsabiedrības ikgadējo prognozējamo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nepieciešams novirzīt kapitālsabiedrības plānotajām investīcijām – materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai – atbilstoši Stratēģijai, lai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību un augstvērtīgu māksliniecisko darbību.
Saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), ir 64 % no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši Noteikumu Nr.72 II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi.
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28.panta pirmajā daļā noteikts, ka prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju, tajā noteiktajiem kapitālsabiedrības mērķiem un to īstenošanu.
Noteikumu Nr.72 6.punkts nosaka, ka Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var atļaut noteikt stratēģijā atšķirīgu prognozējamo dividendēs izmaksājamo un saņemamo peļņas daļu (procentos no prognozētās pārskata gada peļņas), nekā tas norādīts Noteikumu Nr.72 3.punktā vai citos tiesību aktos. Noteikumu Nr.72 7.punkts nosaka, ka valsts kapitāla daļu turētājs iesniedz Ministru kabinetā Noteikumu Nr.72 6.punktā minēto Ministru kabineta rīkojuma projektu un sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju).
Ar kapitālsabiedrību, pamatojoties uz Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu, 2021.gada 4.janvārī noslēgts līdzdarbības līgums Nr.2.5-8-9 „Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā”, saskaņā ar kuru kapitālsabiedrība veic valsts deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, kuru ietvaros kapitālsabiedrības tiešie uzdevumi paredz iestudēt daudzveidīgas un kvalitatīvas teātra izrādes, ar savu repertuārpolitiku veicinot latviešu oriģināldramaturģijas attīstību un jaunu nacionālo vērtību radīšanu, nodrošināt teātra mākslas pieejamību Latvijas sabiedrībai, ar teātra izrāžu starpniecību nodrošināt kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai, apgūt starptautisko pieredzi teātra mākslas jomā, veicinot izcilību, nodrošināt kapitālsabiedrības finanšu un tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju.
Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām veikt intervences kultūras pakalpojumu tirgū dažādu atbalsta pasākumu veidā (granti, dotācijas, projektu finansējums, nodokļu atvieglojumi), kultūras pakalpojumi ir izņēmums, kas paredzēts gan Līgumā par Eiropas Savienības darbību, gan tiek plaši piemērots Eiropas Savienības dalībvalstu praksē. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167.pants paredz, ka „Savienība veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam. (..) Rīkojoties saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, Savienība ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību”. Savukārt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 3.punkta d) apakšpunkts nosaka, ka „atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Savienībā tiktāl, ka tas ir pretrunā kopīgām interesēm, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu”. Papildus 2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Saskaņā ar Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34.punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistības darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts.
Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā – „daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50 % no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi).
Saskaņā ar 2021.gada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2021.gadā bija 1 179 767 euro, kas veidoja 28,6 % no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt dotācija no valsts pamatbudžeta bija 2 945 651 euro jeb 71,4 % no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.
Teātra repertuārā ir tikai dramatiskās izrādes latviešu valodā bez tulkojuma citās valodās, līdz ar to teātra izrādes ir paredzētas vietējai mērķauditorijai. Valodas barjeras dēļ izrādes nepiesaista skatītājus no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, līdz ar to piešķirtais valsts finansējums kapitālsabiedrībai nevar ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un konkurenci, un šim atbalsta pasākumam (t.i., dotācijai no valsts pamatbudžeta) ir vienīgi vietēja mēroga ietekme. Ņemot vērā iepriekš minēto, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2021.gadā nepārsniedza 50% no izdevumiem, kā arī nepastāv potenciāla ietekme uz tirdzniecību un konkurenci starp citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, komercdarbības atbalstu regulējošās tiesību normas nav jāpiemēro.
Kapitālsabiedrības vidēja termiņa stratēģijas projektā „Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais teātris” vidēja termiņa darbības stratēģija 2022.-2024.gadam” (turpmāk – Stratēģija) 2021.-2023.gadam noteiktie finanšu mērķi ir rentabilitāte, biļešu ieņēmumi, pārējie pašu ieņēmumi, peļņa (2021.gadā – 4 244 euro, 2022.gadā – 6 376 euro, 2023.gadā – 24 686 euro, 2024.gadā – 27 258 euro) un plānoto pašu ieņēmu īpatsvars pret kopējo apgrozījumu (2021.gadā – 24 %, 2022.gadā – 42 %, 2023.gadā – 46 %, 2024.gadā – 46 %). Tā kā kapitālsabiedrības darbības primārais mērķis nav peļņas gūšana, bet gan deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu veikšana atbilstoši Kultūras institūciju likuma 23.panta otrajai daļai, kapitālsabiedrības ikgadējo prognozējamo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nepieciešams novirzīt kapitālsabiedrības plānotajām investīcijām – materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai – atbilstoši Stratēģijai, lai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību un augstvērtīgu māksliniecisko darbību.
