Anotācija

Patlaban noteikumos Nr. 251 kā viens no medus veidiem ir minēts "filtrēts medus", ko iegūst, atdalot svešas neorganiskas vai organiskas vielas tā, ka tiek atdalīts būtisks putekšņu daudzums (direktīvā 2001/110 lietots termins “kāsts medus”). Ultrafiltrācija maina medus sastāvu, jo tai izmanto filtra sietu, kura izmērs ir mazāks par 100 µm, tādējādi no medus atdalot lielāko daļu ziedputekšņu. Ziedputekšņi ir dabīgs, medum raksturīgs komponents, kas tiek izmantots, lai noteiktu medus izcelsmi un medus autentiskumu. Lai nodrošinātu to, ka patērētājiem ir pieejama precīza informācija par medus izcelsmi, kā arī lai varētu noteikt medus autentiskumu un nodrošinātu medus izsekojamību, tika izdarīti grozījumi direktīvā 2001/110, precizējot medus definīciju un svītrojot tādu medus veidu kā “filtrēts medus”.
Lai nodrošinātu un pārbaudītu, ka no medus nav atdalīti putekšņi un ka absolūtais putekšņu saturs un putekšņu spektrs netiek mainīts medū, veikti precizējumi "rūpnieciskā medus" definīcijai, nosakot, ka tas ir iegūts, atdalot svešas neorganiskas vai organiskas vielas tā, ka tiek atdalīts būtisks daudzums putekšņu.

Noteikumos Nr. 251 ir nepieciešami šādi grozījumi: 
1) jāsvītro 5.6. un 11.9. apakšpunkts, kurā minēts medus ražošanas veids "filtrēts medus" (noteikumu projekta 1.1. un 1.5. apakšpunkts);
2) 7. punktā jāsvītro atsauce uz 5.6. apakšpunktu (noteikumu projekta 1.3. apakšpunkts);
3) 14. punktā jāsvītro atsauce uz 11.9. apakšpunktu (noteikumu projekta 1.6. apakšpunkts);
4) 18. punktā jāsvītro vārdi "filtrētajam medum" un atsauce uz 11.9. apakšpunktu (noteikumu projekta 1.10. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 251 5.7. apakšpunktā dota rūpnieciskā medus definīcija. Termiskā apstrāde var izraisīt medus sastāvdaļu, īpaši enzīmu, noārdīšanos. Lai izvairītos no enzīmu dezaktivēšanās un nodrošinātu to, ka putekšņi netiek atdalīti lielā daudzumā, direktīvā 2001/110 ir precizēta rūpnieciskā medus definīcija.

Nepieciešams grozīt noteikumu Nr. 251 5.7. apakšpunktu, nosakot, ka "rūpnieciskais medus" ir arī tāds medus, kas iegūts, atdalot svešas neorganiskas vai organiskas vielas tā, ka tiek atdalīts būtisks daudzums putekšņu (noteikumu projekta 1.2. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 251 10. punktā ir noteikts, ka medu marķē saskaņā ar Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu prasībām, tomēr nav dota atsauce uz konkrēto tiesību aktu, tas ir, Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 1169/2011).
Uz fasētu pārtikas produktu marķēšanu attiecas arī Ministru kabineta 2015. gada 3. marta noteikumi Nr. 115 "Prasības fasētas pārtikas marķējumam".

Lai skaidri un nepārprotami noteiktu, kādas prasības marķēšanas jomā ir jāievēro medus ražotājiem, noteikumu Nr. 251 10. punktā jānorāda atsauce uz regulu Nr. 1169/2011 un noteikumiem par fasētas pārtikas marķēšanu (noteikumu projekta 1.4. apakšpunkts).

