22-TA-2516: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts saistībā ar valsts aizsardzības dienesta (turpmāk - VAD) ieviešanu, lai precizētu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk - Atlīdzības likums) VAD karavīriem paredzētās sociālās garantijas. Papildus likumprojekts precizē normatīvo regulējumu pēc Militārās disciplināratbildības likuma spēkā stāšanās un precizē normatīvo regulējumu atbilstoši veiktajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai saistībā ar VAD ieviešanu paredzētu sociālās garantijas VAD karavīriem. Papildus likumprojekts precizē normatīvo regulējumu pēc Militārās disciplināratbildības likuma spēkā stāšanās un precizē normatīvo regulējumu atbilstoši veiktajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Likumprojekts stāsies spēkā vienlaikus ar Valsts aizsardzības dienesta likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kas izstrādāti VAD ieviešanai.
Nolūkā izveidot funkcionējošu valsts aizsardzības dienestu, un lai nodrošinātu to, ka ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu VAD karavīriem tiek nodrošinātas sociālās garantijas, nepieciešams paredzēt, ka likumprojekts stājas spēkā vienlaikus ar Valsts aizsardzības dienesta likumu.
Nolūkā izveidot funkcionējošu valsts aizsardzības dienestu, un lai nodrošinātu to, ka ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu VAD karavīriem tiek nodrošinātas sociālās garantijas, nepieciešams paredzēt, ka likumprojekts stājas spēkā vienlaikus ar Valsts aizsardzības dienesta likumu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī ir mainījusies drošības situācija Eiropā. Paredzams, ka izmaiņas starptautiskajā drošībā saglabāsies ilgtermiņā, iezīmējot bīstamāku drošības situācijas realitāti Eiropā turpmākajos gados.
Reaģējot uz izmaiņām drošības situācijā, Aizsardzības ministrija plāno ieviest valsts aizsardzības dienestu. Pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem, kā arī brīvprātīgi – tām Latvijas pilsonēm, kuras to vēlēsies. Dienestu pilsonis varēs pildīt, sākot no 18 gadu vecuma sasniegšanas brīža. Plānots attīstīt šādus VAD izpildes veidus – dienests NBS regulāro spēku vienībā vai dienests Zemessardzē; vai apgūstot augstskolu studentiem paredzēto speciālo valsts aizsardzības apmācības programmu; vai apgūstot kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu; vai apgūstot ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā. VAD tiks pildīts valsts aizsardzības dienesta karavīra statusā.
Jaunā sistēma tiks pakāpeniski ieviesta tuvāko piecu gadu laikā, stiprinot NBS kaujas spējas un veidojot bruņoto spēku rezervi. VAD plānots izveidot ar 2023. gada 1. janvāri, pirmo iesaukumu pilnībā komplektējot no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi, bet sākot ar 2023. gada otro pusgadu – iesaucot pilsoņus arī obligātā kārtā.
Reaģējot uz izmaiņām drošības situācijā, Aizsardzības ministrija plāno ieviest valsts aizsardzības dienestu. Pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem, kā arī brīvprātīgi – tām Latvijas pilsonēm, kuras to vēlēsies. Dienestu pilsonis varēs pildīt, sākot no 18 gadu vecuma sasniegšanas brīža. Plānots attīstīt šādus VAD izpildes veidus – dienests NBS regulāro spēku vienībā vai dienests Zemessardzē; vai apgūstot augstskolu studentiem paredzēto speciālo valsts aizsardzības apmācības programmu; vai apgūstot kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu; vai apgūstot ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā. VAD tiks pildīts valsts aizsardzības dienesta karavīra statusā.