Saskaņā ar Noteikumu Nr.72 3.1.apakšpunktu minimālā dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), ir 64 % no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas, ja atbilstoši Noteikumu Nr.72 II nodaļai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi.
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28.panta pirmajā daļā noteikts, ka prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu nosaka, pamatojoties uz kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģiju, tajā noteiktajiem kapitālsabiedrības mērķiem un to īstenošanu.
Noteikumu Nr.72 6.punkts nosaka, ka Ministru kabinets pēc valsts kapitāla daļu turētāja pamatota priekšlikuma ar Ministru kabineta rīkojumu var atļaut noteikt stratēģijā atšķirīgu prognozējamo dividendēs izmaksājamo un saņemamo peļņas daļu (procentos no prognozētās pārskata gada peļņas), nekā tas norādīts Noteikumu Nr.72 3.punktā vai citos tiesību aktos. Noteikumu Nr.72 7.punkts nosaka, ka valsts kapitāla daļu turētājs iesniedz Ministru kabinetā Noteikumu Nr.72 6.punktā minēto Ministru kabineta rīkojuma projektu un sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju).
Ar kapitālsabiedrību, pamatojoties uz Kultūras institūciju likuma 23.panta otro daļu, 2021.gada 4.janvārī noslēgts līdzdarbības līgums Nr.2.5-8-9 „Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā”, saskaņā ar kuru kapitālsabiedrība veic valsts deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, kuru ietvaros kapitālsabiedrības tiešie uzdevumi paredz iestudēt daudzveidīgas un kvalitatīvas teātra izrādes, ar savu repertuārpolitiku veicinot latviešu oriģināldramaturģijas attīstību un jaunu nacionālo vērtību radīšanu, nodrošināt teātra mākslas pieejamību Latvijas sabiedrībai, ar teātra izrāžu starpniecību nodrošināt kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai, apgūt starptautisko pieredzi teātra mākslas jomā, veicinot izcilību, nodrošināt kapitālsabiedrības finanšu un tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju.
Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībām veikt intervences kultūras pakalpojumu tirgū dažādu atbalsta pasākumu veidā (granti, dotācijas, projektu finansējums, nodokļu atvieglojumi), kultūras pakalpojumi ir izņēmums, kas paredzēts gan Līgumā par Eiropas Savienības darbību, gan tiek plaši piemērots Eiropas Savienības dalībvalstu praksē. Līguma par Eiropas Savienības darbību 167.pants paredz, ka „Savienība veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam. (..) Rīkojoties saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, Savienība ņem vērā kultūras aspektus, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību”. Savukārt Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 3.punkta d) apakšpunkts nosaka, ka „atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Savienībā tiktāl, ka tas ir pretrunā kopīgām interesēm, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu”. Papildus 2016.gada 19.jūlijā tika pieņemts Eiropas Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01) (turpmāk – Paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu), tostarp skaidrojot valsts atbalsta nosacījumu piemērošanu atsevišķu nozaru ietvaros, piemēram, kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, dabas aizsardzībai. Saskaņā ar Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu 33. un 34.punktā noteikto kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp muzeji, arhīvi, bibliotēkas, mākslas un kultūras centri vai telpas, teātri, operas nami, koncertzāles, arheoloģiskie objekti, pieminekļi, vēsturiskie objekti un celtnes, tradicionālās paražas un amatniecība, festivāli un izstādes, kā arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka atsevišķas ar kultūru, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un dabas aizsardzību saistības darbības var būt organizētas nekomerciāli un tādējādi tās ir tādas, kurām nav saimnieciska rakstura, līdz ar to publiskais finansējums, kas tām piešķirts, var nebūt valsts atbalsts.
Arī tad, ja no kultūras iestādes apmeklētājiem vai sabiedrībai pieejama kultūras vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas pasākuma dalībniekiem tiek prasīta samaksa, kas sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām, šim pasākumam tik un tā nav saimnieciska rakstura, jo šādu samaksu nevar uzskatīt par reālu atlīdzību par sniegto pakalpojumu. Eiropas Komisijas skaidrojumā – „daļa no faktiskajām izmaksām” ir ne vairāk kā 50 % no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem (biļešu ieņēmumi, maksas pakalpojumu u.c. pašu ieņēmumi).
Saskaņā ar 2021.gada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2021.gadā bija 1 179 767 euro, kas veidoja 28,6 % no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt dotācija no valsts pamatbudžeta bija 2 945 651 euro jeb 71,4 % no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.