Noteikumu Nr. 251 16. punktā ir noteikts, ka medus marķējumā norāda tā izcelsmes valsti vai valstis. Savukārt 17. punktā noteikts, kādu norādi par izcelsmi var lietot, ja medus izcelsmes valsts ir vairāk nekā viena Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešā valsts.
Lai saglabātu iekšējā tirgus efektīvu darbību un ņemtu vērā patērētāju īpašo interesi par medus ģeogrāfisko izcelsmi, direktīvā 2024/1438 ir ietverta jauna prasība obligātai izcelsmes valsts norādei medus un medus maisījumu marķējumā, nosakot, ka marķējumā norāda medus izcelsmes valsti, kurā tas ir iegūts. Savukārt, ja medus maisījumos medus ir vairāk nekā no vienas izcelsmes valsts, tad marķējuma galvenajā redzamības laukā valstis, kurās medus ievākts, norāda dilstošā secībā pēc to svara daļas un katras minētās izcelsmes valsts medus procentuālo daļu. Katrai atsevišķai maisījuma daļai ir pieļaujama 5 % pielaide atkarībā no uzņēmuma ražošanas tehnoloģijām un receptūras, kas direktīvas 2024/1438 izpratnē ir tirgus dalībnieka izsekojamības dokumentācija.
Direktīvā 2024/1438 dalībvalstīm ir dota rīcības brīvība attiecībā uz medu, ko laiž tirgū to teritorijā, paredzēt, ka tad, ja medus maisījumam ir vairāk nekā četras izcelsmes valstis un ja četras lielākās daļas veido vairāk nekā 50 % no maisījuma, procentuālo daļu ir atļauts norādīt tikai minētajām četrām lielākajām daļām. Pārējās izcelsmes valstis norāda dilstošā secībā, neminot procentuālo daļu.
Lai patērētājam sniegtu pilnvērtīgu informāciju par medus maisījumu izcelsmi, noteikumu projektā netiek izmantota direktīvas 2024/1438 1. panta 1. punkta "c" apakšpunktā dotā rīcības brīvība dalībvalstij. 
Attiecībā uz vienu medus porciju saturošu nelielu iepakojumu, kas ir 30 g vai mazāks, direktīvā 2024/1438 ir paredzēts izņēmums, par šādiem medus maisījumu iepakojumiem nosakot, ka izcelsmes valsts pilna nosaukuma vietā var izmantot standartizētu un starptautiski zināmu kodu, proti, starptautiskā standarta ISO 3166-1 "Kodi valstu un to iedalījumu nosaukumu attēlošanai - 1.daļa: Valstu kodi"  divburtu kodu (alfa-2) (turpmāk - standarts) jaunāko spēkā esošo versiju, ko iesaka Starptautiskā Standartizācijas organizācija kā universālu kodu, lai risinātu tehniskās grūtības, kas izriet no neliela izmēra iepakojuma. Standartu tulkos Valsts Valodas centrs. Tulkošanas termiņš ir 2026. gada 14. jūnijs. Atļauju standartu tulkot apstiprināja Latvijas Standarts. 
Valsts budžeta finansējums tulkojumu veikšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija instrukcijas Nr. 4 "Tulkojumu pieprasīšanas un nodrošināšanas kārtība" 15.pantu.

Attiecībā uz obligāto izcelsmes valsts norādi medum un medus maisījumiem noteikumos Nr. 251 nepieciešams izdarīt šādus grozījumus:
1) izteikt jaunā redakcijā 16. un 17. punktu, nosakot, ka medus marķējumā norāda valsti, kurā tas ievākts, un marķējumā ietveramo norādi tad, ja medus ievākts vairāk nekā vienā valstī (noteikumu projekta 1.7. un 1.8. apakšpunkts);
2) papildināt ar jaunu 17.¹ punktu (noteikumu projekta 1.9. apakšpunkts) attiecībā uz izcelsmes valsts norādīšanu iepakojumiem ar vienu medus porciju.

Direktīvas 2024/1438 6. pants paredz pārejas periodu attiecībā uz tāda medus tirdzniecību, kas laists tirgū vai marķēts līdz 2026. gada 14. jūnijam.

Noteikumi Nr. 251 ir jāpapildina ar noslēguma jautājumu, nosakot, ka medu, kas laists tirgū vai marķēts līdz 2026. gada 14. jūnijam, ir atļauts tirgot, līdz beidzas tā krājumi (noteikumu projekta 1.11. apakšpunkts). Medus maisījumu marķējumu nomaiņa ir katra pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja atbildībā, un Pārtikas un veterinārais dienests, uzraugot pārtikas apriti uzņēmumos, pārbaudīs marķējuma atbilstību jaunajām prasībām un, rodoties aizdomām, veiks izsekojamības pārbaudi un laboratoriskos izmeklējumus.

Noteikumu Nr. 251 informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām nav ietverta atsauce uz direktīvu 2024/1438.

Noteikumu Nr. 251 informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām ir jāpapildina ar atsauci uz direktīvu 2024/1438 (noteikumu projekta 1.12. apakšpunkts).