Anotācija (ex-ante)

Ar 2022. gada 15. septembra likumu "Grozījumi Augstskolu likumā" grozīta Augstskolu likuma 58. panta ceturtā daļa, uz kuras pamata izdoti Eksāmena noteikumi. Eksāmena noteikumu 1. punkta 1.1. apakšpunkta esošā redakcija neatbilst spēkā esošajai Augstskolu likuma 58. panta ceturtajā daļā ietvertā pilnvarojuma Ministru kabinetam formulējumam, kas ir pretrunā Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100. punktā noteiktajam, ka noteikumu projekta 1. punktā vārds vārdā pārrakstāms Ministru kabinetam dotais pilnvarojums.
 

Projekts paredz precizēt Eksāmena noteikumu 1. punkta 1.1. apakšpunktu atbilstoši Augstskolu likuma 58. panta ceturtajā daļā noteiktajam pilnvarojumam.
 

Eksāmena noteikumu 2. punkts paredz, ka kvalifikācijas eksāmens ir profesionālās maģistra studiju programmas sastāvdaļa. Kvalifikācijas eksāmenu kārto jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Saskaņā ar 2022. gada 15. septembra likumu "Grozījumi Augstskolu likumā", kas stājās spēkā 2022. gada 11. oktobrī, Latvijā studiju programmas tiek iedalītas trīs ciklu studiju programmās, nevis profesionālajās un akadēmiskajās bakalaura, maģistra un doktora studiju programmās.
 

Projekts paredz precizēt Eksāmena noteikumu 2. punkta redakciju atbilstoši Augstskolu likuma 57. panta pirmajai daļai un 58. panta ceturtajai daļai, nosakot, ka kvalifikācijas eksāmens ir otrā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, pēc kuras apguves iegūst maģistra grādu un septītā līmeņa jurista profesionālo kvalifikāciju, par ko tiek izsniegts maģistra un profesionālās kvalifikācijas diploms, sastāvdaļa.

Eksāmena noteikumu 3. punkts noteic, ka kvalifikācijas eksāmena apjoms ir 4 kredītpunkti. Saskaņā ar 2022. gada 15. septembra likumu "Grozījumi Augstskolu likumā", kas stājās spēkā 2022. gada 11. oktobrī, noteiktajam Latvijā ir mainīta kredītpunkta definīcija, to saskaņojot ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu. Augstskolu likuma 1. panta 8. punkts noteic, ka kredītpunkts ir uzskaites vienība, kas izsaka studiju darba apjomu, pamatojoties uz studiju programmā vai tās daļā definētajiem studiju rezultātiem un ar to sasniegšanu saistīto studiju slodzi. 60 kredītpunkti atbilst pilna laika studijās vienā akadēmiskajā gadā apgūtajiem studiju rezultātiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu. Kredītpunktus izsaka veselos skaitļos. Viens kredītpunkts atbilst 25–30 stundu studiju darba apjomam. Savukārt šā panta 10. punkts noteic, ka pilna laika studijas ir studiju veids, kuram atbilst 60 kredītpunkti akadēmiskajā gadā.
 

Ņemot vērā, ka netiek mainīts kvalifikācijas eksāmena apjoms, projekts paredz Eksāmena noteikumu 3. punktā noteikt, ka kvalifikācijas eksāmena apjoms ir 6 kredītpunkti, kas atbilst jaunajam kredītpunktu apjomam.

Noteikumu 7. punkts noteic, ka augstskola, kas īsteno profesionālo maģistra studiju programmu jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai (turpmāk – augstskola), akadēmiskā gada sākumā rakstveidā informē Tieslietu ministriju par akadēmiskā gada kalendāru. Kvalifikācijas eksāmena organizēšanai šāda informācija Tieslietu ministirjai nav nepieciešama, tāpēc administratīvo procedūru mazināšanas nolūkā punkts tiek svītrots

Projekts paredz svītrot Eksāmena noteikumu 7. punktu, vienlaikus papildinot 8. punktu ar vārdiem "[Augstskola], kas īsteno profesionālo maģistra studiju programmu jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai (turpmāk – augstskola)", lai nodrošinātu saīsinājuma "augstskola" pieteikšanu.

Eksāmena noteikumu 8. punkts noteic, ka augstskola katru gadu līdz 15. septembrim rakstveidā informē Tieslietu ministriju par to studējošo skaitu, kuriem paredzēts kārtot kvalifikācijas eksāmenu attiecīgajā akadēmiskajā gadā. Ņemot vērā to, ka ar grozījumiem noteikumu 11. punktā paredzēts noteikt, ka, izveidojot kvalifikācijas eksāmena komisiju, tiks ņemts vērā studējošo skaits, kas kvalifikācijas eksāmenu pirmo reizi kārtos attiecīgajā akadēmiskajā gadā, Noteikumu 8. punktā nepieciešams noteikt, ka augstskola sniedz informāciju par studējošajiem, kas kvalifikācijas eksāmenu kārtos pirmo reizi un kas kārtos atkārtoti.
 