Jaunā sistēma tiks pakāpeniski ieviesta tuvāko piecu gadu laikā, stiprinot NBS kaujas spējas un veidojot bruņoto spēku rezervi. VAD plānots izveidot ar 2023. gada 1. janvāri, pirmo iesaukumu pilnībā komplektējot no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi, bet sākot ar 2023. gada otro pusgadu – iesaucot pilsoņus arī obligātā kārtā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2020. gada 1. decembrī stājās spēkā Militārās disciplināratbildības likums. Ar šī likuma spēkā stāšanos cita starpā tika noteikti karavīram un zemessargam piemērojamie disciplinārsodi, no tiesiskā regulējuma svītrojot tādu disciplinārsoda veidu kā arests. Ņemot vērā, ka arests, kā disciplinārsoda veids vairs nepastāv, likumprojekta 1. pants paredz no Atlīdzības likuma 9. panta piektās daļas svītrot pēdējo teikumu, kas nosaka, ka laikā, kad karavīrs atrodas arestā, viņu nodrošina ar uzturdevu, bet mēnešalgu, piemaksas un kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai viņam neizmaksā.
2022. gada 23. jūnijā stājās spēkā grozījumi Nacionālās drošības likumā, papildinot minētā likuma 11. pantu ar piekto daļu, kas nosaka, ka aizsardzības ministrs, izvērtējot valsts drošības un aizsardzības intereses, pieņem lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku speciālo operāciju īstenošanu ārvalstīs un aktīvās kiberaizsardzības operāciju īstenošanu. Aizsardzības ministrs lēmumu saskaņo ar Ministru prezidentu un ārlietu ministru. Par speciālās operācijas norisi un rezultātiem informē Nacionālās drošības padomi.
Ņemot vērā minēto, likumprojekta 2. pants paredz grozījuma veikšanu Atlīdzības likuma 17. panta septītajā daļā aiz vārda “operācijā” papildinot ar vārdiem “piedalījies Nacionālās drošības likuma 11. panta piektajā daļā paredzētajā speciālajā operācijā ārvalstīs”.
Saistībā ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu likumprojekta 3. pants paredz sociālās garantijas valsts aizsardzības dienestā esošiem karavīriem, proti, Atlīdzības likuma 25. pants tiek papildināts ar 3.1 daļu, paredzot, ka, ja karavīrs gada laikā pēc atvaļināšanas no valsts aizsardzības dienesta iestājas profesionālajā dienestā izdienas laikā izdienas pabalsta saņemšanai ieskaita valsts aizsardzības dienestā pavadīto laiku.
Lai noteiktu valsts aizsardzības dienesta karavīriem tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi un arī rehabilitācijas pakalpojumus kā to paredz likumprojekta “Valsts aizsardzības dienesta likums” 37.pants, likumprojekta 4. pants papildina Atlīdzības likuma 39. panta pirmo daļu ar atsauci uz valsts aizsardzības dienesta karavīriem. Tādējādi VAD karavīriem nosacījumi veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, kā arī kārtība šo pakalpojumu izdevumu segšanai tiks noteikta Ministru kabineta 2013. gada 6. augusta noteikumos Nr. 468 “Noteikumi par aktīvā dienesta karavīru un zemessargu veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, apmaksājamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kārtību”. Atbilstoši minētajam, tiks veikti grozījumi arī šajos Ministru kabineta noteikumos. Attiecībā uz rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu VAD karavīriem, plānots vadīties no tā rehabilitācijas pakalpojumu klāsta, kāds tiek noteikts karavīriem, nosakot līdzīgu kārtību šādu pakalpojumu saņemšanai.
Atvaļinājuma laikā karavīrs saņem mēnešalgu, līdz ar to likumprojekta 5. pants paredz grozījuma veikšanu Atlīdzības likuma 42. panta septītajā daļā.
2022. gada 23. jūnijā stājās spēkā grozījumi Nacionālās drošības likumā, papildinot minētā likuma 11. pantu ar piekto daļu, kas nosaka, ka aizsardzības ministrs, izvērtējot valsts drošības un aizsardzības intereses, pieņem lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku speciālo operāciju īstenošanu ārvalstīs un aktīvās kiberaizsardzības operāciju īstenošanu. Aizsardzības ministrs lēmumu saskaņo ar Ministru prezidentu un ārlietu ministru. Par speciālās operācijas norisi un rezultātiem informē Nacionālās drošības padomi.
Ņemot vērā minēto, likumprojekta 2. pants paredz grozījuma veikšanu Atlīdzības likuma 17. panta septītajā daļā aiz vārda “operācijā” papildinot ar vārdiem “piedalījies Nacionālās drošības likuma 11. panta piektajā daļā paredzētajā speciālajā operācijā ārvalstīs”.
Saistībā ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu likumprojekta 3. pants paredz sociālās garantijas valsts aizsardzības dienestā esošiem karavīriem, proti, Atlīdzības likuma 25. pants tiek papildināts ar 3.1 daļu, paredzot, ka, ja karavīrs gada laikā pēc atvaļināšanas no valsts aizsardzības dienesta iestājas profesionālajā dienestā izdienas laikā izdienas pabalsta saņemšanai ieskaita valsts aizsardzības dienestā pavadīto laiku.
Lai noteiktu valsts aizsardzības dienesta karavīriem tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi un arī rehabilitācijas pakalpojumus kā to paredz likumprojekta “Valsts aizsardzības dienesta likums” 37.pants, likumprojekta 4. pants papildina Atlīdzības likuma 39. panta pirmo daļu ar atsauci uz valsts aizsardzības dienesta karavīriem. Tādējādi VAD karavīriem nosacījumi veselības aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, kā arī kārtība šo pakalpojumu izdevumu segšanai tiks noteikta Ministru kabineta 2013. gada 6. augusta noteikumos Nr. 468 “Noteikumi par aktīvā dienesta karavīru un zemessargu veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, apmaksājamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kārtību”. Atbilstoši minētajam, tiks veikti grozījumi arī šajos Ministru kabineta noteikumos. Attiecībā uz rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu VAD karavīriem, plānots vadīties no tā rehabilitācijas pakalpojumu klāsta, kāds tiek noteikts karavīriem, nosakot līdzīgu kārtību šādu pakalpojumu saņemšanai.
Atvaļinājuma laikā karavīrs saņem mēnešalgu, līdz ar to likumprojekta 5. pants paredz grozījuma veikšanu Atlīdzības likuma 42. panta septītajā daļā.
Risinājuma apraksts
-
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Ar likumprojekta īstenošanu saistītie aprēķini ir iekļauti likumprojekta “Valsts aizsardzības dienesta likums” anotācijā (22-TA-2481). Izdevumi par veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem VAD karavīriem tiks segti no Aizsardzības ministrijas valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kas ministrijai piešķirti saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Valsts aizsardzības dienesta likums
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts tiek virzīts kopā ar likumprojektu “Valsts aizsardzības dienesta likums” (22-TA-2481) un citiem likumprojektiem, kas izstrādāti saistībā ar VAD ieviešanu.
Veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (to paredz arī Valsts aizsardzības dienesta likumprojektā ietvertais regulējums) piešķiršanai VAD karavīriem tiks grozīti Ministru kabineta 2013. gada noteikumi Nr.468 “Noteikumi par aktīvā dienesta karavīru un zemessargu veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, apmaksājamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kārtību".
Veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (to paredz arī Valsts aizsardzības dienesta likumprojektā ietvertais regulējums) piešķiršanai VAD karavīriem tiks grozīti Ministru kabineta 2013. gada noteikumi Nr.468 “Noteikumi par aktīvā dienesta karavīru un zemessargu veselības aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, apmaksājamo pakalpojumu veidiem un izdevumu apmaksas kārtību".
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Sabiedrībai bija iespēja izteikt viedokli informatīvā ziņojuma “Informatīvais ziņojums “Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu””, 22-TA-2336, skaņošanas laikā. Latvijas studentu apvienība šo iespēju izmantoja.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Likumprojekta izpildi nodrošinās Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki, Zemessardze (tostarp NBS un ZS ārsti vai ārstu palīgi), izglītības iestādes, kurās atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 3.pantā noteiktajiem VAD veidiem, VAD karavīrs pilda VAD pienākumus, kā arī attiecīgās veselības aprūpes iestādes, kas nodrošina likumprojektā minētos pakalpojumus.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts paredz nodrošināt veselības pakalpojumu un rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu pilsoņiem, kas pildīs valsts aizsardzības dienestu. Sniedzamo pakalpojumu klāsts, to saņemšanas nosacījumi un kārtība pakalpojumu izdevumu apmaksai tiks noteikta Ministru kabineta noteikumos.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi