Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka liela daļa Krievijas Federācijas iedzīvotāju ilgstoši ir atbalstījuši V. Putina režīma agresīvās darbības un ir līdzatbildīgi par Krievijas Federācijas agresiju pret Ukrainu, minētais apstāklis var radīt draudus Latvijas Republikas iekšējai drošībai, sabiedriskajai kārtībai, starptautiskajām attiecībām un sabiedrības interesēm. Vienlaikus jāņem vērā, ka Krievijas Federācijas radītais apdraudējums Ukrainai joprojām pastāv, un A. Lukašenko režīms atklāti atbalsta Krievijas Federācijas agresiju Ukrainā, kas dod pamatu secināt par apdraudējuma pastāvēšanu Latvijas Republikai arī no Baltkrievijas Republikas puses. Tāpēc ir nepieciešams arī turpmāk saglabāt Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņu vīzu pieteikumu pieņemšanas un ieceļošanas Latvijas Republikā ierobežojumus.

Atbilstoši mūsdienu starptautiskajām tiesībām, jebkurai valstij ir tiesības veikt pasākumus pret valsti, kas pārkāpj saistības pret starptautisko sabiedrību kopumā, lai nodrošinātu pārkāpuma novēršanu un reparācijas cietušās valsts interesēs un pārkāpto saistību labuma guvēju interesēs (sk. Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tiesību komisijas 2001. gadā pieņemto pantu par valstu atbildību par starptautiski prettiesisku rīcību (International Law Commission, Draft Articles on Responsibility of States for Internationally Wrongful Acts, November 2001, Supplement No. 10 (A/56/10), chp.IV.E.1) 54. pantu un arī 48. pantu). Agresijas aizliegums ir erga omnes pienākums (sk. Barcelona Traction, Light and Power Company, Limited (Belgium v. Spain) (New Application: 1962) [1970] ICJ Rep 3 34. paragrāfu), kā arī vispārējo starptautisko tiesību imperatīva norma (jus cogens) (sk. International Law Commission, Draft Conclusions on Peremptory Norms of General International Law (Jus Cogens), Report of the International Law Commission: Seventy-first session (29 April–7 June and 8 July–9 August 2019) UN Doc A/74/10 141 Pielikums(a)). 
Vīzu pieteikumu pieņemšanas un ieceļošanas ierobežojums ir atbilstošs Latvijas Republikas Satversmei un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, jo katrai valstij ir tiesības kontrolēt ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos valstī, turklāt viens no valsts pamatpienākumiem ir nacionālās drošības garantēšana. Tādēļ tiesiskais regulējums imigrācijas jomā ir viens no veidiem, kādos valsts var mazināt drošības riskus un valsts šajā jomā bauda noteiktu rīcības brīvību. 
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija regulas Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (turpmāk - Vīzu kodekss), neregulē atsevišķu trešās valstu pilsoņu vīzu pieteikumu pieņemšanu, tāpēc attiecībā uz Krievijas Federācijas pilsoņiem Eiropas Komisija 2022. gada 30. septembrī ir pieņēmusi atsevišķas vadlīnijas par vispārējiem vīzu izsniegšanas noteikumiem attiecībā uz vīzu pieteikumu iesniedzējiem no Krievijas C(2022) 7111 final (turpmāk – Pamatnostādnes), aicinot dalībvalstu konsulātus un robežkontroles iestādes piemērot augstāka līmeņa drošības pārbaudes un rīkoties koordinēti, veicot Krievijas Federācijas pilsoņu vīzas pieteikumu individuālu novērtējumu un kontroli pie ES ārējām robežām. Vienlaikus Pamatnostādnēs uzsvērts, ka vīzu pieteikuma iesniedzējiem, kuri ceļo būtiskos nolūkos, tostarp ES pilsoņu ģimenes locekļiem, disidentiem, neatkarīgiem žurnālistiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, vajadzētu būt iespējai ieceļot ES. Tā kā Krievijas Federācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra regulu Nr. 2018/1806, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas, ir to valstu sarakstā, kuras pilsoņiem ieceļošanai ES ir nepieciešamas vīzas, un līdz ar to Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs (turpmāk - pārstāvniecības) būtu jānodrošina arī vīzu izsniegšana minēto kategoriju ceļotājiem. Vienlaikus dalībvalstīm ir jāpievērš īpaša uzmanība novērtējumam par to, vai pieteikuma iesniedzējs apdraud dalībvalstu drošību, un jānosaka, vai ieceļošanas nosacījumi ir izpildīti saskaņā ar Vīzu kodeksa 21. pantu. Pamatnostādnēs skaidri noteikts, ka attiecībā uz Krievijas Federācijas pilsoņu vīzu pieteikumu pieņemšanu, neatkāpjoties no prasības par pienācīgu un pat padziļinātu vīzu pieteikumu izvērtēšanu, ir pieļaujama procedūru pielāgošana konkrētajai situācijai.
Pēc būtības un satura tiesību akta projekts saglabā šobrīd spēkā esošajos MK noteikumos Nr. 123 paredzēto regulējumu. Proti, attiecībā uz Krievijas Federācijas pilsoņu vīzu pieteikumu pieņemšanas un ieceļošanas ierobežojumiem tiesību akta projekta 2. punktā ir uzskaitītas tās Krievijas Federācijas pilsoņu kategorijas, kurām ir pieļaujama vīzu pieteikumu iesniegšana pārstāvniecībās.
Savukārt, lai no Krievijas Federācijas pilsoņa pieņemtu vīzas pieteikumu uz tiesību akta projekta 2.4. apakšpunkta pamata, jāizpildās divām pazīmēm, proti, šim pilsonim ir piešķirtas uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā un ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešama vīza, jo praksē ir gadījumi, kad personai ir beidzies uzturēšanās atļaujas kartītes derīguma termiņš, vai persona to ir nozaudējusi. Lai gan personai šajos apstākļos ir legāls pamats ieceļošanai, tomēr iztrūkst pierādījums par uzturēšanās tiesībām Latvijas Republikā, tāpēc šādos gadījumos būtu jāsaņem arī vīza.
Vienlaikus tiesību akta projekta 3. punkts paredz, ka pārstāvniecībā atsevišķos gadījumos pieņem vīzu pieteikumus no Krievijas Federācijas pilsoņiem, ja tas atbilst Latvijas Republikai saistošajām starptautiskajām saistībām vai valsts nacionālajām interesēm ārpolitikas un attīstības politikas jomā, sabiedrības vai valsts drošības interesēs. Šādi gadījumi ir atzīstami par būtiskiem, ja atbilst ES dalībvalstu interesēm (kravu pārvadājumi un preču piegāde) vai starptautiskajām saistībām (persona tiek nodarbināta starptautiskā organizācijā un vīza izsniedzama uz savstarpēji noslēgtās vienošanās pamata) u.c., piemēram, Vīzu kodeksa 16. panta 6. punkts.
Savukārt tiesību akta projekta 4. punktā noteiktas tās Krievijas Federācijas pilsoņu kategorijas, kuras varēs šķērsot Latvijas Republikas ārējo robežu, iepriekš veicot visas nepieciešamās pārbaudes, tostarp valsts drošības iestādēm savas kompetences ietvaros veicot arī papildu pārbaudi atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 554 "Noteikumi par valstīm, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi". 
Papildus norādāms, ka tiesību akta projektā nav iekļauti izņēmumi, kas būtu attiecināmi uz personām, kuras ir vienkāršota tranzīta dokumenta (FDT) vai vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumenta (FRTD) turētāji un kuri dodas no Krievijas Federācijas uz Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalu un atpakaļ, jo vilciens, kurš tranzītā dodas uz Kaļiņingradu, nešķērso Latvijas Republikas teritoriju. Līdz ar to tas ļautu izslēgt negodprātīgu šādu atļauju izmantošanu Šengenas ārējās robežas šķērsošanā.
Tiesību akta projekts nosaka, ka pārstāvniecībā tiks pieņemti vīzu pieteikumi no Krievijas Federācijas pilsoņiem:
1) kuri ir Latvijas Republikas valstspiederīgo ģimenes locekļi (laulātie, laulāto nepilngadīgie bērni, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, kā arī apgādībā, aizgādnībā vai aizbildnībā esošās personas);
2) kuri ir ES, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgo ģimenes locekļi;
3) kuru ieceļošana saistīta ar humāniem apsvērumiem;
4) kuriem ir piešķirtas uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā un ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešama vīza;
5) kuri ir Latvijas Republikā akreditētie vai nosūtītie Krievijas Federācijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki un viņu ģimenes locekļi;
6) kuri ir Krievijas Federācijas diplomātiskie kurjeri vai ad hoc diplomātiskie kurjeri, kas uzrāda oficiālu dokumentu, kurā norādīts viņu statuss un diplomātiskā pasta paku skaits;
7) kuri dodas uz Krievijas Federācijas vēstniecību Latvijas Republikā īstermiņa komandējumā tehniskā atbalsta nodrošināšanai.
Savukārt Valsts robežsardzei tiesību akta projekts dod tiesības atļaut Latvijas Republikā ieceļot, šķērsojot Latvijas Republikas ārējo robežu, Krievijas Federācijas pilsoņiem:
1) ir Latvijas Republikas, ES, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas uzturēšanās atļaujas turētāji;
2) kuri ir Šengenas līguma dalībvalsts ilgtermiņa vīzas turētāji;
3) kuriem ir izsniegta vīza saskaņā ar Vīzu kodeksu, un ir: 
   - Latvijas Republikas valstspiederīgo ģimenes locekļi (laulātie, laulāto nepilngadīgie bērni, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, kā arī apgādībā, aizgādnībā vai aizbildnībā esošās personas);
   - ES, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgo ģimenes locekļi;
   - transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kravas vai tehnisko reisu apkalpe, kas ierodas Latvijas Republikā vai izbrauc no tās, pildot darba pienākumus;
   - jūrnieki, kuriem jānokļūst savā darba vietā uz kuģa vai kuriem nepieciešams atgriezties no tā;
   - personas, kuru ieceļošana saistīta ar humāniem apsvērumiem.
4) kuri ir Latvijas Republikā akreditētie vai nosūtītie Krievijas Federācijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki un viņu ģimenes locekļi;
5) kuri ir Krievijas Federācijas diplomātiskie kurjeri vai ad hoc diplomātiskie kurjeri, kas uzrāda oficiālu dokumentu, kurā norādīts viņu statuss un diplomātiskā pasta paku skaits;
6) kuri dodas uz Krievijas Federācijas vēstniecību Latvijas Republikā īstermiņa komandējumā tehniskā atbalsta nodrošināšanai;
7) kuri ir Krievijas Federācijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki, kuri šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā oficiālo funkciju veikšanai, un viņu ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā un dodas īstermiņa komandējumā tehniskā atbalsta nodrošināšanai uz Krievijas Federācijas vēstniecību uzņemošajā valstī.   
Tiesību akta projektā atbilstoši Šengenas Robežu kodeksa 6. panta 5. punkta a) apakšpunktam ir iekļauti uzturēšanās atļauju un ilgtermiņa vīzas turētāji, jo personām kurām ir kādas dalībvalsts izdota uzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza, ir jāļauj tranzītā ieceļot pārējo dalībvalstu teritorijās, lai varētu nonākt dalībvalstī, kas izsniegusi uzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu, ja vien viņi nav iekļauti tādas dalībvalsts brīdinājumu sarakstā, kuras ārējās robežas viņi ir iecerējuši šķērsot, un brīdinājumam nav pievienots norādījums atteikt ieceļošanu vai tranzītu. Savukārt Šengenas Robežu kodekss neuzliek par pienākumu dalībvalstij ļaut ieceļot trešās valsts valstspiederīgajam, kurš ir citas Šengenas līguma dalībvalsts izsniegtas īstermiņa vīzas turētājs.
Savukārt tiesību akta projektā ietverto ES, EEZ vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgo ģimenes locekļu ieceļošana atļauta atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumiem Nr. 675 "Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā".    
Tāpat tiesību akta projekta 2.3. un 4.3.5. apakšpunkts paredz vīzu pieteikumu pieņemšanu gan no Krievijas Federācijas, gan no Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, kuru ieceļošana Latvijas Republikā saistīta ar humāniem apsvērumiem, ko uzskata par svarīgām personīgām interesēm un tiesībām (piemēram, tiesības uz ģimenes dzīvi, personas glābšanās no dzīvības un veselības apdraudējuma). Tie ir izņēmuma gadījumi, rūpīgi vērtējot katru pieteikumu individuāli, jo šādi apstākļi ir īpaši un saistīti ar personas subjektīviem smagiem morāliem pārdzīvojumiem vai lielām fiziskām ciešanām tik lielā mērā, ka to var atzīt par necilvēcīgu apiešanos. Tāpat par humāniem apsvērumiem var atzīt, piemēram, tuva radinieka smagu slimību vai bēres, apdraudējumu personas drošībai, kā arī gadījumus, kad persona ar Latvijas Republikas tiesas pavēsti ir aicināta piedalīties tiesas sēdē, tādējādi neierobežojot personu tiesības uz aizstāvību. 
Attiecībā uz Baltkrievijas Republikas pilsoņu vīzu pieteikumu pieņemšanas un ieceļošanas ierobežojumiem tiesību akta projekta 5. punktā ir noteiktas tās Baltkrievijas Republikas pilsoņu kategorijas, no kurām Latvijas pārstāvniecības pieņem vīzu pieteikumus, proti, personas, kas pieprasa ilgtermiņa vīzu, kā arī personas, kas pieprasa vīzu saskaņā ar Vīzu kodeksu, un ir:
1) Latvijas Republikas valstspiederīgo ģimenes locekļi (laulātie, laulāto nepilngadīgie bērni, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi, māsas, kā arī apgādībā, aizgādnībā vai aizbildnībā esošās personas);
2) ES, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgo ģimenes locekļi;
3) personas, kuru ieceļošana saistīta ar humāniem apsvērumiem;
4) Baltkrievijas Republikas valstspiederīgo, kuriem ir derīgas uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā, ģimenes locekļi (laulātie, laulāto nepilngadīgie bērni, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi, māsas, kā arī apgādībā, aizgādnībā vai aizbildnībā esošās personas);
5) transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieki, kravas vai tehnisko reisu apkalpe, kas ierodas Latvijas Republikā, pildot darba pienākumus;
6) jūrnieki, kuriem jānokļūst savā darba vietā uz kuģa vai kuriem nepieciešams atgriezties no tā;
Tāpat tiesību akta projekts regulē vīzu pieteikumu pieņemšanu no Latvijas Republikā akreditētiem vai nosūtītiem Baltkrievijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, diplomātiskiem kurjeriem vai ad hoc diplomātiskiem kurjeriem, kas uzrāda oficiālu dokumentu, kurā norādīts viņu statuss un diplomātiskā pasta paku skaits, kā arī ir personām, kuras dodas uz Baltkrievijas Republikas vēstniecību Latvijas Republikā īstermiņa komandējumā tehniskā atbalsta nodrošināšanai.
Līdz ar to personām, kuras neatbildīs kādai no tiesību akta projektā noteiktajām kategorijām, netiks pieņemti vīzu pieteikumi, kā arī tām tiks atteikta Latvijas Republikas ārējās robežas šķērsošana. Šādas personas tiks uzskatītas par personām, kas rada apdraudējumu Latvijas Republikas politikai un iekšējai drošībai atbilstoši Šengenas Robežu kodeksa 6. panta 1. punktā un 14. panta 1. punktā noteiktajam.
Noteikumu projekta 3. un 6. punktā ietvertais kritērijs "sabiedrības vai valsts drošības interesēs" nav paredzēts ārvalstnieka individuālā drošības riska izvērtēšanai, jo ārvalstnieka radītā apdraudējuma sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai, sabiedrības veselībai vai dalībvalstu starptautiskajām attiecībām izvērtēšana tiek veikta vīzas pieteikuma izskatīšanas procesā saskaņā ar Vīzu kodeksa 21. pantu.
Noteikumu projekta 3. un 6. punktā paredzētie pamati ir piemērojami kā savstarpēji neatkarīgi izņēmuma gadījumi. Kritērijs "Latvijas Republikai saistošo starptautisko saistību izpilde" attiecas uz gadījumiem, kad vīzas pieteikuma pieņemšana nepieciešama Latvijas starptautisko saistību nodrošināšanai, piemēram, attiecībā uz personām, kuru ieceļošana saistīta ar starptautisko organizāciju darbību vai starptautisku vienošanos izpildi, kritērijs "valsts nacionālās intereses ārpolitikas un attīstības politikas jomā" attiecas uz gadījumiem, kad personas ieceļošana nepieciešama Latvijas ārpolitikas vai attīstības sadarbības mērķu īstenošanai. Savukārt kritērijs "sabiedrības vai valsts drošības interesēs" paredzēts atsevišķiem izņēmuma gadījumiem, kad vīzas pieteikuma pieņemšana ir saistīta ar sabiedrības vai valsts drošības interešu aizsardzību, proti, šis kritērijs var tikt piemērots, piemēram, gadījumos, kad personas ieceļošana ir saistīta ar tādu pasākumu vai darbību īstenošanu, kas vērstas uz sabiedrības vai valsts drošības interešu nodrošināšanu."

Šobrīd spēkā esošie MK noteikumi Nr. 123 nosaka Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņu vīzu pieteikumu pieņemšanas un ieceļošanas Latvijas Republikā ierobežojumus, kas ir piemērojami līdz 2026. gada 31. decembrim.
Ņemot vērā Krievijas Federācijas īstenoto agresiju pret Ukrainu, kā arī Baltkrievijas sniegto atbalstu šai agresijai, Latvijas kompetentās iestādes turpina identificēt paaugstinātus riskus Latvijas iekšējai drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Tādēļ nepieciešams pagarināt noteikumu projektā paredzēto ierobežojumu piemērošanu, kas   ir nepieciešami un samērīgi, lai mazinātu iespējamos riskus saistībā ar konkrētu trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu Latvijas Republikā un nodrošinātu valsts migrācijas politikas īstenošanu atbilstoši starptautisko attiecību apsvērumiem.

Tiesību akta projekta 7. punktā Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem ierobežojumu termiņš vīzu pieteikumu pieņemšanai un ieceļošanai Latvijas Republikā noteikts līdz 2027. gada 31. decembrim, ņemot vērā ilgstošu militāro konfliktu Ukrainā un ar to saistītajām sekām, neprognozējamo ģeopolitisko situāciju reģionā kopumā, kā arī nepieciešamību stiprināt Latvijas iekšējo drošību, sabiedrisko kārtību un starptautiskās attiecības.
Savukārt tiesību akta projekta 8. punktā noteikto ierobežojumu termiņu, kas vienlaikus nosaka arī termiņu līdz kuram ir spēkā tiesību akta projekts, var atcelt, pagarināt vai saīsināt, izvērtējot ietekmi uz Latvijas iekšējo drošību, sabiedrisko kārtību, starptautiskajām attiecībām no Krievijas Federācijas un/vai Baltkrievijas Republikas puses. Šādam izvērtējumam būtu ņemama vērā arī politiskā situācija starptautiskajā arēnā kopumā, kā arī kompetento iestāžu sniegtais izvērtējums, kas skar Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību u.c. jautājumus.