Projekts paredz precizēt Eksāmena noteikumu 8. punktu, nosakot, ka augstskola katru gadu līdz 15. septembrim rakstveidā informē Tieslietu ministriju par to studējošo skaitu, kuriem paredzēts kārtot kvalifikācijas eksāmenu attiecīgajā akadēmiskajā gadā, atsevišķi norādot, cik studējošajiem kvalifikācijas eksāmenu paredzēts kārtot pirmo reizi.

Eksāmena noteikumu 11. punkts paredz, ka augstskolas pēc tieslietu ministra uzaicinājuma dalībai komisijā izvirza tieslietu ministra noteiktu pārstāvju skaitu proporcionāli to studējošo skaitam, kuriem paredzēts kārtot kvalifikācijas eksāmenu attiecīgajā akadēmiskajā gadā, bet ne mazāk kā vienu pārstāvi, un informāciju par pārstāvjiem iesniedz apstiprināšanai tieslietu ministram.
Otrajā kvalifikācijas eksāmenā no 77 studējošajiem kvalifikācijas eksāmenu atkārtoti kārtoja 30 studējošie; trešajā kvalifikācijas eksāmenā no 213 studējošajiem kvalifikācijas eksāmenu atkārtoti kārtoja 27 studējošie, ceturtajā kvalifikācijas eksāmenā no 139 studējošajiem kvalifikācijas eksāmenu atkārtoti kārtoja 108 studējošie, savukārt piektajā kvalifikācijas eksāmenā no pieteiktajiem 201 studējošajiem kvalifikācijas eksāmenu atkārtoti paredzēts kārtot 91 studējošajam. Tādējādi saskatāms būtisks to studējošo skaita ikgadējs pieaugums, kas kvalifikācijas eksāmenu kārto atkārtoti, turklāt daudzi studējošie kvalifikācijas eksāmenu atkārtoti kārto vairākas reizes. Lai atkārtoti kārtojušo studējošo skaits neietekmē augstskolas pārstāvju skaitu komisijā, grozījumi paredz augstskolas pārstāvju skaita piesaisti to studējošo skaitam, kas kvalifikācijas eksāmenu kārto pirmo reizi.
Tāpat, lai nodrošinātu katras augstskolas pārstāvību komisijā, Projekts paredz noteikt, ka komisijā iekļaujami vismaz divi augstskolas pārstāvji.

Projekts paredz papildināt Eksāmena noteikumu 11. punktu paredzot, ka augstskolas pēc tieslietu ministra uzaicinājuma dalībai komisijā izvirza tieslietu ministra noteiktu pārstāvju skaitu proporcionāli to studējošo skaitam, kuriem kvalifikācijas eksāmenu attiecīgajā akadēmiskajā gadā paredzēts kārtot pirmo reizi, bet ne mazāk par diviem pārstāvjiem.

Eksāmena noteikumu 19. punktā pieļauta kļūda vārda "komisija" locījumā (proti, punkts noteic, ka komisijas lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot). Lēmumus pieņem komisija, līdz ar to, nepieciešams attiecīgi precizēt Eksāmena noteikumu 19.punktu.

Projekts paredz precizēt Eksāmena noteikumu 19. punkts tiek precizēts, vārdu "komisija" lietojot nominatīvā.

Eksāmena noteikumu 21. punkts noteic, ka komisijas darba telpas atrodas Rīgā, Tieslietu ministrijā. Komisija pamatā strādā attālināti, kā arī nav pamata piesaistīt tās darbību konkrētajai administratīvajai teritorijai. Eksāmena noteikumos nav nepieciešams noteikt, ka komisijas darba telpas atrodas tikai Rīgā, Tieslietu ministrijā. Līdz ar to Noteikumu 21. punkts būtu svītrojams.

Projekts paredz svītrot Eksāmena noteikumu 21. punktu.

Saskaņā ar Eksāmena noteikumiem eksāmena jautājumus un uzdevumus (kāzusus) izstrādā komisija. Praksē komisija izstrādā arī vērtēšanas vadlīnijas, lai nodrošinātu vienlīdzīgu vērtēšanas pieeju. Vērtēšanas vadlīniju izstrādes pienākums ir jāparedz noteikumos.

Projekts paredz papildināt Eksāmena noteikumus ar 30.² punktu nosakot, ka komisijas priekšsēdētāja vietnieki sadarbībā ar Tieslietu ministriju atbilstoši kvalifikācijas eksāmena vērtējuma noteikšanas principiem nodrošina vērtēšanas vadlīniju sagatavošanu noteiktajiem kvalifikācijas eksāmena jautājumiem un uzdevumiem (kāzusiem). Vērtēšanas vadlīnijās ietveramo informāciju paredzēts atspoguļot Eksāmena noteikumu 2. pielikumā.

Eksāmena noteikumu 31.¹ punkts paredz, ka komisija sagatavo katras šo noteikumu 24. punktā minētās jomas teorētiskās daļas ietvara anotāciju, ko publicē elektroniskajā vidē vismaz trīs nedēļas pirms kvalifikācijas eksāmena kārtošanas. Noteikumos nav norādes par to, kas tiek ietverts anotācijā, līdz ar to noteikumu punkts ir papildināms ar attiecīgu norādi.

Projekts paredz papildināt Eksāmena noteikumu 31.¹ punktu ar norādi, ka anotācijā ietver attiecīgās jomas galvenos jautājumus, būtiskos tematus vai pamatjēdzienus, saistībā ar kuriem var tikt sagatavoti kvalifikācijas eksāmena teorētiskās daļas jautājumi

Saskaņā ar deleģēšanas līgumu piekļuves tiesības elektroniskajai videi ir Latvijas Universitātes pārstāvjiem, kas saskaņā ar deleģēšanas līgumu nodrošina elektroniskās vides uzturēšanu, līdz ar to Eksāmena noteikumu 32.¹1 punkts ir attiecīgi precizējams.

Projekts paredz precizēt Eksāmena noteikumu 32.¹1 punktu, nosakot, ka piekļuves tiesības elektroniskajai videi ir Latvijas Universitātes pārstāvjiem, kas saskaņā ar deleģēšanas līgumu nodrošina elektroniskās vides uzturēšanu – pilnā apjomā.

Eksāmena noteikumu 38. punkts paredz, ka studējošais, ierodoties uz kvalifikācijas eksāmenu, komisijas loceklim uzrāda personu apliecinošu dokumentu, bet noteikumos nav norādes uz to, ka komisijas loceklis studējošo reģistrē kvalifikācijas eksāmenam. Eksāmena noteikumos būtu iekļaujama norāde, ka komisijas loceklis reģistrē studējošo kvalifikācijas eksāmenam.

Projekts paredz papildināt Eksāmena noteikumu 38. punktu ar norādi "un komisijas loceklis reģistrē studējošo kvalifikācijas eksāmenam".

Eksāmena noteikumu 45. punkts noteic, ka kvalifikācijas eksāmena teorētisko un praktisko daļu katrā no šo noteikumu 24. punktā minētajām jomām kārto vienā dienā. Atbilžu sagatavošanas laiks teorētiskajā daļā ir viena stunda, praktiskajā daļā – divas stundas. Komisija, kas atbilstoši šo noteikumu 26. punktam ir atbildīga par kvalifikācijas eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) sagatavošanu, ir secinājusi, ka noteiktais atbilžu sagatavošanas laiks teorētiskajā daļā nav pietiekams un to ir nepieciešams pagarināt, nosakot, ka kvalifikācijas eksāmena teorētiskās daļas atbilžu sagatavošanas laiks ir 90 minūtes.

Projekts paredz precizēt noteikumu 45. punktu nosakot, ka kvalifikācijas eksāmena teorētisko un praktisko daļu katrā no šo noteikumu 24. punktā minētajām jomām kārto vienā dienā. Atbilžu sagatavošanas laiks teorētiskajā daļā ir 90 minūtes, praktiskajā daļā – 120 minūtes.

Eksāmena noteikumu 54. punkts noteic, ka kvalifikācijas eksāmena rezultātus studējošajam paziņo elektroniskajā vidē viena mēneša laikā no kvalifikācijas eksāmena pirmās jomas kārtošanas dienas. Tādējādi eksāmena komisijas locekļiem, kuri vērtē pēdējās kvalifikācijas eksāmena jomas darbus, ir ļoti īss laiks vērtējumu izlikšanai, kas var negatīvi ietekmēt vērtēšanas procesa kvalitāti, it īpaši, ja eksāmena vērtēšanas periodā iekrīt svētku dienas, kas vēl vairāk samazina vērtēšanai pieejamo laiku. Lai to novērstu, Eksāmena noteikumos paredzams pietiekams laiks vērtēšanai.

Projekts paredz, ka kvalifikācijas eksāmena rezultātus studējošajam paziņo elektroniskajā vidē trīs nedēļu laikā no kvalifikācijas eksāmena pēdējās jomas kārtošanas dienas.

Eksāmena noteikumu 56. punkts noteic, ka studējošais pamatotu iesniegumu par kvalifikācijas eksāmena apstrīdēšanu iesniedz komisijas priekšsēdētājam. Komisijas priekšsēdētājs iesniegumu nodod apelācijas komisijai. Ceturtā kvalifikācijas eksāmena laikā tika uzsākta studējošo apstrīdēšanas iesniegumu anonimizēšana pirms nodošanas apelācijas komisijai, tādējādi novēršot jebkādas šaubas par apelācijas komisijas objektivitāti.

Projekts paredz papildināt Eksāmena noteikumu 56. punktu, nosakot, ka studējošais pamatotu iesniegumu par kvalifikācijas eksāmena apstrīdēšanu iesniedz Tieslietu ministrijai. Tieslietu ministrija iesniegumu anonimizē un nodod to komisijas priekšsēdētājam. Komisijas priekšsēdētājs anonimizēto studenta iesniegumu nodod apelācijas komisijai.

Eksāmena noteikumu 18. punkts paredz, ka komisija ir lemttiesīga, ja darbā un lēmumu pieņemšanā klātesošo locekļu skaits ir lielāks par pusi no komisijas sastāva. Eksāmena noteikumu formulējums paredz, ka komisijai ir jāstrādā klātienē, lai gan komisija jau šobrīd strādā attālināti. 

Eksāmena noteikumu 18. punkts precizēts, nenosakot komisijas darbības vietu klātienē vai attālināti, bet koncentrējoties uz nepieciešamo kvorumu lēmuma pieņemšanai

Lai Eksāmena noteikumos būtu vienota terminoloģija, 50. un 51. punktu nepieciešams precizēt, svītrojot vārdus "praktiskās daļas".

Projekts paredz precizēt terminoloģiju Eksāmena noteikumu 50. un 51. punktā, svītrojot vārdus "praktiskās daļas". 

Ņemot vērā, ka Projekts paredz papildināt Eksāmena noteikumus ar 30.² punktu ar noteikumu par vērtēšanas vadlīniju izstrādāšanu, nepieciešams precizēt Eksāmena noteikumu 2. pielikumu, nosakot vērtēšanas vadlīniju saturu.

Projekts paredz papildināt Eksāmena noteikumu 2. pielikumu, nosakot vērtēšanas vadlīniju saturu.

Eksāmena noteikumu 51. punkts noteic, ka komisijas loceklis atbildes uz katru kvalifikācijas eksāmena teorētiskās daļas jautājumu un praktiskās daļas uzdevumu (kāzusu) novērtē 10 ballu skalā saskaņā ar noteikumiem par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu.
Izglītības un zinātnes ministrija, ņemot vērā reformas augstākajā izglītībā, ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu". Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standarts bija piemērojams līdz 2022.gada 31.decembrim. Pēc minētā noteikumu projekta stāšanās spēkā tas zaudēs spēku. Šis noteikumu projekts regulē visa līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartus un no Tieslietu ministrijas puses ir saskaņots. Tā, kā minētais noteikumu projekts, iespējams, tiks pieņemts pirms Eksāmena noteikumu grozījumiem, projektā būtu jāietver atsauce uz noteikumiem par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu.

Projekts paredz precizēt Eksāmena noteikumu 51. punktu ar atsauci uz noteikumiem par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu.

Eksāmena noteikumu 42. punkts noteic, ka kvalifikācijas eksāmena laikā studējošais var izmantot pierakstu lapu (melnrakstu), uz kuras fiksē kvalifikācijas eksāmena izpildes gaitas piezīmes. Kvalifikācijas eksāmena attiecīgās daļas beigās studējošais pierakstu lapu (melnrakstu) nodod komisijas loceklim vai augstskolas norīkotajam novērotājam, kas pierakstu lapu (melnrakstu) iznīcina. Lai atvieglotu procesu, projekta 42. punktu paredzēts papildināt ar norādi, ka pierakstu lapas studējošajiem nodrošina augstskola. Prasība pierakstu lapas nodot iznīcināšanai komisijas loceklim vai augstskolas pārstāvim saglabājama, lai varētu pārliecināties, ka uz studējošā izmantotajām pierakstu lapām nav citu pierakstu.

Projekts paredz papildināt 42. punktu ar norādi, ka pierakstu lapas studējošajiem nodrošina augstskola.