Teātra repertuārā ir tikai dramatiskās izrādes latviešu valodā bez tulkojuma citās valodās, līdz ar to teātra izrādes ir paredzētas vietējai mērķauditorijai. Valodas barjeras dēļ izrādes nepiesaista skatītājus no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, līdz ar to piešķirtais valsts finansējums kapitālsabiedrībai nevar ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un konkurenci, un šim atbalsta pasākumam (t.i., dotācijai no valsts pamatbudžeta) ir vienīgi vietēja mēroga ietekme. Ņemot vērā iepriekš minēto, ka ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2021.gadā nepārsniedza 50% no izdevumiem, kā arī nepastāv potenciāla ietekme uz tirdzniecību un konkurenci starp citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, komercdarbības atbalstu regulējošās tiesību normas nav jāpiemēro.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Noteikumu Nr.72 7.3.1.1.apakšpunktu, ņemot vērā kapitālsabiedrības nepieciešamību veikt esošo skaņas un gaismas sistēmu nomaiņu, kas ir morāli un tehniski novecojusi, līdzekļi ko kapitālsabiedrība spēj piesaistīt pašu spēkiem, vidējā termiņa darbības ietvaros ir jāsaglabā kapitālsabiedrības rīcībā kapitālsabiedrības plānotajām investīcijām – materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai – atbilstoši Stratēģijai, lai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību un augstvērtīgu māksliniecisko darbību, kultūras vērtību radīšanu, izplatīšanu, Latvijas kultūridentitātes saglabāšanu un popularizēšanu teātra mākslas jomā, kas tika noteikts Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra sēdē (protokols Nr.68 80.§), pieņemot lēmumu par valsts līdzdalības saglabāšanu kapitālsabiedrībā. Stratēģijā minētajā laika periodā kapitālsabiedrībai ir nepieciešami ieguldījumi skaņas tehnikas iegādes izdevumu segšanai 5 000 euro apmērā, no kuriem 2 716 euro apmērā plānots segt no dividendēm, bet pārējo summu no pašu ieņēmumiem, un gaismas tehnikas iegādes izdevumu segšanai 32 000 euro apmērā, no kuriem 19 880 euro plānots segt no kapitālsabiedrības rīcībā atstātās peļņas daļas, bet pārējo summu no pašu ieņēmumiem.
Risinājuma apraksts
Lai kapitālsabiedrība spētu īstenot tās Stratēģijā noteiktos mērķus, ir nepieciešams veikt regulārus ieguldījumus kapitālsabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai atbilstoši Stratēģijai, lai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību un augstvērtīgu māksliniecisko darbību, līdz ar to Kultūras ministrija ierosina Ministru kabinetam pieņemt lēmumu, ar kuru atļaut noteikt kapitālsabiedrības Stratēģijā atšķirīgu prognozējamo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 0 % apmērā no prognozētās pārskata gada peļņas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
199 278 584
-2 716
142 881 000
-4 081
84 975 000
-15 799
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
199 278 584
-2 716
142 881 000
-4 081
84 975 000
-15 799
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
199 278 584
-2 716
142 881 000
-4 081
84 975 000
-15 799
0
3.1. valsts pamatbudžets
199 278 584
-2 716
142 881 000
-4 081
84 975 000
-15 799
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-2 716
-4 081
-15 799
0
5.1. valsts pamatbudžets
-2 716
-4 081
-15 799
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Likumā „Par valsts budžetu 2022.gadam” un likumā „Par vidēja termiņa ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” ir ieplānoti ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) 2022.gadā 199 278 584 euro, 2023.gadā 142 881 000 euro un 2024.gadā 84 975 000 euro apmērā. Projekta īstenošanas gadījumā 2022.gadā valsts budžets negūs ieņēmumus 2 716 euro apmērā, 2023.gadā 4 081 euro apmērā un 2024.gadā 15 799 euro apmērā. Ņemot vērā to, ka, veicot dividenžu maksājumus, uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek aprēķināts un nomaksāts uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lēmums par peļņas atstāšanu kapitālsabiedrības rīcībā samazinās arī uzņēmuma ienākuma nodokļa maksājumus.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Projekts attiecas uz kapitālsabiedrības peļņas izlietošanas kārtību, kas tiešā veidā neskar sabiedrības intereses.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
- Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais teātris”
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Saskaņā ar Stratēģiju, pieņemot lēmumu par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo summu (nosakot 0 % likmi), valsts budžetā trīs gados kopā netiktu pārskaitīta summa 22 596 euro apmērā. Minētā summa paliktu kapitālsabiedrības rīcībā un tiktu novirzīta kapitālsabiedrības plānotajām investīcijām – materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai – atbilstoši Stratēģijai, lai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību un augstvērtīgu māksliniecisko darbību.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi